Trīspadsmitā nodaļa

Cīņa starp diviem valdniekiem

1., 2. Kāpēc mums būtu jāinteresējas par pravietojumu, kas lasāms Daniēla grāmatas 11. nodaļā?

DIVI nesamierināmi valdnieki ir iesaistījušies sīvā cīniņā, un katrs mēģina pierādīt savu pārspēku. Gadiem ejot, virsroku gūst te viens, te otrs. Brīžiem skaidri izpaužas viena valdnieka pārsvars un otrs kļūst nemanāms, ir arī reizes, kad viņi mitējas karot. Bet tad pēkšņi atkal sākas kauja, un cīņa uzliesmo ar jaunu sparu. Starp šo dramatisko notikumu dalībniekiem ir Sīrijas valdnieks Seleiks I Nīkators, Ēģiptes valdnieks Ptolemajs Sotērs, Sīrijas princese un Ēģiptes valdniece Kleopatra I, Romas imperatori Augusts un Tiberijs un Palmīras valdniece Zenobija. Kad konflikts tuvojas beigām, tajā iesaistās arī nacistiskā Vācija, komunistisko valstu bloks, angļu un amerikāņu lielvalsts, Tautu Savienība un Apvienoto Nāciju Organizācija. Cīņa beidzas ar notikumu, ko nav paredzējis neviens no šiem politiskajiem spēkiem. Šādu aizraujošu pravietojumu apmēram pirms 2500 gadiem Jehovas eņģelis pavēstīja pravietim Daniēlam. (Daniēla 11. nodaļa.)

² Daniēls, jādomā, bija ļoti saviļņots, kad eņģelis viņam sīki pastāstīja par nākotnē gaidāmo sāncensību starp diviem valdniekiem. Šie dramatiskie notikumi var interesēt arī mūs, jo abu valdnieku cīņa par varu vēl joprojām nav galā. Redzot, kā vēstures fakti apstiprina pravietojuma pirmās daļas patiesumu, mēs nostiprināsim savu ticību un paļāvību, ka noteikti piepildīsies arī tas, par ko runāts pravietojuma beigu daļā. Pievēršot uzmanību šim pravietojumam, mēs iegūsim skaidru priekšstatu par savu vietu laika ritumā. Vairosies mūsu apņēmība saglabāt neitralitāti pravietojumā  aprakstītajā konfliktā un pacietīgi gaidīt, kad Dievs iejauksies notikumu gaitā un mums palīdzēs. (Psalms 146:3, 5.) Tāpēc būsim uzmanīgi un ieklausīsimies vārdos, ko Jehovas eņģelis teica Daniēlam.

KARŠ PRET GRIEĶIJAS ĶĒNIŅA VALSTI

3. Kam eņģelis palīdzēja ”mēdiešu ķēniņa Dārija pirmajā valdīšanas gadā”?

³ Eņģelis sacīja: ”Es viņam palīdzēju un stāvēju viņam līdzās kā sargs un palīgs mēdiešu ķēniņa Dārija pirmajā valdīšanas gadā [539./538. g. p.m.ē.].” (Daniēla 11:1.) Dārijs tolaik jau bija miris, taču eņģelis runāja par viņa valdīšanas laiku, jo ar to sākās pravietojumā aprakstītie notikumi. Šis valdnieks bija licis atbrīvot Daniēlu no lauvu bedres. Dārijs bija arī izdevis pavēli par to, ka visiem viņa pavalstniekiem jābīstas Daniēla Dievs. (Daniēla 6:21—27.) Tomēr tas, kam eņģelis palīdzēja, bija nevis mēdietis Dārijs, bet gan eņģeļa līdzgaitnieks Mihaēls — Daniēla tautas valdnieks. (Salīdzināt Daniēla 10:12—14.) Dieva eņģelis sniedza Mihaēlam atbalstu cīņā ar dēmonu, kas bija Mēdijas un Persijas valdnieks.

4., 5. Kas bija četri pravietojumā minētie Persijas valdnieki?

⁴ Tad Dieva eņģelis teica: ”Redzi, Persijā celsies vēl trīs ķēniņi, ceturtais būs bagātāks par visiem citiem. Un kad viņš ar savu bagātību būs kļuvis varens, viņš izlietos visus līdzekļus un sacels visus kaŗam pret Grieķijas ķēniņa valsti.” (Daniēla 11:2.) Kas bija šie Persijas valdnieki?

⁵ Pirmie trīs valdnieki bija Kīrs Lielais, Kambīzs II un Dārijs I (Histaspa dēls). Tā kā Bardija (vai varbūt viltvārdis Gaumata) bija pie varas tikai septiņus mēnešus, viņa neilgais valdīšanas laiks pravietojumā nav ņemts vērā. 490. gadā pirms mūsu ēras trešais valdnieks, Dārijs I, mēģināja iebrukt Grieķijā otro reizi. Taču pie Maratonas persieši tika sakauti un atkāpās uz Mazāziju. Lai gan Dārijs rūpīgi gatavojās vēl vienam karagājienam pret Grieķiju, viņš nepaguva to uzsākt, jo četrus gadus vēlāk nomira. Plāna īstenošana palika Dārija  dēla un pēcteča Kserksa I — ’ceturtā’ valdnieka — ziņā. Šis Kserkss bija valdnieks Ahasvers, kas apprecēja Esteri. (Esteres 1:1; 2:15—17.)

6., 7. a) Kā ceturtais valdnieks ’sacēla visus karam pret Grieķijas ķēniņa valsti’? b) Ar ko beidzās Kserksa karagājiens pret Grieķiju?

⁶ Kserkss I patiešām ’sacēla visus karam pret Grieķijas ķēniņa valsti’, tas ir, pret neatkarīgajām grieķu valstīm kopumā. ”Godkārīgo galminieku mudināts, Kserkss sāka uzbrukumu uz sauszemes un uz jūras,” teikts grāmatā The Medes and Persians—Conquerors and Diplomats. Grieķu vēsturnieks Hērodots, kas dzīvoja piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras, apgalvoja, ka ”nevienu citu karagājienu nevar salīdzināt ar šo”. Jūras spēku sastāvā, rakstīja Hērodots, bija ”pavisam 517 610 vīru. Kājnieku bija 1 700 000, jātnieku 80 000. Pieskaitīšu vēl tiem arābu kamieļjātniekus un lībiešu kaujasratu braucējus, tas ir 20 000 vīru. Tātad, ja saskaita kuģu ļaudis un sauszemes karaspēku, dabūjam 2 317 610 vīru.”

⁷ Kserkss I, kura plānos ietilpa visas Grieķijas iekarošana, 480. gadā pirms mūsu ēras ar savu milzīgo karaspēku devās cīņā pret Grieķiju. Tikuši galā ar grieķiem, kas viņus aizkavēja pie Termopilām, persieši nopostīja Atēnas. Taču pēc tam viņi cieta smagu sakāvi pie Salamīnas. Vēl vienu uzvaru grieķi izcīnīja 479. gadā pie Platajām. Nākamo 143 gadu laikā neviens no septiņiem Persijas impērijas valdniekiem, kas valdīja pēc Kserksa, vairs neiebruka Grieķijā. Bet tad Grieķijā pie varas nāca kāds varonīgs valdnieks.

LIELA VALSTS TIEK SADALĪTA ČETRĀS

8. Kāds ”visai varonīgs ķēniņš” nāca pie varas, un kā viņš sāka ’valdīt pār ārkārtīgi varenu valsti’?

⁸ ”Celsies visai varonīgs ķēniņš un valdīs pār ārkārtīgi varenu valsti. Viņš sasniegs un piepildīs savos centienos visu, ko vien vēlēsies,” teica eņģelis. (Daniēla 11:3.) 336. gadā pirms mūsu ēras ’cēlās’ divdesmit gadus vecais Aleksandrs, kas kļuva par Maķedonijas valdnieku. Pēc kāda laika  Maķedonijas Aleksandru jau varēja nosaukt par ’visai varonīgu ķēniņu’ — Aleksandru Lielo. Īstenodams sava tēva Filipa II plānu, Aleksandrs iekaroja Persijas provinces Tuvajos Austrumos. Viņam pakļautie 47 000 vīru, šķērsojuši Eifratu un Tigru, pie Gaugamēlām sakāva Dārija III karaspēku, kurā bija 250 000 vīru. Vēlāk Dārijs bēga un tika nogalināts, un tā pienāca gals Persijas valdnieku dinastijai. Grieķija bija kļuvusi par pasaules mēroga lielvalsti, un Aleksandrs ’valdīja pār ārkārtīgi varenu valsti, sasniedza un piepildīja savos centienos visu, ko vien vēlējās’.

9., 10. Kā piepildījās pravietojuma vārdi par to, ka Aleksandra valsts nenāks viņa pēcnācēju rokās?

⁹ Tomēr Aleksandra valdīšanai pār pasauli nebija lemts ilgs mūžs, jo Dieva eņģelis turpināja savu vēstījumu šādi: ”Tikko viņš būs sasniedzis visu savas varas pilnību, sabruks arī viņa valsts, un to sadalīs virzienos uz visām četrām debess pusēm; bet tā nenāks ne viņa pēcnācēju rokās, nedz arī paturēs to varu, kāda viņam bija, jo viņa valsts tiks iznīcināta, to iegūs savā varā citi.” (Daniēla 11:4.) 323. gadā pirms mūsu ēras, būdams nepilnus 33 gadus vecs, Aleksandrs, kas tajā laikā atradās Babilonā, pēkšņi saslima un nomira.

¹⁰ Aleksandra milzīgā impērija nenonāca ”viņa pēcnācēju rokās”. Viņa brālis Filips III Aridajs valdīja mazāk nekā septiņus gadus un 317. gadā pirms mūsu ēras tika noslepkavots pēc Aleksandra mātes Olimpijas rīkojuma. Aleksandra dēls Aleksandrs IV valdīja līdz 311. gadam, kad viņu nogalināja Kasandrs, viens no viņa tēva karavadoņiem. Aleksandra ārlaulības dēls Hērakls mēģināja valdīt sava tēva vārdā, taču 309. gadā arī viņu nonāvēja. Tā Aleksandra dinastija beidza pastāvēt un viņa dzimta zaudēja varu.

11. Kā piepildījās vārdi, ka Aleksandra valsti ”sadalīs virzienos uz visām četrām debess pusēm”?

¹¹ Pēc Aleksandra nāves viņa valsts tika sadalīta ”virzienos uz visām četrām debess pusēm”. Sākās nesaskaņas starp daudzajiem Aleksandra karavadoņiem, kas tīkoja sagrābt teritorijas.  Vienacainais karavadonis Antigons I mēģināja pakļaut sev visu Aleksandra impēriju, bet gāja bojā kaujā pie Ipsas Frīģijā. 301. gadā pirms mūsu ēras plašajā Aleksandra iekarotajā teritorijā vara piederēja četriem viņa karavadoņiem. Maķedonijā un Grieķijā valdīja Kasandrs. Mazāzija un Trāķija bija pakļauta Līsimaham. Mezopotāmiju un Sīriju bija ieguvis Seleiks I Nīkators. Ēģiptē un Palestīnā valdīja Ptolemajs Sotērs. Pravietojums bija piepildījies: Aleksandra varenā impērija bija sadalījusies četrās hellēnistiskās valstīs.

SĀKAS DIVU VALDNIEKU SĀNCENSĪBA

12., 13. a) Kā hellēnistisko valstu skaits saruka no četrām līdz divām? b) Kādu dinastiju Seleiks nodibināja Sīrijā?

¹² Neilgi pēc nākšanas pie varas Kasandrs nomira, un 285. gadā pirms mūsu ēras Līsimahs pārņēma savā varā Grieķijas impērijas Eiropas daļu. 281. gadā Līsimahs krita kaujā ar Seleiku I Nīkatoru un lielākā daļa teritoriju, kas grieķiem piederēja Āzijā, nonāca Seleika rokās. 276. gadā Maķedonijas tronī kāpa Antigons II Gonats, kas bija Aleksandra karavadoņa mazdēls. Ar laiku Maķedonija kļuva atkarīga no Romas, un 146. gadā pirms mūsu ēras tā tika padarīta par Romas provinci.

¹³ Līdz ar to no četrām hellēnistiskajām valstīm savu ietekmi bija saglabājušas tikai divas: vienā no tām valdīja Seleiks I Nīkators, bet otrā — Ptolemajs Sotērs. Seleiks nodibināja Seleikīdu dinastiju Sīrijā. Starp viņa uzceltajām pilsētām bija Antiohija — Sīrijas jaunā galvaspilsēta — un jūras osta Seleikija. Vēlāk Antiohijā sludināja apustulis Pāvils, un tieši tur Jēzus sekotājus pirmo reizi nosauca par kristiešiem. (Apustuļu darbi 11:25, 26; 13:1—4.) Seleiks tika nogalināts atentātā 281. gadā pirms mūsu ēras, bet viņa dinastijas  pārstāvji valdīja līdz 64. gadam pirms mūsu ēras, kad romiešu karavadonis Gnejs Pompejs padarīja Sīriju par Romas provinci.

14. Kad Ēģiptē sāka valdīt Ptolemaju dinastija?

¹⁴ Visilgāk no četrām hellēnistiskajām valstīm pastāvēja tā, kurā valdīja Ptolemajs I Sotērs, kas 305. gadā pirms mūsu ēras piešķīra sev Ēģiptes valdnieka titulu. Viņa nodibinātās Ptolemaju dinastijas pārstāvji valdīja Ēģiptē līdz pat 30. gadam pirms mūsu ēras, kad to iekaroja Roma.

15. Kuri divi valdnieki no četru hellēnistisko valstu valdniekiem ieguva lielu varu, un kādu cīņu viņi uzsāka?

 ¹⁵ Tātad no četru hellēnistisko valstu valdniekiem divi ar laiku ieguva lielu varu: Seleiks I Nīkators Sīrijā un Ptolemajs I Ēģiptē. Abi šie valdnieki uzsāka Daniēla grāmatas 11. nodaļā aprakstīto ilgo cīņu starp ”ziemeļvalsts ķēniņu” un ”dienvidvalsts ķēniņu”. Jehovas eņģelis neminēja viņu vārdus, jo gadsimtu gaitā abu ķēniņu vārdi un tautība ir daudzkārt mainījusies. Eņģelis izlaida nevajadzīgus sīkumus un runāja  tikai par tiem valdniekiem un notikumiem, kas bija saistīti ar sadursmi.

CĪŅA SĀKAS

16. a) No kā abi ķēniņi atradās attiecīgi ziemeļos un dienvidos? b) Kas kļuva par pirmo ”ziemeļvalsts ķēniņu” un par pirmo ”dienvidvalsts ķēniņu”?

¹⁶ Klausieties uzmanīgi! Jehovas eņģelis stāsta par dramatiskās cīņas sākumu: ”Ķēniņš pret dienas vidu [”dienvidvalsts ķēniņš”, LB-65], kas viens no viņa [t.i., Aleksandra] lieliem kungiem, būs varens, bet viens cits [t.i., ziemeļvalsts ķēniņš] būs jo varens pret viņu, un tas valdīs, un viņa valdīšana būs varena.” (Daniēla 11:5, LB-1825.) Par ”ziemeļvalsts ķēniņu” un ”dienvidvalsts ķēniņu” tika nosaukti valdnieki, kuri valdīja attiecīgi ziemeļos un dienvidos no Daniēla tautas, kas tajā laikā bija atbrīvota no gūsta Babilonā un atgriezusies Jūdejā. Pirmais ”dienvidvalsts ķēniņš” bija Ēģiptes valdnieks Ptolemajs I. Viens no Aleksandra karavadoņiem, kurš izrādījās spēcīgāks par Ptolemaju I un kura valsts ’sniedzās tālu’ (LB-65), bija Sīrijas valdnieks Seleiks I Nīkators. Viņš kļuva par ”ziemeļvalsts ķēniņu”.

17. Kura valdnieka valdījumos ziemeļvalsts ķēniņa un dienvidvalsts ķēniņa cīņas sākumposmā ietilpa Jūdeja?

¹⁷ Abu ķēniņu cīņas sākumposmā Jūdeja ietilpa dienvidvalsts ķēniņa valdījumos. Aptuveni no 320. gada pirms mūsu ēras Ptolemajs I mudināja ebrejus doties uz Ēģipti un veidot tur kolonijas. Liela ebreju kolonija bija Aleksandrijā, kur Ptolemajs I bija ierīkojis plaši pazīstamu bibliotēku. Ebreji, kas dzīvoja Jūdejā, palika Ptolemaju pārvaldītās Ēģiptes — dienvidvalsts ķēniņa — ietekmes sfērā līdz pat 198. gadam pirms mūsu ēras.

18., 19. Kā abi naidīgi noskaņotie valdnieki laika gaitā nodibināja ”miera attieksmes”?

 ¹⁸ Eņģelis izteica šādu pravietojumu par abiem ķēniņiem: ”Pēc kādiem gadiem tie apvienosies, un dienvidvalsts ķēniņa meita dosies pie ziemeļvalsts ķēniņa, lai nodibinātu miera attieksmes; tomēr šim pasākumam nebūs panākuma; viņa rokas nebūs pietiekami stipras, viņš nepaturēs savu varu [”viņa nepaturēs savas rokas varu; un viņš nepastāvēs, tāpat arī viņa roka”, NW], ķēniņa meita turpretī tiks nodota un kritīs līdz ar saviem pavadoņiem, ar savu bērnu, ar savu tēvu un to, kas viņu, ķēniņa meitu, bija zināmu laiku varenu darījis.” (Daniēla 11:6.) Kā šie vārdi piepildījās?

¹⁹ Pravietojumā nav ņemts vērā Seleika I Nīkatora dēls un pēctecis Antiohs I, kas neiesaistījās nopietnā karadarbībā ar dienvidvalsts ķēniņu. Toties Antioha I pēcnācējs Antiohs II ilgi karoja ar Ptolemaja I dēlu Ptolemaju II. Antiohs II un Ptolemajs II bija attiecīgi ziemeļvalsts ķēniņš un dienvidvalsts ķēniņš. Antiohs II bija precējies ar Lāodiki, un viņiem bija dēls, ko sauca par Seleiku II, savukārt Ptolemajam II bija meita Berenīke. 250. gadā pirms mūsu ēras abi valdnieki nodibināja ”miera attieksmes”. Lai šī savienība būtu iespējama, Antiohs II izšķīrās no savas sievas Lāodikes un apprecēja Berenīki, kas bija ”dienvidvalsts ķēniņa meita”. No Berenīkes viņam piedzima dēls, un tieši šis dēls, nevis kāds no Lāodikes dēliem kļuva par Sīrijas troņa mantinieku.

20. a) Kā piepildījās vārdi, ka Berenīkes ”roka” nepastāvēs? b) Kā tika nodota un krita pati Berenīke, viņas ’pavadoņi’ un tas, ”kas viņu.. bija.. varenu darījis”? c) Kas kļuva par Sīrijas valdnieku pēc tam, kad Antiohs II zaudēja savu ’roku’ jeb varu?

²⁰ Berenīkes ”roka” jeb spēks, kas viņu atbalstīja, bija viņas tēvs Ptolemajs II. 246. gadā pirms mūsu ēras Ptolemajs nomira, un Berenīke ’nepaturēja savas rokas varu’ vīra acīs. Antiohs II viņu atstūma, atkal apprecēja Lāodiki un iecēla viņu abu dēlu par savu mantinieku. Pēc Lāodikes plāna Berenīke un tās dēls tika nogalināti. Acīmredzot tāds pats liktenis  piemeklēja Berenīkes ’pavadoņus’, kas viņu bija atveduši no Ēģiptes uz Sīriju. Lāodike, kurai ar to vēl nebija gana, noindēja Antiohu II, tā ka arī ”viņa roka” jeb vara ’nepastāvēja’. Tātad gan Berenīkes ’tēvs’, gan viņas vīrs sīrietis, kas viņu uz kādu laiku bija darījis ”varenu”, abi bija miruši. Līdz ar to par Sīrijas valdnieku kļuva Seleiks II, Lāodikes dēls. Kā uz šiem notikumiem reaģēja nākamais valdnieks no Ptolemaju dinastijas?

VALDNIEKS ATRIEBJAS PAR SAVAS MĀSAS SLEPKAVĪBU

21. a) Kas bija Berenīkes ”celma saknes” ”atvase”, un kā viņš ’riesās’? b) Kā Ptolemajs III iebruka ziemeļvalsts ķēniņa ”cietoksnī” un uzvarēja šo ķēniņu?

²¹ ”No viņas izcelsmes celma saknes rietīsies atvase,” teica eņģelis, ”kā atriebējs tas ies pret ziemeļvalsts ķēniņa kaŗaspēku un iebruks tā cietoksnī; viņš uzvarēs un rīkosies ar ziemeļniekiem pēc patikas.” (Daniēla 11:7.) Berenīkes vecāku — ”celma saknes” — ”atvase” bija viņas brālis. Pēc sava tēva nāves viņš ’riesās’, kļūdams par dienvidvalsts ķēniņu — Ēģiptes faraonu Ptolemaju III. Tūlīt pat viņš sāka rīkoties, jo gribēja atriebties par māsas slepkavību. Viņš devās karagājienā pret Sīrijas valdnieku Seleiku II, kas bija palīdzējis Lāodikei nonāvēt Berenīki un tās dēlu, un iebruka ziemeļvalsts ķēniņa ”cietoksnī”. Ptolemajs III ieņēma Antiohijas nocietināto daļu un nogalināja Lāodiki. Virzīdamies uz austrumiem ziemeļvalsts ķēniņa teritorijā, viņš izlaupīja Babiloniju un devās tālāk uz Indiju.

22. Ko Ptolemajs III aizveda atpakaļ uz Ēģipti, un kāpēc viņš pēc tam ’kādus gadus atturējās no sadursmēm ar ziemeļvalsts ķēniņu’?

²² Kas notika pēc tam? Dieva eņģelis stāsta: ”Arī viņu dievus un dievekļu tēlus ar visiem to augstvērtīgiem piederumiem un dārgajiem sudraba un zelta traukiem viņš aizvedīs kā laupījumu uz Ēģipti un tad kādus gadus atturēsies no sadursmēm ar ziemeļvalsts ķēniņu.” (Daniēla 11:8.) Vairāk  nekā 200 gadus agrāk Persijas valdnieks Kambīzs II bija iekarojis Ēģipti un pārvedis mājās ēģiptiešu dievus — viņu ”dievekļu tēlus”. Izlaupīdams bijušo Persijas valdnieka galvaspilsētu Sūzas, Ptolemajs III atguva šos dievus un aizveda tos ”kā laupījumu” uz Ēģipti. Viņš ieguva arī citas kara trofejas: ļoti daudz ’augstvērtīgu piederumu un dārgu sudraba un zelta trauku’. Bet tad Ptolemajam III bija jādodas atpakaļ, lai apspiestu sacelšanos paša zemē, un viņš ’atturējās no sadursmēm ar ziemeļvalsts ķēniņu’, nenodarīdams tam vairs nekādus zaudējumus.

SĪRIJAS VALDNIEKA ATMAKSA

23. Kāpēc ziemeļvalsts ķēniņš ’atgriezās atpakaļ savā zemē’, pēc tam kad bija iebrucis dienvidvalsts ķēniņa valstī?

²³ Ko darīja ziemeļvalsts ķēniņš? Daniēlam tika pavēstīts: ”Tas uzbruks dienvidvalsts ķēniņa valstij, bet drīz atgriezīsies atpakaļ savā zemē.” (Daniēla 11:9.) Ziemeļvalsts ķēniņš — Sīrijas valdnieks Seleiks II — izdarīja prettriecienu. Viņš uzbruka dienvidvalsts ķēniņa, tas ir, Ēģiptes valdnieka, ”valstij” jeb valdījumiem, taču cieta sakāvi. Kopā ar nelielām karaspēka atliekām Seleiks II ’atgriezās atpakaļ savā zemē’ un ap 242. gadu pirms mūsu ēras atkāpās uz Sīrijas galvaspilsētu Antiohiju. Pēc Seleika II nāves par valdnieku kļuva viņa dēls Seleiks III.

24. a) Kas notika ar Seleiku III? b) Kā Sīrijas valdnieks Antiohs III ’nāca kā straume un plūda cauri’ dienvidvalsts ķēniņa zemei?

²⁴ Kas bija pravietots par Sīrijas valdnieka Seleika II pēcnācējiem? Eņģelis sacīja Daniēlam: ”Bet viņa dēli taisīsies uz kaŗu un sapulcinās lielu kara spēku, un tas nāks nākdams kā straume un plūdīs cauri, un nāks atkal atpakaļ un kaŗos līdz viņa stiprām pilīm.” (Daniēla 11:10, LB-26.) Seleiks III, valdījis nepilnus trīs gadus, tika nogalināts atentātā. Pēc viņa Sīrijas tronī kāpa viņa brālis Antiohs III. Šis Seleika II dēls sapulcināja lielu karaspēku, lai dotos uzbrukumā dienvidvalsts ķēniņam, kas tolaik bija Ptolemajs IV. Jaunais Sīrijas  valdnieks, ziemeļvalsts ķēniņš, ar panākumiem cīnījās pret Ēģipti un atguva jūras ostu Seleikiju, Kelesīrijas provinci, pilsētas Tiru un Ptolemaīdu, kā arī tuvākās apkaimes pilsētiņas. Viņš sakāva valdnieka Ptolemaja IV karaspēku un ieņēma daudzas Jūdejas pilsētas. 217. gada pavasarī pirms mūsu ēras Antiohs III aizgāja no Ptolemaīdas un devās uz ziemeļiem, ”līdz viņa stiprām pilīm” Sīrijā. Bet drīzumā bija gaidāmas pārmaiņas.

SVARU KAUSI NOSVERAS PRETĒJĀ VIRZIENĀ

25. Kur Ptolemajs IV tikās kaujā ar Antiohu III, un kas ’krita dienvidvalsts ķēniņa [Ēģiptes valdnieka] rokā’?

²⁵ Tāpat kā Daniēls, mēs uzmanīgi sekojam Jehovas eņģeļa stāstījumam par tālākajiem notikumiem: ”Tad dienvidvalsts ķēniņš, dusmās sarūgtināts, celsies un dosies ar to, ar ziemeļvalsts ķēniņu — kaŗot; pēdējais izrīkos lielu kaŗaspēku, bet šis kaŗaspēks kritīs viņa pretinieka rokā.” (Daniēla 11:11a.) Dienvidvalsts ķēniņš, Ptolemajs IV, kura rīcībā bija 75 000 vīru liels karaspēks, devās uz ziemeļiem cīnīties ar savu ienaidnieku. Ziemeļvalsts ķēniņš — Sīrijas valdnieks Antiohs III — mēģināja stāties pretī uzbrucējam ar 68 000 vīru ”lielu kaŗaspēku”. Taču kaujā pie piekrastes pilsētas Rafejas netālu no Ēģiptes robežas ”šis kaŗaspēks” ’krita dienvidvalsts ķēniņa rokā’.

26. a) Ko dienvidvalsts ķēniņš iznīcināja kaujā pie Rafejas, un kādi bija tur noslēgtā miera līguma noteikumi? b) Kādā ziņā Ptolemajs IV ’neguva virsroku’? c) Kas kļuva par nākamo dienvidvalsts ķēniņu?

²⁶ Pravietojums turpinās šādi: ”Neraugoties uz savu lielumu, [karaspēks] tiks iznīcināts. Šīs uzvaras sekas būs tās, ka dienvidvalsts ķēniņa gars kļūs lepns, bet kaut arī viņš noguldītu cīņā desmitiem tūkstošiem savējo un pretinieku, viņš tomēr negūs virsroku.” (Daniēla 11:11b, 12.) Dienvidvalsts ķēniņš Ptolemajs IV iznīcināja 10 000 sīriešu kājnieku un 300 kavalēristu un saņēma gūstā 4000 vīru. Tad abi valdnieki noslēdza līgumu, pēc kura noteikumiem Antiohs III paturēja  Sīrijas jūras ostu Seleikiju, bet zaudēja Feniķiju un Kelesīriju. Izcīnītās uzvaras dēļ dienvidvalsts ķēniņa — Ēģiptes valdnieka — gars ’kļuva lepns’, un lepnība īpaši izpaudās viņa attieksmē pret Jehovu. Jūdeja joprojām palika Ptolemaja IV ietekmes sfērā. Tomēr viņš ’neguva virsroku’, jo neizmantoja līdz galam savu uzvaru pār Sīrijas valdnieku — ziemeļvalsts ķēniņu. Ptolemajs IV pievērsās vētrainai uzdzīvei, un viņa piecus gadus vecais dēls Ptolemajs V vairākus gadus pirms Antioha III nāves kļuva par nākamo dienvidvalsts ķēniņu.

VARENĀ VALDNIEKA ATGRIEŠANĀS

27. Kā ziemeļvalsts ķēniņš pēc kāda laika atgriezās, lai atgūtu Ēģiptes sagrābtās teritorijas?

²⁷ Antioha III varoņdarbu dēļ viņš tika nosaukts par Antiohu Lielo. Eņģelis par viņu teica: ”Ziemeļvalsts ķēniņš vēlreiz izrīkos kaŗaspēku vēl lielāku nekā agrāk un nāks pēc dažiem gadiem atkal ar lielu spēku un varu.” (Daniēla 11:13.) Tas notika 16 vai vairāk gadu pēc tam, kad ēģiptieši bija sakāvuši sīriešus pie Rafejas. Kad jaunais Ptolemajs V bija kļuvis par dienvidvalsts ķēniņu, Antiohs III ar ”kaŗaspēku vēl lielāku nekā agrāk” devās atgūt teritorijas, ko viņam bija atņēmis Ēģiptes valdnieks — dienvidvalsts ķēniņš. Šajā nolūkā Antiohs III noslēdza savienību ar Maķedonijas valdnieku Filipu V.

28. Ar kādiem sarežģījumiem sastapās gados jaunais dienvidvalsts ķēniņš?

²⁸ Dienvidvalsts ķēniņam bija radušies sarežģījumi arī paša valstī. ”Tanī laikā daudzi celsies pret dienvidvalsts ķēniņu,” teica eņģelis. (Daniēla 11:14a.) To, kas ’cēlās pret dienvidvalsts ķēniņu’, tiešām bija daudz. Gados jaunajam dienvidvalsts ķēniņam bija ne tikai jāstājas pretī Antioha III un tā sabiedrotā — Maķedonijas valdnieka — spēkiem, bet arī jārisina problēmas savā zemē, Ēģiptē. Tā kā viņa aizbildnis Agatokls, kas valdīja viņa vārdā, augstprātīgi izturējās  pret ēģiptiešiem, daudzi no tiem sacēlās. Eņģelis turpināja stāstījumu: ”Arī no tavas tautas daži [’kādi varmākas’, LB-26] lepni uzstāsies, lai piepildītu pravieša pasludinājumu, bet tie kritīs.” (Daniēla 11:14b.) Pat daži no Daniēla tautas kļuva par ’varmākām’ jeb dumpiniekiem. Bet, lai kādu ”pravieša pasludinājumu” šie ebreji iztēlojās, saskatīdami tajā norādi uz cittautiešu valdīšanas galu viņu dzimtenē, tie bija maldi, un bija paredzams, ka viņu plāni cietīs neveiksmi un viņi paši ”kritīs”.

29., 30. a) Kādu uzbrukumu no ziemeļiem ”dienvidvalsts kaŗaspēks” nespēja atvairīt? b) Kā ziemeļvalsts ķēniņš ’apmetās skaistajā zemē’?

²⁹ Pēc tam Jehovas eņģelis teica: ”Tad nāks ziemeļvalsts ķēniņš un uzmetīs valni un ieņems kādu stipri apcietinātu pilsētu. Dienvidvalsts kaŗaspēks nenoturēsies, pat tā izlasei nepietiks spēka, lai izrādītu nepieciešamo pretestību. Tādēļ tas, kas bija devies cīņā pret viņu, rīkosies pēc patikas, un neviens to nevarēs kavēt; viņš apmetīsies skaistajā zemē, to postīs un vietumis pārvērtīs neauglīgā kailatnē [”to postīs ar savu roku”, LB-26].” (Daniēla 11:15, 16.)

³⁰ Ptolemaja V vadītie bruņotie spēki jeb ”dienvidvalsts kaŗaspēks” nespēja atvairīt uzbrukumu no ziemeļiem. Pie Panejas (Filipa Cēzarejas) Antiohs III piespieda Ēģiptes karavadoni Skopu un 10 000 īpaši izraudzītu vīru ’izlasi’ atkāpties uz Sidonu — ”stipri apcietinātu pilsētu”. Tur Antiohs III ’uzmeta valni’ un 198. gadā pirms mūsu ēras ieņēma šo feniķiešu jūras ostu. Viņš rīkojās ”pēc patikas”, jo dienvidvalsts ķēniņa — Ēģiptes valdnieka — karaspēks nespēja izrādīt pretestību. Pēc tam Antiohs III devās uzbrukumā Jeruzalemei — ’skaistās zemes’, Jūdejas, galvaspilsētai. 198. gadā pirms mūsu ēras Jeruzaleme pārstāja būt dienvidvalsts ķēniņa, Ēģiptes valdnieka, pakļautībā un pārgāja ziemeļvalsts ķēniņa, Sīrijas valdnieka, rokās. Ziemeļvalsts ķēniņš Antiohs III ’apmetās skaistajā zemē’. Viņš ’postīja ar savu roku’ visus ebrejus un ēģiptiešus, kas viņam pretojās. Bet cik ilgi šis ziemeļvalsts ķēniņš varēja rīkoties tā, kā viņam iegribējās?

 ROMA NEĻAUJ VARENAJAM VALDNIEKAM IZVĒRSTIES

31., 32. Kāpēc ziemeļvalsts ķēniņš beigu beigās ’noslēdza līgumu’ par mieru ar dienvidvalsts ķēniņu?

³¹ Jehovas eņģelis deva šādu atbildi: ”Viņš [ziemeļvalsts ķēniņš] taisīs savu vaigu ar visas savas valstības spēku nākt, un tie taisni būs ar viņu [”viņš slēgs ar viņu līgumu”, LB-65], un viņš darīs to, ka viņš tam savu meitu par sievu dod, gribēdams viņu samaitāt, bet tā viņam klāt nestāvēs, nedz pie viņa turēsies.” (Daniēla 11:17, LB-1825.)

³² Ziemeļvalsts ķēniņš Antiohs III pievērsa ”savu vaigu” kundzībai pār Ēģipti ”ar visas savas valstības spēku”. Taču beigu beigās viņš bija spiests ’slēgt līgumu’ par mieru ar dienvidvalsts ķēniņu Ptolemaju V. Romas izvirzītās prasības bija likušas Antioham III mainīt savus plānus. Kad viņš un Maķedonijas valdnieks Filips V bija izveidojuši savienību pret gados jauno Ēģiptes valdnieku, lai sagrābtu tam piederošās teritorijas, Ptolemaja V aizbildņi bija griezušies pēc palīdzības pie Romas. Izmantojot izdevību paplašināt savas ietekmes sfēru, Roma nolēma nodemonstrēt savu spēku.

33. a) Kādi bija miera līguma noteikumi starp Antiohu III un Ptolemaju V? b) Ar kādu mērķi tika slēgtas laulības starp Kleopatru I un Ptolemaju V, bet kāpēc šis plāns neizdevās?

³³ Romas spiediena ietekmē Antiohs III piedāvāja dienvidvalsts ķēniņam miera līguma noteikumus. Antiohs plānoja nevis atteikties no iekarotajām teritorijām, kā to bija pieprasījusi Roma, bet nodot tās Ēģiptei tikai formāli, kas būtu iespējams, ja viņš atdotu ”savu meitu” Kleopatru I par sievu Ptolemajam V. Provinces, starp kurām bija arī Jūdeja — ’skaistā zeme’ —, viņai bija paredzēts piešķirt pūrā. Kāzas notika 193. gadā pirms mūsu ēras, bet Sīrijas valdnieks neļāva šīm provincēm nonākt Ptolemaja V īpašumā. Tās bija politiska rakstura laulības, kuru mērķis bija pakļaut Ēģipti Sīrijai. Tomēr plāns neizdevās, jo Kleopatra I ’pie viņa neturējās’ un vēlāk nostājās sava vīra pusē. Kad sākās karš starp Antiohu III un romiešiem, Ēģipte pieslējās Romai.

34., 35. a) Kādām ”jūŗas salām un piekrastēm” ziemeļvalsts ķēniņš piegrieza vērību? b) Kā romieši pārtrauca ziemeļvalsts ķēniņa ”ņirgāšanos”? c) Kā Antiohs III gāja bojā, un kas kļuva par nākamo ziemeļvalsts ķēniņu?

 ³⁴ Runājot par ziemeļvalsts ķēniņa neveiksmēm, eņģelis sacīja: ”Tad viņš [Antiohs III] piegriezīs vērību jūŗas salām un piekrastēm un uzvarēs daudzas. Bet viens kaŗavadonis [Roma] darīs galu viņa nievu pilniem smiekliem [par Romu] un viņam sāpīgi atmaksās par viņa [Antioha III] ņirgāšanos par viņu [Romu]. Pēc tam viņš [Antiohs III] piegriezīs savu vērību savas zemes cietokšņiem, bet šai lietā klups un kritīs un pazudīs uz visiem laikiem.” (Daniēla 11:18, 19.)

³⁵ Pravietojumā ir runa par Maķedonijas, Grieķijas un Mazāzijas ”jūŗas salām un piekrastēm”. 192. gadā pirms mūsu ēras Grieķijā izcēlās karš, un Antiohs III nolēma doties uz Grieķiju. Roma, kas bija neapmierināta ar Sīrijas valdnieka centieniem sagrābt jaunas teritorijas Grieķijā, pieteica viņam karu. Pie Termopilām romieši viņu sakāva. Apmēram gadu pēc zaudējuma kaujā pie Magnēsijas, kura notika 190. gadā, Sīrijas valdniekam nācās atteikties no visiem saviem īpašumiem Grieķijā, Mazāzijā un rietumos no Taura kalniem. Roma pieprasīja milzīgu kontribūciju un ieguva varu pār Sīrijas valdnieku — ziemeļvalsts ķēniņu. Padzīts no Grieķijas un Mazāzijas un zaudējis gandrīz visu floti, Antiohs III ’piegrieza savu vērību savas zemes [t.i., Sīrijas] cietokšņiem’. Romieši bija ’viņam atmaksājuši par viņa ņirgāšanos par viņiem’. Antiohs III gāja bojā 187. gadā, mēģinādams aplaupīt kādu templi Elimaīdā (Persija). Tā viņš ’krita’ jeb nomira, un par viņa pēcteci kļuva viņa dēls Seleiks IV — nākamais ziemeļvalsts ķēniņš.

CĪŅA TURPINĀS

36. a) Kā dienvidvalsts ķēniņš mēģināja turpināt cīņu, bet kas ar viņu notika? b) Kā gāja bojā Seleiks IV, un kas kļuva par viņa pēcteci?

³⁶ Dienvidvalsts ķēniņš Ptolemajs V mēģināja iegūt provinces, kurām jau agrāk bija vajadzējis nonākt viņa īpašumā,  jo tās piederēja pie Kleopatras pūra, taču viņš tika noindēts, un pie varas nāca Ptolemajs VI. Bet kas notika ar Seleiku IV? Viņam bija vajadzīga nauda, lai samaksātu milzīgo kontribūciju Romai, tāpēc viņš nosūtīja savu mantzini Heliodoru piesavināties dārgumus, kas pēc nostāstiem glabājās Jeruzalemes templī. Heliodors, kas pats tīkoja pēc troņa, noslepkavoja Seleiku IV, bet Pergamas valdnieks Eimens un viņa brālis Atals panāca, ka tronī kāpj noslepkavotā valdnieka brālis Antiohs IV.

37. a) Kā Antiohs IV centās radīt iespaidu, ka viņš ir varenāks nekā Dievs Jehova? b) Kāds iznākums bija tam, ka Antiohs IV apgānīja templi Jeruzalemē?

³⁷ Jaunais ziemeļvalsts ķēniņš, Antiohs IV, centās radīt iespaidu, ka viņš ir varenāks nekā Dievs, un mēģināja likvidēt Jehovas noteikto pielūgsmes iekārtojumu. Pauzdams nicinājumu pret Jehovu, viņš veltīja Jeruzalemes templi Zevam jeb Jupiteram. 167. gada decembrī pirms mūsu ēras viņš uzbūvēja pagānisku altāri uz lielā altāra tempļa pagalmā, kur katru dienu tika nesti dedzināmie upuri Jehovam. Desmit dienas vēlāk uz pagāniskā altāra tika nests upuris Zevam. Tempļa apgānīšanas iznākums bija tāds, ka sākās ebreju sacelšanās Makabeju vadībā. Trīs gadus Antiohs IV cīnījās ar dumpiniekiem. 164. gadā pirms mūsu ēras, tempļa apgānīšanas gadadienā, Jūda Makabejs no jauna veltīja templi Jehovam un tika iedibināti tempļa atjaunošanas svētki — Hanuka. (Jāņa 10:22.)

38. Kā pienāca gals Makabeju varai?

³⁸ 161. gadā pirms mūsu ēras Makabeji, iespējams, noslēdza vienošanos ar Romu, un 104. gadā pirms mūsu ēras viņi nodibināja savu valsti. Tomēr viņu attiecības ar Sīrijas valdnieku — ziemeļvalsts ķēniņu — joprojām bija saspringtas. Galu galā konfliktā lūdza iejaukties Romu. 63. gadā pirms mūsu ēras romiešu karavadonis Gnejs Pompejs pēc trīs mēnešus ilga aplenkuma ieņēma Jeruzalemi. 39. gadā pirms mūsu ēras Romas senāts par Jūdejas valdnieku iecēla ēdomieti  Hērodu. 37. gadā pirms mūsu ēras Hērods sāka valdīt Jeruzalemē, un līdz ar to Makabeju varai bija pienācis gals.

39. Kādu labumu jūs esat guvuši no Daniēla grāmatas 11. nodaļas pirmo 19 pantu pētīšanas?

³⁹ Cik saviļņojoši ir redzēt, kā visos sīkumos ir piepildījusies pirmā daļa no pravietojuma par divu valdnieku cīniņu! Ir aizraujoši sekot vēsturisko notikumu attīstībai apmēram 500 gadu laikposmā kopš brīža, kad Daniēls dzirdēja pravietisko vēstījumu, un noteikt, kādi valdnieki atbilst ziemeļvalsts ķēniņa un dienvidvalsts ķēniņa aprakstam. Taču abu valdnieku politiskā piederība ir mainījusies un cīņa starp viņiem ir turpinājusies gan tajā laikā, kad uz zemes dzīvoja Jēzus Kristus, gan pēc tam — līdz pat mūsu dienām. Salīdzinot vēsturiskos notikumus ar pravietojumā minētajiem interesantajiem faktiem, mēs varēsim noteikt, kas dažādos laikos ir bijuši abi konkurējošie valdnieki.

VAI JŪS PIEVĒRSĀT UZMANĪBU?

• Kādas divas spēcīgas valdnieku dzimtas izveidojās hellēnistiskajās valstīs, un kādu cīņu šie valdnieki uzsāka?

• Kā starp abiem valdniekiem izveidojās ”miera attieksmes”, par kurām runāts Daniēla grāmatas 11. nodaļas 6. pantā?

• Kā turpinājās cīņa starp

Seleiku II un Ptolemaju III (Daniēla 11:7—9),

Antiohu III un Ptolemaju IV (Daniēla 11:10—12),

Antiohu III un Ptolemaju V (Daniēla 11:13—16)?

• Ar kādu mērķi tika slēgtas laulības starp Kleopatru I un Ptolemaju V, bet kāpēc šis plāns neizdevās? (Daniēla 11:17—19.)

• Kādu labumu jūs guvāt, pievēršot uzmanību Daniēla grāmatas 11. nodaļas pirmajiem 19 pantiem?

[Jautājumi studēšanai]

 [Tabula/Attēli 228. lpp.]

VALDNIEKI DANIĒLA 11:5—19

Ziemeļvalsts Dienvidvalsts

ķēniņš ķēniņš

Daniēla 11:5 Seleiks I Nīkators Ptolemajs I

Daniēla 11:6 Antiohs II Ptolemajs II

(sieva Lāodike) (meita Berenīke)

Daniēla 11:7—9 Seleiks II Ptolemajs III

Daniēla 11:10—12 Antiohs III Ptolemajs IV

Daniēla 11:13—19 Antiohs III Ptolemajs V

(meita Pēctecis:

Kleopatra I) Ptolemajs VI

Pēcteči:

Seleiks IV un

Antiohs IV

[Attēls]

Monēta ar Ptolemaja II un viņa sievas attēlu

[Attēls]

Seleiks I Nīkators

[Attēls]

Antiohs III

[Attēls]

Ptolemajs VI

[Attēls]

Ptolemajs III un viņa pēcteči uzbūvēja šo Hora templi Idfū (Augšēģipte)

[Karte/Attēli 216., 217. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Par ”ziemeļvalsts ķēniņu” un ”dienvidvalsts ķēniņu” ir saukti valdnieki, kuri valdīja attiecīgi ziemeļos un dienvidos no Daniēla tautas

MAĶEDONIJA

GRIEĶIJA

MAZĀZIJA

IZRAĒLA

LĪBIJA

ĒĢIPTE

ETIOPIJA

SĪRIJA

Babilona

ARĀBIJA

[Attēls]

Ptolemajs II

[Attēls]

Antiohs Lielais

[Attēls]

Akmens plāksne ar Antioha Lielā izdotiem oficiāliem rīkojumiem

[Attēls]

Monēta, uz kuras attēlots Ptolemajs V

[Attēls]

Ptolemaja III vārti Karnakā (Ēģipte)

 [Attēls pa visu lapu 210. lpp.]

[Attēls 215. lpp.]

Seleiks I Nīkators

[Attēls 218. lpp.]

Ptolemajs I