Sešpadsmitā nodaļa

Tuvojas abu konkurējošo valdnieku gals

1., 2. Kas kļuva par ziemeļvalsts ķēniņu pēc Otrā pasaules kara?

VĒRTĒJOT Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas politikas īpatnības, franču filozofs un vēsturnieks Aleksiss Tokvils 1835. gadā rakstīja: ”Vienā galvenais darbības līdzeklis ir brīvība, otrā — kalpība. Abu.. ceļi ir atšķirīgi, tomēr katra, šķiet, saskaņā ar kādu noslēpumainu providences nolūku jūt aicinājumu reiz iegūt noteikšanu pār puspasaules likteņiem.” Vai šis paredzējums kaut kā piepildījās pēc Otrā pasaules kara? Vēsturnieks Dž. Robertss raksta: ”Otrā pasaules kara noslēgumā patiešām likās, ka pasaules likteņus turpmāk noteiks divas lielas un ļoti atšķirīgas politiskas sistēmas, no kurām viena balstījās uz to, kas agrāk bija Krievija, bet otras balsts bija Amerikas Savienotās Valstis.”

² Divu pasaules karu laikā dienvidvalsts ķēniņa — angļu un amerikāņu lielvalsts — galvenais ienaidnieks bija Vācija, kas bija ziemeļvalsts ķēniņš. Taču pēc Otrā pasaules kara šī valsts bija sašķelta. Rietumvācija kļuva par dienvidvalsts ķēniņa sabiedroto, savukārt Austrumvācija pievienojās citam spēcīgam grupējumam — komunistisko valstu blokam ar Padomju Savienību priekšgalā. Šis bloks jeb politiskais spēks kļuva par ziemeļvalsts ķēniņu un nostājās stingrā opozīcijā angļu un amerikāņu savienībai. Abu valdnieku sāncensība izvērtās par auksto karu, kas turpinājās no 1948. līdz 1989. gadam. Iepriekšējais ziemeļvalsts ķēniņš, Vācija, bija vērsies ”pret svēto derību”. (Daniēla  11:28, 30.) Kā pret šo derību izturējās komunistiskais bloks?

PATIESIE KRISTIEŠI TIEK NOMĀKTI, TOMĒR PALIEK STIPRI

3., 4. Kas ir tie, kas ”sliecas pārkāpt derību”, un kādas ir bijušas viņu attiecības ar ziemeļvalsts ķēniņu?

³ ”Ar glaimu un pavedinājumu pilniem vārdiem viņš [ziemeļvalsts ķēniņš] pamudinās tos, kas sliecas pārkāpt derību, galīgi lauzt savu uzticību tam Kungam,” teica Dieva eņģelis, ”bet tās aprindas tautā, kas pazīst savu Dievu, paliks stipras, pastāvēs un rīkosies pēc savas pārliecības. Sapratīgie tautā daudzus apgaismos, bet ar zobenu un uguni, ar iemešanu cietumā un mantas izlaupīšanu tos uz laiku nomāks un aizkavēs.” (Daniēla 11:32, 33.)

⁴ Tie, kas ”sliecas pārkāpt derību”, var būt tikai kristīgās pasaules vadītāji, kas sauc sevi par kristiešiem, bet ar savu rīcību apkauno pašu kristietības vārdu. Volters Kolarss grāmatā Religion in the Soviet Union (Reliģija Padomju Savienībā) raksta: ”[Otrā pasaules kara laikā] padomju valdība centās panākt, lai baznīcas tai sniegtu materiālu un morālu atbalstu tēvzemes aizsardzības interesēs.” Pēc kara baznīcas vadītāji mēģināja saglabāt šo draudzību ar valsti, kas tagad bija ziemeļvalsts ķēniņš, kaut arī tās politika bija ateistiska. Līdz ar to kristīgā pasaule vēl lielākā mērā nekā agrāk kļuva par šīs pasaules daļu, un Jehovas acīs tā bija derdzīga atkrišana. (Jāņa 17:16; Jēkaba 4:4.)

5., 6. Kas bija cilvēki, kuri ”pazīst savu Dievu”, un kā viņiem klājās ziemeļvalsts ķēniņa valdīšanas laikā?

⁵ Kā rīkojās patiesie kristieši — tie, kas ”pazīst savu Dievu”, un ”sapratīgie”? Kaut arī kristieši, kas dzīvoja ziemeļvalsts ķēniņa ietekmes sfērā, bija ’paklausīgi varām,  kas valda’, viņi nepiederēja pie pasaules. (Romiešiem 13:1; Jāņa 18:36.) Viņi centās dot ”ķeizaram, kas ķeizaram pieder”, bet tāpat deva ”Dievam, kas Dievam pieder”. (Mateja 22:21.) Tāpēc viņu uzticība Dievam tika pārbaudīta. (2. Timotejam 3:12.)

⁶ Iznākums bija tāds, ka patiesie kristieši vienlaikus ’tika nomākti’ un ’palika stipri’. Viņi tika nomākti, jo pieredzēja nežēlīgas vajāšanas un daļa pat tika nogalināti. Tomēr viņi palika stipri, jo lielum lielais vairākums saglabāja uzticību Dievam. Kristieši uzvarēja pasauli, tāpat kā to bija izdarījis Jēzus. (Jāņa 16:33.) Turklāt viņi ne uz brīdi nepārtrauca sludināšanu, pat būdami ieslodzīti cietumos un koncentrācijas nometnēs. Tā viņi ’daudzus apgaismoja’. Par spīti vajāšanām, lielākajā daļā zemju, pār kurām valdīja ziemeļvalsts ķēniņš, Jehovas liecinieku skaits pieauga. Tā kā ”sapratīgie” palika uzticīgi Dievam, šajās zemēs ir parādījušies cilvēki, kas pieder pie ’lielā pulka’, un šādu cilvēku kļūst arvien vairāk. (Atklāsmes 7:9—14.)

JEHOVAS TAUTA TIEK ATTĪRĪTA

7. Kādu ”nelielu palīdzību” saņēma svaidītie kristieši, kas dzīvoja ziemeļvalsts ķēniņam pakļautajās zemēs?

⁷ ”Savā neveiksmē viņi [Dieva tauta] gan saņems nelielu palīdzību,” teica eņģelis. (Daniēla 11:34a.) Dienvidvalsts ķēniņa uzvara Otrajā pasaules karā sagādāja atvieglojumu kristiešiem, kas dzīvoja ziemeļvalsts  ķēniņam pakļautajās zemēs. (Salīdzināt Atklāsmes 12:15, 16.) Arī kristieši, ko vajāja nākamais ziemeļvalsts ķēniņš, laiku pa laikam izjuta atvieglojumu. Beidzoties aukstajam karam, daudzi politiskie vadītāji saprata, ka Dievam uzticīgie kristieši nevienu neapdraud, un oficiāli viņus atzina. Atbalstu sniedza arī lielā pulka locekļi, kas arvien lielākā skaitā atsaucās uz svaidīto kristiešu neatlaidīgo sludināšanu un tiem palīdzēja. (Mateja 25:34—40.)

8. Kādā ziņā daži pievienojās Dieva tautai ”ar viltus domām sirdī”?

⁸ Ne visi, kas aukstā kara gados izrādīja interesi par kalpošanu Dievam, to darīja, pareizu motīvu vadīti. Eņģelis bija brīdinājis: ”Daudzi tiem pievienosies tikai ar viltus domām sirdī.” (Daniēla 11:34b.) Diezgan daudz bija tādu cilvēku, kas kaut kādā mērā interesējās par patiesību, taču nevēlējās veltīt sevi Dievam. Citi, kas šķietami atsaucās uz labo vēsti, patiesībā bija varas iestāžu iesūtīti aģenti. Ziņojumā no kādas zemes teikts: ”Daži no šiem negodīgajiem cilvēkiem bija pārliecināti komunisti, kas bija ielavījušies Kunga organizācijā, viņi izlikās ļoti dedzīgi un pat tika iecelti atbildīgos kalpošanas amatos.”

9. Kāpēc Jehova pieļāva, ka viņam uzticīgie kristieši reizēm ’krita’ draudzē iekļuvušo negodīgo cilvēku dēļ?

⁹ Eņģelis turpināja: ”Arī no sapratīgiem daži kritīs, lai taptu šķīstīti, vētīti un garīgi tīrīti līdz dienu beigām, jo Dieva noliktais pēdējais laiks vēl nav klāt.” (Daniēla 11:35.) Draudzē iekļuvušo negodīgo cilvēku dēļ Dievam uzticīgie kristieši reizēm nonāca varas iestāžu rokās. Jehova to pieļāva, lai attīrītu savu tautu. Tāpat kā Jēzus, kurš ”ir mācījies paklausību no tā, ko cietis”, Dievam uzticīgie kristieši, kuru ticība tika pārbaudīta, mācījās izturību. (Ebrejiem 5:8; Jēkaba 1:2, 3;  salīdzināt Maleahija 3:3.) Tā viņi tika ”šķīstīti, vētīti un garīgi tīrīti”.

10. Ko nozīmē vārdi ”līdz dienu beigām”?

¹⁰ Jehovas tautai bija ’jākrīt’ un jātiek attīrītai ”līdz dienu beigām”. Protams, vajāšanas ir gaidāmas līdz pat šīs ļaunās sistēmas beigām. Taču aramiešu valodas vārds, kas atbilst vārdam, kurš šajā pantā tulkots ar vārdu ”līdz”, parādās Daniēla grāmatas 7. nodaļas 25. panta aramiešu tekstā, un tur tas nozīmē ’laikā’. Tātad Daniēla grāmatas 11. nodaļas 35. pantā minētās ’dienu beigas’, pēc visa spriežot, ir tā laikposma beigas, kurš bija nepieciešams Dieva tautas attīrīšanai ziemeļvalsts ķēniņa uzbrukuma laikā. ’Krišana’ acīmredzot izbeidzās Jehovas ’noliktajā laikā’.

VALDNIEKS PAAUGSTINA SEVI

11. Ko eņģelis teica par ziemeļvalsts ķēniņa attieksmi pret Jehovas augstāko varu?

¹¹ Par ziemeļvalsts ķēniņu eņģelis sacīja: ”Ķēniņš rīkosies pēc savas patikas, viņš būs pilns pašiedomas un šķitīs pats sev lielāks esam par visiem dieviem, nostāsies pret dzīvo Dievu un runās negantus vārdus [jo negribēs atzīt Jehovas augstāko varu], un tas gūs panākumus, tiekāms Dieva dusmu mērs būs pilns, jo notiks, kas ir nolemts. Viņš neievēros arī savu tēvu dievus, tāpat arī ne sieviešu iemīļoto dievu [”to, ko sievas iemīļojušas”, LB-65r] nedz kādu citu dievu, bet pacelsies iedomībā pāri par visiem.” (Daniēla 11:36, 37.)

12., 13. a) Kā ziemeļvalsts ķēniņš atmeta ”savu tēvu dievus”? b) Kas bija ”sievas”, kuru vēlmes ziemeļvalsts ķēniņš neņēma vērā? c) Kādu ”dievu” ziemeļvalsts ķēniņš godāja?

¹² Piepildot šos pravietiskos vārdus, ziemeļvalsts ķēniņš atmeta ”savu tēvu dievus”, piemēram, kristīgās  pasaules trīsvienīgo dievību. Komunistiskais bloks iestājās par klaju ateismu. Tā ziemeļvalsts ķēniņš padarīja pats sevi par dievu, ’paceldamies iedomībā pāri par visiem’. Neņemdams vērā ”to, ko sievas [t.i., paklausīgās zemes, kas bija viņa režīma kalpones, piemēram, Ziemeļvjetnama] iemīļojušas”, valdnieks rīkojās ”pēc savas patikas”.

¹³ Pravietojuma turpinājumā eņģelis teica: ”Visu to vietā viņš cienīs piļu un cietokšņu dievu, un vienu tādu dievu, ko nepazina viņa tēvi, viņš godās ar zeltu, sudrabu, ar dārgiem akmeņiem un ar citām dārgām mantām.” (Daniēla 11:38.) Ziemeļvalsts ķēniņš paļāvās uz moderno zinātnisko militārismu — uz ”piļu un cietokšņu dievu”. Viņš cerēja iegūt glābšanu ar šī ”dieva” palīdzību un ziedoja uz tā altāra pasakainu bagātību.

14. Kādus iespaidīgus panākumus guva ziemeļvalsts ķēniņš?

¹⁴ ”Cietokšņos un nocietinātās vietās viņš novietos šā svešā dieva atzinējus. Kas to atzīs, tiem viņš parādīs lielu godu, tiem viņš piešķirs varu valdīt pār daudziem un izdalīs tiem zemi par algu.” (Daniēla 11:39.) Ziemeļvalsts ķēniņš, kas paļāvās uz militāristisko ’svešo dievu’, guva iespaidīgus panākumus, kļūdams par varenu militāru lielvalsti ”pastarajās dienās”. (2. Timotejam 3:1.) Tie, kas atbalstīja viņa ideoloģiju, pretī saņēma politisku, finansiālu un reizēm arī militāru atbalstu.

’BADĪŠANĀS’ LAIKU BEIGĀS

15. Kā dienvidvalsts ķēniņš ’badījās’ ar ziemeļvalsts ķēniņu?

¹⁵ ”Pašās laiku beigās dienvidvalsts ķēniņš savā naidā sadursies ar to [”ar to badīsies”, LB-26],” eņģelis teica Daniēlam. (Daniēla 11:40a.) Vai dienvidvalsts  ķēniņš ”laiku beigās” ir ’badījies’ ar ziemeļvalsts ķēniņu? (Daniēla 12:4, 9.) Ir gan. Neizdevīgais miera līgums, kas pēc Pirmā pasaules kara tika uzspiests toreizējam ziemeļvalsts ķēniņam — Vācijai —, katrā ziņā bija ’badīšanās’ jeb izaicinājums uz atmaksu. Pēc uzvaras Otrajā pasaules karā dienvidvalsts ķēniņš notēmēja uz savu sāncensi draudīgus kodolieročus un nodibināja pret viņu vērstu spēcīgu militāru bloku — Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO). Par NATO funkciju kāds britu vēsturnieks rakstīja: ”Tas bija svarīgākais līdzeklis, kura uzdevums bija neļaut izvērsties PSRS, kas tika uzskatīta par galveno miera apdraudētāju Eiropā. NATO pildīja savu misiju 40 gadus, un tās panākumi bija neapstrīdami.” Dienvidvalsts ķēniņa ’badīšanās’ aukstā kara gados ietvēra spiegošanu ar modernas tehnoloģijas palīdzību, kā arī diplomātisku un militāru spiedienu.

16. Kā ziemeļvalsts ķēniņš reaģēja uz dienvidvalsts ķēniņa ’badīšanos’?

¹⁶ Kā uz to reaģēja ziemeļvalsts ķēniņš? ”Ziemeļvalsts ķēniņš dosies pret viņu ar ratiem un jātniekiem un ar daudz kuģiem; tas iebruks viņa dienvidu zemē un pārplūdinās to, un viņa kaŗaspēka viļņi skalosies tai pāri.” (Daniēla 11:40b.) Beigu laiku vēsture liecina par ziemeļvalsts ķēniņa ekspansionismu. Otrā pasaules kara laikā nacistiskais ”ķēniņš” šķērsoja savas valsts robežas un iebruka apkārtējās zemēs. Pēc kara nākamais ziemeļvalsts ”ķēniņš” izveidoja varenu lielvalsti. Aukstā kara gados ziemeļvalsts ķēniņš cīnījās ar savu pretinieku, atbalstot sev draudzīgas karojošās puses un nemierniekus dažādos konfliktos Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā. Viņš vajāja patiesos kristiešus, kuru darbību viņam gan izdevās ierobežot, taču  neizdevās apturēt. Ar militāra un politiska spēka palīdzību šis valdnieks pakļāva sev diezgan daudz zemju. Tieši to eņģelis bija pravietojis: ”Viņš iebruks arī jaukajā zemē [Jehovas tautas garīgajos īpašumos] un desmitiem tūkstošiem ļaužu [”daudzas zemes”, NW] dabūs galu.” (Daniēla 11:41a.)

17. Ko ziemeļvalsts ķēniņam neizdevās pakļaut?

¹⁷ Tomēr ziemeļvalsts ķēniņam neizdevās iekarot visu pasauli. Eņģelis bija paredzējis: ”Sekojošie paglābsies no viņa varas: Ēdoma, Moābs un amoniešu lielākā daļa.” (Daniēla 11:41b.) Senajos laikos ēdomiešu, moābiešu un amoniešu zemes atradās pa vidu starp dienvidvalsts ķēniņa — Ēģiptes — un ziemeļvalsts ķēniņa — Sīrijas — valdījumiem. Mūsdienās ar tām tiek apzīmētas valstis un organizācijas, ko ziemeļvalsts ķēniņš gribēja pakļaut, bet nespēja.

ĒĢIPTEI NEIZDODAS IZBĒGT

18., 19. Kā dienvidvalsts ķēniņš izjuta sava sāncenša ietekmi?

¹⁸ Jehovas eņģelis turpināja: ”Viņš [ziemeļvalsts ķēniņš] izstieps savu roku vēl tālāk pēc vairākām zemēm; arī Ēģiptes zeme no viņa neizbēgs, bet gan viņš iegūs savā varā Ēģiptes zelta un sudraba un vispārīgi tās dārgumu krājumus. L[ī]bieši un [e]tiopieši kalpos viņa pavadonībā.” (Daniēla 11:42, 43.) Pat dienvidvalsts ķēniņš — ”Ēģipte” — neizbēga no ziemeļvalsts ķēniņa ekspansionistiskās politikas sekām. Piemēram, dienvidvalsts ķēniņš cieta ļoti nepatīkamu sakāvi Vjetnamā. Bet kas bija ’lībieši un etiopieši’? Ar šīm senās Ēģiptes kaimiņtautām acīmredzot tiek attēlotas valstis, kas ģeogrāfiskā ziņā atrodas kaimiņos mūsdienu  ”Ēģiptei” (dienvidvalsts ķēniņam). Reizēm tās ir sekojušas ziemeļvalsts ķēniņam — kalpojušas ”viņa pavadonībā”.

¹⁹ Vai ziemeļvalsts ķēniņš ieguva savā varā ’Ēģiptes dārgumu krājumus’? Viņam tik tiešām ir bijusi vērā ņemama ietekme uz to, kā dienvidvalsts ķēniņš ir lietojis savus naudas līdzekļus. Baidīdamies no sāncenša, dienvidvalsts ķēniņš ir ziedojis milzīgas naudas summas iespaidīgas armijas, jūras kara flotes un gaisa kara spēku uzturēšanai. Tāpēc var teikt, ka ziemeļvalsts ķēniņš ’ieguva savā varā’ dienvidvalsts ķēniņa bagātību, tas ir, ietekmēja šīs bagātības izmantošanu.

BEIDZAMAIS KARAGĀJIENS

20. Kā eņģelis aprakstīja ziemeļvalsts ķēniņa beidzamo karagājienu?

²⁰ Sāncensība starp ziemeļvalsts ķēniņu un dienvidvalsts ķēniņu — vai tā būtu militāra, ekonomiska vai cita veida sāncensība — tuvojas beigām. Bet Jehovas eņģelis aprakstīja kādu vēl gaidāmu sadursmi abu valdnieku starpā: ”Ziņas no rītiem un no ziemeļiem viņu [ziemeļvalsts ķēniņu] izbiedēs un uztrauks, un ar ārkārtīgām dusmām un bardzību viņš dosies kaŗa gājienā, lai daudzus nogalinātu un izdeldētu. Viņš uzcels savas pilīm līdzīgās teltis starp lielo jūŗu un svētās godības kalnu; bet tad pienāks viņa gals, un palīdzības ne no viena tam nebūs.” (Daniēla 11:44, 45.)

21. Kas vēl jāuzzina par ziemeļvalsts ķēniņu?

²¹ Kad 1991. gada decembrī beidza pastāvēt Padomju Savienība, ziemeļvalsts ķēniņš saņēma nopietnu triecienu. Kas būs ziemeļvalsts ķēniņš, kad piepildīsies Daniēla grāmatas 11. nodaļas 44. un 45. pantā  lasāmie vārdi? Vai tā būs kāda valsts, kas agrāk ietilpa Padomju Savienībā? Vai arī par šo valdnieku būs kļuvusi pavisam cita valsts, kā tas jau ne reizi vien ir noticis agrāk? Vai tas fakts, ka kodolieročus ir sākušas izstrādāt valstis, kurām to līdz šim nebija, izraisīs jaunu bruņošanās sacensību un palīdzēs noteikt, kurš ir ziemeļvalsts ķēniņš? Tikai laiks ļaus rast atbildes uz šiem jautājumiem. Pašreiz pats prātīgākais ir nenodoties minējumiem. Kad ziemeļvalsts ķēniņš uzsāks beidzamo karagājienu, visi, kas smeļas gudrību Bībelē, skaidri saskatīs pravietojuma piepildīšanos. (Skat.  ”Valdnieki Daniēla grāmatas 11. nodaļā” 284. lpp.)

22. Uz kādiem jautājumiem par ziemeļvalsts ķēniņa pēdējo uzbrukumu būtu interesanti zināt atbildes?

²² Taču mēs zinām, ko ziemeļvalsts ķēniņš drīzumā darīs. Satraucies par ziņām ”no rītiem un no ziemeļiem”, viņš dosies karagājienā, ”lai daudzus nogalinātu”. Pret ko būs vērsts karagājiens? Un kādas ”ziņas” izraisīs šo uzbrukumu?

TRAUKSMAINAS ZIŅAS DARA VALDNIEKU NEMIERĪGU

23. a) Kāds ievērības cienīgs notikums ir gaidāms pirms Harmagedona? b) Kas ir ’austrumu ķēniņi’?

²³ Pievērsīsim uzmanību tam, kas Atklāsmes grāmatā sacīts par galu, kāds sagaida lielo Bābeli — viltus reliģijas pasaules impēriju. Pirms ’cīņas Dieva visuvaldītāja lielajā dienā’, Harmagedonā, šo nesamierināmo patiesās pielūgsmes ienaidnieci ”sadedzinās ugunī”. (Atklāsmes 16:14, 16; 18:2—8.) Attēlojot lielās Bābeles iznīcināšanu, simboliskajā Eifratas upē tiek izliets sestais Dieva dusmu kauss. Upes ūdeņi izsīkst, lai  ”ceļš būtu sagatavots austrumu ķēniņiem”. (Atklāsmes 16:12.) Kas ir šie ķēniņi? Tie ir Dievs Jehova un Jēzus Kristus! (Salīdzināt Jesajas 41:2; 46:10, 11.)

24. Kāda Jehovas rīcība, iespējams, satrauks ziemeļvalsts ķēniņu?

²⁴ Lielās Bābeles iznīcināšana ir iespaidīgi aprakstīta Atklāsmes grāmatā: ”Desmit ragi, ko tu redzēji [valdnieki, kas valda beigu laikā], un zvērs [Apvienoto Nāciju Organizācija] — tie ienīdīs netikli, to atstās postam un izģērbs kailu, ēdīs viņas miesas un viņu pašu sadedzinās ar uguni.” (Atklāsmes 17:16.) Kāpēc valdnieki iznīcinās lielo Bābeli? Tāpēc, ka ”Dievs [būs] devis viņu sirdīm tieksmi pildīt viņa nodomu”. (Atklāsmes 17:17.) Starp šiem valdniekiem būs arī ziemeļvalsts ķēniņš. Tas, ko viņš dzirdēs ”no rītiem” — jeb no austrumiem —, pilnīgi iespējams, būs saistīts ar to, ko izdarīs Jehova, dodot cilvēces vadītāju sirdīm tieksmi darīt galu lielajai reliģiskajai netiklei.

25. a) Pret ko it īpaši vērsīsies ziemeļvalsts ķēniņš? b) Kur ziemeļvalsts ķēniņš ”uzcels savas pilīm līdzīgās teltis”?

²⁵ Taču būs kaut kas tāds, pret ko ziemeļvalsts ķēniņš savās dusmās vērsīsies ar īpašu niknumu. Viņš ”uzcels savas pilīm līdzīgās teltis starp lielo jūŗu un svētās godības kalnu”, teica eņģelis. Daniēla laikā lielā jūra bija Vidusjūra, bet svētais kalns bija Ciāna — kādreizējā Dieva tempļa atrašanās vieta. Tātad, pravietojumam piepildoties, saniknotais ziemeļvalsts ķēniņš dosies karagājienā pret Dieva tautu. Garīgā nozīmē vieta ’starp lielo jūru un svēto kalnu’ simbolizē Jehovas svaidīto kalpu garīgos īpašumus. Viņi ir iznākuši no ’jūras’, ar ko tiek apzīmēta no Dieva atsvešinātā cilvēce, un viņiem ir perspektīva kopā ar Jēzu Kristu valdīt uz debesu Ciānas kalna. (Jesajas 57:20; Ebrejiem 12:22; Atklāsmes 14:1.)

26. No kā, saskaņā ar Ecēhiēla pravietojumu, varētu nākt ziņas ”no ziemeļiem”?

 ²⁶ Arī Daniēla laikabiedrs Ecēhiēls pravietoja, ka ”visu dienu galā” notiks uzbrukums Dieva tautai. Viņš norādīja, ka uzbrukumu izraisīs Gogs no Magoga zemes, tas ir, Sātans Velns. (Ecēhiēla 38:14, 16.) No kuras puses Gogs simboliski ieradīsies? Jehova to atklāja ar Ecēhiēla starpniecību: viņš nāks ”no galējiem ziemeļiem”. (Ecēhiēla 38:15.) Bet, lai cik mežonīgs būtu Goga uzbrukums, Jehovas tauta tajā neies bojā. Dramatiskā sadursme notiks tāpēc, ka Jehova būs veicis stratēģisku manevru ar mērķi iznīcināt Goga spēkus. Tāpēc Jehova saka Sātanam: ”Es tev likšu dzelžus mutē un tevi izvedīšu cīņā.” ”Es tevi.. vedīšu saitē no visattālākiem ziemeļiem un likšu tev doties virzienā uz Israēla kalniem un tajos nonākt.” (Ecēhiēla 38:4; 39:2.) Tātad ziņas ”no ziemeļiem”, kas saniknos ziemeļvalsts ķēniņu, patiesībā nāks no Jehovas. Bet to, ko īsti sevī ietvers ziņas ”no rītiem un no ziemeļiem”, noteiks vienīgi Dievs, un mēs to redzēsim tikai ar laiku.

27. a) Kāpēc Gogs pamudinās tautas, arī ziemeļvalsts ķēniņu, uzbrukt Jehovas tautai? b) Ar ko beigsies Goga uzbrukums?

²⁷ Gogs rīkos vispārēju uzbrukumu tāpēc, ka ’Dieva Israēls’, tāpat kā ”liels pulks” ’citu avju’, vairs nepieder pie viņa varā esošās pasaules un dzīvo labklājībā. (Galatiešiem 6:16; Atklāsmes 7:9; Jāņa 10:16; 17:15, 16; 1. Jāņa 5:19.) Gogs ar nepatiku skatās uz ”tautu, kas sapulcināta, izvācot to no pagānu tautu vidus, kas jau ieguvusi lopus un mantu [garīgā ziņā]”. (Ecēhiēla 38:12.) Uzskatīdams kristiešu garīgos īpašumus par ”ne ar ko nenocietinātu zemi, kuŗā vienīgi tikai zemnieku sētas” un kura ir viegli iegūstama, Gogs saņems visus spēkus, lai likvidētu šo šķērsli, kas viņam  traucē pilnībā pakļaut cilvēci. Taču viņš cietīs neveiksmi. (Ecēhiēla 38:11, 18; 39:4.) Kad zemes valdnieki, starp kuriem būs arī ziemeļvalsts ķēniņš, uzbruks Jehovas tautai, ’pienāks viņu gals’.

VALDNIEKA GALS

28. Ko mēs zinām par ziemeļvalsts ķēniņa un dienvidvalsts ķēniņa nākotni?

²⁸ Ziemeļvalsts ķēniņa pēdējais karagājiens nebūs vērsts pret dienvidvalsts ķēniņu. Tāpēc ziemeļvalsts ķēniņš nekritīs no sava varenā sāncenša rokas. Arī dienvidvalsts ķēniņu neiznīcinās ziemeļvalsts ķēniņš. Dienvidvalsts ķēniņš tiks iznīcināts ”bez cilvēku roku palīdzības” — to izdarīs Dieva Valstība. * (Daniēla 8:25.) Harmagedona kaujā Dieva Valstība darīs galu visiem valdniekiem, kas valda uz zemes, un šāds liktenis acīmredzot gaida arī ziemeļvalsts ķēniņu. (Daniēla 2:44.) Daniēla grāmatas 11. nodaļas 44. un 45. pantā ir aprakstīti notikumi, kas risināsies pirms pēdējās kaujas. Nav brīnums, ka tad, kad pienāks ziemeļvalsts ķēniņa gals, ”palīdzības ne no viena tam nebūs”!

[Zemsvītras piezīme]

VAI JŪS PIEVĒRSĀT UZMANĪBU?

• Kas kļuva par ziemeļvalsts ķēniņu pēc Otrā pasaules kara?

• Kas beigu beigās notiks ar ziemeļvalsts ķēniņu un dienvidvalsts ķēniņu?

• Kādu labumu jūs esat guvuši, pievēršot uzmanību Daniēla pravietojumiem par divu valdnieku sāncensību?

[Jautājumi studēšanai]

 [Tabula/Attēls 284. lpp.]

 VALDNIEKI DANIĒLA GRĀMATAS 11. NODAĻĀ

Ziemeļvalsts Dienvidvalsts

ķēniņš ķēniņš

Daniēla 11:5 Seleiks I Nīkators Ptolemajs I

Daniēla 11:6 Antiohs II Ptolemajs II

(sieva Lāodike) (meita Berenīke)

Daniēla 11:7—9 Seleiks II Ptolemajs III

Daniēla 11:10—12 Antiohs III Ptolemajs IV

Daniēla 11:13—19 Antiohs III Ptolemajs V

(meita Kleopatra I) Pēcnācējs:

Pēcnācēji: Ptolemajs VI

Seleiks IV un

Antiohs IV

Daniēla 11:20 Augusts

Daniēla 11:21—24 Tiberijs

Daniēla 11:25, 26 Aureliāns Valdniece Zenobija

Romas impērija

sabrūk

Daniēla 11:27—30a Vācijas impērija Lielbritānija, pēc tam

(1. pasaules karš) angļu un amerikāņu

lielvalsts

Daniēla 11:30b, 31 Hitlera trešais Angļu un amerikāņu

reihs lielvalsts

(2. pasaules karš)

Daniēla 11:32—43 Komunistiskais bloks Angļu un amerikāņu

(aukstais karš) lielvalsts

Daniēla 11:44, 45 Vēl nav parādījies * Angļu un amerikāņu

lielvalsts

[Zemsvītras piezīme]

 [Attēls pa visu lapu 271. lpp.]

 [Attēli 279. lpp.]

Dienvidvalsts ķēniņa ”badīšanās” ir ietvērusi spiegošanu ar modernas tehnoloģijas palīdzību un draudus uzsākt karadarbību