Piecpadsmitā nodaļa

Sāncensība turpinās divdesmitajā gadsimtā

1. Kas, saskaņā ar kāda vēsturnieka teikto, bija 19. gadsimta Eiropas līderi?

”DEVIŅPADSMITĀ gadsimta Eiropai bija raksturīgs dinamisms, kas krietni pārsniedza visu iepriekš pieredzēto,” raksta vēsturnieks Normens Deiviss. ”Eiropa bija spēka pārpilna kā nekad agrāk — tas bija tehnikas spēks, ekonomisks spēks, kultūras spēks, starpkontinentāls spēks.” ”Eiropas triumfējošā ”spēka gadsimta”” līderi, runājot Deivisa vārdiem, ”bija pirmām kārtām Lielbritānija.. un vēlākajos gadu desmitos — Vācija”.

VIŅI TUR SIRDĪ ”ĻAUNA VILTUS PILNAS DOMAS”

2. Kuras valstis bija ”ziemeļvalsts ķēniņš” un ”dienvidvalsts ķēniņš” 19. gadsimta beigās?

² Kad 19. gadsimts tuvojās beigām, Vācijas impērija bija ”ziemeļvalsts ķēniņš”, bet Lielbritānija bija kļuvusi par ”dienvidvalsts ķēniņu”. (Daniēla 11:14, 15.) ”Abi ķēniņi turēs katrs savā sirdī ļauna viltus pilnas domas; tie pie viena galda apmelos viens otru,” teica Jehovas eņģelis, ”bet piepildīt dzīvē savu viltu vienam pret otru tiem neizdosies, jo gals stāv vēl priekšā un gaida uz Dieva nolikto laiku.” (Daniēla 11:27.)

3., 4. a) Kas kļuva par pirmo vācu reiha imperatoru, un kāda savienība tika izveidota? b) Kādu politiku īstenoja ķeizars Vilhelms?

 ³ 1871. gada 18. janvārī par Vācijas impērijas jeb reiha pirmo imperatoru kļuva Vilhelms I, kas iecēla par kancleru Oto fon Bismarku. Bismarks par galveno uzskatīja jaunās impērijas nostiprināšanu, tāpēc viņš centās neiesaistīties konfliktos ar citām valstīm un izveidoja Vācijas savienību ar Austroungāriju un Itāliju — tā saucamo Trejsavienību. Bet drīzumā jaunā ziemeļvalsts ķēniņa intereses sadūrās ar dienvidvalsts ķēniņa interesēm.

⁴ 1888. gadā nomira gan Vilhelms I, gan viņa pēcnācējs Frīdrihs III un tronī kāpa 29 gadus vecais Vilhelms II. Vilhelms II, ko dēvēja arī par ķeizaru Vilhelmu, piespieda Bismarku atkāpties no amata un sāka īstenot politiku, kuras mērķis bija panākt, lai Vācija iegūtu ietekmi visā pasaulē. ”Vilhelma II laikā [Vācija] kļuva augstprātīga un agresīva,” raksta kāds vēsturnieks.

5. Kā abi valdnieki sēdās ”pie viena galda”, un par ko viņi tur runāja?

⁵ Kad 1898. gada 24. augustā pēc Krievijas cara Nikolaja II iniciatīvas Hāgā (Nīderlande) tika sasaukta miera konference, starptautiskā atmosfēra bija saspīlēta. Minētajā konferencē, kā arī līdzīgā konferencē, kas notika 1907. gadā, tika izveidota Hāgas pastāvīgā šķīrējtiesa. Vācija un Lielbritānija, kļūdamas par šīs tiesas dalībvalstīm, radīja iespaidu, ka tām rūp miers. Abas valstis sēdās ”pie viena galda” un šķita draudzīgi noskaņotas, taču ’sirdī tās turēja ļauna viltus pilnas domas’. Šāda diplomātiskā taktika — ”pie viena galda” runāt melus — nevarēja stiprināt patiesu mieru. Tomēr pravietojumā bija norādīts, ka īstenot savus politiskos, komerciālos un militāros mērķus ”tiem neizdosies”, jo abu ķēniņu gals ”stāv vēl priekšā un gaida uz Dieva nolikto laiku”.

 ”PRET SVĒTO DERĪBU”

6., 7. a) Kādā ziņā ziemeļvalsts ķēniņš ’atgriezās savā zemē’? b) Kā uz ziemeļvalsts ķēniņa ietekmes palielināšanos reaģēja dienvidvalsts ķēniņš?

⁶ Dieva eņģelis aprakstīja tālākos notikumus: ”Tad viņš, — ziemeļvalsts ķēniņš, — atgriezīsies savā zemē ar lielu mantu, bet viņa sirds būs pret svēto derību; savu nodomu šai ziņā viņš tomēr izvedīs dzīvē un atgriezīsies savā zemē.” (Daniēla 11:28.)

⁷ Ķeizars Vilhelms atgriezās senā ziemeļvalsts ķēniņa ”zemē” jeb stāvoklī, kāds tam kādreiz bija pasaulē. Kā viņš to izdarīja? Vilhelms II radīja impērijai raksturīgu pārvaldes struktūru, lai paplašinātu vācu reiha teritoriju un palielinātu tā ietekmi. Viņš uzsāka koloniālus iekarojumus Āfrikā un citās vietās. Negribēdams samierināties ar britu pārākumu uz jūras, viņš izveidoja varenu floti. ”Nedaudz vairāk kā desmit gadu laikā Vācijas jūras kara flote, kuras spēks agrāk bija nenozīmīgs, kļuva par otro varenāko uzreiz pēc Lielbritānijas flotes,” teikts izdevumā The New Encyclopædia Britannica. Lai saglabātu savu pārākumu, arī Lielbritānija ķērās pie flotes nostiprināšanas. Turklāt Lielbritānija panāca vienošanos par entente cordiale (draudzīgu saprašanos) ar Franciju un noslēdza līdzīgu vienošanos ar Krieviju, un tā izveidojās trīs valstu savienība — Antante. Līdz ar to Eiropa bija sašķēlusies divās militārās nometnēs: vienā pusē bija Trejsavienība, bet otrā — Antante.

8. Kā Vācijas impērija ieguva ”lielu mantu”?

⁸ Ar savu agresīvo politiku Vācijas impērija ieguva ”lielu mantu”, jo Vācija bija galvenā Trejsavienības valsts. Austroungārija un Itālija bija katoliskas valstis, tāpēc pret Trejsavienību labvēlīgi izturējās pāvests, turpretī dienvidvalsts ķēniņš un Antante, kuras dalībvalstis lielākoties nebija katoliskas, pāvesta labvēlību neieguva.

9. Kāpēc var apgalvot, ka ziemeļvalsts ķēniņš sirdī bija ”pret svēto derību”?

 ⁹ Kas šajā laikā notika ar Jehovas tautu? Tā jau ilgi bija vēstījusi, ka 1914. gadā beigsies ’tautu laiki’. * (Lūkas 21:24.) Minētajā gadā debesīs tika nodibināta Dieva Valstība, kurā valda ķēniņa Dāvida Mantinieks — Jēzus Kristus. (2. Samuēla 7:12—16; Lūkas 22:28, 29.) Jau 1880. gada martā žurnālā Sargtornis (angļu val.) laiks, kad sāk valdīt Dieva Valstība, tika saistīts ar ’tautu laiku’ beigām. Tomēr ziemeļvalsts ķēniņa — Vācijas — sirds bija ’pret svēto Valstības derību’. Neatzīdams Valstības varu, ķeizars Vilhelms ’izveda dzīvē’ pats savus plānus par pasaules kundzību. Tādā veidā viņš sēja Pirmā pasaules kara sēklas.

ĶĒNIŅŠ ’ZAUDĒ DROSMI’ KARĀ

10., 11. Kā izcēlās Pirmais pasaules karš, un kāpēc var teikt, ka tas sākās ”noteiktā laikā”?

¹⁰ ”Noteiktā laikā viņš [ziemeļvalsts ķēniņš] celsies un ies pret dienvidvalsti,” pravietoja eņģelis, ”taču šoreiz nebūs tā, kā bija pirmo reiz.” (Daniēla 11:29.) Dieva ’noteiktais laiks’ darīt galu pagānu valdīšanai pār zemi pienāca 1914. gadā, kad Dievs nodibināja debesu Valstību. 1914. gada 28. jūnijā Sarajevā (Bosnija) kāds serbu tautības terorists atentātā nogalināja Austrijas erchercogu Franci Ferdinandu un viņa sievu. Šis notikums kļuva par ieganstu Pirmā pasaules kara sākšanai.

¹¹ Ķeizars Vilhelms mudināja Austroungāriju atriebties Serbijai. Būdama pārliecināta par Vācijas atbalstu, Austroungārija 1914. gada 28. jūlijā pieteica karu Serbijai. Taču Serbijai palīgā nāca Krievija. Kad Vācija pieteica karu Krievijai, pēdējās pusē nostājās Francija (Antantes dalībvalsts). Tad Vācija pieteica karu Francijai. Lai iegūtu  vieglāku pieeju Parīzei, Vācija iebruka Beļģijā, kuras neitralitāti bija solījusi nodrošināt Lielbritānija. Tāpēc Lielbritānija pieteica karu Vācijai. Pamazām karā iesaistījās arī citas valstis, un Itālija pārsviedās pretējā nometnē. Kara laikā Lielbritānija pasludināja Ēģipti par savu protektorātu, lai neļautu ziemeļvalsts ķēniņam bloķēt Suecas kanālu un iebrukt Ēģiptē — senajā dienvidvalsts ķēniņa zemē.

12. Kāpēc var teikt, ka Pirmajā pasaules karā viss nebija ”tā, kā bija pirmo reiz”?

¹² ”Par spīti sabiedroto teritoriālajam pārsvaram un spēkam, sākumā likās, ka Vācija karā gūs uzvaru.” (The World Book Encyclopedia.) Iepriekšējās sadursmēs starp abiem valdniekiem virsroku ik reizi bija guvusi Romas impērija — ziemeļvalsts ķēniņš. Taču šoreiz ’nebija tā, kā bija pirmo reizi’. Ziemeļvalsts ķēniņš zaudēja karu. Eņģelis paskaidroja, kāpēc tā notika: ”Viņam pretī stāsies kuģi no Kitimas, tā ka viņš zaudēs drosmi.” (Daniēla 11:30a.) Kas bija ”kuģi no Kitimas”?

13., 14. a) Kas galvenokārt bija ”kuģi no Kitimas”, kuri stājās pretī ziemeļvalsts ķēniņam? b) Kā Pirmā pasaules kara gaitā parādījās jauni ”kuģi no Kitimas”?

¹³ Daniēla laikā par Kitimu sauca Kipru. Pirmā pasaules kara sākumā Kipru anektēja Lielbritānija. Saskaņā ar kādu enciklopēdiju, nosaukums Kitima ”plašākā nozīmē attiecās uz R[ietumiem] kopumā, bet īp[aši] uz R[ietumiem], kur cilvēki nodarbojās ar jūrniecību” (The Zondervan Pictorial Encyclopedia of the Bible). Bībeles angļu valodas izdevumā New International Version vārdi ”kuģi no Kitimas” ir tulkoti kā ”rietumu piekrastes kuģi”. Pirmā pasaules kara laikā ”kuģi no Kitimas” galvenokārt bija kuģi, kas piederēja Lielbritānijai — valstij pie Eiropas rietumu krastiem.

 ¹⁴ Karam turpinoties, britu floti nostiprināja jauni ”kuģi no Kitimas”. 1915. gada 7. maijā vācu zemūdene U-20 pie Īrijas dienvidu krastiem nogremdēja pasažieru laineri Lusitania. Bojā gāja 128 amerikāņi. Vēlāk Vācija izvērsa zemūdeņu karu Atlantijas okeānā. 1917. gada 6. aprīlī ASV prezidents Vudro Vilsons pieteica Vācijai karu. Saņēmis papildspēkus — ASV karakuģus un karaspēku —, dienvidvalsts ķēniņš, kas tagad bija angļu un amerikāņu lielvalsts, bija pilnībā iesaistījies karā ar konkurējošo valdnieku.

15. Kad ziemeļvalsts ķēniņš ’zaudēja drosmi’?

¹⁵ Ziemeļvalsts ķēniņš, kam bija jāatvaira angļu un amerikāņu lielvalsts uzbrukumi, ’zaudēja drosmi’ un 1918. gada novembrī atzina savu sakāvi. Vilhelms II devās trimdā uz Nīderlandi, un Vācija kļuva par republiku. Tomēr ziemeļvalsts ķēniņam vēl nebija pienācis gals.

VALDNIEKS ’IZDARA’ IECERĒTO

16. Kas pravietojumā bija teikts par to, ko ziemeļvalsts ķēniņš darīs pēc savas sakāves?

¹⁶ ”[Ziemeļvalsts ķēniņš] griezīsies savās dusmās un bardzībā pret svēto derību [”un to izdarīs”, LB-26] un raidīs savus skatus uz tiem, kuŗi atkrīt no svētās derības, un piesaistīs viņus pie sevis.” (Daniēla 11:30b.) Tā pravietoja eņģelis, un tā arī notika.

17. Kā radās priekšnoteikumi Ādolfa Hitlera nākšanai pie varas?

¹⁷ Pēc kara beigām, 1918. gadā, uzvaru guvušie sabiedrotie uzspieda Vācijai ļoti neizdevīgu miera līgumu. Vācu tauta uzskatīja līguma noteikumus par smagiem, un jaunā republika jau no paša sākuma bija vāja. Vairākus gadus Vācijā valdīja galējs posts, un tad sākās vispārējā ekonomiskā krīze, tā sauktā ”lielā depresija”, kuras laikā bezdarbnieku skaits valstī sasniedza sešus miljonus. 30. gadu sākumā bija izveidojušies visi priekšnoteikumi  Ādolfa Hitlera nākšanai pie varas. 1933. gada janvārī Hitlers kļuva par Vācijas kancleru, bet nākamajā gadā — par prezidentu. Viņa pārvaldīto valsti nacisti dēvēja par trešo reihu. *

18. Kā Hitlers ’izdarīja’ iecerēto?

¹⁸ Nācis pie varas, Hitlers tūlīt pat uzsāka niknu uzbrukumu ’svētajai derībai’, ko pārstāvēja Jēzus Kristus svaidītie brāļi. (Mateja 25:40.) Viņš ’izdarīja’ iecerēto, nežēlīgi vajādams daudzus no šiem Dievam uzticīgajiem kristiešiem. Hitlers guva panākumus ekonomikā un diplomātijā, ’izdarīdams’ iecerēto arī šajās jomās. Dažos gados viņš pārvērta Vāciju par lielvalsti, ar ko bija jārēķinās starptautiskajā arēnā.

19. Ar ko Hitlers centās nodibināt labas attiecības, mēģinādams iegūt sev atbalstu?

¹⁹ Hitlers ’raidīja savus skatus uz tiem, kuri atkrīt no svētās derības, un piesaistīja viņus pie sevis’. Uz ko attiecas šie vārdi? Acīmredzot runa ir par kristīgās pasaules vadītājiem, kas apgalvoja, ka Dievs ar viņiem esot slēdzis derību, bet kas patiesībā vairs nebija Jēzus Kristus mācekļi. Hitlers atrada kopīgu valodu ar ”tiem, kuŗi atkrīt no svētās derības,” un ieguva viņu atbalstu. Piemēram, Romā viņš noslēdza konkordātu ar pāvestu. 1935. gadā Hitlers izveidoja Baznīcas lietu ministriju. Viens no viņa mērķiem bija nodibināt valsts kontroli pār evaņģēliskajām baznīcām.

NO VALDNIEKA CEĻAS ”KAŖAPULKI”

20. Kādus ’karapulkus’ izmantoja ziemeļvalsts ķēniņš, un pret ko viņš ar tiem vērsās?

²⁰ Drīz vien Hitlers uzsāka karu, kā jau eņģelis nekļūdīgi bija paredzējis: ”Tad novietosies svētajā pilsētā viņa  sūtītie kaŗavīri [”no viņa celsies kaŗapulki”, LB-26], kas liks negodā svētnīcu un pili; viņi pārtrauks dienišķo upuri.” (Daniēla 11:31a.) ”Kaŗavīri” jeb ”kaŗapulki” bija karaspēks, ko ziemeļvalsts ķēniņš izmantoja cīņai pret dienvidvalsts ķēniņu Otrajā pasaules karā. 1939. gada 1. septembrī nacistu ”kaŗapulki” iebruka Polijā. Divas dienas vēlāk Lielbritānija un Francija pieteica Vācijai karu, lai palīdzētu Polijai. Tā sākās Otrais pasaules karš. Polija ātri tika sakauta, un drīz pēc tam vācu karaspēks okupēja Dāniju, Norvēģiju, Nīderlandi, Beļģiju, Luksemburgu un Franciju. ”1941. gada beigās nacistiskā Vācija dominēja Eiropā.” (The World Book Encyclopedia.)

21. Kā notikumi Otrā pasaules kara laikā ievirzījās ziemeļvalsts ķēniņam nelabvēlīgā gultnē, un kāds bija iznākums?

²¹ Lai arī Vācija un Padomju Savienība bija parakstījušas līgumu par draudzību, sadarbību un robežām, 1941. gada 22. jūnijā Hitlers iebruka Padomju Savienības teritorijā. Līdz ar to Padomju Savienība iesaistījās karā Lielbritānijas pusē. Kaut gan sākotnēji vācu karaspēks iespaidīgā ātrumā virzījās uz priekšu, padomju armija izrādīja sīvu pretestību. 1941. gada 6. decembrī vācu armija cieta sakāvi pie Maskavas. Nākamajā dienā Japāna, kas bija Vācijas sabiedrotā, sabombardēja Pirlharboru Havaju salās. Kad par to tika paziņots Hitleram, viņš sacīja saviem palīgiem: ”Nu jau mēs tikpat kā esam uzvarējuši.” 11. decembrī viņš steigšus pieteica karu Amerikas Savienotajām Valstīm. Taču Hitlers bija pārāk zemu novērtējis gan Padomju Savienības, gan Amerikas Savienoto Valstu spēku. Padomju karaspēkam uzbrūkot no austrumiem, britu un amerikāņu spēkiem — no rietumiem, notikumi drīz ievirzījās Hitleram nelabvēlīgā gultnē. Vācu armija sāka zaudēt vienu teritoriju pēc otras. Galu galā Hitlers izdarīja  pašnāvību, un 1945. gada 7. maijā Vācija atzina sabiedroto uzvaru un kapitulēja.

22. Kā ziemeļvalsts ķēniņš ’lika negodā svētnīcu un pārtrauca dienišķo upuri’?

²² ”[Nacistu karapulki] liks negodā svētnīcu un pili; viņi pārtrauks dienišķo upuri,” teica eņģelis. Senajā Jūdejā svētnīca atradās Jeruzalemes templī. Bet, kad ebreji atraidīja Jēzu, Jehova pameta viņus un viņu templi. (Mateja 23:37—24:2.) Kopš mūsu ēras pirmā gadsimta Jehovas templis ir garīgs, šī tempļa vissvētākā vieta atrodas debesīs, bet uz zemes templim ir garīgs pagalms, kurā kalpo Augstā priestera Jēzus svaidītie brāļi. Kopš 20. gadsimta 30. gadiem ”liels pulks” cilvēku pielūdz Dievu kopā ar svaidīto atlikumu, tāpēc par šiem cilvēkiem tiek teikts, ka viņi kalpo ’Dieva namā’. (Atklāsmes 7:9, 15; 11:1, 2; Ebrejiem 9:11, 12, 24.) Ziemeļvalsts ķēniņš sev pakļautajās teritorijās lika negodā uz zemes esošo tempļa pagalmu, nežēlīgi vajādams svaidīto atlikumu un viņu līdzgaitniekus. Vajāšanas bija tik niknas, ka tika pārtraukts ’dienišķais upuris’ — publiskais slavas upuris Jehovas vārdam. (Ebrejiem 13:15.) Un tomēr, lai gan Otrā pasaules kara laikā Dievam uzticīgajiem svaidītajiem kristiešiem un ’citām avīm’ bija ļoti daudz kas jāizcieš, viņi turpināja sludināt. (Jāņa 10:16.)

’TIEK IECELTA NEGANTĪBA’

23. Kas bija ’negantība’ pirmajā gadsimtā?

²³ Kad Otrais pasaules karš tuvojās beigām, sāka risināties citi notikumi, par kuriem bija runājis Dieva eņģelis. ”Viņi.. darīs negantību un nesīs postu [”iecels vienu negantību tās postīšanas”, LB-1825].” (Daniēla 11:31b.) Arī Jēzus bija runājis par ”negantību”. Pirmajā gadsimtā negantība bija romiešu karaspēks, kas 66. gadā uzbruka  Jeruzalemei, lai apspiestu ebreju sacelšanos. * (Mateja 24:15; Daniēla 9:27.)

24., 25. a) Kas ir ’negantība’ mūsu laikos? b) Kad ’tika iecelta negantība’, un kā tas notika?

²⁴ Kāda ’negantība’ ir ’iecelta’ mūsu laikos? Pēc visa spriežot, tā ir ’neganta’ Dieva Valstības imitācija. Šāda imitācija bija Tautu Savienība — sarkanais zvērs, kas, sākoties Otrajam pasaules karam, pazuda bezdibenī jeb beidza pastāvēt kā organizācija miera nodrošināšanai visā pasaulē. (Atklāsmes 17:8.) Tomēr bija paredzēts, ka ”zvērs” ”izkāps no bezdibeņa”. Tas notika, kad 1945. gada 24. oktobrī tika izveidota Apvienoto Nāciju Organizācija, kurā bija 50 dalībvalstis, arī toreizējā Padomju Savienība. Tā parādījās eņģeļa pravietotā ’negantība’ — Apvienoto Nāciju Organizācija.

²⁵ Divos pasaules karos dienvidvalsts ķēniņa galvenais ienaidnieks — ziemeļvalsts ķēniņš — bija Vācija. Bet kam bija jākļūst par nākamo ziemeļvalsts ķēniņu?

[Zemsvītras piezīmes]

VAI JŪS PIEVĒRSĀT UZMANĪBU?

• Kuras valstis bija ziemeļvalsts ķēniņš un dienvidvalsts ķēniņš 19. gadsimta beigās?

• Kādā ziņā sadursmes iznākums Pirmajā pasaules karā ziemeļvalsts ķēniņam izrādījās atšķirīgs no ”tā, kā bija pirmo reiz”?

• Kā Hitlers pēc Pirmā pasaules kara pārvērta Vāciju par lielvalsti, ar ko bija jārēķinās starptautiskajā arēnā?

• Kā beidzās cīņa starp ziemeļvalsts ķēniņu un dienvidvalsts ķēniņu Otrajā pasaules karā?

[Jautājumi studēšanai]

 [Tabula/Attēli 268. lpp.]

VALDNIEKI DANIĒLA 11:27—31

Ziemeļvalsts Dienvidvalsts

ķēniņš ķēniņš

Daniēla 11:27—30a Vācijas impērija Lielbritānija, pēc tam

(1. pasaules karš) angļu un amerikāņu

lielvalsts

Daniēla 11:30b, 31 Hitlera trešais reihs Angļu un amerikāņu

(2. pasaules karš) lielvalsts

[Attēls]

Prezidents Vudro Vilsons un karalis Džordžs V

[Attēls]

Daudzi kristieši tika ieslodzīti koncentrācijas nometnēs

[Attēls]

Kristīgās pasaules vadītāji atbalstīja Hitleru

[Attēls]

Automašīna, kurā tika nogalināts erchercogs Ferdinands

[Attēls]

Vācu karavīri Pirmajā pasaules karā

 [Attēls 257. lpp.]

1945. gadā Jaltā Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils, ASV prezidents Franklins Rūzvelts un Padomju Savienības vadītājs Josifs Staļins saskaņoja savus plānus okupēt Vāciju, izveidot jaunu valdību Polijā un sasaukt Apvienoto Nāciju Organizācijas dibināšanas konferenci

 [Attēli 258. lpp.]

1. Erchercogs Ferdinands 2. Vācijas flote 3. Lielbritānijas flote 4. ”Lusitania” 5. ASV kara pieteikums

 [Attēli 263. lpp.]

Kad Japāna, kas kara laikā bija Vācijas sabiedrotā, bija izdarījusi triecienu Pirlharborai, Ādolfs Hitlers nešaubījās par uzvaru karā