Dieva tauta atgriežas savā zemē

KALNIENI, kurā atrodas mūsdienu Irāna, ierobežo divas lielas kalnu grēdas — Elburss (dienvidos no Kaspijas jūras) un Zāgross (šī grēda ir vērsta dienvidaustrumu virzienā uz Persijas līča pusi). Kalnus vietām pārtrauc garas, auglīgas ielejas ar kokiem klātām nogāzēm. Ielejās valda mērens klimats, bet sausajos līdzenumos, kas atrodas augstāk, pūš spēcīgi vēji un ziemā ir ļoti auksts. Turpat netālu ir reti apdzīvotais plakankalnes tuksnesis. Tāds ir šis apgabals austrumos no Mezopotāmijas, kur meklējami Mēdijas un Persijas lielvalsts pirmsākumi.

Mēdieši dzīvoja lielākoties kalnienes ziemeļu daļā, bet vēlāk viņi apmetās arī Armēnijā un Kilikijā. Persieši pārsvarā dzīvoja plakankalnes dienvidrietumos, uz austrumiem no Tigras ielejas. Kīra valdīšanas laikā sestā gadsimta vidū p.m.ē. abas šīs valstis apvienojās, izveidojot Mēdijas un Persijas lielvalsti.

539. gadā p.m.ē. Kīrs iekaroja Babilonu. Austrumos viņa valsts sniedzās līdz Indijai, bet rietumos tā ietvēra Ēģipti un pašreizējās Turcijas teritoriju. Daniēls trāpīgi aprakstīja Mēdijas un Persijas valsti kā rijīgu ”lāci”, kas ”ēda daudz gaļas”. (Da 7:5.) Kīra valdīšana bija humāna un iecietīga. Viņš sadalīja valsti provincēs, un katrā no tām valdīja satraps, kas parasti bija persietis, taču satrapa pakļautībā darbojās vietējais  valdnieks, kam arī bija noteikta vara. Valstī dzīvojošās tautas drīkstēja saglabāt savas paražas un reliģiju.

Īstenojot šādu politiku, Kīrs atļāva ebrejiem atgriezties dzimtenē, atjaunot tur patieso pielūgsmi un atkal uzbūvēt Jeruzalemi, un par to rakstīja Ezra un Nehemija. Kā jums šķiet — vai visa lielā tauta izvēlējās to pašu ceļu, pa ko gar Eifratu Karhemišas virzienā kādreiz bija gājis Ābrahāms? Varbūt izraēlieši devās mājup pa īsāko ceļu caur Tadmoru un Damasku? Tas Bībelē nav teikts. (Skat. 6. un 7. lpp.) Ar laiku ebreji apmetās arī citās valsts daļās, piemēram, Nīlas deltā un vēl tālāk uz dienvidiem. Diezgan daudz ebreju palika dzīvot Babilonā (Bābelē), un ar to acīmredzot var izskaidrot, kāpēc apustulis Pēteris vairākus gadsimtus vēlāk apmeklēja šo pilsētu. (1Pē 5:13.) Tātad Mēdijas un Persijas lielvalsts pastāvēšanai bija nozīme tajā, ka grieķu un romiešu laikā ebreji dzīvoja ļoti daudzās vietās.

Iekarojuši Babilonu, kur bija svelmainas vasaras, mēdieši un persieši izmantoja šo pilsētu par administratīvo centru. Agrākā elamiešu galvaspilsēta Sūzas bija viena no valdnieka mītnes pilsētām. Tieši tur vēlāk persiešu valdnieks Ahasvers (acīmredzot Kserkss I) apprecēja Esteri un izjauca sazvērestību, kuras mērķis bija iznīcināt Dieva tautu visā plašajā lielvalsts teritorijā. Divas pārējās mēdiešu un persiešu galvaspilsētas bija Ekbatāna (tā atradās vairāk nekā 1900 metru virs jūras līmeņa, un vasaras tajā bija patīkamas) un Pasargadas (tā atradās tādā pašā augstumā, apmēram 650 kilometrus uz dienvidaustrumiem).

Kāds bija šīs lielvalsts gals? Kad Mēdijas un Persijas varenība bija vislielākā, pie valsts ziemeļrietumu robežas uzliesmoja grieķu izraisīti nemieri. Grieķija tolaik bija sašķelta polisās, kas naidojās savā starpā, taču šīs pilsētvalstis apvienoja savus spēkus un sakāva persiešus izšķirīgās kaujās — Maratonas un Salamīnas kaujā. Bija radīti priekšnoteikumi vienotas Grieķijas virskundzībai pār Mēdiju un Persiju.

[Papildmateriāls 25. lpp.]

Zerubābela vadībā gandrīz 50 tūkstoši vīriešu kārtas izraēliešu veica 800—1600 kilometru garu ceļu (atkarībā no maršruta), lai atgrieztos Jeruzalemē. Visa saimniecība viņu dzimtenē bija izpostīta, jo zeme nebija apstrādāta 70 gadus. Pārnācēji sāka atjaunot patieso pielūgsmi, uzbūvēdami altāri un nesdami upurus Jehovam. 537. gada rudenī p.m.ē. viņi svinēja Lieveņu svētkus. (Jer 25:11; 29:10.) Pēc tam tika likti Jehovas nama pamati.

[Papildmateriāls 25. lpp.]

ŠAJĀ LAIKĀ SARAKSTĪTĀS BĪBELES GRĀMATAS

Daniēla

Hagaja

Cakarijas

Esteres

Psalmi (daļa)

1. un 2. Laiku

Ezras

Nehemijas

Maleahija

[Karte 24. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Mēdijas un Persijas lielvalsts

A2 MAĶEDONIJA

A2 TRĀĶIJA

A4 Kirēna

A4 LĪBIJA

B2 Bizantija

B2 LĪDIJA

B3 Sardas

B4 Memfisa (Nofa)

B4 ĒĢIPTE

B5 No Amona (Tēbas)

B5 Siēna

C3 KILIKIJA

C3 Tarsa

C3 Isa

C3 Karhemiša

C3 Tadmora

C3 SĪRIJA

C3 Sidona

C3 Damaska

C3 Tira

C4 Jeruzaleme

D2 Fasīda

D2 ARMĒNIJA

D3 ASĪRIJA

D3 Nīnive

D4 Babilona

E3 MĒDIJA

E3 Ekbatāna

E3 HIRKANIJA

E4 Sūzas

E4 ELAMA

E4 Pasargadas

E4 Persepole

E4 PERSIJA

F3 PARTA

F4 DRANGIĀNA

G2 Marakanda (Samarkanda)

G3 SOGDIĀNA

G3 BAKTRIJA

G3 ĀRIJA

G4 ARAHOSIJA

G4 GEDROSIJA

H5 INDIJA

[Citas vietas]

A2 GRIEĶIJA

A3 Maratona

A3 Atēnas

A3 Salamīna

C1 SKITIJA

C4 Ēlata

C4 Tema

D4 ARĀBIJA

[Kalni]

E3 ELBURSA KALNI

E4 ZĀGROSA KALNI

[Ūdenstilpes]

B3 Vidusjūra (Lielā jūra)

C2 Melnā jūra

C5 Sarkanā jūra

E2 Kaspijas jūra

E4 Persijas līcis

[Upes]

B4 Nīla

C3 Eifrata

D3 Tigra

H4 Inda

[Attēls 24. lpp.]

Lai nonāktu Babilonā, Kīra karaspēkam bija jāšķērso Zāgrosa kalni

[Attēls 25. lpp.]

Augšā: Visu tautu vārti Persepolē

[Attēls 25. lpp.]

Apakšā: Kīra kapavieta Pasargadās