Kas notiek, iestājoties nāvei?
8. nodaļa
Kas notiek, iestājoties nāvei?
1. Kādus jautājumus cilvēki bieži uzdod par mirušajiem?
IESPĒJAMS, tev ir pazīstama tukšuma sajūta, kas iestājas pēc kāda mīļota cilvēka nāves. Cik gan nomākts un bezspēcīgs tu vari tad justies! Un, gluži dabiski, rodas jautājumi: ”Kas notiek ar cilvēku, kad viņš nomirst? Vai viņš vēl turpina kaut kur dzīvot? Vai dzīvie jebkad varēs atkal būt kopā uz Zemes ar tiem, kas pašlaik ir miruši?”
2. Kas notika ar pirmo cilvēku Ādamu pēc nāves?
2 Atbildēt uz šādiem jautājumiem palīdzēs zināšanas par to, kas pēc nāves notika ar Ādamu. Kad viņš izdarīja grēku, Dievs teica: ’Tu atgriezīsies pie zemes, jo no tās tu esi ņemts: tu esi puteklis, un pie pīšļiem tev būs atkal atgriezties.’ (1. Mozus 3:19.) Padomā par šo vārdu nozīmi. Pirms Dievs radīja viņu no zemes materiāliem, Ādama nebija. Gluži vienkārši nebija tāda cilvēka. Tātad, pēc tam kad Ādams bija nomiris, viņš atgriezās tajā pašā nebūtības stāvoklī.
3. a) Kas ir nāve? b) Kas teikts grāmatā Salamans Mācītājs 9:5, 10 par mirušo cilvēku stāvokli?
3 Vienkārši sakot, nāve ir pretstats dzīvei. Tas redzams Bībelē, grāmatā Salamans Mācītājs 9:5, 10. Šajos pantos ir teikts: ”Dzīvie vismaz vēl zina, ka viņiem ir jāmirst, nomirušie turpretī vispār nezina vairāk nekā, tiem arī nav vairs ko algas gaidīt; pat viņu piemiņa aizmirstas. Visu, ko tava roka spēj ar taviem spēkiem veikt, to dari, jo pazemē, kurp tavs ceļš iet, nav ne darba, ne vairs kādu pārdomu, ne atziņas, nedz gudrības.”
4. a) Kas, cilvēkam mirstot, notiek ar viņa spēju domāt? b) Kāpēc tajā brīdī, kad cilvēks nomirst, pārstāj darboties visas viņa sajūtas?
4 Tas nozīmē, ka mirušie nav spējīgi ne kaut ko darīt, ne kaut ko just. Viņiem vairs nav nekādu domu, jo Bībele saka: ”Nepaļaujieties uz lieliem kungiem, uz cilvēku bērniem, kas taču nevar palīdzēt! Kad gars iziet no miesas, tad viņi atgriežas pīšļos, un tanī pat brīdī viņu nodomi aiziet bojā.” (Psalms 146:3, 4.) Nāves brīdī cilvēka gars, viņa dzīvības spēks, ko uztur elpošana, ”iziet no miesas”. Šī gara vairs nav. Tāpēc cilvēka sajūtas — dzirde, redze, tauste, oža un garša, kas ir atkarīgas no cilvēka spējas domāt, — tās visas pārstāj darboties. Bībele parāda, ka mirušie nokļūst pilnīgā bezsamaņas stāvoklī.
5. a) Kā Bībele parāda to, ka mirušu cilvēku stāvoklis ir tieši tāds pats kā mirušu dzīvnieku stāvoklis? b) Kas ir ”gars”, kurš uztur kā dzīvnieku, tā arī cilvēku dzīvību?
5 Gan miruši cilvēki, gan arī miruši dzīvnieki ir šajā pilnīgas bezsamaņas stāvoklī. Lūk, kā Bībele to pierāda: ”Kā viens tā otrs mirst, visiem ir viena dvaša [”viens gars”, NW], un cilvēks nav pārāks pār dzīvniekiem. Visi noiet vienā vietā; visi viņi ir cēlušies no pīšļiem, un visi atgriežas atpakaļ pīšļos.” (Salamans Mācītājs 3:19, 20.) Dzīvnieku dzīvību uztur tas pats ”gars”, kas uztur cilvēku dzīvību. Kad šis ”gars” jeb neredzamais dzīvības spēks ”iziet”, gan cilvēks, gan arī dzīvnieks atkal kļūst par zemi, no kā abi ir radīti.
DVĒSELE MIRST
6. Kā Bībele parāda to, ka dzīvnieki ir dvēseles?
6 Daudzi mēdz teikt, ka cilvēks atšķiras no dzīvniekiem ar to, ka viņam ir dvēsele, bet dzīvniekiem tādas nav. Taču 1. Mozus 1:20 un 30 ir teikts, ka Dievs radīja ”dzīvas dvēseles”, lai tās dzīvotu ūdenī, un ka dzīvniekiem ir ”dzīvība kā dvēsele”. (NW.) Dažos Bībeles tulkojumos vārda dvēsele vietā šajos pantos lietoti vārdi radījums un dzīvība, tomēr paskaidrojumos šo izdevumu tulkotāji atzīst to, ka dvēsele ir tieši tas vārds, kas ir atrodams oriģinālvalodas tekstā. Latviešu valodas Bībeles 1926. gada izdevumā viens no tiem pantiem, kas piemin dzīvniekus, saucot tos par dvēselēm, ir 4. Mozus 31:28. Šajā vietā Bībele runā par ”vienu dvēseli [no piecsimtiem], no cilvēkiem un no vēršiem un no ēzeļiem un no sīkiem lopiem”.
7. Ko saka Bībele, lai pierādītu, ka mirst gan dzīvnieku dvēseles, gan cilvēku dvēseles?
7 Tā kā dzīvnieki ir dvēseles, tad brīdī, kad mirst viņi, mirst viņu dvēseles. Bībele saka: ”Visa dzīvā radība [”katra dzīvā dvēsele”, NW] jūŗā nobeidzās.” (Atklāsmes 16:3.) Bet kas tad notiek ar cilvēku dvēselēm? Iepriekšējā nodaļā mēs jau uzzinājām, ka Dievs neradīja cilvēku ar dvēseli. Cilvēks ir dvēsele. Tātad brīdī, kad mirst cilvēks, mirst viņa dvēsele. Atkal un atkal Bībele apliecina, ka tā tiešām ir. Nekur Bībelē nav teikts, ka dvēsele būtu nemirstīga vai arī ka tā nevarētu nomirt. ”Viņš deva vaļu savām dusmām, nepasargādams no nāves viņu dvēseles.” (Psalms 78:50.) Ecēhiēla 18:4 un 20 (LB-26) paskaidrots, ka ”tai dvēselei, kas grēko, tai būs mirt”. Un, atšķīris Jozuas 10:28-39, tu atradīsi septiņas vietas, kur tiek stāstīts par to, ka dvēseli nokauj jeb iznīcina.
8. Kā mēs zinām, ka nomira dvēsele — cilvēks Jēzus Kristus?
8 Pravietojumā par Jēzu Kristu Bībele saka: ”Viņš nodeva savu dzīvību [”dvēseli”, NW] nāvē.. viņš nesa daudzu grēkus.” (Jesajas 53:12.) Mācība par izpirkuma maksu pierāda to, ka dvēsele (Ādams) grēkoja un tāda pati dvēsele (cilvēks) bija jāupurē, lai cilvēki tiktu izpirkti. ’Nododams savu dvēseli nāvē’, Kristus deva izpirkuma maksu. Nomira cilvēks Jēzus — dvēsele.
9. Ko nozīmē tas, ka ”garam atkal [būs] atgriezties atpakaļ pie Dieva, kas to ir devis”?
9 Mēs jau redzējām, ka ”gars” ir kaut kas cits nekā mūsu dvēsele. Gars ir mūsu dzīvības spēks. Šis dzīvības spēks ir katrā ķermeņa šūnā gan cilvēkiem, gan arī dzīvniekiem. Tas tiek uzturēts ar elpošanu. Bet ko tad nozīmē Bībelē teiktais, ka pēc nāves ”pīšļiem būs atkal atgriezties atpakaļ zemē.., un garam atkal atgriezties atpakaļ pie Dieva, kas to ir devis”? (Salamans Mācītājs 12:7.) Iestājoties nāvei, dzīvības spēks ar laiku iziet no visām ķermeņa šūnām, un ķermenis sāk trūdēt. Taču tas nenozīmē, ka mūsu dzīvības spēks burtiski paceļas no Zemes un cauri kosmosa telpai dodas pie Dieva. Gars atgriežas pie Dieva — tas nozīmē, ka kopš miršanas brīža tikai no Dieva ir atkarīgs, vai mēs nākotnē vēl varēsim dzīvot. Tikai viņa varā ir atkal dot garu jeb dzīvības spēku, lai mēs varētu dzīvot no jauna. (Psalms 104:29, 30.)
LĀCARS — CILVĒKS, KAS BIJA MIRIS ČETRAS DIENAS
10. Ko Jēzus teica par Lācara stāvokli, kaut arī tas bija miris?
10 Stāvokli, kādā atrodas mirušie, palīdz saprast notikums ar Lācaru, kas bija miris četras dienas. Jēzus bija teicis saviem mācekļiem: ”Mūsu draugs Lācars ir aizmidzis, bet es eimu viņu modināt.” Bet mācekļi atbildēja: ”Kungs, ja viņš aizmidzis, tad viņš izveseļosies.” Tad Jēzus pateica tā, lai viņi nepārprastu: ”Lācars nomiris.” Kāpēc Jēzus sacīja, ka Lācars guļ, ja patiesībā viņš bija miris? To mēs noskaidrosim.
11. Ko Jēzus izdarīja mirušā Lācara labā?
11 Kad Jēzus atradās jau netālu no ciema, kurā bija dzīvojis Lācars, viņu sagaidīja Marta, Lācara māsa. Drīz vien viņi un vēl daudzi citi nonāca pie kapenes, kurā bija apbedīts Lācars. Tā bija ala, un tās priekšā gulēja akmens. Jēzus teica: ”Noņemiet akmeni!” Tā kā Lācars bija miris jau četras dienas, Marta iebilda: ”Kungs, viņš jau ož.” Akmeni tomēr noņēma, un Jēzus sauca: ”Lācar, nāc ārā!” Un tā arī notika! Viņš iznāca dzīvs, ietīts autos. ”Atraisait viņu un ļaujiet viņam iet,” Jēzus teica. (Jāņa 11:11-44.)
12., 13. a) Kāpēc mēs varam būt pārliecināti par to, ka, būdams miris, Lācars bija bez samaņas? b) Kāpēc Jēzus teica, ka Lācars ir aizmidzis, kaut gan patiesībā viņš bija miris?
12 Tagad padomā: kādā stāvoklī bija Lācars šīs četras dienas, kamēr viņš bija miris? Vai viņš bija debesīs? Viņš bija labs cilvēks. Taču Lācars neteica neviena vārda par to, ka būtu bijis debesīs, ko viņš noteikti darītu, ja būtu tur bijis. Lācars patiešām bija miris; tieši to Jēzus arī pateica. Kāpēc tad Jēzus vispirms teica saviem mācekļiem, ka Lācars tikai guļ?
13 Jēzus zināja, ka mirušais Lācars ir bez samaņas, — un tas ir saskaņā ar Bībeles teikto: ”Nomirušie.. vispār nezina vairāk nekā.” (Salamans Mācītājs 9:5.) Bet dzīvu cilvēku var uzcelt no dziļa miega. Tātad Jēzus mērķis bija parādīt, ka viņš ar Dieva doto spēku var uzcelt savu draugu Lācaru no nāves.
14. Kāds pamudinājums mums būtu jājūt, zinot to, ka Kristum ir vara atdzīvināt mirušos?
14 Kad cilvēks ir ļoti dziļā miegā, viņš nekā neatceras. Līdzīgi tas ir ar mirušajiem. Viņiem nav vispār nekādu sajūtu. Šo cilvēku vairs nav. Taču Dieva noliktajā laikā mirušie, kas ir Dieva izpirkti, tiks atdzīvināti. (Jāņa 5:28.) Šīm zināšanām noteikti būtu jārosina mūsu vēlēšanās iegūt Dieva labvēlību. Šādas labvēlības iegūšana nozīmē to, ka pat tad, ja mēs nomirtu, Dievs mūs atcerēsies un atjaunos dzīvei. (1. Tesaloniķiešiem 4:13, 14.)
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 76. lpp.]
ĀDAMS — radīts no zemes... atkal kļuva par zemi
[Attēls 78. lpp.]
Kādā stāvoklī bija Lācars, pirms Jēzus viņu atdzīvināja?
