Ticība, kas tika pārbaudīta ugunī
Piektā nodaļa
Ticība, kas tika pārbaudīta ugunī
1. Ko daudzi domā par padevību Dievam un savai dzimtenei?
VAI padevība pienākas Dievam vai zemei, kurā cilvēks dzīvo? Daudzi atbildētu: ”Es godāju gan vienu, gan otru. Es pielūdzu Dievu tā, kā to māca mana reliģija, bet tāpat es esmu lojāls pret savu dzimteni.”
2. Kāpēc var teikt, ka Babilonijas valdniekam piederēja gan reliģiska, gan politiska vara?
2 Mūsdienās robeža starp reliģiozitāti un patriotismu mēdz būt neskaidra, bet senajā Babilonā šādas robežas būtībā nemaz nebija. Laicīgais un sakrālais tur bija tik cieši saistīts, ka reizēm nebija iespējams atšķirt vienu no otra. Profesors Čārlzs Pfeifers raksta: ”Senajā Babilonā valdnieks pildīja gan augstā priestera, gan laicīgā valdnieka pienākumus. Viņš veica upurēšanu un noteica savu pavalstnieku reliģisko dzīvi.”
3. Kas liecina par to, ka Nebukadnecars bija ļoti reliģiozs cilvēks?
3 Šāds valdnieks bija, piemēram, Nebukadnecars, kura vārds nozīmē ’Ak, Nebo, pasargā mantinieku!’. Nebo Babilonijā bija gudrības un lauksaimniecības dievs. Nebukadnecars bija ļoti reliģiozs cilvēks. Kā jau minēts iepriekš, viņš uzbūvēja un izdaiļoja daudzu babiloniešu dievu tempļus, bet pats pirmām kārtām pielūdza Marduku *, kuram viņš, pēc paša domām, bija pateicību parādā par savām uzvarām karos. Cik zināms, izstrādājot kauju plānus, Nebukadnecars lielā mērā paļāvās arī uz zīlēšanu. (Ecēhiēla 21:23—28.)
4. Aprakstiet reliģiozo gaisotni, kāda valdīja Babilonā.
4 Babilonā valdīja reliģioza gaisotne. Pilsētas lepnums bija vairāk nekā 50 tempļu, kuros tika pielūgti ļoti daudzi dievi un dievietes, piemēram, triāde, kurā ietilpa Anu (debesu dievs), Enlils (zemes, gaisa un vētras dievs) un Ea (ūdeņu dievs). Vēl vienu trīsvienību veidoja Sins (mēness dievs), Šamašs (saules dievs) un Ištara (auglības dieviete). Svarīga nozīme babiloniešu reliģijā bija maģijai, burvestībām un astroloģijai.
5. Kāpēc Babilonas reliģiskā gaisotne bija pārbaudījums trimdā nonākušajiem ebrejiem?
5 Dzīve starp cilvēkiem, kas godāja daudzus dievus, trimdā nonākušajiem ebrejiem bija smags pārbaudījums. Vairākus gadsimtus iepriekš Mozus izraēliešus bija brīdinājis, ka tad, ja viņi sacelsies pret Augstāko Likumdevēju, ir gaidāmas bēdīgas sekas. Mozus bija teicis: ”Tas Kungs novedīs tevi kopā ar tavu ķēniņu, ko tu pār sevi iecelsi, pie tādas tautas, ko nedz tu esi pazinis, nedz tavi tēvi, un tur tu kalposi citiem dieviem, kokam un akmenim.” (5. Mozus 28:15, 36.)
6. Kāpēc Daniēls, Hananja, Misaēls un Asarja Babilonā sastapās ar īpaši grūtu pārbaudījumu?
6 Tagad ebreji bija nonākuši tieši tādā situācijā. Saglabāt uzticību Jehovam nebija viegli, un it sevišķi to varēja teikt par Daniēlu, Hananju, Misaēlu un Asarju. Šie četri jaunie ebreji bija īpaši izraudzīti un apmācīti, lai varētu stāties valdības dienestā. (Daniēla 1:3—5.) Atcerēsimies, ka viņiem pat bija piešķirti babiloniešu vārdi — Beltsacars, Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego * —, droši vien tādēļ, lai viņi labāk iekļautos jaunajā vidē. Tā kā šie vīrieši ieņēma tik augstus amatus, viņu atteikšanās pielūgt Babilonas dievus būtu uzkrītoša un varētu pat izskatīties pēc nodevības.
DRAUDĪGAIS ZELTA TĒLS
7. a) Aprakstiet Nebukadnecara uzstādīto tēlu. b) Kādēļ tēls tika uzstādīts?
7 Iespējams, tādēļ, lai stiprinātu savas impērijas vienotību, Nebukadnecars Duras klajumā uzstādīja zelta tēlu. Tas bija 60 olektis (27 metrus) augsts un 6 olektis (2,7 metrus) plats. * Daļa speciālistu uzskata, ka tēls bija vienkārši stabs jeb obelisks. Tāpat ir iespējams, ka tam bija ļoti augsts pjedestāls, uz kura atradās milzīga cilvēka figūra, kas varbūt attēloja pašu Nebukadnecaru vai dievu Nebo. Jebkurā gadījumā iespaidīgais tēls bija Babilonijas impērijas simbols. Tāpēc tam bija jābūt labi redzamam un jātiek godātam. (Daniēla 3:1.)
8. a) Kam bija jāierodas uz tēla iesvētīšanu, un kas no visiem klātesošajiem tika prasīts? b) Kāds sods bija paredzēts par atteikšanos zemoties tēla priekšā?
8 Saskaņā ar šo nodomu Nebukadnecars sarīkoja tēla iesvētīšanas ceremoniju. Viņš sapulcināja atsevišķu zemju priekšniekus, ķēniņa vietniekus, augstākos virsniekus, virstiesnešus, mantziņus, valsts naudas lietu kārtotājus, tieslietu pratējus, padomniekus un visus citus valsts augstākos ierēdņus. Ziņotājs tiem pavēstīja: ”Jums, tautas, ciltis un valodu vienības, tiek pavēlēts: līdz ko jūs dzirdēsit atskanam pūšamos ragus, bazūnes, kokles, vijoles, citaras, stabules, somu dūkas un citus mūzikas instrumentus, tad jums jānometas zemē zelta tēla priekšā, ko Nebukadnēcars licis darināt, un tas jāpielūdz! Bet ja kas nezemojas tēla priekšā un to nepielūgs, to tūlīt iemetīs degošā ceplī!” (Daniēla 3:2—6.)
9. Ko, pēc visa spriežot, nozīmēja zemošanās Nebukadnecara uzstādītā tēla priekšā?
9 Daži domā, ka Nebukadnecars organizēja šo ceremoniju, cenzdamies piespiest ebrejus pieļaut kompromisu Jehovas pielūgsmes jautājumā. Tomēr šāds pieņēmums nav pārāk ticams, jo uz pasākumu bija jāierodas tikai valdības ierēdņiem. Tātad bija gaidāma tikai to ebreju klātbūtne, kuri ieņēma kādu valsts amatu. Visticamāk, zemošanās tēla priekšā bija ceremonija, kuras mērķis bija nostiprināt valdošo aprindu vienotību. Zinātnieks Džons Valvords norāda: ”Šāda amatpersonu parāde no vienas puses bija tīksmināšanās par Nebukadnecara impērijas spēku, bet no otras puses — goda parādīšana dievībām, kurām, pēc viņu [babiloniešu] domām, pienācās nopelni par viņu uzvarām.”
JEHOVAS KALPI NORAIDA KOMPROMISU
10. Kāpēc neebrejiem nebija grūti paklausīt Nebukadnecara pavēlei?
10 Kaut arī cilvēki, kas bija sapulcināti Nebukadnecara uzstādītā tēla priekšā, pielūdza dažādus dievus aizbildņus, lielākā daļa no viņiem bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem varētu pielūgt arī šo tēlu. ”Viņi visi bija pieraduši pielūgt elkus, un viena dieva pielūgšana viņiem netraucēja godāt arī citu,” rakstīja kāds Bībeles zinātnieks. ”Elku pielūdzēju vidū bija plaši izplatīts uzskats, ka dievu ir daudz.. un ka nav nekas nepareizs godāt jebkuras tautas vai valsts dievu.”
11. Kāpēc Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego nebija ar mieru zemoties tēla priekšā?
11 Taču ebreju nostāja bija citāda. Viņu Dievs Jehova bija pavēlējis: ”Netaisi sev tēlus vai dievekļus nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes. Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es tas Kungs, tavs Dievs, esmu taisnīgs Dievs.” (2. Mozus 20:4, 5.) Tāpēc, kad atskanēja mūzika un visi klātesošie nometās zemē tēla priekšā, trīs jaunie ebreji — Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego — palika stāvam. (Daniēla 3:7.)
12. Par ko vairāki haldieši apsūdzēja trīs ebrejus, un kāpēc viņi to darīja?
12 Trīs ebreju tautības ierēdņu atteikšanās pielūgt tēlu saniknoja vairākus haldiešus. Viņi tūlīt devās pie valdnieka un ”apsūdzēja * jūdus”. Šos cilvēkus neinteresēja nekādi paskaidrojumi. Gribēdami panākt, lai ebrejus soda par nelojalitāti un nodevību, apsūdzētāji teica: ”Te ir daži jūdi: Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego, kuŗiem tu uzticējis Bābeles zemes pārvaldīšanu; tie, ak ķēniņ, neievēro tavu pavēli, tie negodā tavus dievus un nepielūdz zelta tēlu, ko tu licis darināt.” (Daniēla 3:8—12.)
13., 14. Kā uz Sadraha, Mesaha un Abed-Nego rīcību reaģēja Nebukadnecars?
13 Nebukadnecars, bez šaubām, bija ļoti sarūgtināts par to, ka trīs ebreji neklausa viņa pavēlei. Bija skaidrs, ka viņam nav izdevies padarīt Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego par lojāliem Babilonijas impērijas atbalstītājiem. Vai Nebukadnecars viņiem nebija mācījis visas haldiešu gudrības? Viņš pat bija devis šiem ebrejiem citus vārdus! Bet, ja Nebukadnecars bija cerējis, ka iespaidīgā izglītības programma tiem iemācīs jaunu pielūgsmes veidu vai ka vārdu maiņa tos padarīs par citiem cilvēkiem, viņš rūgti maldījās. Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego joprojām bija uzticami Jehovas kalpi.
14 Tad valdnieks Nebukadnecars iedegās dusmās. Viņš nekavējoties atsauca Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego pie sevis un jautāja tiem: ”Vai jūs, Sadrah, Mesah un Abed-Nego, ar nolūku negodājat manus dievus un nepielūdzat zelta tēlu, ko es liku veidot?” Nav šaubu, ka Nebukadnecars teica šos vārdus ar izbrīnu un neticību. Viņš droši vien sprieda apmēram tā: kā gan trīs saprātīgi domājoši vīrieši uzdrīkstas nepaklausīt tik skaidrai pavēlei — turklāt tādai, par kuras neievērošanu draud tik bargs sods? (Daniēla 3:13, 14.)
15., 16. Kādu iespēju Nebukadnecars deva trim ebrejiem?
15 Tomēr Nebukadnecars nolēma dot trim ebrejiem vēl vienu iespēju. Viņš teica: ”Nu tad, ja jūs ar mieru, līdz ko dzirdēsit bazūnes skaņas, kokles, vijoles, citaras, stabules un citus mūzikas instrumentus, zemoties tā tēla priekšā, ko es pavēlēju izveidot, un to pielūgt, tad labi! Bet ja jūs to nepielūdzat, tad jūs iemetīs tūlīt degošā ceplī. Un kas būtu tāds dievs, kas jūs varētu izglābt no manas rokas?” (Daniēla 3:15.)
16 Laikam gadījums ar sapnī redzēto tēlu (par to stāstīts Daniēla grāmatas 2. nodaļā) nebija atstājis paliekošas pēdas Nebukadnecara prātā un sirdī. Varbūt viņš jau bija aizmirsis to, ko pats bija teicis Daniēlam: ”Jūsu Dievs ir visu dievu Dievs un visu ķēniņu Kungs.” (Daniēla 2:47.) Tagad Nebukadnecars, kā redzams, izaicināja Jehovu, apgalvodams, ka pat Jehova nespēs izglābt ebrejus no tiem draudošā soda.
17. Kā Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego atbildēja uz valdnieka izteikto piedāvājumu?
17 Sadraham, Mesaham un Abed-Nego nebija nepieciešams neko pārdomāt. Viņi tūlīt pat atbildēja: ”Uz to mums tev nekas nav jāpaskaidro! Mūsu Dievs, ko mēs godājam, var mūs izglābt no degoša cepļa, un Viņš mūs izglābs no tavas rokas, ak ķēniņ. Bet ja Viņš to arī nedarītu, tad tev būs zināt, ak ķēniņ, ka mēs negodāsim tavus dievus un nepielūgsim to zelta tēlu, ko tu uzstatīji.” (Daniēla 3:16—18.)
IEMESTI NOKAITĒTĀ CEPLĪ!
18., 19. Kas notika, kad trīs ebreji bija iesviesti nokaitētajā ceplī?
18 Saniknotais Nebukadnecars pavēlēja saviem kalpiem sakurināt cepli septiņreiz karstāku nekā parasti. Tad viņš deva rīkojumu ”stiprākajiem vīriem” sasiet Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego un iemest tos ”degošā ceplī”. Valdnieka norādījumi tika izpildīti, un trīs ebreji tika iemesti ugunī, turklāt viņi bija sasieti un pilnībā apģērbti — iespējams, tādēļ, lai uguns viņus aprītu pēc iespējas ātrāk. Taču Nebukadnecara kalpi paši aizgāja bojā uguns liesmās. (Daniēla 3:19—22.)
19 Pa to laiku norisinājās kaut kas neparasts. Lai gan Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego atradās nokaitētā ceplī, liesmas viņiem nemaz nekaitēja. Iztēlojieties Nebukadnecara pārsteigumu! Trīs ebreji bija iesviesti uguns liesmās, viņi bija cieši sasieti, tomēr vēl aizvien bija dzīvi. Vēl vairāk — viņi netraucēti pastaigājās starp liesmām! Nebukadnecars ievēroja arī kaut ko citu. ”Vai tad mēs neiemetām ugunī trīs vīrus saistītus?” viņš jautāja saviem padomniekiem. ”Jā, tiešām tā, ak ķēniņ!” tie atbildēja. Tad Nebukadnecars iesaucās: ”Bet es redzu četrus brīvi ugunī staigājam, un tiem redzami uguns neko nekait, un ceturtais izskatās kā kāda dievišķa būte.” (Daniēla 3:23—25.)
20., 21. a) Ko Nebukadnecars ievēroja, kad Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego bija iznākuši no cepļa? b) Ko Nebukadnecars bija spiests atzīt?
20 Nebukadnecars piegāja pie nokaitētā cepļa. ”Sadrah, Mesah un Abed-Nego, jūs visaugstākā Dieva kalpi,” viņš sauca, ”nāciet šurp laukā!” Pēc šiem vārdiem trīs ebreji iznāca no uguns. Visi brīnuma aculiecinieki — arī zemes pārvaldnieki, virsnieki un ķēniņa padomdevēji — bija augstākajā mērā pārsteigti. Bija tā, it kā trīs jaunie vīrieši nemaz nebūtu pabijuši ceplī! Nebija jūtama nekāda deguma smaka, un viņu galvas mati nebija apsviluši. (Daniēla 3:26, 27.)
21 To redzēdams, valdnieks Nebukadnecars bija spiests atzīt, ka Jehova ir Visaugstākais Dievs. ”Slavēts lai ir Sadraha, Mesaha un Abed-Nego Dievs,” viņš paziņoja, ”kas sūtījis savu eņģeli un izglābis savus kalpus, kuŗi paļāvās uz Viņu un netaupīja savu dzīvību, pārkāpdami ķēniņa pavēli, lai negodātu un nepielūgtu citu dievu kā vien savu Dievu!” Pēc tam valdnieks izteica stingru brīdinājumu: ”Es tagad pavēlu, ka visās tautās, ciltīs un valodu vienībās ikvienu, kas zaimotu Sadraha, Mesaha un Abed-Nego Dievu, būs sacirst gabalos un viņa namu pārvērst par drupu kaudzi, jo nav cita Dieva, kas varētu izglābt!” Tā trīs ebreji atguva valdnieka labvēlību un tika apstiprināti savos ”augstajos amatos Bābeles valstī”. (Daniēla 3:28—30.)
TICĪBAS PĀRBAUDĪJUMI MŪSDIENĀS
22. Kādā ziņā Jehovas kalpi mūsdienās dzīvo apstākļos, kas līdzīgi tiem, kādos bija nonākuši Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego?
22 Mūsdienās Jehovas kalpi dzīvo apstākļos, kas līdzīgi tiem, kādos bija nonākuši Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego. Protams, lielākoties viņi neatrodas izsūtījumā vārda tiešā nozīmē. Taču Jēzus teica, ka viņa sekotāji ”nav no pasaules”. (Jāņa 17:14.) Jēzus sekotāji ir ”svešinieki” tādā ziņā, ka izvairās no apkārtējo cilvēku paradumiem, domāšanas un dzīves veida, kas ir pretrunā ar Bībeli. Apustulis Pāvils rakstīja, ka kristieši nedrīkst ’piemēroties šai pasaulei’. (Romiešiem 12:2, JD.)
23. Kādos apstākļos trīs ebreji palika nelokāmi, un kā kristieši mūsdienās var sekot viņu piemēram?
23 Trīs ebreji nepiemērojās babiloniešu dzīves veidam. Uz to viņus nepamudināja pat pamatīgā apmācība haldiešu gudrībā. Viņu nostāja jautājumā par pielūgsmi nebija diskutējama — viņi bija uzticīgi Jehovam. Kristiešiem mūsdienās jābūt tikpat nelokāmiem. Viņiem nav jākaunas atšķirties no cilvēkiem pasaulē. Patiesība ir tāda, ka ”pasaule iznīkst un viņas kārība”. (1. Jāņa 2:17.) Pielāgoties šai mirstošajai sistēmai būtu muļķīgi un veltīgi.
24. Kādā ziņā patieso kristiešu nostāja līdzinās trīs ebreju nostājai?
24 Kristiešiem jāsargās no visām elku pielūgsmes formām, arī tādām, kas nav tik viegli pamanāmas. * (1. Jāņa 5:21.) Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego paklausīgi un ar cieņu nostājās zelta tēla priekšā, taču viņi saprata, ka klanīšanās tēlam būtu kaut kas vairāk nekā cieņas apliecinājums. Tā jau būtu pielūgsme, un šāda rīcība izraisītu Jehovas dusmas. (5. Mozus 5:8—10.) Džons Valvords raksta: ”Būtībā tā bija salutēšana karogam, kaut gan reliģiskā un nacionālā lojalitāte bija tik cieši saistītas, ka šai darbībai, iespējams, bija arī reliģiska pieskaņa.” Mūsdienās patiesie kristieši tikpat nelokāmi noraida elku pielūgsmi.
25. Ko jūs esat iemācījušies no patiesā stāstījuma par Sadraha, Mesaha un Abed-Nego dzīvi?
25 Visi, kas ir apņēmušies pielūgt tikai un vienīgi Jehovu, Bībeles stāstījumā par Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego var atrast lielisku uzskatāmu piemēru. Apustulis Pāvils acīmredzot atsaucās uz notikumu ar šiem trim ebrejiem, kad viņš runāja par daudzajiem ticīgajiem cilvēkiem, kuru starpā ir bijuši arī tādi, kas ”uguns spēku nodzēsuši”. (Ebrejiem 11:33, 34.) Jehova atalgos visus, kas attīsta tādu pašu ticību. Trīs ebreji tika izglābti no nokaitēta cepļa, un mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova piecels no mirušajiem visus viņam uzticīgos cilvēkus, kas savas uzticības dēļ ir zaudējuši dzīvību, un svētīs tos ar mūžīgu dzīvi. Jehova ”pasargā savu svēto dvēseles, Viņš tās izglābj no bezdievju rokas”. (Psalms 97:10.)
[Zemsvītras piezīmes]
^ 3. rk. Daži domā, ka Marduks, ko uzskatīja par Babilonijas impērijas dibinātāju, ir Nimrods, kas pielīdzināts dievībai. Tomēr droši to nevar apgalvot.
^ 6. rk. Beltsacara vārds nozīmē ’pasargā valdnieka dzīvību’. Sadraha vārds, iespējams, nozīmē ’Aku pavēle’ — Aku bija šumeru mēness dievs. Arī Mesaha vārdam acīmredzot ir saistība ar kādu šumeru dievu, savukārt Abed-Nego vārds nozīmē ’Nego [jeb Nebo] kalps’.
^ 7. rk. Ņemot vērā tēla iespaidīgos izmērus, daudzi Bībeles speciālisti domā, ka tas bija darināts no koka un pēc tam pārklāts ar zeltu.
^ 12. rk. Aramiešu valodas izteiciens, kas iztulkots ar vārdu ”apsūdzēja”, nozīmē ’apēst pa gabaliņam’ — it kā sakošļāt cilvēku, viņu apmelojot.
^ 24. rk. Piemēram, Bībelē ar elku pielūgsmi ir saistīta rijība un mantkārība. (Filipiešiem 3:18, 19; Kolosiešiem 3:5.)
VAI JŪS PIEVĒRSĀT UZMANĪBU?
• Kāpēc Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego nebija ar mieru zemoties Nebukadnecara uzstādītā tēla priekšā?
• Kā uz trīs ebreju rīcību reaģēja Nebukadnecars?
• Kā Jehova atalgoja trīs ebrejus par viņu ticību?
• Ko jūs esat iemācījušies no patiesā stāstījuma par Sadraha, Mesaha un Abed-Nego dzīvi?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls pa visu lapu 68. lpp.]
[Attēli 70. lpp.]
1. Tempļa tornis (zikurāts) Babilonā
2. Marduka templis
3. Bronzas plāksnīte, uz kuras attēloti dievi Marduks (pa kreisi) un Nebo (pa labi), kas stāv uz pūķiem
4. Uz šīs kamejas attēlots Nebukadnecars, kas bija plaši pazīstams ar saviem celtniecības projektiem
[Attēls pa visu lapu 76. lpp.]
[Attēls pa visu lapu 78. lpp.]
