Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

”Viņi nav no pasaules”

”Viņi nav no pasaules”

Astoņpadsmitā nodaļa

”Viņi nav no pasaules”

1. a) Ko Jēzus teica, pirms nāves lūgdams Dievu par saviem mācekļiem? b) Kāpēc ir tik svarīgi ”nebūt no pasaules”?

NAKTĪ pirms savas nāves Jēzus lūdza Dievu par saviem mācekļiem. Zinādams, ka Sātans viņiem sagādās ļoti daudz grūtību, Jēzus sacīja Tēvam: ”Es nelūdzu, lai tu viņus paņemtu no pasaules, bet lai tu viņus pasargātu no ļauna. Viņi nav no pasaules, tāpat kā es neesmu no pasaules.” (Jāņa 17:15, 16.) Kāpēc ir tik svarīgi būt nošķirtiem no pasaules? Tāpēc, ka šīs pasaules valdnieks ir Sātans un kristieši nedrīkst piederēt pie pasaules, kas atrodas Sātana varā. (Lūkas 4:5—8; Jāņa 14:30; 1. Jāņa 5:19.)

2. Kādā ziņā Jēzus nebija no pasaules?

2 Kaut gan Jēzus nepiederēja pie pasaules, tas nenozīmē, ka viņš nemīlēja citus. Gluži otrādi, viņš dziedināja slimos, piecēla no nāves mirušos un stāstīja cilvēkiem par Dieva Valstību. Viņš pat atdeva savu dzīvību cilvēces labā. Bet Jēzum nebija pieņemama bezdievīga prāta ievirze un rīcība, kurā atspoguļojās Sātana pasaules gars. Viņš brīdināja cilvēkus sargāties no netikumīgām vēlmēm, materiālistiska dzīvesveida un netiekties pēc ievērības. (Mateja 5:27, 28; 6:19—21; Lūkas 20:46, 47.) Nav nekāds brīnums, ka Jēzus neiesaistījās politikā. Pats būdams ebrejs, viņš tomēr nenostājās nevienā pusē domstarpībās starp Romu un ebrejiem.

”Mana valstība nav no šīs pasaules”

3. a) Kādu apsūdzību jūdu reliģiskie vadītāji Jēzum izvirzīja Pilāta priekšā, un kāpēc viņi tā rīkojās? b) Kas liecina par to, ka Jēzus negrasījās kļūt par ķēniņu uz zemes?

3 Padomāsim par to, kas notika, kad jūdu reliģiskie vadītāji lika Jēzu apcietināt un aizvest pie romiešu pārvaldnieka Poncija Pilāta. Patiesībā reliģiskie vadītāji bija uztraukušies, jo Jēzus bija atmaskojis viņu liekulību. Lai panāktu, ka pārvaldnieks piespriež Jēzum sodu, viņi to apsūdzēja: ”Mēs atrodam, ka šis mūsu tautu mulsina un aizliedz dot ķeizaram nodokļus, sacīdams: Viņš esot Kristus, ķēniņš.” (Lūkas 23:2.) Tie, protams, bija meli, jo pirms gada, kad ļaudis bija mēģinājuši iecelt Jēzu par ķēniņu, viņš bija atteicies. (Jāņa 6:15.) Jēzus zināja, ka nākotnē viņš būs Ķēniņš debesīs. (Lūkas 19:11, 12.) Turklāt tronī viņu cels nevis cilvēki, bet Jehova.

4. Kāds bija Jēzus viedoklis par nodokļu maksāšanu?

4 Tikai trīs dienas pirms Jēzus apcietināšanas farizeji centās panākt, lai sarunā par nodokļu maksāšanu viņš pateiktu kaut ko tādu, par ko viņu varētu apsūdzēt. Bet Jēzus sacīja: ”Parādait man vienu denāriju [romiešu monētu]! Kā attēls un uzraksts tam ir?” Kad viņi atbildēja: ”Ķeizara,” — Jēzus teica: ”Tad nu dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder!” (Lūkas 20:20—25.)

5. a) Ko Jēzus paskaidroja saviem mācekļiem, kad tika apcietināts? b) Kā Jēzus paskaidroja savas rīcības iemeslu? c) Kā beidzās Jēzus lietas izskatīšana?

5 Jēzus nebūt nekūdīja uz sacelšanos pret laicīgās varas pārstāvjiem. Kad kareivji un citi cilvēki ieradās Jēzu apcietināt, Pēteris izvilka zobenu un cirta ar to vienam no vīriem, nocirzdams tam ausi. Bet Jēzus Pēterim aizrādīja: ”Bāz savu zobenu viņa vietā, jo visi, kas ņem zobenu, no zobena aizies bojā.” (Mateja 26:51, 52.) Nākamajā dienā sarunā ar Pilātu Jēzus paskaidroja savu rīcību, teikdams: ”Mana valstība nav no šīs pasaules. Ja mana valstība būtu no šīs pasaules, mani sulaiņi cīnītos par to, lai es nekristu jūdu rokās.” (Jāņa 18:36.) Pilāts atzina, ka Jēzum nevar ”atrast nekādas vainas”, tomēr, pakļaudamies pūļa spiedienam, viņš lika piesist Jēzu pie staba. (Lūkas 23:13—15; Jāņa 19:12—16.)

Mācekļi seko Jēzus priekšzīmei

6. Kā agrīnie kristieši apliecināja, ka viņi neļauj sevi ietekmēt pasaules garam, bet mīl cilvēkus?

6 Jēzus mācekļi saprata, ko nozīmē nebūt no pasaules. Viņiem bija jāsargās no pasaules bezdievīgā gara un no pasaulē izplatītās rīcības, piemēram, no varmācīgās un netikumīgās izklaides romiešu arēnās un teātros. Šādas nostājas dēļ mācekļi tika saukti par cilvēku nīdējiem, kaut gan patiesībā viņi nevis ienīda citus, bet gan visiem spēkiem centās tiem palīdzēt, lai cilvēki gūtu labumu no Dieva veiktajiem pasākumiem un varētu izglābties.

7. a) Ar kādu attieksmi agrīnie Jēzus mācekļi saskārās tāpēc, ka viņi nebija no pasaules? b) Kāds bija viņu viedoklis par politiskajiem valdniekiem un nodokļu maksāšanu, un kāpēc viņiem bija tāda nostāja?

7 Jēzus sekotāji tika vajāti, tāpat kā tika vajāts Jēzus, un bieži viņus vajāja varas pārstāvji, kuru rīcībā bija neprecīza informācija. Tomēr ap 56. gadu apustulis Pāvils rakstīja kristiešiem Romā un mudināja tos būt ”paklausīgiem [politiskajām] varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva.” Protams, Jehova nav veidojis laicīgās varas iestādes, bet viņš tām ļauj pastāvēt līdz tam laikam, kad pār visu zemi valdīs viņa Valstība. Tāpēc Pāvils deva kristiešiem norādījumu cienīt valsts varas pārstāvjus un maksāt nodokļus. (Romiešiem 13:1—7; Titam 3:1, 2.)

8. a) Cik lielā mērā kristiešiem jābūt paklausīgiem varām, kas valda? b) Kā agrīnie kristieši sekoja Jēzus priekšzīmei?

8 Taču pakļaušanās politiskajiem valdniekiem ir nosacīta, tā nav neierobežota. Ja Jehovas likumi un cilvēku izdotie likumi ir pretrunā, tad Jehovas kalpi paklausa viņa likumiem. Lūk, kas kādā vēstures grāmatā rakstīts par agrīnajiem kristiešiem: ”Kristieši atteicās pildīt noteiktus Romas pilsoņu pienākumus. Kristieši.. uzskatīja, ka karadienests nav savienojams ar viņu ticību. Viņi neieņēma politiskus amatus un nepielūdza imperatoru.” (On the Road to Civilization—A World History.) Kad jūdu augstākā tiesa mācekļiem ”stingri pavēlēja” pārtraukt sludināšanu, viņi atbildēja: ”Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.” (Apustuļu darbi 5:27—29.)

9. a) Kāpēc kristieši, kas 66. gadā bija Jeruzalemē, bēga no pilsētas? b) Kādā ziņā viņu rīcība ir labs paraugs?

9 Politisku un militāru nesaskaņu gadījumā mācekļi palika pilnīgi neitrāli. 66. gadā ebreji Jūdejā sacēlās pret ķeizaru, un drīz vien Jeruzalemi ielenca romiešu karaspēks. Kā rīkojās kristieši, kas bija šajā pilsētā? Viņi atcerējās Jēzus padomu atstāt pilsētu. Kad romieši uz laiku atkāpās, kristieši bēga pāri Jordānas upei uz kalnaino Pellas apvidu. (Lūkas 21:20—24.) Viņu neitrālā nostāja ir paraugs vēlāko laiku uzticīgajiem kristiešiem.

Kristiešu neitrālā nostāja pēdējās dienās

10. a) Kādu darbu Jehovas liecinieki cītīgi veic, un kāpēc viņi to dara? b) Kādos jautājumos viņi ir neitrāli?

10 Par ko liecina fakti — vai tagad, pēdējās dienās, pastāv kāda cilvēku grupa, kas ar savu pilnīgi neitrālo nostāju līdzinās agrīnajiem kristiešiem? Jā, tieši tāda ir Jehovas liecinieku nostāja. Visu laiku, kamēr turpinās pēdējās dienas, viņi nepārstāj sludināt, ka vienīgi Dieva Valstība spēj nodrošināt pastāvīgu mieru, labklājību un laimi cilvēkiem, kas mīl taisnīgumu. (Mateja 24:14.) Taču jautājumos, kas izraisa domstarpības valstu starpā, viņi ir pilnīgi neitrāli.

11. a) Kā Jehovas liecinieku neitrālā nostāja atšķiras no garīdznieku rīcības? b) Kāda ir Jehovas liecinieku attieksme pret to, vai citi cilvēki iesaistās politikā?

11 Gluži pretēji rīkojas šīs pasaules reliģiju garīdznieki, kas bieži vien iesaistās politikā. Dažās zemēs viņi aktīvi aicina balsot par vai pret konkrētiem kandidātiem. Ir garīdznieki, kas ieņem politiskus amatus, savukārt citi cenšas panākt, lai politiķi atbalstītu garīdzniekiem tīkamas programmas. Taču Jehovas liecinieki nejaucas politikā. Tāpat viņi nemēģina ietekmēt citu cilvēku lēmumus par to, vai iestāties kādā partijā, kandidēt vai balsot vēlēšanās. Jēzus teica, ka viņa mācekļi nav no pasaules, tāpēc Jehovas liecinieki neiesaistās politikā.

12. Kas notiek tāpēc, ka šīs pasaules reliģijas neieņem neitrālu nostāju?

12 Kā jau Jēzus paredzēja, valstis bieži ir karojušas savā starpā. Cīņas ir ritējušas pat starp dažādiem grupējumiem vienas valsts ietvaros. (Mateja 24:3, 6, 7.) Reliģiskie vadītāji šādos konfliktos gandrīz vienmēr atbalsta vienu valsti vai grupējumu un vēršas pret otru, mudinot savus sekotājus ieņemt tādu pašu nostāju. Iznākums ir tāds, ka vienas un tās pašas reliģijas piekritēji nogalina cits citu karalaukā, jo atšķiras viņu tautība vai cilts piederība. Tas ir pretrunā ar Dieva gribu. (1. Jāņa 3:10—12; 4:8, 20.)

13. Kādi fakti liecina par Jehovas liecinieku neitrālo nostāju?

13 Jehovas liecinieku nostāja visos konfliktos ir pilnīgi neitrāla. Žurnāla Sargtornis 1939. gada 1. novembra numurā bija norādīts: ”Visi, kas ir Kunga pusē, paliks neitrāli un neatbalstīs nevienu no karā iesaistītajām valstīm.” Jehovas liecinieki visās zemēs un jebkādos apstākļos joprojām rīkojas tāpat. Viņi nepieļauj, ka politika un kari, kas šķeļ pasauli, grautu viņu starptautiskās brāļu saimes vienotību. Viņi ”pārkaļ savus zobenus par lemešiem un savus šķēpus par vīna dārza dārznieku nažiem”. Viņi ir neitrāli un vairs nemācās karot. (Jesajas 2:3, 4; 2. Korintiešiem 10:3, 4.)

14. Ko Jehovas liecinieki ir pieredzējuši tāpēc, ka viņi nepieder pie pasaules?

14 Jēzus runāja par to, kāda attieksme Jehovas kalpiem būs jāizjūt savas neitralitātes dēļ: ”Tā kā jūs neesat no pasaules, ..pasaule jūs ienīst.” (Jāņa 15:19.) Daudzi Jehovas liecinieki ir ieslodzīti cietumā tāpēc, ka viņi ir Dieva kalpi. Daži ir spīdzināti un pat nogalināti, tāpat kā tas bija ar pirmā gadsimta kristiešiem. Tas notiek tāpēc, ka Sātans, ”šās pasaules dievs”, pretojas Jehovas kalpiem, kuri nav no pasaules. (2. Korintiešiem 4:4; Atklāsmes 12:12.)

15. a) Kam tuvojas visas tautas, un no kā Jehovas liecinieki izvairīsies? b) Kāpēc ir ārkārtīgi svarīgi palikt nošķirtiem no pasaules?

15 Jehovas kalpi ir priecīgi, ka viņi nepieder pie pasaules, jo visas pasaules tautas tuvojas savam galam Armagedonā. (Daniēla 2:44; Atklāsmes 16:14, 16; 19:11—21.) Mēs izvairīsimies no šāda likteņa, jo esam nošķirti no pasaules. Lai kur uz zemeslodes mēs dzīvotu, mēs piederam pie vienotas tautas un esam uzticīgi Dieva debesu Valstībai. Tiesa, tā kā neesam no pasaules, mūs dažreiz izsmej un vajā, taču drīz tā vairs nebūs, jo pašreizējā ļaunā pasaule, kuras valdnieks ir Sātans, tiks iznīcināta uz visiem laikiem. Tad visi, kas kalpo Jehovam, varēs mūžīgi dzīvot viņa taisnīgajā jaunajā pasaulē, pār kuru valdīs Dieva Valstība. (2. Pētera 3:10—13; 1. Jāņa 2:15—17.)

Atkārtojuma jautājumi

• Kā Jēzus paskaidroja, ko nozīmē ”nebūt no pasaules”?

• Kāda bija agrīno kristiešu attieksme pret a) pasaules garu, b) laicīgajiem valdniekiem un c) nodokļu maksāšanu?

• Kā Jehovas liecinieki mūsdienās ir apliecinājuši savu kristīgo neitralitāti?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 165. lpp.]

Jēzus paskaidroja, ka viņš un viņa sekotāji ”nav no pasaules”