Jēzus Kristus — Dieva sūtīts?
6. nodaļa
Jēzus Kristus — Dieva sūtīts?
1., 2. a) Kādi fakti liecina par to, ka Jēzus Kristus bija reāla persona? b) Kādi jautājumi rodas par Jēzu?
MŪSDIENĀS gandrīz katrs ir dzirdējis par Jēzu Kristu. Viņš ir ietekmējis vēsturi daudz vairāk nekā jebkurš cits cilvēks. To nevar noliegt — pat kalendārs, ko lieto pasaules lielākajā daļā, ir izveidots, balstoties uz to gadu, ko cilvēki uzskata par viņa dzimšanas gadu! Apstiprinot šo faktu, enciklopēdijā The World Book Encyclopedia teikts: ”Gadskaitļi pirms šī gada tiek pierakstīti ar atzīmi pr. Kristus jeb pirms Kristus. Gadskaitļi pēc šī gada tiek pierakstīti ar atzīmi A.D. jeb anno Domini (mūsu Kunga gadā).”
2 Tātad Jēzus nav iedomāta persona. Viņš bija cilvēks, kas tiešām dzīvoja uz Zemes. ”Senos laikos pat kristietības pretinieki nekad neapšaubīja faktu, ka Jēzus ir vēsturiska persona,” teikts Encyclopædia Britannica. Kas tad īsti bija Jēzus? Vai tiešām viņš bija Dieva sūtīts? Kāpēc viņš ir tik plaši pazīstams?
VIŅŠ BIJA DZĪVOJIS JAU IEPRIEKŠ
3. a) Kas, pēc eņģeļa vārdiem, bija Marijai piedzimušā bērna tēvs? b) Kā tas bija iespējams, ka Jēzus piedzima jaunavai Marijai?
3 Atšķirībā no visiem citiem cilvēkiem Jēzus piedzima jaunavai. Viņu sauca Marija. Par viņas bērnu eņģelis teica: ”Tas būs liels, un viņu sauks par Visaugstākā Dēlu.” (Lūkas 1:28-33; Mateja 1:20-25.) Bet kā tad sievietei, kurai nekad nebija bijis dzimumattiecību ar vīrieti, varēja piedzimt bērns? Tas notika ar Dieva svētā gara darbību. Jehova sava varenā garīgā Dēla dzīvību pārvietoja no debesīm jaunavas Marijas miesās. Tas bija brīnums! Dievs, kas radīja pirmo sievieti un deva viņai brīnišķīgo spēju dzemdēt bērnus, noteikti varēja panākt, lai kādai sievietei būtu bērns, kam nebūtu tēva no cilvēku vidus. Bībele paskaidro: ”Kad laiks bija piepildījies, tad Dievs sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievas.” (Galatiešiem 4:4.)
4. a) Kāda bija Jēzus dzīve, pirms viņš piedzima par bērnu? b) Ko Jēzus teica, lai parādītu, ka viņš iepriekš bija dzīvojis debesīs?
4 Tas nozīmē — pirms Jēzus piedzima uz Zemes par cilvēku, viņš atradās debesīs, kur viņš bija varena garīga persona. Viņam bija tāds pats, cilvēkiem neredzams, garīgs ķermenis, kāds ir Dievam. (Jāņa 4:24.) Jēzus pats bieži runāja par augsto stāvokli, kas viņam iepriekš bija debesīs. Reiz viņš lūdza: ”Apskaidro tu mani, Tēvs, ar to skaidrību, kas man bija pie tevis, pirms pasaule bija.” (Jāņa 17:5.) Un tiem, kas viņu klausījās, viņš teica: ”Jūs esat no zemes, es esmu no augšienes.” ”Kā nu, kad jūs redzēsit Cilvēka Dēlu uzkāpjam, kur viņš iepriekš bijis?” ”Pirms Ābrahāms tapa, esmu es.” (Jāņa 8:23; 6:62; 8:58; 3:13; 6:51.)
5. a) Kāpēc Jēzus tika saukts par ’Vārdu’, ”pirmdzimušo” un ”vienpiedzimušo”? b) Kādu darbu Jēzus veica kopā ar Dievu?
5 Pirms nākšanas uz Zemi Jēzu sauca par Dieva Vārdu. Šis tituls parāda, ka viņš kalpoja debesīs par Dieva pārstāvi, lai runātu viņa vārdā. Vēl viņu sauc par Dieva ”pirmdzimušo”, kā arī par ”vienpiedzimušo” Dēlu. (Jāņa 1:14; 3:16; Ebrējiem 1:6.) Tas nozīmē, ka viņš tika radīts pirms visiem citiem Dieva garīgajiem dēliem un ka viņš bija vienīgais, ko Dievs radīja pats personīgi. Bībele paskaidro, ka šis ”pirmdzimtais” Dēls kopā ar Jehovu darbojās visa pārējā radīšanā. (Kolosiešiem 1:15, 16.) Tātad, kad Dievs teica: ”Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla,” — viņš to teica šim Dēlam. Jā, tieši tas pats Dieva Dēls, kas vēlāk nāca uz Zemi un piedzima sievietei, bija piedalījies visa radīšanā! Viņš jau bija dzīvojis debesīs kopā ar savu Tēvu ļoti ilgu, mums nezināmu laika posmu! (1. Mozus 1:26; Salamana Pamācības 8:22, 30, LB-26; Jāņa 1:3.)
VIŅA DZĪVE UZ ZEMES
6. a) Kādi notikumi norisinājās īsi pirms un pēc Jēzus dzimšanas? b) Kur Jēzus piedzima, un kur viņš uzauga?
6 Marija bija saderināta ar Jāzepu. Bet, uzzinājis par viņas grūtniecību, viņš domāja, ka Marijai ir bijušas dzimumattiecības ar kādu citu vīrieti, un tāpēc nolēma viņu neprecēt. Tomēr Jāzeps Mariju apprecēja pēc tam, kad Jehova viņam pateica, ka bērna ieņemšana panākta ar Viņa svētā gara iedarbību. (Mateja 1:18-20, 24, 25.) Vēlāk, kad viņi apmeklēja Betlēmi, piedzima Jēzus. (Lūkas 2:1-7; Mihas 5:1.) Kad Jēzus bija vēl pavisam mazs, ķēniņš Hērods mēģināja viņu nogalināt. Taču pēc Jehovas brīdinājuma Jāzeps kopā ar savu ģimeni aizbēga uz Ēģipti. Kad ķēniņš Hērods bija miris, Jāzeps ar Mariju un Jēzu atgriezās Nacaretē, Galilejā. Tur Jēzus uzauga. (Mateja 2:13-15, 19-23.)
7. a) Kas notika, kad Jēzus bija 12 gadu vecs? b) Kādu amatu Jēzus apguva tajā laikā, kad viņš uzauga Nacaretē?
7 Kad Jēzus bija 12 gadu vecs, viņš kopā ar ģimeni devās uz Jeruzālemi, lai piedalītos sevišķās svinībās — Pasā svētkos. Šajā laikā viņš pavadīja trīs dienas templī, klausoties mācītājus un uzdodot viņiem jautājumus. Visi, kas viņu klausījās, bija pārsteigti par to, cik daudz viņš zina. (Lūkas 2:41-52.) Nacaretē, kur Jēzus uzauga, viņš apguva namdara amatu. Nav šaubu, ka šajā amatā viņu apmācīja audžutēvs Jāzeps; arī viņš bija namdaris. (Marka 6:3; Mateja 13:55, JDP.)
8. Kas notika, kad Jēzus bija 30 gadu vecs?
8 Kad Jēzum palika 30 gadu, viņa dzīvē notika liela pārmaiņa. Viņš devās pie Jāņa Kristītāja un lūdza, lai tas viņu krista, pilnīgi iegremdējot Jardānas ūdenī. Bībelē mēs lasām šādu aprakstu: ”Kad Jēzus bija kristīts, viņš tūdaļ izkāpa no ūdens. Un redzi, debesis atvērās, un viņš redzēja Dieva Garu kā balodi nolaižamies un uz viņu nākam. Un, redzi, balss no debesīm sacīja: ”Šis ir mans mīļais dēls, uz ko man labs prāts.”” (Mateja 3:16, 17.) Jānim nevarēja būt nekādu šaubu par to, ka Jēzus bija Dieva sūtīts.
9. a) Kad Jēzus būtībā kļuva par Kristu, un kāpēc tieši tad? b) Kādai rīcībai Jēzus izrādīja savu gatavību, kad viņš tika kristīts?
9 Izlejot savu svēto garu pār Jēzu, Jehova viņu svaidīja jeb iecēla par ķēniņu savai ķēniņvalstij, ko Viņš bija nolēmis nākotnē nodibināt. Tā Jēzus tika svaidīts ar svēto garu un kļuva par ”Mesiju” jeb ”Kristu”; šie divi vārdi attiecīgi ebreju un grieķu valodā nozīmē ’Svaidītais’. Tāpēc būtībā viņš kļuva par Jēzu Kristu jeb Jēzu Svaidīto. Viņa apustulis Pēteris runāja par to, ”ka Dievs ar Svēto Garu un spēku svaidījis nacarieti Jēzu”. (Apustuļu darbi 10:38.) Un vēl ar to, ka viņš tika kristīts ūdenī, Jēzus stājās Dieva priekšā, lai parādītu savu gatavību paveikt to darbu, kura dēļ Dievs bija sūtījis viņu uz Zemi. Kas bija šis svarīgais darbs?
KĀDĒĻ VIŅŠ NĀCA UZ ZEMI
10. Kas ir tās patiesības, par kurām stāstīt Jēzus nāca uz Zemi?
10 Paskaidrojot mērķi, kādēļ viņš ir atnācis uz Zemi, Jēzus teica romiešu vietvaldim Poncijam Pilātam: ”Tāpēc es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību.” (Jāņa 18:37.) Kas tieši bija tās patiesības, par kurām stāstīt Jēzus tika sūtīts uz Zemi? Pirmkārt, patiesības par viņa debesu Tēvu. Saviem mācekļiem Jēzus mācīja lūgt, lai viņa Tēva personvārds tiktu ”svētīts” jeb turēts svēts. (Mateja 6:9.) Un vēl viņš lūdza: ”Es tavu vārdu esmu darījis zināmu cilvēkiem, ko tu man.. esi devis.” (Jāņa 17:6.) Tāpat viņš arī teica: ”Man jānes labā vēsts par Dieva valstību, jo tam es esmu sūtīts.” (Lūkas 4:43.)
11. a) Kāpēc Jēzus uzskatīja, ka darbs, kas viņam jāveic, ir tik svarīgs? b) Ko Jēzus nekad nevairījās darīt? Kas mums tāpēc būtu jādara?
11 Cik svarīgs Jēzum bija šis darbs — darīt zināmu viņa Tēva personvārdu un stāstīt par viņa ķēniņvalsti? Lūk, ko viņš teica saviem mācekļiem: ”Mans ēdiens ir darīt tā gribu, kas mani sūtījis, un pabeigt viņa darbu.” (Jāņa 4:34.) Kāpēc Jēzus uzskatīja, ka Dieva dotais darbs ir tikpat svarīgs kā barība? Tāpēc, ka Ķēniņvalsts ir līdzeklis, ar ko Dievs īstenos savus brīnišķīgos nodomus, kas saistīti ar cilvēci. Šī ir tā ķēniņvalsts, kas iznīcinās visu ļaunumu un attīrīs Jehovas vārdu no neslavas, kāda tam ir radīta. (Daniēla 2:44; Atklāsmes 21:3, 4.) Tāpēc Jēzus nekad nevairījās darīt zināmu Dieva personvārdu un stāstīt par Dieva ķēniņvalsti. (Mateja 4:17; Lūkas 8:1; Jāņa 17:26; Ebrējiem 2:12.) Viņš vienmēr stāstīja patiesību neatkarīgi no tā, vai cilvēku vidū patiesība bija populāra, vai ne. Tā viņš ir devis paraugu, kam mums ir jāseko, ja mēs gribam būt patīkami Dievam. (1. Pētera 2:21.)
12. Ar kādu vēl vienu svarīgu nolūku Jēzus nāca uz Zemi?
12 Lai dotu mums iespēju saņemt mūžīgo dzīvi Dieva ķēniņvalsts valdīšanas laikā, Jēzum bija jānomirst, izlejot savas dzīvības asinis. Par to stāstīja divi no Jēzus apustuļiem. ”Mēs tagad [esam] caur viņa asinīm taisnoti.” ”Viņa [Dieva] dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem.” (Romiešiem 5:9, LB-26; 1. Jāņa 1:7.) Tātad viens no svarīgajiem nolūkiem, kādēļ Jēzus nāca uz Zemi, bija nomirt par mums. Viņš teica: ”Cilvēka Dēls nav nācis, lai viņam kalpotu, bet ka viņš kalpotu un atdotu savu dzīvību kā atpirkšanas [”izpirkuma”, NW] maksu par daudziem.” (Mateja 20:28.) Bet ko tad nozīmē tas, ka Kristus atdeva savu dzīvību kā ”izpirkuma maksu”? Kāpēc mūsu glābšanai bija nepieciešams, lai viņš izlietu savas dzīvības asinis un nomirtu?
VIŅŠ ATDEVA SAVU DZĪVĪBU KĀ IZPIRKUMA MAKSU
13. a) Kas ir izpirkuma maksa? b) Kas ir tā izpirkuma maksas vērtība, ko Jēzus samaksāja, lai atbrīvotu mūs no grēka un nāves?
13 Vārdu savienojumu ”izpirkuma maksa” bieži vien lieto gadījumos, kad ir nolaupīts kāds cilvēks. Pēc tādas nolaupīšanas noziedznieks, iespējams, apsola atbrīvot šo cilvēku ar noteikumu, ka tiks samaksāta noteikta naudas summa kā izpirkuma maksa. Tātad izpirkuma maksa ir kaut kas tāds, kas atbrīvo cilvēku, kurš atrodas gūstā. Šī maksa ir kaut kas tāds, ko samaksā, lai viņš nezaudētu dzīvību. Cilvēka Jēzus pilnīgā dzīvība tika atdota, lai atbrīvotu cilvēci no grēka un nāves verdzības. (1. Pētera 1:18, 19; Efeziešiem 1:7.) Kāpēc bija vajadzīga šāda atbrīvošana?
14. Kāpēc bija vajadzīga Jēzus dotā izpirkuma maksa?
14 Tā bija vajadzīga tāpēc, ka Ādams, kas bija mūsu visu tēvs, sacēlās pret Dievu. Tādā veidā šī netaisnīgā rīcība padarīja viņu par grēcinieku, jo Bībele paskaidro, ka ”grēks ir netaisnība”. (1. Jāņa 3:4; 5:17.) Sekas bija tās, ka viņš nebija cienīgs saņemt Dieva dāvanu — mūžīgo dzīvi. (Romiešiem 6:23.) Tā Ādams zaudēja dzīvi, ko viņš būtu varējis pavadīt kā pilnīgs cilvēks uz paradīzes Zemes. Viņš atņēma šo brīnišķīgo perspektīvu arī visiem bērniem, kam bija pēc tam jādzimst. Tev, iespējams, rodas jautājums: ”Kāpēc jāmirst visiem Ādama bērniem, ja reiz viņš bija tas, kas grēkoja?”
15. Kāpēc jācieš un jāmirst Ādama bērniem, ja viņš bija tas, kas grēkoja?
15 Tāpēc, ka Ādams, kļūstot par grēcinieku, nodeva grēku un nāvi tālāk saviem bērniem, tātad arī visiem mūsdienās dzīvojošajiem cilvēkiem. (Ījaba 14:4; Romiešiem 5:12.) Bībele saka: ”Visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.” (Romiešiem 3:23; 1. Ķēniņu 8:46.) Pat Dāvids, kas bija dievbijīgs vīrs, teica: ”Vainas apziņā es esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ir ieņēmusi.” (Psalms 51:7.) Cilvēku nāves iemesls ir no Ādama pārmantotais grēks. Kā tad bija iespējams tas, ka upurētā Jēzus dzīvība atbrīvoja visus cilvēkus no grēka un nāves verdzības?
16. a) Kā Dievs, parūpēdamies par izpirkuma maksu, parādīja, ka viņš respektē pats savu likumu, proti, ”būs likt dzīvību pret dzīvību”? b) Kāpēc Jēzus bija vienīgais cilvēks, kas varēja samaksāt izpirkuma maksu?
16 Ar to ir cieši saistīts likumisks princips, kas ietverts bauslībā, kuru Dievs deva Israēla tautai. Tajā teikts, ka ”būs likt dzīvību pret dzīvību”. (2. Mozus 21:23; 5. Mozus 19:21.) Savas nepaklausības dēļ pilnīgais cilvēks Ādams pats zaudēja pilnīgu dzīvību uz paradīzes Zemes un liedza to visiem saviem bērniem. Jēzus Kristus atdeva savu pilnīgo dzīvību, lai atpirktu to, ko Ādams bija zaudējis. Jēzus patiešām ”sevi pašu ir nodevis par atpirkuma maksu par visiem”. (1. Timotejam 2:5, 6.) Jēzus tiek saukts par ’pēdējo Ādamu’, jo viņš, tāpat kā Ādams, bija pilnīgs cilvēks. (1. Korintiešiem 15:45.) Neviens cits cilvēks, izņemot Jēzu, nebūtu varējis dot izpirkuma maksu. Tas nebija iespējams tāpēc, ka no jebkad dzīvojušajiem cilvēkiem Jēzus vienīgais bija līdzvērtīgs Ādamam — viņš bija pilnīgs cilvēks un Dieva dēls. (Psalms 49:8; Lūkas 1:32; 3:38.)
17. Kad izpirkuma maksa tika samaksāta Dievam?
17 Jēzus nomira 331/2 gadu vecumā. Bet trešajā dienā pēc nāves viņš tika atdzīvināts. Vēl pēc četrdesmit dienām viņš atgriezās debesīs. (Apustuļu darbi 1:3, 9-11.) Tur viņš nonāca atkal kā garīga persona, ”lai.. par mums parādītos Dieva vaiga priekšā”, nesot sava izpirkuma upura vērtību. (Ebrējiem 9:12, 24.) Tajā laikā debesīs Dievam tika samaksāta izpirkuma maksa. Ar šo brīdi bija iespējama cilvēces atbrīvošana. Bet kad īstenosies viss labais, ko sniedz šī izpirkuma maksa?
18. a) Ko izpirkuma maksa mums dod jau tagad? b) Kas kļūs iespējams nākotnē uz izpirkuma maksas pamata?
18 Jau tagad Jēzus dotais izpirkuma upuris var sniegt mums labumu. Kādā veidā? Apliecinot ticību šim upurim, mēs varam būt tīri Dieva priekšā un mums ir iespēja nokļūt viņa mīlošajā un maigajā gādībā. (Atklāsmes 7:9, 10, 13-15.) Daudzi no mums, iespējams, bija izdarījuši ļoti lielus grēkus, pirms uzzināja par Dievu. Un vēl joprojām mēs kļūdāmies, turklāt dažreiz mūsu kļūdas ir ļoti nopietnas. Taču uz izpirkuma maksas pamata mēs varam atklāti lūgt Dievam piedošanu ar pārliecību, ka viņš mūs uzklausīs. (1. Jāņa 2:1, 2; 1. Korintiešiem 6:9-11.) Un vēl izpirkuma maksa nākotnē pavērs mums iespēju saņemt Dieva dāvanu — mūžīgo dzīvi taisnīgajā jaunajā pasaulē. (2. Pētera 3:13.) Tad visi, kas apliecina ticību izpirkuma maksai, tiks pilnībā atbrīvoti no grēka un nāves verdzības. Viņi ar prieku var gaidīt to laiku, kad, būdami pilnīgi cilvēki, varēs dzīvot mūžīgi!
19. a) Kādu ietekmi uz tevi atstāj zināšanas par to, ka ir sagādāta izpirkuma maksa? b) Kādā veidā, ņemot vērā apustuļa Pāvila rakstīto, mums būtu jāparāda pateicība par samaksāto izpirkumu?
19 Ko tu izjūti, uzzinot par izpirkuma maksu? Vai nav aizkustinoši apzināties, ka Dievs Jehova tik ļoti rūpējas par tevi, ka viņš tavā labā atdevis savu mīļoto Dēlu? (Jāņa 3:16; 1. Jāņa 4:9, 10.) Padomā arī par Kristus mīlestību. Viņš labprātīgi nāca uz Zemi, lai nomirtu par mums. Vai mums nevajadzētu par to būt pateicīgiem? Paskaidrojot, kādā veidā mums būtu jāparāda šī pateicība, apustulis Pāvils pierakstīja šādus vārdus: ”Viņš mira par visiem, lai tie, kas dzīvo, nedzīvo vairs sev pašiem, bet tam, kas par viņiem miris un uzmodināts.” (2. Korintiešiem 5:14, 15.) Vai tu izrādīsi pateicību, ar savu dzīvi kalpodams Dievam un viņa debesu Dēlam Jēzum Kristum?
KĀPĒC JĒZUS DARĪJA BRĪNUMUS
20. Ko mēs uzzinām par Jēzu, pārdomājot to, kā viņš izdziedināja spitālīgo?
20 Jēzus ir plaši pazīstams viņa darīto brīnumu dēļ. Viņš bija ļoti līdzjūtīgs pret cilvēkiem, kam bija raizes, un nekad nevilcinājās lietot Dieva doto spēku, lai viņiem palīdzētu. Piemēram, pie viņa atnāca cilvēks, kam bija briesmīga slimība — spitālība; šis cilvēks teica: ”Ja tu gribi, tu mani vari šķīstīt.” Jēzus, ”sirdī kustināts, roku izstiepa, to aizskāra un uz to saka: ”Es gribu, topi šķīstīts.”” Un slimais vīrs tika izdziedināts! (Marka 1:40-42, JDP.)
21. Kā Jēzus palīdzēja ļoti daudziem cilvēkiem?
21 Padomā par vēl vienu Bībelē pierakstītu notikumu un pacenties iztēloties maigo līdzjūtību, kāda Jēzum bija pret cilvēkiem: ”Daudz ļaužu atnāca pie viņa un atveda sev līdzi tizlus, kropļus, aklus, mēmus un daudz citu un nolika tos pie Jēzus kājām, un viņš dziedināja tos, tā ka ļaudis brīnījās, redzēdami mēmus runājam, kropļus veselus, tizlus staigājam un aklus redzam, un viņi slavēja Israēla Dievu.” (Mateja 15:30, 31.)
22. Kas parāda to, ka Jēzus tiešām bija norūpējies par cilvēkiem, kam viņš palīdzēja?
22 Tas, ka Jēzus tiešām bija norūpējies par šiem ciešanu pārņemtajiem cilvēkiem un patiesi gribēja viņiem palīdzēt, ir redzams no vārdiem, ko viņš pēc tam teica saviem apustuļiem. Lūk, ko viņš sacīja: ”Mana sirds iežēlojas par šiem ļaudīm; jo tie jau trīs dienas pie manis palikuši, un tiem nav ko ēst. Es negribu tos neēdušus atlaist, ka tie ceļā nenonīkst.” Tāpēc Jēzus izdarīja brīnumu — ar septiņiem maizes klaipiem un kādu mazumu zivtiņu vien viņš paēdināja ”četri tūkstoši vīru, neskaitot sievas un bērnus”. (Mateja 15:32-38.)
23. Kas Jēzu rosināja atdzīvināt atraitnes mirušo dēlu?
23 Kādā citā reizē Jēzus sastapa ceļā bēru gājienu, kas nāca no Naines. Bībele apraksta šo notikumu šādi: ”Tad iznesa mironi, kas bija savas mātes vienīgais dēls, un tā bija atraitne.. Un to redzējis, tas Kungs par to iežēlojās.” Jēzus dziļi pārdzīvoja viņas bēdas. Tāpēc, uzrunājot mirušo ķermeni, Jēzus pavēlēja: ”Jaunekli, es tev saku, celies augšā!” Un tavu brīnumu! ”Mironis cēlās sēdu un sāka runāt, un viņš to atdeva viņa mātei.” Iedomājies, kā bija jājūtas šai mātei! Kā tu būtu juties? Ziņas par šo ievērojamo notikumu izplatījās jo tālu. Nav nekāds brīnums, ka Jēzus ir tik plaši pazīstams. (Lūkas 7:11-17.)
24. Ko Jēzus veiktie brīnumi parādīja par nākotni?
24 Jēzus izdarītie brīnumi tomēr deva tikai īslaicīgu labumu. Izdziedināto cilvēku veselība ar laiku atkal pasliktinājās. Un tie, ko viņš atdzīvināja, atkal nomira. Taču Jēzus veiktie brīnumi pierādīja to, ka viņu bija sūtījis Dievs, ka viņš patiešām bija Dieva Dēls. Un vēl tie pierādīja, ka ar Dieva vareno spēku var atrisināt visas problēmas, kādas ir cilvēcei. Patiešām, tie parādīja nelielā mērogā, kas notiks uz zemeslodes Dieva ķēniņvalsts valdīšanas laikā. Tad izsalkušie tiks paēdināti, slimie izdziedēti un mirušie atdzīvināti! Slimības, nāve vai kādas citas raizes turpmāk nekad vairs neatņems cilvēkiem prieku. Kādas tās būs svētības! (Atklāsmes 21:3, 4; Mateja 11:4, 5.)
DIEVA ĶĒNIŅVALSTS VALDNIEKS
25. Kādās trīs daļās var iedalīt Jēzus dzīvi?
25 Dieva Dēla dzīvei ir trīs periodi. Pirmais viņa dzīvē ir mums nezināma ilguma laika posms, ko viņš, pirms kļuva par cilvēku, pavadīja kopā ar savu Tēvu debesīs. Pēc tam kad Dieva Dēls bija piedzimis par cilvēku, viņš pavadīja 331/2 gadus uz Zemes. Un tagad, būdams garīga persona, viņš atkal dzīvo debesīs. Kāds ir viņa stāvoklis debesīs pēc augšāmcelšanas?
26. Ko Jēzus pierādīja ar savu uzticīgumu uz Zemes?
26 Neapšaubāmi, Jēzum bija jākļūst par ķēniņu. Tieši to arī eņģelis paziņoja Marijai: ”Viņš valdīs.. mūžīgi, un viņa valstībai nebūs gala.” (Lūkas 1:33.) Kalpodams uz Zemes, Jēzus vienmēr runāja par Dieva ķēniņvalsti. Viņš mācīja savus sekotājus lūgt: ”Lai nāk tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” Jēzus mudināja viņus ar šādiem vārdiem: ”Dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības.” (Mateja 6:10, 33.) Dzīvojot uz Zemes, ar savu uzticīgumu viņš pierādīja, ka ir cienīgs būt par ķēniņu Dieva ķēniņvalstī. Vai viņš sāka valdīt kā ķēniņš, tiklīdz bija atgriezies debesīs?
27. a) Ko Jēzus darīja pēc tam, kad bija atgriezies debesīs? b) Kāds bija pirmais darbs, ko paveica Jēzus, būdams Dieva ķēniņvalsts ķēniņš?
27 Nē, viņš nesāka valdīt tajā brīdī. Apustulis Pāvils atsaucas uz Psalmu 110:1 un paskaidro: ”Šis [Jēzus], vienu upuri par grēkiem upurējis, uz visiem laikiem ir nosēdies pie Dieva labās rokas, joprojām gaidīdams, kamēr viņa ienaidnieki tiks likti viņa kāju pameslam.” (Ebrējiem 10:12, 13.) Jēzus gaidīja Jehovas pavēli: ”Valdi savu ienaidnieku vidū!” (Psalms 110:2.) Kad bija pienācis šis brīdis, Jēzus sāka attīrīt debesis no Sātana un viņa eņģeļiem. Debesīs notikušā kara iznākums ir aprakstīts šādi: ”Tagad ir atnākusi pestīšana un mūsu Dieva spēks un valstība un viņa Kristus vara, jo ir gāzts mūsu brāļu apsūdzētājs, kas tos apsūdzēja mūsu Dieva priekšā dienām un naktīm.” (Atklāsmes 12:10.) Kā tu jau lasīji vienā no iepriekšējām šīs grāmatas nodaļām, fakti parāda to, ka karš debesīs jau ir noticis un Jēzus Kristus pašlaik valda savu ienaidnieku vidū.
28. a) Ko Kristus drīz izdarīs? b) Kas mums ir jādara, lai mēs varētu būt viņa aizsardzībā?
28 Ļoti drīz Kristus un viņa debesu eņģeļi sāks rīkoties, lai atbrīvotu Zemi no visām mūsdienu pasaulīgajām valdībām. (Daniēla 2:44; Atklāsmes 17:14.) Bībelē teikts, ka viņam ir ”ass zobens ar ko satriekt pagānu tautas”. (Atklāsmes 19:11-16.) Lai būtu cienīgi saņemt aizsardzību nākotnē gaidāmās iznīcināšanas laikā, mums ir jāapliecina ticība Jēzum Kristum. (Jāņa 3:36.) Mums ir jākļūst par viņa mācekļiem un jāpakļaujas viņam kā mūsu debesu Ķēniņam. Vai tu to darīsi?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 58. lpp.]
Jēzus pārtrauca namdara darbu, lai tiktu kristīts un kļūtu par Jehovas svaidīto
[Attēls 63. lpp.]
Jēzus bija līdzvērtīgs pilnīgajam cilvēkam Ādamam
[Attēli 64. lpp.]
Līdzjūtība rosināja Jēzu palīdzēt slimajiem un izsalkušajiem
[Attēls 67. lpp.]
Atdzīvinādams mirušos, Jēzus parādīja, ko viņš daudz lielākā mērogā darīs tad, kad valdīs Dieva ķēniņvalsts
