Lielvalstis iebrūk Apsolītajā zemē

SAMARIJU, ziemeļu valsts Izraēlas galvaspilsētu, 740. gadā p.m.ē. iekaroja asīrieši. Tā izraēlieši nonāca nežēlīgas lielvalsts pakļautībā. Asīrija atradās Mezopotāmijas līdzenuma ziemeļu galā pie Tigras — vienas no lielajām Auglīgā pusmēness upēm. Asīrijas galvenās pilsētas Nīnivi un Kalni kādreiz bija dibinājis Nimrods. (1Mo 10:8—12.) Salmanasara III laikā Asīrija pievienoja sev zemes rietumos, kur bija ūdeņiem bagātie un auglīgie Sīrijas un Izraēlas ziemeļu apgabali.

Valdot Tiglat-Pileseram III (Fūlam), kas pieminēts Bībelē, Asīrija sāka apspiest Izraēlu. Šī valdnieka karagājienos cieta arī Jūdeja, kas atradās tālāk uz dienvidiem. (2Ķē 15:19; 16:5—18.) Vēlāk Asīrijas palu ”ūdeņi” vēlās pāri Jūdejai un sasniedza tās galvaspilsētu Jeruzalemi. (Jes 8:5—8.)

732. gadā p.m.ē. Jūdejā iebruka Asīrijas valdnieks Sanheribs. (2Ķē 18:13, 14.) Viņš izlaupīja 46 Jūdejas pilsētas, arī Lahišu, kas atradās stratēģiski izdevīgā vietā Šefelā. Kā redzams kartē, tas nozīmē, ka asīriešu karaspēks jau bija apgājis apkārt Jeruzalemei un ielencis Jūdejas galvaspilsētu no visām pusēm. Savās hronikās Sanheribs lielās, ka viņš ir turējis Hiskiju ”kā putniņu būrī”, taču asīriešu vēsturiskajos dokumentos nekas nav sacīts par to, ka Dieva eņģelis nogalināja Sanheriba karavīrus. (2Ķē 18:17—36; 19:35—37.)

Asīrijas lielvalsts dienas bija skaitītas. Cīņu ar atlikušo asīriešu karaspēku uzsāka mēdieši — tauta, kas dzīvoja kalnainajā plato, kur tagad atrodas Irāna. Tas novērsa asīriešu uzmanību no valsts rietumu provincēm, kur bija sākušies nemieri. Tikmēr arvien spēcīgāki kļuva babilonieši, kas pat iekaroja Asuras pilsētu. 632. gadā p.m.ē. Nīnivi — ”asinskāro pilsētu” — kopīgiem spēkiem ieņēma babilonieši, mēdieši un skiti, kas bija kareivīga tauta no Melnās jūras ziemeļu piekrastes. Tā piepildījās Nahuma un Cefanjas pravietojumi. (Na 3:1; Ce 2:13.)

Gals Asīrijas valstij pienāca Hāranā. Asīrieši, kuriem bija uzbrucis apņēmības pilnais babiloniešu karaspēks, mēģināja noturēties, kamēr ieradīsies palīdzība no Ēģiptes. Bet faraonam Neho, kas bija devies uz ziemeļiem, nācās aizkavēties pie Megidas, kur viņam pretestību izrādīja Jūdejas ķēniņš Josija. (2La 35:20.) Kad Neho beidzot nonāca Hāranā, bija jau par vēlu — Asīrija bija sakauta.

Babilonijas lielvalsts

Kāda pilsēta jums nāk prātā, dzirdot vārdus ”gaisa dārzi”? Tā noteikti ir Babilonijas lielvalsts galvaspilsēta Babilona, kas Bībelē pravietiski attēlota kā spārnots lauva. (Da 7:4.) Šī pilsēta bija labi pazīstama ar savu bagātību, tirdzniecību, kā arī reliģiju un astroloģiju. Babilonijas centrālā daļa atradās dienvidu Mezopotāmijas purvainajos līdzenumos starp Tigru un Eifratu. Babilona bija celta abos Eifratas krastos, un pilsētas mūri padarīja to šķietami neieņemamu.

 Babilonieši bija izveidojuši tirdzniecības ceļus caur Arābijas ziemeļu akmeņaino tuksnesi. Kādu laiku valdnieks Nabonīds dzīvoja Temā, kamēr viņa pienākumus Babilonā pildīja Belsacars.

Babilonieši trīs reizes iebruka Kanaānā. Kad Nebukadnecars 625. gadā p.m.ē. uzveica ēģiptiešus pie Karhemišas, babilonieši devās tālāk uz dienvidiem līdz Hamatai, kur viņi vēlreiz sakāva atkāpušos ēģiptiešus. Pēc tam babilonieši gar piekrasti virzījās līdz pat Ēģiptes robežu upei, pa ceļam izpostīdami Aškalonu. (2Ķē 24:7; Jer 47:5—7.) Šī karagājiena laikā Jūdeja nonāca Babilonijas pakļautībā. (2Ķē 24:1.)

618. gadā p.m.ē. Jūdejas ķēniņš Jojakīms sacēlās. Tad Babilonija sūtīja pret Jūdeju apkārtējo tautu karaspēkus, un pašu babiloniešu karaspēks aplenca un pakļāva Jeruzalemi. Kādu laiku vēlāk ķēniņš Cedekija, noslēgdams savienību ar Ēģipti, izraisīja īpaši lielu Babilonijas niknumu. Babilonieši atkal iebruka Jūdejā un sāka postīt tās pilsētas. (Jer 34:7.) Visbeidzot Nebukadnecara karaspēks devās uzbrukumā Jeruzalemei un 607. gadā p.m.ē. to iekaroja. (2La 36:17—21; Jer 39:10.)

[Papildmateriāls 23. lpp.]

ŠAJĀ LAIKĀ SARAKSTĪTĀS BĪBELES GRĀMATAS

Hozejas

Jesajas

Mihas

Salamana Pamācības (daļa)

Cefanjas

Nahuma

Habakuka

Jeremijas Raudu Dziesmas

Obadjas

Ecēhiēla

1. un 2. Ķēniņu

Jeremijas

[Karte 23. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Babilonijas/Asīrijas lielvalstis

Asīrijas lielvalsts

B4 Memfisa (Nofa)

B4 Coāna

B5 ĒĢIPTE

C2 KIPRA (KITIMA)

C3 Sidona

C3 Tira

C3 Megida

C3 Samarija

C4 Jeruzaleme

C4 Aškalona

C4 Lahiša

D2 Hārana

D2 Karhemiša

D2 Arpada

D2 Hamata

D3 Ribla

D3 SĪRIJA

D3 Damaska

E2 Gozana

E2 MEZOPOTĀMIJA

F2 MINIJA

F2 ASĪRIJA

F2 Horsabada

F2 Nīnive

F2 Kalne

F2 Asura

F3 BABILONIJA

F3 Babilona

F4 HALDEJA

F4 Araka

F4 Ūra

G3 Sūzas

G4 ELAMA

Babilonijas lielvalsts

C3 Sidona

C3 Tira

C3 Megida

C3 Samarija

C4 Jeruzaleme

C4 Aškalona

C4 Lahiša

D2 Hārana

D2 Karhemiša

D2 Arpada

D2 Hamata

D3 Ribla

D3 SĪRIJA

D3 Damaska

D5 Tema

E2 Gozana

E2 MEZOPOTĀMIJA

E4 ARĀBIJA

F2 MINIJA

F2 ASĪRIJA

F2 Horsabada

F2 Nīnive

F2 Kalne

F2 Asura

F3 BABILONIJA

F3 Babilona

F4 HALDEJA

F4 Araka

F4 Ūra

G3 Sūzas

G4 ELAMA

[Citas vietas]

G2 MĒDIJA

Svarīgākie ceļi (skatīt publikācijā)

[Ūdenstilpes]

B3 Vidusjūra (Lielā jūra)

C5 Sarkanā jūra

H1 Kaspijas jūra

H5 Persijas līcis

[Upes]

B5 Nīla

E2 Eifrata

F3 Tigra

[Attēls 22. lpp.]

Lahišas uzkalns

[Attēls 22. lpp.]

Senās Megidas makets

[Attēls 23. lpp.]

Tā varēja izskatīties Babilonas gaisa dārzi