Izraēla Dāvida un Salamana laikā
Izraēla Dāvida un Salamana laikā
DIEVS apsolīja dot Ābrāma pēcnācējiem zemi ”no Ēģiptes upes līdz.. Eifratas upei”. (1Mo 15:18; 2Mo 23:31; 5Mo 1:7, 8; 11:24.) Pēc tam, kad Jozua bija iegājis Kanaānā, pagāja vēl kādi četrsimt gadi, līdz visa Apsolītā zeme nonāca izraēliešu rokās.
Ķēniņš Dāvids iekaroja aramiešu valstiņu Cobu, kas Sīrijas ziemeļos sniedzās līdz Eifratai. * Dienvidos Dāvids, gūdams uzvaras pār filistiešiem, nonāca līdz Ēģiptes robežai. (2Sa 8:3; 1La 18:1—3; 20:4—8; 2La 9:26.)
Vēlāk Salamans valdīja, ”sākot ar Lielo upi [Eifratu], un arī pār it visu filistiešu zemi līdz pat Ēģiptes robežām”, un tā bija norāde uz Mesijas mierpilno valdīšanu. (1Ķē 5:1—5; 8:65; 1La 13:5; Ps 72:8; Ca 9:10.) Taču parasti teica, ka izraēliešu apdzīvotais apgabals plešas ”no Dana līdz Bēršebai”. (2Sa 3:10; 2La 30:5.)
Ķēniņš Salamans nepaklausīja Dievam un uzkrāja daudz zirgu un kara ratu. (5Mo 17:16; 2La 9:25.) Tie varēja pārvietoties pa ceļu un lielceļu tīklu. (Joz 2:22; 1Ķē 11:29; Jes 7:3; Mt 8:28.) Tikai nedaudzu ceļu atrašanās vieta ir precīzi zināma, piemēram, to var teikt par ”ceļu no Bēteles uz Sihemu, dienvidos no Lebonas”. (So 5:6; 21:19.)
Angļu valodā izdotajā grāmatā Senās Izraēlas ceļi un lielceļi sacīts: ”Vislielākās grūtības senās Izraēlas ceļu sistēmas pētīšanā sagādā fakts, ka no Vecās Derības laikiem nav saglabājušās skaidri konstatējamas ceļu paliekas, jo [tolaik] ceļi tika būvēti bez seguma.” Tomēr topogrāfija un seno pilsētu vietās veiktie izrakumi ļauj spriest par daudzu ceļu izvietojumu.
Ceļi bieži ietekmēja karaspēka pārvietošanos. (1Sa 13:17, 18; 2Ķē 3:5—8.) Lai uzbruktu izraēliešiem, filistieši no Ekronas un Gātas devās uz apvidu ”starp Šoho un Aseku”. Saula karaspēks viņus sagaidīja ”Ela ielejā”. Kad Dāvids bija nogalinājis Goliātu, filistieši bēga atpakaļ uz Gātu un Ekronu, bet Dāvids devās uz Jeruzalemi. (1Sa 17:1—54.)
Lahiša (D10), Aseka (D9) un Bet-Šemeša (D9) atradās pie dabiskiem ceļiem, kas veda caur Šefelu Jūdas kalnāja virzienā. Tāpēc šīm pilsētām bija milzīga nozīme, lai apturētu ienaidniekus, kas pa piejūras ceļu mēģinātu iekļūt izraēliešu zemes vidienē. (1Sa 6:9, 12; 2Ķē 18:13—17.)
[Zemsvītras piezīme]
^ 3. rk. Rūbena cilts teritorija iesniedzās Sīrijas tuksnesī, gar kura austrumu malu tecēja Eifrata. (1La 5:9, 10.)
[Papildmateriāls 16. lpp.]
ŠAJĀ LAIKĀ SARAKSTĪTĀS BĪBELES GRĀMATAS
1. un 2. Samuēla
Psalmi (daļa)
Salamana Pamācības (daļa)
Augstā Dziesma
Salamans Mācītājs
[Kartes 17. lpp.]
(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)
Teritorija un ceļi vienotas valsts laikā
Robežas (Salamana laikā)
Tifsa
Hamata
Tadmora
Berotaja (Kūna?)
Sidona
Damaska
Tira
Dana
Jeruzaleme
Gaza
Aroēra
Bēršeba
Tamāra
Ecion-Gebera
Ēlata
[Upes un strauti]
Eifrata
Ēģiptes upe
Ceļi (Dāvida un Salamana laikā)
B10 Gaza
C8 Jafa
C9 Ašdoda
C10 Aškalona
C11 Ciklaga
C12 PĀRANAS TUKSNESIS
D5 Dora
D6 Hefera
D8 Afeka
D8 Rāma
D9 Šaālbima
D9 Gezera
D9 Makaca
D9 Ekrona
D9 Bet-Šemeša
D9 Gāta
D9 Aseka
D10 Šoho
D10 Adullāma
D10 Kegila
D10 Lahiša
D11 Jatīra
D12 Bēršeba
E2 Tira
E4 Kabula
E5 Jokneāma (Jokmeāma?)
E5 Megida
E6 Taānaka
E6 Arubota
E7 Piratona
E8 Lebona
E8 Cereda
E8 Bētele
E9 Lejas Bet-Horona
E9 Kalna Bet-Horona
E9 Geba
E9 Gibeona
E9 Gibea
E9 Kirjat-Jearima
E9 Noba
E9 Baāl-Peracima
E9 Jeruzaleme
E9 Betlēme
E10 Tekoja
E10 Hebrona
E11 Zifa
E11 Horeša?
E11 Karmela
E11 Maona
E11 Eštemoa
F5 Endora (Ajin-Dora)
F5 Sunema
F5 Jezreēla
F6 Bet-Šeana
F7 Tirca
F7 Sihema
F8 Cartana
F8 Šilo
F8 Ofra?
F9 Jērika
F11 Engedija
G2 Abēl-Bet Maāha
G2 Dana
G3 Hacora
G3 MAĀHA
G5 Lodebara (Debīra)
G5 Rogelima
G6 Abel-Mehola
G7 Sukota
G7 Mahanajima
H1 SĪRIJA
H4 GEŠŪRA
H6 Ramota Gileādā
H8 Raba
H9 Medeba
H11 Aroēra
H12 MOĀBA
I4 Helama?
I9 AMONA
[Galvenie ceļi]
C10 Piejūras ceļš
H6 Ķēniņa ceļš
[Kalni]
F5 Gilboas kalns
[Ūdenstilpes]
C8 Vidusjūra (Lielā jūra)
F10 Sāls jūra (Nāves jūra)
G4 Galilejas jūra
[Avots vai aka]
E Ajin-Rogela
[Attēli 16. lpp.]
Pa labi: Ela ieleja (Terebinšu ieleja), skats uz austrumiem Jūdas kalnāja virzienā
Apakšā: ceļu tīkls ļāva pārvietoties pa Apsolīto zemi