Ebrejus ietekmē Grieķija un Roma

GRIEĶIJAS lielvalsts pirmsākumi meklējami Maķedonijas kalnos. Tieši tur nesen 20 gadu vecumu sasniegušais Aleksandrs sāka domāt par iekarojumiem austrumu virzienā. 334. gadā p.m.ē. viņš ar savu karaspēku šķērsoja Hellespontu (Dardaneļus), kas šķir Eiropu no Āzijas. Kā strauja pantera grieķi Aleksandra vadībā uzsāka iekarojumu virkni. (Da 7:6.) Netālu no Trojas Grānikas upes līdzenumā Aleksandrs guva uzvaru pār persiešiem un pēc tam smagi sakāva viņus pie Isas.

Grieķi iebruka Sīrijā un Feniķijā un pēc septiņu mēnešu aplenkuma ieņēma Tiru. (Ec 26:4, 12.) Aleksandrs neuzbruka Jeruzalemei, taču iekaroja Gazu (Gacu). (Ca 9:5.) Nonācis Ēģiptē, viņš dibināja Aleksandriju, kas vēlāk kļuva par tirdzniecības un kultūras centru. Vēlreiz šķērsodams Apsolīto zemi, Aleksandrs atkal sakāva persiešus — šoreiz tas notika pie Gaugamēlām netālu no Nīnives drupām.

Tālāk Aleksandrs devās uz dienvidiem, kur viņš iekaroja Babilonu, Sūzas un Persepoli — persiešu administratīvos centrus. Pēc tam viņš strauji pārstaigāja visu persiešu teritoriju un nonāca līdz Indas upei tagadējā Pakistānā. Astoņos gados Aleksandrs bija iekarojis lielāko daļu zemju, kas viņam bija zināmas. Taču 323. gadā p.m.ē. 32 gadu vecumā viņš Babilonā nomira ar malāriju. (Da 8:8.)

 Apsolītajā zemē bija manāma spēcīga hellēnisma ietekme. Daudzi bijušie Aleksandra karavīri apmetās tur uz dzīvi, un pirmajā gadsimtā tur bija izveidojusies desmit pilsētu savienība (Dekapole), kurās izplatītākā bija grieķu valoda. (Mt 4:25; Mr 7:31.) Ebreju raksti bija pārtulkoti grieķiski, un koinē (”kopīgā” grieķu valoda) bija starptautiska valoda, kurā tika sludinātas kristīgās mācības.

Romas impērija

Tikmēr rietumos arvien lielāku nozīmi ieguva Roma, kas agrāk bija tikai ciematu grupa Tibras upes krastos. Pienāca laiks, kad romiešu efektīvā kara mašinērija un centralizētā politiskā vara viņiem ļāva iekarot zemes, kuras pārvaldīja četri Aleksandra karavadoņi. 30. gadā p.m.ē. vairs nebija šaubu, ka Romas impērija ir ieguvusi noteicošo stāvokli, — bija parādījies ”briesmīgais” zvērs, ko Daniēls bija redzējis parādībā. (Da 7:7.)

Romas impērijai piederēja zemes no Britānijas līdz Ziemeļāfrikai, no Atlantijas okeāna līdz Persijas līcim. Tā kā šī impērija atradās Vidusjūras krastos, romieši to sauca par mare nostrum jeb ”mūsu jūru”.

Arī Roma ietekmēja ebrejus, kuru zeme ietilpa Romas impērijā. (Mt 8:5—13; Apd 10:1, 2.) Jēzus tika kristīts un mira imperatora Tiberija valdīšanas laikā. Vairāki Romas imperatori nežēlīgi vajāja kristiešus, tomēr viņi nespēja iznīcināt patieso reliģiju. Pēc ilgiem pastāvēšanas gadiem impērija gāja bojā, nespēdama atvairīt ģermāņu cilšu uzbrukumus no ziemeļiem un klejotājcilšu iebrukumus no austrumiem.

[Karte 26. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Grieķijas lielvalsts

Pēc Aleksandra nāves plašajā valsts teritorijā varu ieguva četri no viņa karavadoņiem

▪ Kasandrs

▫ Līsimahs

○ Ptolemajs I

• Seleiks I

A2 ▪ GRIEĶIJA

A2 ▪ Atēnas

A2 ▪ AHAJA

A3 ○ Kirēna

A3 ○ LĪBIJA

B2 ▫ Bizantija

B3 ○ KIPRA

B4 ○ No Amona (Tēbas)

C3 Palmīra (Tadmora)

C3 ○ Geraza

C3 ○ Filadelfija

C3 ○ Jeruzaleme

C5 ○ Siēna

G2 • Margiānas Aleksandrija

Aleksandra karagājieni

A2 ▪ MAĶEDONIJA

A2 ▪ Pella

A2 ▫ TRĀĶIJA

B2 ▫ Troja

B2 ▫ Sardas

B2 ▫ Efesa

B2 ▫ Gordija

C2 ▫ Ankara

C3 • Tarsa

C3 • Isa

C3 • Sīrijas Antiohija

C3 ○ Tira

C4 ○ Gaza

B4 ○ ĒĢIPTE

B4 ○ Memfisa

B4 ○ Aleksandrija

A4 ○ Sivas oāze

B4 ○ Memfisa

C4 ○ Gaza

C3 ○ Tira

C3 ○ Damaska

C3 • Haleba

D3 • Nisiba

D3 • Gaugamēlas

D3 • Babilona

E3 • Sūzas

E4 • PERSIJA

E4 • Persepole

E4 • Pasargadas

E3 • MĒDIJA

E3 • Ekbatāna

E3 • Rāga

E3 • Hekatompila

F3 • PARTA

G3 • ĀRIJA

G3 • Ārijas Aleksandrija

G3 • Aleksandrija Proftasija

F4 • DRANGIĀNA

G4 • ARAHOSIJA

G4 • Arahosijas Aleksandrija

H3 • Kabula

G3 • Drapsaka

H3 • Aleksandrija pie Oksas

G3 • Drapsaka

G3 • BAKTRIJA

G3 • Baktra

G2 • Derbenta

G2 • SOGDIĀNA

G2 • Marakanda

G2 • Buhara

G2 • Marakanda

H2 • Galējā Aleksandrija

G2 • Marakanda

G2 • Derbenta

G3 • Baktra

G3 • BAKTRIJA

G3 • Drapsaka

H3 • Kabula

H3 • Taksila

H5 • INDIJA

H4 • Aleksandrija

G4 • GEDROSIJA

F4 • Pūra

E4 • PERSIJA

F4 • Aleksandrija

F4 • KARMĀNIJA

E4 • Pasargadas

E4 • Persepole

E3 • Sūzas

D3 • Babilona

[Citas vietas]

A3 KRĒTA

D4 ARĀBIJA

[Ūdenstilpes]

B3 Vidusjūra

C5 Sarkanā jūra

E4 Persijas līcis

G5 Arābijas jūra

[Upes]

B4 Nīla

D3 Eifrata

D3 Tigra

G4 Inda

[Karte 27. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Romas impērija

A1 BRITĀNIJA

A3 SPĀNIJA

B1 ĢERMĀNIJA

B2 GALLIJA

B2 ITĀLIJA

B2 Roma

B3 Kartāga

C2 ILLĪRIJA

C3 GRIEĶIJA

C3 Aktija

C3 Kirēna

D2 Bizantija (Konstantinopole)

D3 MAZĀZIJA

D3 Efesa

D3 Haleba

D3 Sīrijas Antiohija

D3 Damaska

D3 Geraza (Džeraša)

D3 Jeruzaleme

D3 Aleksandrija

D4 ĒĢIPTE

[Ūdenstilpes]

A2 Atlantijas okeāns

C3 Vidusjūra

D2 Melnā jūra

D4 Sarkanā jūra

[Attēls 26. lpp.]

Pēc Rabas atjaunošanas Ptolemajs II to nosauca par Filadelfiju. Līdz mūsdienām ir saglabājušās liela romiešu amfiteātra drupas

[Attēls 27. lpp.]

Dekapoles pilsēta Geraza (Džeraša)

[Attēls 27. lpp.]

Ceļš netālu no Halebas. Romiešu ceļi caurvija Eiropu, Ziemeļāfriku un Tuvos Austrumus, un kristieši pa tiem staigāja, izplatīdami Bībeles patiesību