Divpadsmitā nodaļa

Daniēlu stiprina Dieva vēstnesis

1. Kādas svētības Daniēls saņēma tāpēc, ka vēlējās uzzināt, kā īstenosies Jehovas nodoms?

DANIĒLS ļoti vēlējās uzzināt, kā īstenosies Jehovas nodoms, un viņa interese tika apmierināta. Viņš dzirdēja saviļņojošu pravietojumu par 70 nedēļām, kas saistītas ar Mesijas parādīšanās laiku. Svētība bija arī tā, ka Daniēls redzēja savas tautas uzticīgā atlikuma atgriešanos dzimtenē. Tas notika 537. gadā pirms mūsu ēras, ’Persijas ķēniņa Kīra valdīšanas pirmā gada’ beigās. (Ezras 1:1—4.)

2., 3. Kas varēja būt par iemeslu tam, ka Daniēls neatgriezās Jūdejā kopā ar ebreju tautas atlikumu?

² Daniēls pats nebija starp tiem, kas devās atceļā uz Jūdeju. Viņa gados ceļot droši vien būtu bijis grūti. Tomēr Jehova bija nodomājis uzticēt Daniēlam jaunu kalpošanas uzdevumu turpat Babilonā. Pēc diviem gadiem atkal sāka risināties ievērības cienīgi notikumi. Par tiem ir stāstīts: ”Persieša ķēniņa Kīra trešajā valdīšanas gadā Daniēlam, kuŗu sauca arī par Beltsacaru, atklājās kāds tā Kunga vārds, kas bija saistīts ar atklāsmi; šis vārds līdz ar atklāsmi ir uzticības cienīgs un zīmējas uz lielām bēdām; viņš tomēr piegrieza atklāsmei lielu vērību un visai uzmanīgi novēroja pašu parādību, to arī izprazdams.” (Daniēla 10:1.)

³ ’Kīra trešais valdīšanas gads’ atbilst 536./535. gadam pirms mūsu ēras. Bija pagājuši vairāk nekā 80 gadi, kopš Daniēls līdz ar citiem jauniešiem no ķēniņa nama  un no dižciltīgām Jūdejas ģimenēm bija aizvests uz Babilonu. (Daniēla 1:3.) Ja Daniēlam bija nepilni 15 gadi, kad viņš ieradās Babilonā, tad tagad viņš jau bija gandrīz 100 gadus vecs. Visu savu mūžu viņš bija uzticīgi kalpojis Jehovam.

4. Kādu nozīmīgu uzdevumu Jehova grasījās uzticēt Daniēlam, kaut arī tas jau bija sasniedzis cienījamu vecumu?

⁴ Kaut arī Daniēls jau bija sasniedzis cienījamu vecumu, viņa kalpošana Jehovam nebija beigusies. Dievs gatavojās ar Daniēla starpniecību paziņot ļoti nozīmīgu pravietisku vēsti. Tam bija jābūt pravietojumam, kurā attēlotie notikumi risinās līdz pat mūsu laikiem un vēl tālākā nākotnē. Lai sagatavotu Daniēlu šī uzdevuma izpildei, Jehova nolēma viņam palīdzēt un stiprināt viņu turpmākajai kalpošanai.

KĀPĒC DANIĒLS BIJA NORAIZĒJIES

5. Kādas ziņas droši vien lika Daniēlam raizēties?

⁵ Lai gan Daniēls neatgriezās Jūdejā kopā ar ebreju tautas atlikumu, viņu ļoti interesēja notikumi mīļotajā dzimtenē. Saņemtās ziņas liecināja, ka ne viss tur ritēja gludi. Tiesa, Jeruzalemē bija atjaunots altāris un ielikti tempļa pamati. (Ezras 3. nodaļa.) Taču apkārtējās tautas pretojās atjaunošanas darbiem un kala plānus, kā nodarīt kaut ko ļaunu ebrejiem, kas bija atgriezušies dzimtenē. (Ezras 4:1—5.) Tāpēc Daniēlam bija daudz iemeslu raizēties.

6. Kāpēc Daniēls bija noraizējies par situāciju Jeruzalemē?

⁶ Daniēlam nebija svešs Jeremijas pravietojums. (Daniēla 9:2.) Viņš zināja, ka tempļa un patiesās pielūgsmes atjaunošana Jeruzalemē ir cieši saistīta ar Jehovas nodomu attiecībā uz viņa tautu un ka tam visam jānotiek pirms apsolītā Mesijas parādīšanās. Daniēlam pat  bija bijusi īpaša privilēģija — viņš bija saņēmis no Jehovas pravietojumu par ’septiņdesmit nedēļām’. No šī pravietojuma Daniēls bija secinājis, ka Mesija ieradīsies 69 ”nedēļas” pēc tam, kad būs atskanējis vārds par Jeruzalemes atjaunošanu. (Daniēla 9:24—27.) Tā kā Jeruzaleme joprojām bija nopostīta un tās tempļa celtniecība kavējās, ir viegli saprast, kāpēc Daniēls bija zaudējis drosmi un kļuvis nomākts.

7. Ko Daniēls darīja trīs nedēļas?

⁷ ”Tanī laikā man, Daniēlam, bija sēras trīs nedēļas,” teikts stāstījumā. ”Es atturējos no smalkiem ēdieniem, gaļu un vīnu es neņēmu ne mutē. Es nesvaidījos arī ar eļļu, tiekāms pagāja trīs nedēļas.” (Daniēla 10:2, 3.) Sērot un gavēt ”trīs nedēļas” jeb 21 dienu — tas bija neparasti ilgi. Pēc visa spriežot, šis laiks beidzās ”pirmā mēneša divdesmit ceturtajā dienā”. (Daniēla 10:4.) Tas nozīmē, ka Daniēla gavēnis ietvēra Pasā svētkus, kas tika atzīmēti pirmā mēneša, nīsana, 14. datumā, kā arī septiņas dienas ilgos Neraudzētās maizes svētkus, ko svinēja pēc tam.

8. Kad Daniēls jau bija neatlaidīgi meklējis Jehovas vadību, un kādu atbildi viņš toreiz bija saņēmis?

⁸ Ar Daniēlu jau agrāk bija noticis kaut kas līdzīgs. Viņu bija mākusi neziņa par to, kā piepildīsies Jehovas pravietojums par Jeruzalemes 70 posta gadiem. Kā Daniēls toreiz bija rīkojies? Viņš rakstīja: ”Es griezos tad pie Dieva tā Kunga, vērsu pret Viņu savu seju, Viņu lūgdams un nemitīgi piesaukdams, gavēdams un tērpies sēru drānās un sēdēdams pelnos.” Jehova bija atbildējis uz Daniēla lūgšanu, sūtīdams pie viņa eņģeli Gabriēlu ar vēsti, kas Daniēlu ārkārtīgi uzmundrināja. (Daniēla 9:3, 21, 22.) Vai Jehova arī tagad rīkosies tāpat un sniegs Daniēlam tik nepieciešamo uzmundrinājumu?

 IESPAIDĪGA PARĀDĪBA

9., 10. a) Kur Daniēls atradās, kad viņš redzēja parādību? b) Pastāstiet, ko Daniēls redzēja parādībā.

⁹ Daniēlam nenācās vilties. Lūk, kā viņš atstāstīja tālākos notikumus: ”Es biju dižupes Hidekeles krastā; un kad es tur pacēlu savas acis un raudzījos visapkārt, es redzēju vīru, kas bija ģērbies linu tērpā; ap viņa gurniem tam bija josta no tīra Uphas zelta.” (Daniēla 10:4, 5.) Hidekele bija viena no četrām upēm, kas iztecēja no Ēdenes dārza. (1. Mozus 2:10—14.) Senpersiešu valodā Hidekele bija pazīstama ar nosaukumu Tigra. Apgabalu starp šo upi un Eifratu dēvēja par Divupi jeb Mezopotāmiju, kas nozīmē ’zeme starp upēm’. Tātad laikā, kad Daniēls redzēja parādību, viņš joprojām atradās Babilonijā, kaut arī varbūt ne Babilonas pilsētā.

¹⁰ Parādība, kas pavērās Daniēla skatienam, bija neaizmirstama. Kad viņš pacēla acis, viņš ieraudzīja savā priekšā stāvam kādu, kas noteikti nebija parasts vīrs. Daniēls aprakstīja tā izskatu šādiem izteiksmīgiem vārdiem: ”Viņa miesa bija kā hrīsolits, viņa vaigs spīdēja kā zibens un viņa acis kā degošas liesmas, viņa rokas un kājas laistījās kā smalki nogludināts vaŗš, un kad viņš runāja, viņa balss skanēja kā ļaužu pulka rūkoņa.” (Daniēla 10:6.)

11. Kā parādība ietekmēja Daniēlu un cilvēkus, kas bija kopā ar viņu?

¹¹ Kaut gan parādība bija ļoti iespaidīga, ”tie vīri, kas bija pie manis, to neredzēja”, rakstīja Daniēls. Kāda neminēta iemesla dēļ ”tos pārņēma tādas bailes, ka tie aizbēga un paslēpās”. Daniēls palika upes krastā viens pats. Uzlūkot ”šo vareno parādību” bija tik grūti, ka viņš atzinās: ”Man izzuda visi spēki, mans vaigs pazaudēja savu krāsu līdz nepazīšanai, un es kļuvu galīgi bezspēcīgs.” (Daniēla 10:7, 8.)

12., 13. Ko par vēstnesi var secināt pēc a) viņa apģērba, b) viņa izskata?

 ¹² Ieskatīsimies vērīgāk neparastajā vēstnesī, kas tā izbiedēja Daniēlu. Viņš bija ”ģērbies linu tērpā; ap viņa gurniem tam bija josta no tīra Uphas zelta”. Senajā Izraēlā augstā priestera josta, efods un krūšu nozīme, kā arī pārējo priesteru tērpi bija izgatavoti no materiāliem, kuru sastāvā bija smalki šķetināti lini, un bija izrotāti ar zeltu. (2. Mozus 28:4—8; 39:27—29.) Tātad vēstneša apģērbs liecināja par svētumu un augstu stāvokli.

¹³ Bijību Daniēlam iedvesa arī vēstneša izskats — viņa dārgakmenim līdzīgā ķermeņa spožums, spīdošās sejas žilbinošais starojums, ugunīgo acu caururbjošais skatiens un vareno roku un kāju mirdzums. Pat viņa pavēlošā balss lika bīties. Viss minētais nepārprotami liecināja, ka Daniēla priekšā stāv pārcilvēciska būtne. ’Vīrs, kas bija ģērbies linu tērpā,’ bija augstas kārtas eņģelis, kas svēti kalpo tiešā Jehovas tuvumā, un viņš bija ieradies pie Daniēla ar vēsti. *

”ĻOTI MĪĻAIS VĪRS” TIEK STIPRINĀTS

14. Kāda palīdzība Daniēlam bija nepieciešama, lai viņš spētu uzklausīt to, ko eņģelis vēlējās teikt?

¹⁴ Vēsts, ko Jehovas eņģelis gribēja nodot Daniēlam, bija ļoti svarīga un sarežģīta. Lai Daniēls spētu to uzklausīt, viņam bija jāatgūstas no fiziskā un garīgā satricinājuma. To saprazdams, eņģelis sniedza Daniēlam  personīgu palīdzību un uzmundrinājumu. Pasekosim paša Daniēla stāstījumam par pieredzēto.

15. Kā eņģelis palīdzēja Daniēlam?

¹⁵ ”Kad es izdzirdēju viņa vārdu plūsmu, es nokritu kā pamiris uz sava vaiga pie zemes.” Acīmredzot baiļu un raižu dēļ Daniēls bija kā sastindzis. Kādā veidā eņģelis viņam palīdzēja? ”Redzi,” Daniēls rakstīja, ”piepeši  kāda roka aiz[s]kāra mani un palīdzēja man piecelties uz maniem trīcošiem ceļiem un manām rokām.” Turklāt eņģelis iedrošināja pravieti, viņu uzrunādams: ”Manu visai mīļo vīr, Daniēl! Uzklausies, ko es tev tagad teikšu, — paliec savā vietā stāvam, es esmu pie tevis sūtīts.” Palīdzīgā roka un mierinošie vārdi spēcināja Daniēlu. Kaut arī ”nedroši un trīcēdams uz savām kājām”, viņš tomēr piecēlās. (Daniēla 10:9—11.)

16. a) Kas liecina par to, ka Jehova bez vilcināšanās atbild uz savu kalpu lūgšanām? b) Kāpēc eņģelis aizkavējās, nākdams palīgā Daniēlam? (Izmantojiet arī ielogojumā minēto informāciju.) c) Ko eņģelis gribēja paziņot Daniēlam?

 ¹⁶ Eņģelis pastāstīja, ka viņš ir ieradies tieši tādēļ, lai stiprinātu Daniēlu. ”Nebīsties, Daniēl!” teica eņģelis. ”Jau no pirmās dienas, kopš tu centies izprast notikušo un pazemojies sava Dieva priekšā, ir tavi vārdi saklausīti, un es biju sataisījies ierasties tavas lūgšanas dēļ.” Pēc tam eņģelis paskaidroja, kāpēc viņš ir aizkavējies: ”Bet persiešu valsts sargeņģelis mani atturēja divdesmit vienu dienu, kamēr beidzot Mihaēls, viens no galveniem sargeņģeļu priekšniekiem, man nāca palīgā, un man izdevās atstāt Mihaēlu vienu pašu pie persiešu ķēniņu sargeņģeļa.” Ar Mihaēla palīdzību eņģelis varēja izpildīt savu uzdevumu — ierasties pie Daniēla un paziņot ļoti svarīgu vēsti: ”Es atnācu tev paziņot, kas ar tavu tautu notiks laiku galā, jo šī parādība attiecas uz tālām nākamajām dienām, uz pašu beidzamo laiku posmu.” (Daniēla 10:12—14.)

17., 18. Kā Daniēls vēlreiz saņēma palīdzību, un ko viņš pēc tam spēja darīt?

¹⁷ Varētu domāt, ka perspektīva noklausīties tik aizraujošu vēsti Daniēlu ieinteresēs, tomēr dzirdētais viņu, kā liekas, ietekmēja gluži pretēji. Stāstījums turpinās šādi: ”Kad viņš tā uz mani runāja, es nodūru acis un klusēju.” Taču eņģelis, kas bija ieradies paziņot vēsti, bija gatavs vēlreiz sniegt mīlestības pilnu palīdzību. Daniēls rakstīja: ”Tad tas, kas bija savā veidojumā līdzīgs cilvēkam, aiz[s]kāra manas lūpas, tā ka es varēju atvērt savu muti un atkal runāt.” * (Daniēla 10:15, 16a.)

 ¹⁸ Kad eņģelis pieskārās viņa lūpām, Daniēlam atkal radās spēki. (Salīdzināt Jesajas 6:7.) Atguvis runas spējas, Daniēls varēja paskaidrot eņģelim, kas bija atnesis vēsti, cik grūti viņam klājas. Daniēls sacīja: ”Mans kungs! Skatot to, ko es redzēju, mani pārņēma tādas nāves bailes, ka man zuda spēki. Un kā tāds mana kunga niecīgais kalps lai runā ar tik augstu Kungu? Man galīgi pietrūka spēka, un pat elpa man aizrāvās!” (Daniēla 10:16b, 17.)

19. Kā Daniēlam tika sniegta palīdzība trešo reizi, un kas notika pēc tam?

¹⁹ Daniēls nežēlojās un netaisnojās. Viņš vienkārši pastāstīja par savām izjūtām, un eņģelis uztvēra viņa vārdus ar sapratni. Tūlīt šis eņģelis, kas bija ieradies ar vēsti, palīdzēja Daniēlam trešo reizi. ”Tas, kas izskatījās kā cilvēks, aiz[s]kāra mani vēlreiz un piešķīra man jaunu spēku,” teica pravietis. Pēc spēcinošā pieskāriena vēstnesis sacīja šādus mierinošus vārdus: ”Nebīsties, mans ļoti mīļais vīrs! Miers lai ir ar tevi! Ņemies drošu prātu, jā — drošu prātu ņemies un esi stiprs!” Mīlestības pilnais pieskāriens un uzmundrinošie vārdi bija tieši tas, kas Daniēlam bija vajadzīgs. Kas notika pēc tam? Daniēls rakstīja: ”Kad viņš ar mani tā runāja, es sajutu sevī jaunu spēku un teicu viņam: ”Lai nu tagad runā man Kungs, jo tu mani stiprināji.”” Daniēls bija gatavs uzņemties jaunu atbildīgu uzdevumu. (Daniēla 10:18, 19.)

20. Kāpēc eņģelim, kas bija ieradies ar vēsti, bija nepieciešama piepūle, lai izpildītu savu uzdevumu?

²⁰ Stiprinājis Daniēlu un palīdzējis tam garīgi un fiziski atgūties, eņģelis vēlreiz paskaidroja, kādēļ viņš ir ieradies. Viņš teica: ”Vai tu zini, kādēļ es atnācu pie tevis? Diemžēl man tagad tūliņ jāgriežas atpakaļ, lai cīnītos ar persiešu sargeņģeli, bet kad es būšu ar to galā, tad ieradīsies  Grieķijas sargeņģelis, bet nav neviena, kas man palīdzētu cīņā pret tiem abiem, kā vien jūsu sargeņģelis Mihaēls.” (Daniēla 10:20, 21.)

21., 22. a) Ko no gadījuma ar Daniēlu var mācīties par to, kā Jehova izturas pret saviem kalpiem? b) Kādam uzdevumam Daniēls bija gatavs, kad bija izjutis jaunu spēku pieplūdumu?

²¹ Šajā notikumā spilgti izpaudās Jehovas mīlestība un iejūtība. Viņš vienmēr ņem vērā savu kalpu iespējas un ierobežojumus. No vienas puses, viņš piešķir tiem tādus uzdevumus, ko tie, kā viņš zina, spēj izpildīt, kaut arī paši varbūt tā nedomā. No otras puses, Jehova labprāt uzklausa savus kalpus un pēc tam sniedz palīdzību, kas tiem nepieciešama, lai izpildītu saņemtos uzdevumus. Centīsimies vienmēr līdzināties mūsu debesu Tēvam Jehovam un ar mīlestību uzmundrināsim un stiprināsim ticības biedrus. (Ebrejiem 10:24.)

²² Daniēlu ļoti uzmundrināja eņģeļa mierinošie vārdi. Par spīti savam lielajam vecumam, Daniēls izjuta spēku pieplūdumu un bija gatavs uzklausīt un pierakstīt vēl vienu nozīmīgu pravietojumu, kas var dot labumu mums.

[Zemsvītras piezīmes]

VAI JŪS PIEVĒRSĀT UZMANĪBU?

• Kāpēc Jehovas eņģelis aizkavējās, nākdams palīgā Daniēlam 536./535. gadā pirms mūsu ēras?

• Ko par Dieva vēstnesi eņģeli varēja secināt pēc viņa apģērba un izskata?

• Kāpēc Daniēlam bija nepieciešama palīdzība, un kā eņģelis viņam palīdzēja trīs reizes?

• Ko eņģelis gribēja paziņot Daniēlam?

[Jautājumi studēšanai]

[Papildmateriāls 204., 205. lpp.]

Sargeņģeļi vai valdnieki dēmoni?

MĒS varam daudz ko mācīties no tā, kas Daniēla grāmatā stāstīts par eņģeļiem. Piemēram, mēs uzzinām, kāda ir eņģeļu nozīme Jehovas paziņoto nodomu īstenošanā un cik ļoti viņi pūlas izpildīt savus uzdevumus.

Dieva eņģelis sacīja, ka tad, kad viņš nāca, lai runātu ar Daniēlu, viņu aizkavēja ”persiešu valsts sargeņģelis [”valdnieks”, LB-26]”. Eņģelis, kam bija jāpaziņo vēsts, cīnījās ar šo ’valdnieku’ 21 dienu un spēja turpināt ceļu tikai tad, kad viņam palīgā nāca ”Mihaēls, viens no galveniem sargeņģeļu priekšniekiem [”pirmajiem valdniekiem”, LB-26]”. Turklāt eņģelis teica, ka viņam atkal būs jācīnās ar to pašu ienaidnieku un, iespējams, viņam pretī stāsies arī ”Grieķijas sargeņģelis [”valdnieks”, LB-26]”. (Daniēla 10:13, 20.) Pat eņģelim nebija viegli izpildīt šādu uzdevumu! Bet kas īsti bija Persijas un Grieķijas sargeņģeļi jeb valdnieki?

Pievērsīsim uzmanību tam, ka uz Mihaēlu ir attiecināti vārdi ”viens no galveniem sargeņģeļu priekšniekiem” un ”jūsu sargeņģelis”. Vēlāk par Mihaēlu tika teikts, ka viņš ir ”lielais eņģeļu valdnieks, kas pasargā [Daniēla] tautiešus”. (Daniēla 10:21; 12:1.) Šie fakti ļauj izdarīt secinājumu, ka Mihaēls bija tas eņģelis, kuram Jehova bija uzdevis vest izraēliešus cauri tuksnesim. (2. Mozus 23:20—23; 32:34; 33:2.)

Šādu secinājumu apstiprina mācekļa Jūdas izteikums, ka ’virseņģelim Miķelim [jeb Mihaēlam] bija Mozus miesas dēļ vārdu cīņa ar velnu’. (Jūdas 9.) Mihaēla stāvoklis, vara un ietekme patiešām ļauj viņu saukt par ’virseņģeli’ jeb erceņģeli, kas nozīmē ’galvenais eņģelis’. Vienīgais, kas varētu ieņemt tik augstu stāvokli, ir Dieva Dēls Jēzus Kristus — pirms viņa dzīves uz zemes un pēc tās. (1. Tesaloniķiešiem 4:16; Atklāsmes 12:7—9.)

Vai tas nozīmē, ka Jehova bija iecēlis eņģeļus, kam bija jārūpējas par tādām valstīm kā Persija un Grieķija? Dieva Dēls Jēzus Kristus atklāti pateica: ”Šīs pasaules valdnieks.. pār mani.. nenieka nespēj.” Tāpat Jēzus sacīja: ”Mana valstība nav no šīs pasaules. [..] ..mana valstība nav no šejienes.” (Jāņa 14:30; 18:36.) Apustulis Jānis rakstīja, ka ”visa pasaule ir grimusi ļaunumā”. (1. Jāņa 5:19.) Ir skaidrs, ka pasaules valstis nekad nav pakļāvušās un arī tagad nepakļaujas ne Dieva, ne Kristus vadībai un varai. ”Varām, kas valda,” Jehova ļauj pastāvēt un kārtot jautājumus, kas saistīti ar valdīšanu pār zemi, bet viņš neieceļ eņģeļus šo varu pārraudzīšanai. (Romiešiem 13:1—7.) ’Valdniekus’ pār tām var iecelt vienīgi ”šīs pasaules valdnieks” — Sātans Velns. Tātad šie ’valdnieki’ ir dēmoni, nevis sargeņģeļi. Varam izdarīt secinājumu: cilvēkus, kam pieder vara pasaulē, ietekmē neredzami dēmoniski spēki jeb ’valdnieki’, un konflikti starp valstīm ir izskaidrojami ne tikai ar cilvēku darbību vien.

 [Attēls pa visu lapu 199. lpp.]

 [Attēls pa visu lapu 207. lpp.]