Izglābts no lauvu rīklēm
Astotā nodaļa
Izglābts no lauvu rīklēm
1., 2. a) Kādu kārtību mēdietis Dārijs ieviesa savā paplašinātajā impērijā? b) Kādi bija satrapu pienākumi, un cik liela bija viņu vara?
BABILONA bija kritusi! Dažās stundās Babilonijas lielvalsts bija zaudējusi savu ziedu laiku diženumu, ar ko tā bija varējusi lepoties veselu gadsimtu. Bija sācies jauns laikmets — mēdiešu un persiešu laikmets. Belsacara vietā tronī bija sēdies mēdietis Dārijs, un viņam tagad bija jādomā, kā ieviest kārtību savā paplašinātajā impērijā.
2 Viens no pirmajiem Dārija īstenotajiem pasākumiem bija 120 pārvaldnieku jeb satrapu iecelšana. Pastāv uzskats, ka šīs amatpersonas reizēm tika izraudzītas no valdnieka radinieku vidus. Katra satrapa pārraudzībā atradās vai nu liels apgabals, vai sīkāka impērijas daļa. (Daniēla 6:1.) Viņu pienākumos ietilpa nodokļu ievākšana un iegūto līdzekļu nosūtīšana valdnieka galmam. Kaut arī laiku pa laikam satrapu darbu pārbaudīja īpaši nosūtīts valdnieka pārstāvis, viņu vara bija visai ievērojama. Pats vārds ”satraps” nozīmē ’valsts aizstāvis’. Savā provincē satraps tika uzskatīts par vietēja mēroga valdnieku, kam piederēja gandrīz vai suverēna vara.
3., 4. Kāpēc Dārijs labvēlīgi izturējās pret Daniēlu, un kādā amatā valdnieks viņu iecēla?
3 Kāda vieta jaunajā iekārtojumā bija paredzēta Daniēlam? Vai mēdietis Dārijs grasījās atbrīvot šo padzīvojušo ebreju pravieti, kas jau bija vairāk nekā 90 gadu vecs, no ieņemamā amata? Nekā tamlīdzīga! Dārijs saprata, ka Daniēls bija precīzi paredzējis Babilonas krišanu un ka šāda paredzējuma izteikšanai bija vajadzīga pārcilvēciska gudrība. Turklāt Daniēlam bija ilggadēja pieredze attiecību uzturēšanā ar dažādām izsūtīto grupām Babilonā. Dārija nodoms bija saglabāt mierīgas attiecības ar saviem jaunajiem pavalstniekiem iekarotajā valstī. Tāpēc viņa interesēs bija paturēt troņa tuvumā cilvēku, kam būtu tāda gudrība un pieredze kā Daniēlam. Bet kādā amatā Daniēls varētu kalpot?
4 Ja Dārijs būtu uzticējis izsūtītajam ebrejam Daniēlam satrapa pienākumus, jau tas vien būtu pārsteidzoši. Bet iedomājieties, kāds satraukums izcēlās, kad Dārijs paziņoja savu lēmumu iecelt Daniēlu par vienu no trim augstākajiem ierēdņiem, kas pārraudzīs satrapus! Un arī tas vēl nebija viss — Daniēls izrādījās ”pārāks” par pārējiem augstajiem ierēdņiem. Viņā bija ”spēcīgs gars”. Dārijs pat plānoja viņu padarīt par pirmo ministru. (Daniēla 6:2, 3.)
5. Kā Daniēla iecelšanu uzņēma abi pārējie augstākie ierēdņi un satrapi, un kāpēc viņu reakcija bija tāda?
5 Abi pārējie augstākie ierēdņi un satrapi kvēloja dusmās. Doma par to, ka viņi būs pakļauti Daniēlam, kas nebija ne mēdietis, ne persietis un nepiederēja pie valdnieka ģimenes, viņiem likās nepanesama. Kā Dārijs varēja piešķirt tik ievērojamu stāvokli svešzemniekam, apejot savus tautiešus un pat ģimenes locekļus? Valdnieka rīcība šķita netaisnīga. Turklāt satrapi laikam uzskatīja Daniēla godīgumu par nevēlamu šķērsli kukuļņemšanai un korupcijai. Tomēr augstākie ierēdņi un satrapi neuzdrošinājās griezties šajā jautājumā pie Dārija. Viņi zināja, ka Dārijs ļoti augstu vērtē Daniēlu.
6. Kā augstākie ierēdņi un satrapi mēģināja atrast iemeslu, lai nomelnotu Daniēlu, un kāpēc viņu centieni izrādījās veltīgi?
6 Tāpēc šie skaudīgie politiķi noorganizēja sazvērestību. Viņi mēģināja atrast ”iemeslu, lai varētu apsūdzēt Daniēlu nolaidībā valsts pārvaldes lietās”. Varbūt viņš nevērīgi pildīja savus pienākumus? Varbūt viņš bija negodīgs? Bet priekšnieki un satrapi nevarēja atrast it nekādu nolaidību vai pārkāpumu tajā, kā Daniēls veica savus uzdevumus. ”Mēs neatradīsim iemesla apsūdzībai pret šo Daniēlu,” viņi sprieda, ”varbūt ka tikai viņa Dieva godināšanas jautājumā.” Tad šie nekrietnie vīrieši izstrādāja viltīgu plānu, ar kura palīdzību viņi cerēja atbrīvoties no Daniēla reizi par visām reizēm. (Daniēla 6:4, 5.)
TIEK ĪSTENOTS SLEPKAVĪGS PLĀNS
7. Kādu priekšlikumu augstākie ierēdņi un satrapi izteica valdniekam, un kā viņi to darīja?
7 Pie Dārija ieradās grupa augstāko ierēdņu un satrapu, kas ”gāja kopā” jeb ”lielā pulkā” (LB-26). Šeit lietotais aramiešu valodas izteiciens norāda uz pērkona dunai līdzīgu kņadu. Acīmredzot augstmaņi centās radīt iespaidu, ka viņi grib pavēstīt Dārijam kaut ko ļoti steidzamu. Viņi droši vien cerēja, ka Dārijs būs labvēlīgāk noskaņots pret viņu priekšlikumu, ja tas tiks izteikts ar pārliecību — tā, it kā būtu nepieciešama tūlītēja rīcība. Tāpēc viņi uzreiz ķērās pie lietas un paziņoja: ”Visi augstākie valsts ierēdņi, priekšnieki, apgabalu pārvaldnieki un valsts padomnieki, kā arī augstākie pavēlnieki uzskata par vēlamu, ka izdodama ķēniņa pavēle, rīkojums un aizliegums, saskaņā ar kuŗu ikviens, kas trīsdesmit dienu laikā griežas ar lūgšanu vai lūgumu pie kāda dieva vai cilvēka un ne vienīgi pie tevis, ak ķēniņ, ir iemetams lauvu bedrē.” * (Daniēla 6:6, 7.)
8. a) Kādu iemeslu dēļ Dārijam droši vien patika likums, ko tika ierosināts pieņemt? b) Kāds bija augstāko ierēdņu un satrapu patiesais nolūks?
8 Vēsturiski dokumenti apstiprina, ka Mezopotāmijā bija parasts uzskatīt valdniekus par dieviem un tos pielūgt. Tāpēc augstmaņu priekšlikums Dārijam noteikti šķita glaimojošs. Jādomā, viņš saskatīja tajā arī praktisku labumu. Kā atceramies, Babilonas iedzīvotāju acīs Dārijs bija svešzemnieks un jaunatnācējs. Jaunais likums viņam palīdzētu nostiprināt savu valdnieka stāvokli, kā arī pamudinātu daudzos Babilonas iedzīvotājus apliecināt savu lojalitāti pret jauno varu un atbalstu tai. Taču, ierosinot izdot pavēli, augstākie ierēdņi un satrapi nebūt nerūpējās par valdnieka interesēm. Viņu patiesais nolūks bija pieķert pārkāpumā Daniēlu, jo viņi zināja, ka Daniēlam ir paradums trīs reizes dienā lūgt Dievu pie atvērtiem logiem savā augšistabā.
9. Kāpēc jaunais likums nesagādātu grūtības lielākajai daļai neebreju?
9 Vai lūgšanu ierobežojums sagādātu grūtības visām reliģiskajām grupām Babilonā? Visticamāk, nesagādātu, vēl jo vairāk tāpēc, ka aizliegumam bija jābūt spēkā tikai vienu mēnesi. Tikpat kā neviens neebrejs neuzskatītu, ka, neilgu laiku pielūdzot kādu cilvēku, viņš atkāpjas no savas reliģijas principiem. Kāds Bībeles zinātnieks rakstīja: ”Tautai, kas ar savu elkdievību pārspēja visas citas, prasība pielūgt valdnieku nebija nekas neparasts, tāpēc, kad no babiloniešiem tika prasīts, lai viņi parāda iekarotājam — mēdietim Dārijam — godu, kāds pienākas dievam, viņi bez svārstīšanās pakļāvās šai prasībai. Minētā prasība nebija pieņemama vienīgi ebrejiem.”
10. Kāda bija mēdiešu un persiešu attieksme pret valdnieka izdotu likumu?
10 Jebkurā gadījumā ierēdņi, kas bija ieradušies pie Dārija, viņu skubināja: ”Pasludini šādu aizliegumu, un tam lai seko īpašs rakstā ietverts ķēniņa rīkojums, kas pēc negrozāmiem mēdiešu un persiešu likumiem nekad nevar tikt atcelts!” (Daniēla 6:8.) Senajos Austrumos valdnieka griba bieži tika uzskatīta par absolūtu. Līdz ar to pastāvēja viedoklis, ka valdnieks ir nemaldīgs. Pat tādam likumam, kura dēļ varēja tikt nogalināti nevainīgi cilvēki, bija jāpaliek spēkā!
11. Kā Dārija izdotais rīkojums varēja ietekmēt Daniēlu?
11 Nepadomājis par Daniēlu, Dārijs parakstīja pavēli. (Daniēla 6:9.) Tā viņš, nekā ļauna nenojauzdams, parakstīja nāves spriedumu ierēdnim, ko pats vērtēja visaugstāk. Valdnieka rīkojums nevarēja neietekmēt Daniēlu.
DĀRIJS IR SPIESTS PIESPRIEST DANIĒLAM BARGU SODU
12. a) Ko Daniēls darīja, tiklīdz bija uzzinājis par jauno likumu? b) Kas sekoja Daniēla gaitām un kāpēc?
12 Drīz vien Daniēls uzzināja par likumu, kas ierobežoja lūgšanas brīvību. Tūlīt viņš devās uz mājām un uzkāpa augšistabā *, kuras atvērtie logi bija vērsti pret Jeruzalemi. Tur Daniēls sāka lūgt Dievu, ”kā viņš to visu laiku kārtīgi bija darījis”. Daniēls droši vien domāja, ka ir viens pats, taču sazvērnieki turpat vien bija. Pēc brīža šie cilvēki spēji ielauzās istabā, domājams, radot tādu pašu kņadu kā tad, kad bija gājuši pie Dārija. Nu viņi visu redzēja paši savām acīm — Daniēls ’Dievu lūdza un slavēja’. (Daniēla 6:10, 11.) Augstākie ierēdņi un satrapi bija ieguvuši visus pierādījumus, kas viņiem bija vajadzīgi, lai apsūdzētu Daniēlu valdnieka priekšā.
13. Ko Daniēla ienaidnieki paziņoja valdniekam?
13 Slēpdami savus patiesos nolūkus, Daniēla ienaidnieki jautāja Dārijam: ”Vai tu neizdevi pavēli, ka ikviens, kas trīsdesmit dienu laikā ko lūgtu no kāda dieva vai cilvēka un ne vienīgi tikai no tevis, ak ķēniņ, ir iemetams lauvu bedrē?” Dārijs atbildēja: ”Tiešām tas tā ir, un pēc mēdiešu un persiešu likumiem pavēle ir negrozāma!” Tad sazvērnieki atklāja, ko viņi patiesībā grib: ”Daniēls, viens no trimdā atvestajiem jūdiem, neievēro ne tevi, ak ķēniņ, ne tavu pavēli, ko tu izdevi: viņš skaita lūgšanu savam Dievam trīs reizes dienā.” (Daniēla 6:12, 13.)
14. Kāpēc augstākie ierēdņi un satrapi pieminēja, ka Daniēls ir ”viens no trimdā atvestajiem jūdiem”?
14 Zīmīgs fakts: augstākie ierēdņi un satrapi teica, ka Daniēls ir ”viens no trimdā atvestajiem jūdiem”. Acīmredzot viņi gribēja uzsvērt, ka Daniēls, kam Dārijs bija piešķīris ievērojamu stāvokli, īstenībā nav nekas vairāk kā ebreju tautības vergs. Tāpēc viņš, pēc šo cilvēku domām, nekādā ziņā nedrīkstēja pārkāpt likumu — lai cik augstu valdnieks viņu vērtētu!
15. a) Kā Dārijs reaģēja uz augstāko ierēdņu un satrapu sūdzību? b) Kā augstākie ierēdņi un satrapi atkal parādīja savu nicīgo attieksmi pret Daniēlu?
15 Varbūt augstākie ierēdņi un satrapi cerēja, ka valdnieks viņus atalgos par uzcītību šī notikuma izmeklēšanā. Tādā gadījumā viņus gaidīja pārsteigums. Noklausījies sūdzību, Dārijs dziļi nobēdājās. Valdnieks neaizsvilās dusmās par Daniēla rīcību un nesteidzās izdot pavēli par viņa iemešanu lauvu bedrē. Gluži otrādi, Dārijs pavadīja augu dienu, domādams, kā izglābt Daniēlu. Tomēr viss bija velti. Pēc neilga laika sazvērnieki atkal bija klāt un nekaunīgi pieprasīja Daniēla asinis. (Daniēla 6:14, 15.)
16. a) Kāpēc Dārijs cienīja Daniēla Dievu? b) Uz ko Dārijs cerēja?
16 Dārijs redzēja, ka viņam nav izvēles. Likums nebija atceļams, un Daniēla ”noziegums” nebija piedodams. Viss, ko Dārijs varēja pateikt Daniēlam, bija vārdi: ”Tavs Dievs, kam tu kalpo bez mitēšanās, tas lai izglābj tevi!” Dārijs, šķiet, cienīja Daniēla Dievu. Tieši Jehova bija devis Daniēlam spēju paredzēt Babilonas krišanu. Dievs Daniēlam bija piešķīris arī ’spēcīgu garu’, ar ko Daniēls atšķīrās no abiem pārējiem augstākajiem ierēdņiem. Varbūt Dārijs zināja, ka pirms vairākiem gadu desmitiem tas pats Dievs bija izglābis trīs jaunus ebrejus no ugunīga cepļa. Valdnieks droši vien cerēja, ka Jehova izglābs arī Daniēlu, jo Dārijs pats vairs nevarēja atcelt pavēli, ko bija parakstījis. Tā nu Daniēls tika iemests lauvu bedrē *. Pēc tam ”apkalpotāji atnesa akmeni un to uzlika bedrei virsū, un ķēniņš aizzīmogoja to ar savu gredzenu un ar savu augstāko ierēdņu zīmogu, lai nekāda neparedzēta iejaukšanās par labu Daniēlam nevarētu notikt”. (Daniēla 6:16, 17.)
DRAMATISKS NOTIKUMU PAVĒRSIENS
17., 18. a) Kas liecina par to, ka Dāriju ļoti nomāca situācija, kādā bija nokļuvis Daniēls? b) Kas notika, kad valdnieks nākamajā rītā atkal ieradās pie lauvu bedres?
17 Nomāktā garastāvoklī Dārijs atgriezās pilī. Tovakar viņš nelika ataicināt muzikantus, jo nebija noskaņots izklaidēties. Visu nakti Dārijs pavadīja nomodā un neko neēda. ”Viņš nevarēja nemaz gulēt.” Rītausmā Dārijs steidzās pie lauvu bedres. Skumjā balsī viņš iesaucās: ”Daniēl, tu dzīvā Dieva kalps! — Vai tavs Dievs, kuŗam tu bez mitēšanās kalpo, tevi ir izglābis no lauvām?” (Daniēla 6:18—20.) Viņam par pārsteigumu — un milzīgu atvieglojumu — atskanēja atbilde!
18 ”Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi!” Ar šo cieņas pilno sveicienu Daniēls apliecināja, ka viņš netur ļaunu prātu uz valdnieku. Viņš apzinājās, ka īstais vajāšanu vaininieks ir nevis Dārijs, bet gan skaudīgie augstie ierēdņi un satrapi. (Salīdzināt Mateja 5:44; Apustuļu darbi 7:60.) Daniēls turpināja: ”Mans Dievs sūtīja savu eņģeli un aizturēja lauvām rīkli, ka tie mani neaiztika, jo Viņš zināja, ka es esmu nevainīgs un ka arī savā rīcībā pret ķēniņu es neesmu atļāvies sev nekā ļauna.” (Daniēla 6:21, 22.)
19. Kā augstie ierēdņi un satrapi bija apmānījuši Dāriju un izmantojuši viņu savās interesēs?
19 Dzirdot šos vārdus, Dārijs noteikti izjuta mokošus sirdsapziņas pārmetumus. Viņš jau no paša sākuma bija zinājis, ka Daniēls nav izdarījis neko tādu, par ko būtu pelnījis iemešanu lauvu bedrē. Dārijs labi zināja, ka augstākie ierēdņi un satrapi ir sazvērējušies nogalināt Daniēlu un izmantojuši valdnieku savtīgos nolūkos. Apgalvojot, ka pavēli ir ieteikuši izdot ”visi augstākie valsts ierēdņi” (kursīvs mūsu), viņi bija likuši saprast, ka jautājums ir apspriests arī ar Daniēlu. Ar šiem neliešiem Dārijs vēl tiks galā. Taču vispirms viņš pavēlēja izvilkt Daniēlu no lauvu bedres. Brīnumainā kārtā Daniēlam nebija nevienas pašas skrambiņas! (Daniēla 6:23.)
20. Kas notika ar Daniēla zemiskajiem ienaidniekiem?
20 Kad Daniēls bija drošībā, Dārijs pievērsa uzmanību viņa nelabvēļiem. ”Ķēniņš pavēlēja atvest tos vīrus, kas bija apsūdzējuši Daniēlu, un tos iemeta lauvu bedrē līdz ar viņu sievām un bērniem. Un tie nebija vēl nokrituši līdz bedres dibenam, kad lauvas tos sakampa un saplosīja un tiem sadrupināja visus viņu kaulus.” * (Daniēla 6:24.)
21. Kāds pretstats pastāvēja starp Mozus bauslību un likumiem, kas bija spēkā dažās kultūrās senatnē, ja runa ir par attieksmi pret likumpārkāpēju ģimenes locekļiem?
21 Lasot, ka ar nāvi tika sodīti ne vien paši sazvērnieki, bet arī viņu sievas un bērni, rodas iespaids, ka sods bija nesaprātīgi bargs. Bauslībā, ko Dievs bija devis ar pravieša Mozus starpniecību, bija dots pavisam pretējs norādījums: ”Tēviem nav jātiek nonāvētiem dēlu dēļ, un dēliem nebūs tikt nokautiem tēvu dēļ, bet ikviens pats lai mirst par saviem grēkiem!” (5. Mozus 24:16.) Tomēr senatnē dažās kultūrās nebija nekas neparasts smaga nozieguma gadījumā izpildīt nāvessodu ne tikai pašam likumpārkāpējam, bet arī viņa ģimenes locekļiem. Iespējams, tas tika darīts tādēļ, lai ģimenes locekļi vēlāk nemēģinātu atriebties. Daniēls, protams, nebija vainojams tajā, kas notika ar augstāko ierēdņu un satrapu ģimenēm. Viņam droši vien bija sāpīgi redzēt, kāda nelaime šo ļaundaru dēļ piemeklēja to ģimenes.
22. Kādu jaunu paziņojumu Dārijs izdeva?
22 Nelietīgo augstāko ierēdņu un satrapu vairs nebija. Tad Dārijs izdeva paziņojumu, kurā bija teikts: ”Tā ir mana pavēle: Visā manā valstī ikvienam būs bīties un drebēt Daniēla Dieva priekšā, jo tas ir dzīvais Dievs, tas paliek mūžīgi, Viņa valstība ir neiznīcīga, Viņa valdīšanai nav gala. Viņš izglābj un atsvabina un dara zīmes un brīnumus debesīs un virs zemes, Viņš izglāba Daniēlu no lauvu rīkles.” (Daniēla 6:25—27.)
KALPOJIET DIEVAM BEZ MITĒŠANĀS
23. Kādu priekšzīmi Daniēls rādīja, strādājot laicīgā darbā, un kā mēs varam viņam līdzināties?
23 Daniēla rīcība ir lielisks piemērs visiem Dieva kalpiem mūsdienās. Viņa uzvedība vienmēr bija nevainojama. Savā laicīgajā darbā Daniēls ”bija uzticams, viņa rīcībā nebija atrodama nolaidība vai noziegums”. (Daniēla 6:4.) Arī kristiešiem čakli jāstrādā algotajā darbā. Tas nenozīmē kļūt par cilvēkiem, kas darba dēļ ir gatavi uz visu, rauš mantu vai, nerēķinoties ar citiem, kāpj pa karjeras kāpnēm. (1. Timotejam 6:10.) Bet Bībelē ir prasīts, lai kristieši izpildītu darba pienākumus godīgi un no sirds, ”it kā savam Kungam”. (Kolosiešiem 3:22, 23; Titam 2:7, 8; Ebrejiem 13:18.)
24. Kā Daniēls apliecināja, ka viņš nav ar mieru pieļaut kompromisu ar pielūgsmi saistītos jautājumos?
24 Daniēls nebija ar mieru pieļaut kompromisu ar pielūgsmi saistītos jautājumos. Visiem bija zināms viņa paradums lūgt Dievu. Augstie ierēdņi un satrapi labi zināja arī to, ka Daniēls nopietni izturas pret savu reliģiju. Viņi bija pārliecināti, ka Daniēls neatteiksies no sava ieraduma pat tad, ja tas būs aizliegts ar likumu. Cik brīnišķīgs piemērs kristiešiem mūsdienās! Arī viņi ir pazīstami ar to, ka ierāda Dieva pielūgsmei galveno vietu dzīvē. (Mateja 6:33.) Šim faktam vajadzētu būt viegli pamanāmam cilvēkiem no malas, jo Jēzus deva saviem sekotājiem norādījumu: ”Lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” (Mateja 5:16.)
25., 26. a) Ko kāds varētu teikt par Daniēla rīcības veidu? b) Kāpēc Daniēls uzskatīja, ka izmaiņas viņa paradumā būtu līdzvērtīgas kompromisam?
25 Kāds varētu teikt, ka Daniēlam bija iespēja izvairīties no vajāšanām, ja viņš 30 dienas būtu lūdzis Jehovu slepenībā. Galu galā lūdzējam nav nepieciešams ieņemt noteiktu pozu vai atrasties noteiktā vietā, lai Dievs viņu sadzirdētu. Dievs spēj lasīt pat sirds domas. (Psalms 19:15.) Tomēr Daniēls uzskatīja, ka jebkādas izmaiņas viņa paradumā būtu līdzvērtīgas kompromisam. Kāpēc viņš tā domāja?
26 Ņemot vērā, ka Daniēla paradums lūgt Dievu bija vispārzināms, kāds iespaids rastos, ja viņš pēkšņi pārstātu to darīt? Citi, visticamāk, nospriestu, ka Daniēls ir nobijies no cilvēkiem un ka valdnieka pavēlei viņa acīs ir lielāks spēks nekā Jehovas likumam. (Psalms 118:6.) Taču Daniēls ar savu rīcību apliecināja, ka viņš pielūdz vienīgi Jehovu. (5. Mozus 6:14, 15; Jesajas 42:8.) Protams, Daniēls neizrādīja necieņu pret valdnieka izdoto likumu, bet viņš arī nepadevās bailēm un nepieļāva kompromisu. Daniēls vienkārši turpināja lūgt Dievu savā augšistabā, ”kā viņš to visu laiku kārtīgi bija darījis” pirms valdnieka rīkojuma izdošanas.
27. Kā Dieva kalpi mūsdienās var līdzināties Daniēlam, a) būdami paklausīgi varām, kas valda; b) Dievam vairāk klausīdami nekā cilvēkiem; c) cenzdamies uzturēt mierīgas attiecības ar visiem cilvēkiem?
27 Dieva kalpi mūsdienās var mācīties no Daniēla piemēra. Viņi ir ’paklausīgi varām, kas valda,’ un pakļaujas tās zemes likumiem, kurā dzīvo. (Romiešiem 13:1.) Tomēr, ja cilvēku likumi ir pretrunā ar Dieva likumiem, Jehovas tauta ieņem tādu pašu nostāju kā Jēzus apustuļi, kas drosmīgi paziņoja: ”Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.” (Apustuļu darbi 5:29.) Kristieši neatbalsta nemierus un dumpjus. Viņi vienkārši cenšas uzturēt mierīgas attiecības ar visiem cilvēkiem, lai ”dzīvotu mierīgu un klusu dzīvi visā dievbijībā”. (1. Timotejam 2:1, 2; Romiešiem 12:18.)
28. Kādā ziņā Daniēls kalpoja Jehovam ”bez mitēšanās”?
28 Divas reizes Dārijs izteicās, ka Daniēls kalpo Dievam ”bez mitēšanās”. (Daniēla 6:16, 20.) Ar vārdiem ”bez mitēšanās” pārtulkotā aramiešu vārda pamatforma nozīmē ’kustēties pa apli’. Ar to tiek izteikta doma par nepārtrauktu ciklu, par kaut ko pastāvīgu. Tieši tā var raksturot Daniēla uzticību Dievam. Viņa rīcību varēja paredzēt jau iepriekš. Nebija nekādu šaubu par to, ko Daniēls darīs, sastapies ar pārbaudījumiem, vienalga, lieliem vai maziem. Bija skaidrs, ka Daniēls paliks tikpat lojāls un tikpat uzticīgs Jehovam, kāds viņš bija jau daudzus gadu desmitus.
29. Kādu labumu Jehovas kalpi mūsdienās var gūt, domājot par Daniēla dievbijīgo dzīvi?
29 Dieva kalpi mūsdienās cenšas rīkoties tāpat kā Daniēls. Apustulis Pāvils visus kristiešus mudināja ņemt vērā seno laiku dievbijīgo cilvēku piemēru. Ar ticību viņi ir ”taisnus darbus darījuši, apsolījumus saņēmuši” un — acīmredzot te Pāvils runā par Daniēlu — ”lauvu rīkles aizbāzuši”. Tā kā mēs esam Jehovas kalpi, attīstīsim tādu pašu ticību un pastāvību, kāda bija Daniēlam, un ”dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē”. (Ebrejiem 11:32, 33; 12:1.)
[Zemsvītras piezīmes]
^ 7. rk. ”Lauvu bedres” pastāvēšanu Babilonā apliecina senie uzraksti, no kuriem redzams, ka Austrumos valdnieki bieži zvērnīcās turēja savvaļas dzīvniekus.
^ 12. rk. Augšistaba bija savrupa istaba, uz kurieni cilvēks mēdza doties, kad vēlējās, lai neviens viņu netraucētu.
^ 16. rk. Lauvu bedre, iespējams, bija pazemes telpa ar lūku augšpusē. Acīmredzot tai bija arī durvis vai režģis, ko varēja pacelt, lai ielaistu dzīvniekus.
^ 20. rk. Ar vārdu ”apsūdzējuši” ir iztulkots aramiešu izteiciens, ko var tulkot arī ar vārdu ”apmelojuši”. Tas ļauj vēl labāk saprast, cik zemiski rīkojās Daniēla ienaidnieki.
VAI JŪS PIEVĒRSĀT UZMANĪBU?
• Kāpēc mēdietis Dārijs nolēma iecelt Daniēlu augstā amatā?
• Kādu viltīgu plānu izstrādāja augstie ierēdņi un satrapi? Kā Jehova izglāba Daniēlu?
• Ko jūs esat iemācījušies, domājot par Daniēla uzticību Dievam?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls pa visu lapu 114. lpp.]
[Attēls pa visu lapu 121. lpp.]
[Attēls 127. lpp.]
Daniēls kalpoja Jehovam ”bez mitēšanās”. Vai jūs rīkojaties tāpat?
