Septiņpadsmitā nodaļa

Kā pazīt patiesos Dieva kalpus beigu laikā

1. Kādus neparastus notikumus, kas bija paredzēti Daniēla grāmatas 7. nodaļā, nesenā pagātnē piedzīvoja kāda neliela, nespēcīga ļaužu grupiņa?

NELIELAI, nespēcīgai ļaužu grupiņai nikni uzbrūk varena lielvalsts. Tomēr šiem cilvēkiem nekas ļauns nenotiek, un viņi pat sāk darboties ar jaunu sparu. Tas notiek nevis tāpēc, ka viņiem pašiem piemistu liels spēks, bet gan tāpēc, ka viņus augstu vērtē Dievs Jehova. Šie notikumi, kas risinājās 20. gadsimta sākumā, bija paredzēti Daniēla grāmatas 7. nodaļā. Bet kas bija cilvēki, par kuriem ir runa? Tajā pašā Daniēla grāmatas nodaļā viņi ir saukti par ”Visuaugstā svētajiem”, tātad Dieva Jehovas svētajiem. Minētajā nodaļā arī norādīts, ka svētie noteiktā laikā kļūst par valdniekiem mesiāniskajā Valstībā. (Daniēla 7:13, 14, 18, 21, 22, 25—27.)

2. a) Kāda ir Jehovas attieksme pret saviem svaidītajiem kalpiem? b) Kā būtu pareizi rīkoties šajā laikā?

² No Daniēla grāmatas 11. nodaļas mēs uzzinājām, ka ziemeļvalsts ķēniņš ies bojā pēc tam, kad būs centies apdraudēt šīs dievbijīgās tautas garīgo zemi, kurā valda drošība. (Daniēla 11:45; salīdzināt Ecēhiēla 38:18—23.) Jehova sargā uzticīgos svaidītos. 105. psalma 14. un 15. pantā ir teikts: ”[Jehova] sodīja pat ķēniņus viņu dēļ: ”Neaiz[s]kariet manus svaidītos un nedariet ļauna maniem praviešiem!”” Pašreizējos nemierīgajos laikos ’lielā  pulka’ locekļiem, kuru kļūst arvien vairāk, katrā ziņā būtu pēc iespējas ciešāk jāsadarbojas ar šiem svētajiem. (Atklāsmes 7:9; Cakarijas 8:23.) Jēzus Kristus avīm līdzīgiem cilvēkiem ieteica darīt tieši to — sadarboties ar viņa svaidītajiem brāļiem un palīdzēt tiem darbā. (Mateja 25:31—46; Galatiešiem 3:29.)

3. a) Kāpēc nav viegli atrast Jēzus svaidītos sekotājus un saglabāt ciešas attiecības ar viņiem? b) Kā šajā ziņā var palīdzēt Daniēla grāmatas 12. nodaļa?

³ Taču Dieva Ienaidnieks Sātans, nežēlojot spēkus, karo ar svaidītajiem. Viņš ir veicinājis viltus reliģijas izplatību un panācis, ka pasaulē ir milzums neīstu kristiešu. Līdz ar to daudzi cilvēki ir apmānīti. Citi ir zaudējuši visas cerības kādreiz atrast patieso reliģiju. (Mateja 7:15, 21—23; Atklāsmes 12:9, 17.) Pat tiem, kas ir atraduši ’mazo ganāmo pulciņu’ un sākuši ar to sadarboties, ir jācīnās par savu ticību, jo pasaule nemitīgi cenšas šo ticību sagraut. (Lūkas 12:32.) Bet kā ir ar jums? Vai jūs esat atraduši ’Visuaugstā svētos’, un vai jūs sadarbojaties ar viņiem? Vai jūs esat iepazinušies ar pārliecinošajiem pierādījumiem, kas apstiprina, ka viņi tik tiešām ir Dieva izredzēti? Pētot šos pierādījumus, jūs nostiprināsiet savu ticību. Turklāt jūs varēsiet palīdzēt arī citiem neapmulst mūsdienu pasaules reliģiju juceklī. Daudz šādas informācijas, kas var glābt dzīvību, ir ietverts Daniēla grāmatas 12. nodaļā.

LIELAIS VALDNIEKS SĀK RĪKOTIES

4. a) Kādi divi paredzējumi par Mihaēlu ir izteikti Daniēla grāmatas 12. nodaļas 1. pantā? b) Uz ko Daniēla grāmatā bieži norādīts ar oriģinālvalodu vārdiem, kas var nozīmēt ’celties, stāvēt’?

⁴ Daniēla grāmatas 12. nodaļas 1. pantā ir teikts: ”Tanī laikā celsies Mihaēls, lielais eņģeļu valdnieks, kas pasargā tavus tautiešus [”priekš tavu ļaužu bērniem stāv”, LB-1825].” Šajā pantā par Mihaēlu ir izteikti divi paredzējumi, kas norāda uz līdzīgām darbībām: pirmkārt, ka viņš  ”stāv”, otrkārt, ka viņš ”celsies”. Pirmais vārds apzīmē stāvokli, kas pastāv kādu laiku, otrais — konkrētu notikumu kādā šī laikposma brīdī. Vispirms mums jāuzzina, kas tas ir par laiku, kad Mihaēls ”stāv”, darbodamies Daniēla tautiešu labā. Atcerēsimies, ka Mihaēls ir vārds, kurā tiek saukts Jēzus, kad viņš ir Valdnieks debesīs. Ar oriģinālvalodu vārdiem, kas var nozīmēt ’stāvēt, celties’, Daniēla grāmatā bieži tiek norādīts uz valdnieka rīcību, piemēram, nākšanu pie varas. (Daniēla 11:2—4; 11:7 [”rietīsies”, LB-65; ”celsies”, LB-26]; 11:20, 21 [”nāks”, LB-65; ”celsies”, LB-26].)

5., 6. a) Kādā laikposmā Mihaēls ”stāv”? b) Kad un kā Mihaēls ”celsies”, un kas tad notiks?

⁵ Ir skaidrs, ka eņģelis runāja par laikposmu, kas minēts arī citos Bībeles pravietojumos. Jēzus to nosauca par savu ”klātbūtni” (grieķu valodā parūsia), kuras laikā viņš būs Ķēniņš debesīs. (Mateja 24:37—39, NW.) Šis laikposms ir saukts arī par ’pastarajām dienām’, ’pēdējo beigu laiku’ un ’laiku galu’. (2. Timotejam 3:1; Daniēla 12:4, 9.) Kopš 1914. gada, kad minētais laikposms sākās, Mihaēls ”stāv”, būdams Ķēniņš debesīs. (Salīdzināt Jesajas 11:10, LB-26; Atklāsmes 12:7—9.)

⁶ Bet kad Mihaēls ”celsies”? Tas būs tad, kad viņš sāks rīkoties īpašā veidā. Pagaidām šie notikumi vēl ir nākotnē. Atklāsmes grāmatas 19. nodaļā, no 11. līdz 16. pantam, Jēzus ir pravietiski aprakstīts kā varens mesiāniskais Ķēniņš, kas jāj eņģeļu karapulka priekšgalā un iznīcina Dieva ienaidniekus. Daniēla grāmatas 12. nodaļas 1. panta turpinājumā teikts: ”Tad nāks bēdu laiki, kādi vēl nav bijuši, kamēr vien dzīvo tautas līdz pašam šim laikam.” Pravietoto ’lielo bēdu’ laikā Kristus, kas ir Jehovas Galvenais Soda izpildītājs, darīs galu visai ļaunajai sistēmai. (Mateja 24:21; Jeremijas 25:33; 2. Tesaloniķiešiem 1:6—8; Atklāsmes 7:14; 16:14, 16.)

7. a) Uz ko gaidāmajos ’bēdu laikos’ var cerēt visi Dievam uzticīgie cilvēki? b) Kas ir Jehovas grāmata, un kāpēc ir svarīgi, lai cilvēka vārds būtu ierakstīts tajā?

 ⁷ Bet kas šajā baisajā laikā notiks ar cilvēkiem, kuriem ir ticība? Daniēlam tika pavēstīts: ”Tanī laikā tava tauta paglābsies, — visi, kas ierakstīti dzīvības grāmatā.” (Salīdzināt Lūkas 21:34—36.) Kas tā ir par grāmatu? Ar to tiek norādīts uz Dieva Jehovas spēju paturēt atmiņā visus, kas pilda viņa gribu. (Maleahija 3:16; Ebrejiem 6:10.) Tie, kuru vārdi ir ierakstīti dzīvības grāmatā, atrodas lielākā drošībā nekā visi pārējie cilvēki pasaulē, jo viņus sargā Dievs. Lai kāds ļaunums viņiem tiktu nodarīts, tas var tikt — un tiks — padarīts par neesošu. Pat ja viņi iet bojā, pirms ir sākušies ”bēdu laiki”, viņi tik un tā paliek drošībā Jehovas neierobežotajā atmiņā. Jehova viņus atcerēsies un piecels no mirušajiem Jēzus Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laikā. (Apustuļu darbi 24:15; Atklāsmes 20:4—6.)

SVĒTIE ”UZMODĪSIES”

8. Par kādām brīnišķīgām perspektīvām runāts Daniēla grāmatas 12. nodaļas 2. pantā?

⁸ Izredzes uz augšāmcelšanu var sniegt patiesu mierinājumu. Augšāmcelšana ir pieminēta Daniēla grāmatas 12. nodaļas 2. pantā, kur rakstīts: ”Daudzi no tiem, kas dus zemes pīšļos, uzmodīsies: citi mūžīgai dzīvībai, citi mūžīgam negodam un kaunam.” (Salīdzināt Jesajas 26:19.) Šie vārdi atsauc atmiņā Jēzus Kristus aizkustinošo solījumu par vispārēju augšāmcelšanu. (Jāņa 5:28, 29.) Kādas saviļņojošas perspektīvas! Iedomājieties — jūsu dārgajiem draugiem un ģimenes locekļiem, kas tagad ir miruši, nākotnē atkal tiks dota iespēja dzīvot! Taču Daniēla grāmatā lasāmais solījums galvenokārt attiecas uz cita veida augšāmcelšanu — uz tādu, kas jau ir notikusi. Par kādu augšāmcelšanu ir runa?

9. a) Kāpēc ir saprātīgi domāt, ka Daniēla grāmatas 12. nodaļas 2. pants piepildās pēdējo dienu laikā? b) Par kādu augšāmcelšanu pravietojumā ir runa, un kā to var zināt?

 ⁹ Pievērsīsim uzmanību kontekstam. Kā jau noskaidrojām, 12. nodaļas 1. pants attiecas ne tikai uz pašreizējās sistēmas bojāeju, bet arī uz visu laikposmu, kas tiek saukts par pēdējām dienām. Lielākā daļa no šajā Daniēla grāmatas nodaļā aprakstītajiem notikumiem risinās nevis tad, kad uz zemes ir izveidota paradīze, bet beigu laikā. Vai minētajā laikposmā ir notikusi augšāmcelšana? Apustulis Pāvils rakstīja, ka ”tie, kas Kristum pieder,” tiek celti augšā ”viņa atnākšanas [”klātbūtnes”, NW] dienā”. Taču tie, kas tiek celti augšā dzīvei debesīs, tiek piecelti ”neiznīcībā”. (1. Korintiešiem 15:23, 52, kursīvs mūsu.) Neviens no viņiem netiek piecelts ”mūžīgam negodam un kaunam”, par ko runāts Daniēla grāmatas 12. nodaļas 2. pantā. Rodas jautājums: vai ir vēl kāda cita augšāmcelšana? Dažkārt Bībelē par augšāmcelšanu runāts garīgā nozīmē. Piemēram, Ecēhiēla grāmatā un Atklāsmes grāmatā ir panti, kuros pravietiski norādīts uz garīgu atdzimšanu jeb augšāmcelšanu. (Ecēhiēla 37:1—14; Atklāsmes 11:3, 7, 11.)

10. a) Kādā ziņā svaidīto atlikums beigu laikā tika celts augšā? b) Kādā ziņā daļa svaidīto, kas tika atdzīvināti, tika uzmodināti ”mūžīgam negodam un kaunam”?

¹⁰ Vai beigu laikā ir notikusi Dieva svaidīto kalpu garīga atdzimšana? Jā, ir. Vēsturiskie fakti liecina, ka 1918. gadā neliels Dievam uzticīgo kristiešu atlikums pieredzēja īpaši niknu uzbrukumu, kura iznākumā organizētā sludināšana apstājās. Bet tad sekoja negaidīts notikumu pavērsiens: 1919. gadā šie kristieši garīgā ziņā atdzima. Viss minētais atbilst Daniēla grāmatas 12. nodaļas 2. pantā lasāmajam augšāmcelšanas aprakstam. Bija cilvēki, kas tajā laikā un vēlāk garīgi ’uzmodās’. Diemžēl ne visi viņi palika garīgi dzīvi. ’Uzmodinātie’ kristieši, kas atteicās no  mesiāniskā Ķēniņa un pārstāja kalpot Dievam, sagādāja sev ’mūžīgu negodu un kaunu’, par ko runāts Daniēla grāmatas 12. nodaļas 2. pantā. (Ebrejiem 6:4—6.) Turpretī Dievam uzticīgie svaidītie, kas bija garīgi atdzimuši, lojāli atbalstīja mesiānisko Ķēniņu. Kā teikts pravietojumā, savas uzticības dēļ viņi galu galā saņems ’mūžīgu dzīvību’. Mūsdienās šo kristiešu garīgais spēks, kas izpaužas par spīti pretestībai, palīdz viņus nekļūdīgi pazīt.

VIŅI ’MIRDZ KĀ ZVAIGZNES’

11. Kas mūsdienās ir ”sapratīgie”, un kādā nozīmē viņi mirdz kā zvaigznes?

¹¹ Nākamie divi panti Daniēla grāmatas 12. nodaļā ļauj vēl skaidrāk saprast, kas ir ”Visuaugstā svētie”. 3. pantā lasāmi vārdi, ko eņģelis teica Daniēlam: ”Sapratīgie mirdzēs kā debess stiprumu spožums, un tie, kas daudzus veduši pie taisnības, kā zvaigznes mūžīgi mūžam.” Kas mūsdienās ir ”sapratīgie”? Fakti atkal norāda uz ”Visuaugstā svētajiem”. Tieši Dievam uzticīgo svaidīto atlikums saprata, ka 1914. gadā Lielais Valdnieks Mihaēls ir sācis ”stāvēt”, kļūdams par Ķēniņu. Sludinot šo un citas patiesības, kā arī dzīvojot saskaņā ar kristīgajiem principiem, atlikuma locekļi ’mirdz kā spīdekļi’ pasaulē, kurā valda garīga tumsa. (Filipiešiem 2:15; Jāņa 8:12.) Jēzus par viņiem pravietoja: ”Tad taisnie spīdēs kā saule sava tēva valstībā.” (Mateja 13:43.)

12. a) Kā svaidītie beigu laikā ir ”daudzus veduši pie taisnības”? b) Kā svaidītie daudzus vedīs pie taisnības un ’mirdzēs kā zvaigznes’ Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laikā?

¹² Daniēla grāmatas 12. nodaļas 3. pantā ir pat norādīts, ko svaidītie kristieši dara beigu laikā. Viņi ’daudzus ved pie taisnības’. Vispirms svaidīto atlikums sāka pulcēt Kristus līdzmantiniekus, kas vēl bija atlikuši no 144 000. (Romiešiem 8:16, 17; Atklāsmes 7:3, 4.) Kad šis darbs bija pabeigts — fakti liecina, ka tas notika 30. gadu vidū —, atlikuma  locekļi sāka pulcēt ’lielu pulku’ ’citu avju’. (Atklāsmes 7:9; Jāņa 10:16.) Arī šie cilvēki apliecina savu ticību Jēzus Kristus izpirkuma upurim, tāpēc viņiem ir tīrs stāvoklis Jehovas priekšā. Tagad šādu cilvēku ir vairāki miljoni, un viņiem ir brīnišķīgas izredzes palikt dzīviem, kad tiks iznīcināta pašreizējā ļaunā pasaule. Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laikā Jēzus un 144 000 ķēniņu un priesteru, kas būs kopā ar viņu, ļaus paklausīgajai cilvēcei uz zemes gūt pilnu labumu no izpirkuma upura, palīdzot visiem ticīgajiem cilvēkiem pilnībā atbrīvoties no grēka, ko tie mantojuši no Ādama. (2. Pētera 3:13; Atklāsmes 7:13, 14; 20:5, 6.) Tad pilnā mērā piepildīsies vārdi par to, ka svaidītie ’daudzus vedīs pie taisnības’ un ’mirdzēs kā zvaigznes’ debesīs. Vai jūs esat pateicīgi par izredzēm dzīvot uz zemes, pār ko valdīs diženā debesu valdība, kurā ir Kristus un viņa līdzvaldnieki? Kāda izcila privilēģija ir iespēja kopā ar ”svētajiem” sludināt labo vēsti par Dieva Valstību! (Mateja 24:14.)

VIŅI ”TO.. IZPĒTĪS”

13. Kādā ziņā Daniēla grāmatā rakstītais tika apzīmogots un paglabāts slepenībā?

¹³ Daniēlam domātais eņģeļa vēstījums, kas sākās Daniēla grāmatas 10. nodaļas 20. pantā, beidzas ar šādiem sirsnīgiem vārdiem: ”Bet tu, Daniēl, paglabā labi slepenībā šais atklāsmēs sacīto un apzīmogo šo grāmatu līdz pēdējam beigu laikam; daudzi to tad izpētīs, un atziņas vairosies!” (Daniēla 12:4.) Liela daļa no tā, ko Daniēls, Dieva iedvesmots, pierakstīja, patiešām tika paglabāta slepenībā un palika ”apzīmogota”, tas ir, cilvēkiem nesaprotama. Daniēls pats pēc tam rakstīja: ”Es to gan dzirdēju, bet nesapratu.” (Daniēla 12:8.) Šādā nozīmē Daniēla grāmata bija ”apzīmogota” gadsimtiem ilgi. Bet kā ir mūsdienās?

14. a) Kuri cilvēki ’pēdējā beigu laikā’ ir nodarbojušies ar ’pētīšanu’, un ko viņi ir izpētījuši? b) Kādi fakti liecina, ka Jehova ir svētījis šos ’pētījumus’?

 ¹⁴ Mums ir priekšrocība dzīvot ’pēdējā beigu laikā’, kas bija paredzēts Daniēla grāmatā. Kā jau bija pravietots, daudzi dievbijīgi cilvēki ir ’izpētījuši’ Dieva Rakstos teikto. Jehova ir svētījis viņu pūliņus, un zināšanas par patiesību ir vairojušās. Uzticīgie svaidītie Jehovas liecinieki ir svētīti ar gudrību, kas viņiem ir ļāvusi saprast, ka Cilvēka Dēls kļuva par Ķēniņu 1914. gadā, noteikt, ko simbolizē Daniēla grāmatā aprakstītie zvēri, kā arī brīdināt par ”negantību un.. postu” — un tie ir tikai daži piemēri. (Daniēla 11:31.) Dziļas zināšanas ir vēl viena ”Visuaugstā svēto” pazīšanas zīme. Taču Daniēls saņēma arī citus pierādījumus.

VIŅI TIEK ’POSTĪTI’

15. Kādu jautājumu uzdeva eņģelis, un ko šis jautājums liek atcerēties?

¹⁵ Kā atceramies, Daniēls dzirdēja eņģeļa vēstījumu, atrazdamies ”dižupes” Hidekeles jeb Tigras krastā. (Daniēla 10:4.) Pēc tam viņš turpat ieraudzīja trīs eņģeļus: ”Kad es, Daniēls, tad apskatījos visapkārt, es vēl redzēju: vēl citi divi eņģeļi stāvēja pie upes, viens šinī, otrs otrā krastā; viens no tiem jautāja tam linu audeklā tērptajam vīram, kas tagad stāvēja pār upes ūdeņiem: ”Kad tad būs šiem brīnumiem gals?”” (Daniēla 12:5, 6.) Eņģeļa uzdotais jautājums atkal liek atcerēties ’Visuaugstā svētos’. 1914. gadā, sākoties ”pēdējam beigu laikam”, viņus ļoti interesēja jautājums, kad piepildīsies Dieva solījumi. Tas, ka pravietojums ir tieši par viņiem, izriet no eņģeļa atbildes uz jautājumu.

16. Kādu pravietojumu izteica eņģelis, un kā viņš uzsvēra to, ka pravietojums noteikti piepildīsies?

¹⁶ Daniēla stāstījums turpinās: ”Tad es redzēju, ka tas  linu audeklā tērptais vīrs, kas stāvēja pār upes ūdeņiem, pacēla savu labo un savu kreiso roku pret debesīm, un es dzirdēju, kā viņš zvērēja pie tā, kuŗš dzīvo mūžīgi: ”Paies viens gads un vēl divi gadi un viens pusgads [”tas vienu laiku, citus laikus, un pus laiku tā būs”, LB-1825], un tiklīdz svētās tautas postītāja vara būs galā un beigsies svētās tautas klīšana, tad viss tas piepildīsies un notiks!”” (Daniēla 12:7.) Šis ir ļoti nopietns jautājums. Eņģelis pacēla abas rokas zvērestam, iespējams, lai šo žestu redzētu abi eņģeļi, kas stāvēja platās upes pretējos krastos. Tā viņš uzsvēra, ka pravietojuma piepildīšanās ir pilnīgi droša. Bet par kādu laikposmu ir runa? Atrast atbildi nav nemaz tik grūti, kā varētu likties.

17. a) Kādas paralēles pastāv starp pravietojumiem, kas atrodami Daniēla grāmatas 7. nodaļas 25. pantā, 12. nodaļas 7. pantā un Atklāsmes grāmatas 11. nodaļas 3., 7. un 9. pantā? b) Cik ilgs laikposms ir trīsarpus laiki?

¹⁷ Šis pravietojums ir ļoti līdzīgs diviem citiem pravietojumiem. Viens no tiem lasāms Daniēla grāmatas 7. nodaļas 25. pantā, un mēs to apskatījām šīs grāmatas 9. nodaļā, bet otrs atrodams Atklāsmes grāmatā, 11. nodaļas 3., 7. un 9. pantā. Pievērsīsim uzmanību vairākām paralēlēm starp tiem. Katrā pravietojumā ir aprakstīti notikumi, kas risinās beigu laikā. Abos ir runa par svētajiem Dieva kalpiem, kas tiek vajāti un kādu laiku pat nav spējīgi publiski sludināt. Katrā pravietojumā ir parādīts, ka Dieva kalpi atgūst spēkus un atsāk darbu, neļaujot vajātājiem īstenot savus plānus. Un katrā pravietojumā ir minēts, cik ilgi turpinās svēto grūtības. Abos Daniēla grāmatā lasāmajos pravietojumos (7:25 un 12:7) ir runāts par laiku, laikiem un puslaiku. Lielākā daļa speciālistu uzskata, ka tas nozīmē trīsarpus laikus. Atklāsmes grāmatā par to pašu laikposmu runāts kā par 42 mēnešiem jeb 1260 dienām. (Atklāsmes 11:2, 3.) Tas apstiprina secinājumu, ka Daniēla grāmatā minētie trīsarpus laiki ir  trīsarpus gadi, no kuriem katrs ir 360 dienas garš. Bet kad sākās 1260 dienas?

18. a) Kam, saskaņā ar Daniēla grāmatas 12. nodaļas 7. pantu, bija jānotiek 1260 dienu beigās? b) Kad svēto spēki tika salauzti, un kā tas notika? c) Kad sākās 1260 dienas, un kāpēc var teikt, ka svaidītie šajā laikā ’pravietoja, maisos tērpti’?

¹⁸ Pravietojumā ir skaidri pateikts, kad 1260 dienām jābeidzas: tad, kad ”svētās tautas postītāja vara būs galā un beigsies svētās tautas klīšana”. 1918. gada vidū vairāki ievērojami Sargtorņa Bībeles un bukletu biedrības locekļi, arī tās prezidents Dž. Raterfords, tika nepatiesi apsūdzēti, notiesāti uz ilgu laiku un ieslodzīti cietumā. Darbs, ko veica Dieva svētie, bija ’izpostīts’, un viņu spēki — salauzti. Skaitot atpakaļ trīsarpus gadus no 1918. gada vidus, mēs nonākam 1914. gada beigās. Tas bija laiks, kad nelielā svaidīto grupiņa gatavojās vajāšanām. Bija sācies Pirmais pasaules karš, un pretestība viņu darbam kļuva arvien stiprāka. Viņi pat izraudzījās par 1915. gada pantu jautājumu, ko Kristus bija uzdevis saviem sekotājiem: ”Vai jūs varat dzert to kausu, ko es dzeršu?” (Mateja 20:22.) Kā jau bija paredzēts Atklāsmes grāmatas 11. nodaļas 3. pantā, 1260 dienu ilgais laikposms, kas sekoja pēc tam, svaidītajiem bija ļoti grūts — bija tā, it kā viņi pravietotu, tērpti maisos. Vajāšanas pieņēmās spēkā. Bija tādi svaidītie, kas tika ieslodzīti cietumā, citi tika piekauti, vēl citi — spīdzināti. Smags trieciens daudziem bija biedrības pirmā prezidenta Č. Rasela nāve 1916. gadā. Bet kam bija jānotiek pēc šī drūmā laikposma, kura beigās svaidītie vairs nebija sludinātāju organizācija?

19. Kā Atklāsmes grāmatas 11. nodaļā atrodamais pravietojums apliecina, ka svaidītie nebija apklusināti uz ilgu laiku?

¹⁹ Paralēlais pravietojums Atklāsmes grāmatas 11. nodaļas 3., 9. un 11. pantā parāda, ka pēc tam, kad ’divi liecinieki’ bija nogalināti, viņi palika miruši tikai neilgu laiku — trīsarpus dienas —, bet pēc tam tika atdzīvināti. Arī pravietojums Daniēla grāmatas 12. nodaļā  liecina, ka svētie nebija apklusināti pavisam — viņus vēl gaidīja daudz darāmā.

VIŅI TIEK ”ŠĶĪSTĪTI UN TĪRĪTI UN PĀRBAUDĪTI”

20. Kādas svētības, saskaņā ar Daniēla grāmatas 12. nodaļas 10. pantu, svaidītos gaidīja pēc pārciestajām grūtībām?

²⁰ Kā jau minējām, Daniēls pierakstīja šo informāciju, taču nesaprata to. Tomēr viņu acīmredzot interesēja, vai vajātājiem izdosies iznīcināt svētos, jo viņš jautāja: ”Kāds iznākums būs visam tam un kāds gals?” Eņģelis atbildēja: ”Ej, Daniēl! — Jo atklāsmēm jāpaliek apslēptām un aizzīmogotām līdz pašam laiku galam. Daudzi tiks izraudzīti, šķīstīti un tīrīti un pārbaudīti, bet bezdievīgie paliks un rīkosies bezdievīgi, un tie to nesapratīs, bet sapratīgie un apgaismotie to sapratīs.” (Daniēla 12:8—10.) Svētajiem bija pamatots iemesls cerēt uz kaut ko labāku. Viņus gaidīja nevis iznīcināšana, bet attīrīšana — viņiem bija jātiek svētītiem un jāiegūst nevainojams stāvoklis Dieva Jehovas priekšā. (Maleahija 3:1—3.) Sapratne par garīgiem jautājumiem viņiem ļautu palikt tīriem Dieva acīs. Turpretī bezdievīgie negrib saprast garīgus jautājumus. Bet kad paredzējumam bija jāpiepildās?

21. a) Kādiem apstākļiem bija jāpastāv Daniēla grāmatas 12. nodaļas 11. pantā minētā laikposma sākumā? b) Kas bija ’dienišķais upuris’, un kad tas tika pārtraukts? (Skat. ielogojumu 298. lpp.)

²¹ Daniēlam tika pavēstīts: ”No tā laika, kad pārtrauks dienišķo upuri, kad sāksies negantība un postīšana dievnamā [”postīšanas negantība taps iecelta”, LB-1825], — paies tūkstotis divi simti deviņdesmit dienas.” Tātad šim laikposmam bija jāsākas tad, kad būtu izveidojušies noteikti apstākļi. Bija jātiek pārtrauktam ’dienišķajam upurim’ *. (Daniēla 12:11.) Par kādu upuri eņģelis runāja? Tie nebija dzīvnieku upuri, kas tika nesti templī uz zemes.  Templis, kas kādreiz atradās Jeruzalemē, bija tikai ’patiesā attēls’ — tas attēloja Jehovas lielo garīgo templi, kas sāka darboties mūsu ēras 29. gadā, kad Kristus kļuva par tā Augsto priesteri. Šajā garīgajā templī, kas simbolizē Dieva izveidoto tīrās pielūgsmes iekārtojumu, nav nepieciešams pastāvīgi nest grēku upurus, jo ”Kristus vienreiz upurēts daudzu cilvēku grēkus atņemt”. (Ebrejiem 9:24—28.) Tomēr visi patiesie kristieši upurē šajā templī. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Nesīsim tad caur viņu [Kristu] slavas upuri Dievam vienmēr, tas ir lūpu augli, kas viņa vārdu slavē.” (Ebrejiem 13:15.) Tātad pirmais pravietojumā minētais nosacījums — ’dienišķā upura’ pārtraukšana — bija izpildīts 1918. gada vidū, kad sludināšana būtībā bija apstājusies.

22. a) Kas ir postošā ”negantība”, un kad tā tika izveidota? b) Kad sākās Daniēla grāmatas 12. nodaļas 11. pantā minētais laikposms, un kad tas beidzās?

 ²² Bet ko var teikt par otro nosacījumu — par to, ka tiks ”iecelta” jeb izveidota ”postīšanas negantība”? Kā noskaidrojām, analizējot Daniēla grāmatas 11. nodaļas 31. pantu, sākumā negantība bija Tautu Savienība un vēlāk tā parādījās no jauna kā Apvienoto Nāciju Organizācija. Abas šīs organizācijas var nosaukt par negantībām tāpēc, ka tās tika sveiktas kā vienīgās, kas spēj nodrošināt mieru pasaulē. Daudzu cilvēku apziņā tās faktiski ir ieņēmušas Dieva Valstības vietu. Tautu Savienības izveidošana tika oficiāli ierosināta 1919. gada janvārī. Līdz ar to bija izpildīti abi Daniēla grāmatas 12. nodaļas 11. pantā minētie nosacījumi. Tātad 1290 dienas sākās 1919. gada sākumā un turpinājās līdz 1922. gada rudenim (ziemeļu puslodē).

23. Kā Dieva svētie Daniēla grāmatas 12. nodaļā minēto 1290 dienu laikā pamazām tuvojās attīrītam stāvoklim?

²³ Vai svētie pa šo laiku kļuva ’tīrāki un šķīstāki’ Dieva acīs? Par to nav nekādu šaubu! 1919. gada martā Sargtorņa biedrības prezidents un viņa tuvie līdzgaitnieki tika atbrīvoti no apcietinājuma. Vēlāk viņi tika reabilitēti, atsaucot pret viņiem izvirzītās nepatiesās apsūdzības. Saprazdami, ka darbs vēl nebūt nav galā, viņi tūlīt pat sāka cītīgi gatavot kopsanāksmi, kurai bija jānotiek 1919. gada septembrī. Tajā pašā gadā pirmo reizi iznāca Sargtorņa pavadžurnāls. Šajā žurnālā, kura nosaukums sākotnēji bija The Golden Age (Zelta laikmets; tagad — Atmostieties!), tāpat kā Sargtornī, vienmēr ir bezbailīgi atmaskots šīs pasaules pagrimums, un tajā publicētie materiāli ir palīdzējuši Dieva tautai palikt neaptraipītai. Kad pravietiskās 1290 dienas bija galā, svētie bija ievērojami tuvāk attīrītam un atjaunotam stāvoklim nekā pirms tam. 1922. gada septembrī — aptuveni tad, kad beidzās pravietiskais laikposms, — viņi sarīkoja ļoti nozīmīgu kopsanāksmi  Sīdarpointā (Ohaio štats, ASV). Kopsanāksme kļuva par ārkārtīgi spēcīgu ierosmi sludināšanai. Tomēr vēl joprojām bija nepieciešams veikt zināmus uzlabojumus. Tas notika nākamajā īpaši norādītajā laikposmā.

SVĒTIE IR LAIMĪGI

24., 25. a) Cik garš ir laikposms, par ko runāts Daniēla grāmatas 12. nodaļas 12. pantā, un kad, pēc visa spriežot, tas sākās un beidzās? b) Kādā stāvoklī svaidīto atlikums garīgā ziņā atradās 1335 dienu sākumā?

²⁴ Jehovas eņģelis pabeidza pravietojumu par svētajiem šādi: ”Svētīgs, kas to iztur un pārdzīvo un sasniedz tūkstoš trīs simti trīsdesmit piecas dienas!” (Daniēla 12:12.) Eņģelis nedeva nekādas norādes par to, kad šis laikposms sākās un kad beidzās. Vēsturisko notikumu attīstība liek domāt, ka tas nāca uzreiz pēc iepriekšējā laikposma, ko tikko apskatījām. Tādā gadījumā tas turpinājās no 1922. gada rudens līdz 1926. gada vēlam pavasarim (ziemeļu puslodē). Vai šī laikposma beigās svētie bija laimīgi? Jā, bija, un garīgā ziņā tam bija svarīgi iemesli.

²⁵ Pat pēc kopsanāksmes, kas notika 1922. gadā (skat. attēlu 302. lpp.), daļa Dieva svēto joprojām ar ilgām lūkojās pagātnē. Galvenais studiju materiāls, ko viņi izmantoja savās sapulcēs, vēl aizvien bija Bībele un Č. Rasela sarakstītie Studies in the Scriptures sējumi. Plaši izplatīts tajā laikā bija uzskats, ka 1925. gadā sāksies augšāmcelšana un uz zemes tiks atjaunota paradīze. Tāpēc daudzi kalpoja, turēdami prātā konkrētu gadskaitli. Bija tādi, kas lepnuma dēļ negribēja sludināt publiski. Tas nebija labs stāvoklis.

26. Kā 1335 dienu laikā izmainījās svaidīto garīgais stāvoklis?

²⁶ Bet 1335 dienu laikā situācija sāka mainīties. Īpaša vērība tika pievērsta sludināšanai — regulāri tika organizēti pasākumi, lai ikviens varētu piedalīties tīruma kalpošanā. Katru nedēļu tika ieplānotas sapulces, kurās studēja  žurnālu Sargtornis. Šī žurnāla 1925. gada 1. marta numurā (angļu val.) bija ievietots vēsturiskais raksts ”Tautas piedzimšana”, kas Dieva tautai ļāva pilnībā saprast 1914.—1919. gada notikumus. Kad 1925. gads bija pagājis, svētie vairs nekalpoja Dievam, orientējoties uz kādu drīzumā gaidāmu konkrētu datumu. Par galveno bija kļuvusi Jehovas vārda svētīšana. Šī svarīgā patiesība spēcīgāk nekā jebkad agrāk tika uzsvērta Sargtorņa 1926. gada 1. janvāra numurā (angļu val.), rakstā ”Kas godinās Jehovu?”. Kopsanāksmē, kas notika 1926. gada maijā, tika paziņots par grāmatas Atbrīvošana iznākšanu (skat. 302. lpp.). Tā bija viena no vairākām jaunām grāmatām, ar kurām bija paredzēts aizstāt publikāciju Studies in the Scriptures. Svētie vairs nelūkojās pagātnē. Viņi droši raudzījās nākotnē un domāja par darbu, kas vēl veicams. Tāpēc 1335 dienu beigās svētie bija laimīgi, gluži kā bija pravietots.

27. Kā Daniēla grāmatas 12. nodaļas kopsavilkums mums palīdz nekļūdīgi noteikt, kas ir Jehovas svaidītie?

²⁷ Protams, ne visi šajā nemierīgajā laikā palika nelokāmi. Tieši tāpēc eņģelis bija uzsvēris, cik svarīgi ir ’izturēt’. Tie, kas bija pacietīgi un izturēja, saņēma bagātīgas svētības. To var skaidri redzēt, izdarot Daniēla grāmatas 12. nodaļas kopsavilkumu. Saskaņā ar pravietojumu svaidītie tika garīgi atdzīvināti jeb celti augšā. Viņiem tika piešķirta īpaša Dieva Rakstu izpratne, tāpēc viņi varēja ’izpētīt’ Rakstus un ar svētā gara palīdzību iegūt skaidrību par jautājumiem, kas kopš seniem laikiem bija tīti noslēpumā. Jehova viņus attīrīja un lika viņiem garīgā ziņā mirdzēt spoži kā zvaigznēm. Viņi savukārt palīdzēja daudziem citiem iegūt taisnīgu stāvokli Dieva Jehovas priekšā.

28., 29. Kādai būtu jābūt mūsu apņēmībai tagad, ’pēdējā beigu laika’ noslēguma daļā?

²⁸ Visas šīs pravietiskās norādes dod iespēju noteikt, kas  ir ”Visuaugstā svētie”. Kāds gan attaisnojums varētu būt tiem, kas nav pacentušies viņus pazīt un nesadarbojas ar viņiem? Brīnišķīgas svētības gaida lielo ļaužu pulku, kas ir pievienojies svaidītajiem, kuru kļūst arvien mazāk, un kopā ar tiem kalpo Jehovam. Mums visiem jāgaida Dieva solījumu piepildīšanās. (Habakuka 2:3.) Jau gadu desmitiem Lielais Valdnieks Mihaēls ”stāv”, darbodamies Dieva tautas labā. Pavisam drīz viņš sāks rīkoties un Dieva uzdevumā izpildīs sodu pašreizējai sistēmai. Kāds tajā laikā būs mūsu stāvoklis?

²⁹ Atbilde uz šo jautājumu ir atkarīga no tā, vai mēs dzīvojam dievbijīgi. Lai stiprinātu savu apņēmību tā dzīvot tagad, ’pēdējā beigu laika’ noslēguma daļā, pievērsīsim uzmanību Daniēla grāmatas pēdējam pantam. Nākamā nodaļa, kurā šis pants tiks apspriests, mums palīdzēs labāk saprast, kāds savā laikā bija Daniēla stāvoklis Dieva priekšā un kāds tas būs nākotnē.

[Zemsvītras piezīme]

VAI JŪS PIEVĒRSĀT UZMANĪBU?

• Kādā laikposmā Mihaēls ”stāv”? Kā viņš ”celsies”, un kad tas notiks?

• Par kādu augšāmcelšanu ir runa Daniēla grāmatas 12. nodaļas 2. pantā?

• Kad sākas un kad beidzas

trīsarpus laiki, kas minēti Daniēla grāmatas 12. nodaļas 7. pantā (LB-1825),

1290 dienas, par kurām runāts 12. nodaļas 11. pantā,

1335 dienas, kas minētas 12. nodaļas 12. pantā?

• Kā Daniēla grāmatas 12. nodaļa palīdz pazīt patiesos Jehovas kalpus?

[Jautājumi studēšanai]

[Papildmateriāls 298. lpp.]

DIENIŠĶĀ UPURA PĀRTRAUKŠANA

Apzīmējums ”dienišķais upuris” Daniēla grāmatā ir lietots piecas reizes. Tas attiecas uz slavas upuri — ”lūpu augli” —, ko Dievam Jehovam regulāri nes viņa kalpi. (Ebrejiem 13:15.) Par šī upura pārtraukšanu Daniēla grāmatā ir runāts 8. nodaļas 11. pantā, 11. nodaļas 31. pantā un 12. nodaļas 11. pantā.

Abu pasaules karu laikā Jehovas tauta piedzīvoja niknas vajāšanas ’ziemeļvalsts ķēniņam’ un ’dienvidvalsts ķēniņam’ pakļautajās teritorijās. (Daniēla 11:14, 15.) ”Dienišķais upuris” tika pārtraukts Pirmā pasaules kara beigu daļā, 1918. gada vidū, kad sludināšana bija gandrīz vai apstājusies. (Daniēla 12:7.) Kaut kas līdzīgs notika Otrā pasaules kara laikā, kad angļu un amerikāņu lielvalsts uz 2300 dienām ”atņēma” ”dienišķo upuri”. (Daniēla 8:11—14; skat. šīs grāmatas 10. nodaļu.) Arī nacistu ”kaŗavīri” pārtrauca dienišķo upuri uz kādu laiku, kura ilgums Bībelē nav norādīts. (Daniēla 11:31; skat. šīs grāmatas 15. nodaļu.)

 [Tabula/Attēli 301. lpp.]

PRAVIETISKIE LAIKPOSMI DANIĒLA GRĀMATĀ

Septiņi laiki (2520 gadi): 607. g. oktobris p.m.ē.—

Daniēla 4:13, 22 (LB-26) 1914. g. oktobris m.ē.

(Nodibināta mesiāniskā Valstība.

Skat. šīs grāmatas 6. nodaļu.)

Trīsarpus laiki (1260 dienas): 1914. g. decembris—1918. g. jūnijs

Daniēla 7:25 (LB-1825); (Svaidītie kristieši tiek ”postīti”.

12:7 (LB-1825) Skat. šīs grāmatas 9. nodaļu.)

2300 vakari un rīti: 1938. g. 1. vai 15. jūnijs—

Daniēla 8:14 1944. g. 8. vai 22. oktobris

(Parādās un aug ”liels pulks”.

Skat. šīs grāmatas 10. nodaļu.)

70 nedēļas (490 gadi): 455. g. p.m.ē.—36. g. m.ē.

Daniēla 9:24—27 (Mesijas ierašanās un kalpošana

uz zemes. Skat. šīs grāmatas

11. nodaļu.)

1290 dienas: 1919. g. janvāris—

Daniēla 12:11 1922. g. septembris

(Svaidītie kristieši atmostas un

garīgi progresē.)

1335 dienas: 1922. g. septembris—

Daniēla 12:12 1926. g. maijs

(Svaidītie kristieši ir laimīgi.)

 [Attēli 287. lpp.]

Ievērojami Jehovas kalpotāji tika netaisnīgi ieslodzīti federālajā cietumā Atlantā (Džordžijas štats, ASV). No kreisās: sēž — A. Makmilans, Dž. Raterfords, V. van Amburgs; stāv — Dž. Fišers, R. Martins, Dž. de Keka, F. Robisons, K. Vudvorts

 [Attēli 299. lpp.]

Nozīmīgas kopsanāksmes notika Sīdarpointā (Ohaio štats, ASV) 1919. gadā (augšā) un 1922. gadā (apakšā)

 [Attēls pa visu lapu 302. lpp.]