Deviņpadsmitā nodaļa

Turpini drošu sirdi runāt Dieva vārdus

1. a) Kādu labu vēsti sludināja Jēzus mācekļi, un kā uz to reaģēja daļa ebreju? b) Kādus jautājumus mēs varētu sev uzdot?

GANDRĪZ pirms 2000 gadiem Dieva Dēls Jēzus Kristus tika svaidīts par Ķēniņu, kam nākotnē jāvalda pār visu zemi. Jēzus reliģiskie pretinieki panāca viņa nogalināšanu, taču Jehova viņu piecēla no mirušajiem. Ar Jēzus starpniecību bija padarīta iespējama mūžīga dzīve. Bet, kad Jēzus mācekļi sludināja cilvēkiem šo labo vēsti, sākās vajāšanas. Daži no mācekļiem tika iemesti cietumā, viņus pat šauta un pavēlēja viņiem nerunāt par Jēzu. (Apustuļu darbi 4:1—3, 17; 5:17, 18, 40.) Kā mācekļi rīkojās? Kā tu būtu rīkojies viņu vietā? Vai turpinātu bezbailīgi sludināt?

2. a) Kāda brīnišķīga vēsts ir jāsludina mūsdienās? b) Kam ir pienākums sludināt labo vēsti?

² 1914. gadā Dieva Valstības Ķēniņš Jēzus Kristus tika celts tronī debesīs un sāka valdīt ”savu ienaidnieku vidū”. (Psalms 110:2.) Pēc tam Sātans un viņa dēmoni tika nomesti uz zemes. (Atklāsmes 12:1—5, 7—12.) Bija sākušās pašreizējās ļaunās sistēmas pēdējās dienas. Kad šis laikposms būs beidzies, Dievs satrieks visu Sātana varā esošo sistēmu. (Daniēla 2:44; Mateja 24:21.) Cilvēkiem, kas būs palikuši dzīvi, pavērsies iespēja mūžīgi dzīvot uz zemes, kas kļūs par  paradīzi. Ja tu esi atsaucies uz šo evaņģēliju jeb labo vēsti, tev tā būtu jāstāsta citiem. (Mateja 24:14.) Bet kāda būs viņu reakcija?

3. a) Kā cilvēki reaģē uz vēsti par Valstību? b) Uz kādu jautājumu mums godīgi jāatbild?

³ Būs cilvēki, kas labprāt uzklausīs labo vēsti par Valstību, taču lielākā daļa uztvers to vienaldzīgi. (Mateja 24:37—39.) Iespējams, būs tādi, kas tevi izsmies vai izturēsies pret tevi naidīgi. Jēzus brīdināja, ka pretestību var izrādīt pat radinieki. (Lūkas 21:16—19.) Tāpat daudzi izjūt pretestību darbavietā vai skolā. Dažās vietās pasaulē varas iestādes vispār ir aizliegušas Jehovas liecinieku darbību. Vai tu arī šādos apstākļos turpinātu drošu sirdi runāt Dieva vārdus un ”stāvēt ticībā”? (1. Korintiešiem 16:13.)

Nepaļauties uz savu spēku

4. a) Kas ir nepieciešams, lai cilvēks varētu būt uzticīgs Jehovas kalps? b) Kāpēc kristiešu sapulces ir tik svarīgas?

⁴ Uzticīgam Jehovas kalpam ir ļoti svarīgi paļauties uz visu, ko Jehova ir sagādājis, lai mūs garīgi stiprinātu. Viens no šādiem pasākumiem ir draudzes sapulces, un Rakstos mēs tiekam mudināti neatstāt tās novārtā. (Ebrejiem 10:23—25.) Tie, kas ir palikuši uzticīgi Jehovas liecinieki, nav žēlojuši pūles, lai regulāri apmeklētu sapulces, kurās var satikt ticības biedrus. Šādās sapulcēs mums ir iespēja padziļināt savas zināšanas par Rakstiem, kā arī vairot pateicību par labi zināmām patiesībām un skaidrāk saprast, kā tās izmantot dzīvē. Mēs tuvināmies citiem kristiešiem, ar kuriem esam vienoti pielūgsmē, un nostiprinām savu apņēmību pildīt Dieva gribu. Draudzē izpaužas  Jehovas gara vadība, un ar šī gara starpniecību mūsu vidū ir Jēzus. (Mateja 18:20; Atklāsmes 3:5b.)

5. Kā tiek rīkotas sapulces, ja Jehovas liecinieku darbība ir aizliegta?

⁵ Vai tu regulāri apmeklē visas sapulces, un vai tu attiecini uz sevi to, kas sapulcēs tiek pārrunāts? Dažreiz, ja Jehovas liecinieku darbība ir aizliegta, sapulces nākas rīkot nelielās grupās dzīvokļos. To norises vieta var mainīties, un ne vienmēr tā visiem ir ērta; dažreiz sapulces notiek vēlu vakarā. Bet uzticīgie brāļi un māsas par spīti personiskām neērtībām un briesmām dara visu iespējamo, lai neizlaistu nevienu sapulci.

6. Kā mēs varam apliecināt savu paļāvību uz Jehovu, un kā tas mums palīdz runāt drošu sirdi?

⁶ Paļāvība uz Jehovu nostiprinās, ja cilvēks regulāri griežas pie viņa sirsnīgās lūgšanās, apzinoties, ka viņam ir nepieciešama Dieva palīdzība. Vai tu to dari? Kad Jēzus kalpoja uz zemes, viņš bieži lūdza Dievu. (Lūkas 3:21; 6:12, 13; 22:39—44.) Naktī pirms tam, kad Jēzus tika piesists pie staba, viņš mudināja savus mācekļus: ”Esiet nomodā un lūdziet Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā.” (Marka 14:38.) Ja sastopamies ar vienaldzīgu attieksmi pret vēsti par Valstību, varbūt rodas kārdinājums samazināt sparu kalpošanā. Ja cilvēki mūs izsmej vai vajā, mēs varētu izjust kārdinājumu klusēt un tā izvairīties no problēmām. Bet, ja dedzīgi lūgsim Dievu, lai viņa gars mums palīdzētu runāt drošu sirdi, mēs spēsim pretoties šādiem kārdinājumiem. (Lūkas 11:13; Efeziešiem 6:18—20.)

 Drosmīgas sludināšanas paraugs

7. a) Kāpēc Apustuļu darbu grāmatā aprakstītie notikumi izraisa īpašu interesi? b) Atbildi uz rindkopas beigās minētajiem jautājumiem, uzsverot, kādu labumu šī informācija mums var dot!

⁷ Apustuļu darbu grāmatā ir aprakstīti notikumi, kas izraisa īpašu interesi. Tajā stāstīts, kā apustuļi un citi agrīnie mācekļi, tādi paši cilvēki kā mēs, pārvarēja dažādas grūtības un drošu sirdi uzticīgi liecināja par Jehovu. Apskatīsim dažus no Apustuļu darbu grāmatā aprakstītajiem gadījumiem ar tālāk minēto jautājumu un Bībeles pantu palīdzību. To darot, ir ieteicams pārdomāt, kādu labumu lasītais var dot mums personiski.

Vai apustuļi bija ļoti izglītoti cilvēki? Vai viņi pēc savas dabas bija bezbailīgi cilvēki, kas bija raduši jebkurā situācijā palikt nesatricināmi? (Jāņa 18:17, 25—27; 20:19; Apustuļu darbi 4:13.)

Kāpēc Pēteris spēja drosmīgi runāt jūdu tiesā, kas pirms tam bija piespriedusi sodu pašam Dieva Dēlam? (Mateja 10:19, 20; Apustuļu darbi 4:8.)

Ko apustuļi bija darījuši pirms tam, kad tika atvesti uz sinedriju? (Apustuļu darbi 1:14; 2:1, 42.)

Kā Pēteris un Jānis atbildēja, kad tautas vadoņi viņiem pavēlēja vairs nesludināt Jēzus vārdā? (Apustuļu darbi 4:19, 20.)

Pie kā apustuļi atkal griezās pēc palīdzības, kad bija atbrīvoti? Vai viņi lūdza, lai vajāšanas mitētos, vai kaut ko citu? (Apustuļu darbi 4:24—31.)

 Kādu palīdzību Jehova sniedza, kad pretinieki mēģināja apstādināt sludināšanu? (Apustuļu darbi 5:17—20.)

Kā apustuļi apliecināja, ka viņi saprot, kāpēc ir atbrīvoti? (Apustuļu darbi 5:21, 41, 42.)

Ko mācekļi turpināja darīt pat tad, kad daudzi bija izklīdināti vajāšanās? (Apustuļu darbi 8:3, 4; 11:19—21.)

8. Kādus panākumus sludināšanā guva agrīnie mācekļi, un kāda iespēja ir mums?

⁸ Labās vēsts sludināšana nebija veltīga. 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos tika kristīti ap 3000 mācekļu, un vēlāk ”vēl vairāk pievienojās tādu, kas ticēja tam Kungam, pulks vīriešu un sieviešu”. (Apustuļu darbi 2:41; 4:4; 5:14.) Ar laiku pat tarsietis Sauls, kas bija nikni vajājis Dieva tautu, kļuva par kristieti un sāka drosmīgi sludināt patiesību. Viņš kļuva pazīstams kā apustulis Pāvils. (Galatiešiem 1:22—24.) Darbs, kas tika uzsākts pirmajā gadsimtā, joprojām turpinās. Šajās pēdējās dienās tas ir ieguvis jaunu vērienu — tagad tiek sludināts visā pasaulē. Mums ir lieliska iespēja piedalīties sludināšanā, un mēs varam daudz ko mācīties no uzticīgajiem lieciniekiem, kas ir kalpojuši pirms mums.

9. a) Kādas iespējas sludināt izmantoja Pāvils? b) Kā tu stāsti citiem vēsti par Valstību?

⁹ Ko darīja Pāvils, kad bija uzzinājis patiesību par Jēzu Kristu? Viņš ”tūdaļ sludināja par Jēzu.., ka tas ir Dieva dēls”. (Apustuļu darbi 9:20.) Pāvils bija pateicīgs par žēlastību, ko Dievs viņam bija parādījis, un saprata, ka visiem jādzird labā vēsts, kas bija darīta  zināma viņam. Tā kā Pāvils bija ebrejs, viņš saskaņā ar tālaika paradumu gāja uz sinagogām un sludināja tur. Viņš sludināja arī pa mājām un sarunājās ar cilvēkiem tirgus laukumā, un viņš bija gatavs mainīt dzīvesvietu, lai sludinātu labo vēsti citur. (Apustuļu darbi 17:17; 20:20; Romiešiem 15:23, 24.)

10. a) Kas liecina par to, ka Pāvils sludināja ne tikai drosmīgi, bet arī apdomīgi? b) Ko mēs varētu mācīties no Pāvila, kad sludinām radiniekiem, kolēģiem vai skolasbiedriem?

¹⁰ Pāvils bija drosmīgs, bet arī apdomīgs, un šajā ziņā mēs varam no viņa mācīties. Runājot ar ebrejiem, Pāvils atsaucās uz solījumiem, ko Dievs bija devis viņu senčiem, savukārt grieķiem viņš minēja argumentus, kas bija labi saprotami tiem. Reizēm Pāvils stāstīja citiem, kā pats bija uzzinājis patiesību, ja tas varēja palīdzēt sludināšanā. Viņš paskaidroja: ”To visu es daru evanģelija dēļ, lai man būtu daļa pie tā.” (1. Korintiešiem 9:20—23; Apustuļu darbi 22:3—21.)

11. a) Kā Pāvils rīkojās, lai izvairītos no atkārtotām sadursmēm ar pretiniekiem? b) Kādos gadījumos būtu prātīgi sekot Pāvila priekšzīmei, un kā to var darīt? c) Kā mēs varam gūt spēku, lai turpinātu runāt drošu sirdi?

¹¹ Kad pretestība Pāvila darbībai kļuva tik spēcīga, ka šķita saprātīgi uz kādu laiku doties sludināt citā vietā, viņš tā arī darīja, izvairīdamies no atkārtotām sadursmēm ar pretiniekiem. (Apustuļu darbi 14:5—7; 18:5—7; Romiešiem 12:18.) Bet viņš nekad nekaunējās labās vēsts dēļ. (Romiešiem 1:16.) Pāvilam, protams, nebija patīkami, ka viņu apvainoja un pat izturējās pret viņu varmācīgi, tomēr viņš ”Dievā smēlās drosmi” un nepārstāja sludināt. Pāvils rakstīja: ”Tas Kungs stāvēja man klāt un iedeva man spēku, lai caur  mani sludināšana būtu pilnīga.” (1. Tesaloniķiešiem 2:2; 2. Timotejam 4:17.) Jēzus, kas ir kristiešu draudzes galva, joprojām piešķir mums nepieciešamo spēku, lai mēs varētu padarīt darbu, kas saskaņā ar viņa paredzējumu tiek veikts mūsdienās. (Marka 13:10.)

12. Kas liecina par to, ka kristieši sludina drošu sirdi, un kas ir šādas nostājas pamatā?

¹² Mums noteikti jāturpina drošu sirdi runāt Dieva vārdus, tāpat kā Jēzus un citi uzticīgi Dieva kalpi darīja pirmajā gadsimtā. Tas nenozīmē, ka mums jābūt netaktiskiem un jāmēģina uzspiest savu vēsti cilvēkiem, kas nevēlas to uzklausīt. Taču mēs nenolaižam rokas cilvēku vienaldzības dēļ un nepārstājam sludināt tāpēc, ka mums pretojas. Tāpat kā Jēzus, mēs stāstām citiem par Dieva Valstību, kurai vienīgajai ir tiesības valdīt pār visu zemi. Mēs runājam ar stingru pārliecību, jo pārstāvam Visuma Pavēlnieku Jehovu un vēsts, ko sludinām, nāk nevis no mums, bet no viņa. Tieši mīlestība pret Jehovu mūs visspēcīgāk mudina viņu cildināt. (Filipiešiem 1:27, 28; 1. Tesaloniķiešiem 2:13.)

Atkārtojuma jautājumi

• Kāpēc ir svarīgi stāstīt vēsti par Valstību visiem, kam vien iespējams, un kāda reakcija ir sagaidāma?

• Kā mēs varam apliecināt, ka necenšamies kalpot Jehovam, paļaujoties paši uz savu spēku?

• Ko var mācīties no Apustuļu darbu grāmatas?

[Jautājumi studēšanai]

 [Attēli 173. lpp.]

Tāpat kā senatnē, Jehovas kalpi mūsdienās drošu sirdi runā Dieva vārdus