Tava reliģijas izvēle patiešām ir svarīga
3. nodaļa
Tava reliģijas izvēle patiešām ir svarīga
1. Kāds ir dažu cilvēku uzskats par reliģijām?
”VISAS reliģijas ir labas,” saka daudzi cilvēki. ”Tie vienkārši ir dažādi ceļi, kas noved vienā un tajā pašā vietā.” Ja tas tā būtu, tavai reliģijas izvēlei nebūtu sevišķas nozīmes, jo tas nozīmētu, ka Dievam ir pieņemamas visas reliģijas. Bet vai tā ir?
2. a) Kā farizeji izturējās pret Jēzu? b) Kas, pēc farizeju apgalvojumiem, bija viņu tēvs?
2 Kad Jēzus Kristus bija uz Zemes, pastāvēja reliģiska grupa, pazīstama kā farizeji. Viņi bija izveidojuši pielūgsmes sistēmu un ticēja, ka Dievs to atzīst par pareizu. Tomēr tajā pašā laikā farizeji mēģināja nonāvēt Jēzu! Tāpēc Jēzus viņiem sacīja: ”Jūs darāt sava tēva darbus!” Atbildot viņi teica: ”Mums ir viens tēvs, Dievs.” (Jāņa 8:41.)
3. Ko Jēzus teica par farizeju tēvu?
3 Vai tiešām Dievs bija viņu tēvs? Vai Dievs atzinīgi novērtēja viņu reliģijas veidu? Nē, nepavisam! Lai arī farizejiem bija Svētie raksti, un viņi domāja, ka seko tiem, viņi bija Velna pievilti. Un Jēzus viņiem uz to norādīja, sacīdams: ”Jūs esat no sava tēva — velna, un jums gribas piepildīt sava tēva kārības. Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, ..viņš ir melis un melu tēvs.” (Jāņa 8:44.)
4. Ko Jēzus domāja par farizeju reliģiju?
4 Skaidrs, ka farizeju reliģija bija nepatiesa. Tā kalpoja Velna, bet nevis Dieva interesēm. Tāpēc Jēzus nevis atzina viņu reliģiju par labu, bet gan nosodīja to. Viņš teica šiem reliģiozajiem farizejiem: ”Jūs aizslēdzat debesu valstību cilvēkiem; jūs paši neejat iekšā, un neļaujat tiem, kas vēlas, tur ieiet.” (Mateja 23:13.) Viņu nepatiesās pielūgsmes dēļ Jēzus nosauca šos farizejus par liekuļiem un indīgām čūskām. Viņš teica, ka sava sliktā rīcības veida dēļ viņi atrodas ceļā uz iznīcināšanu. (Mateja 23:25-33.)
5. Kā Jēzus parādīja to, ka daudzās reliģijas nav vienkārši dažādi ceļi, kas noved vienā un tajā pašā vietā?
5 Tātad Jēzus Kristus nemācīja, ka visas reliģijas vienkārši ir dažādi ceļi, kas ved uz vienu un to pašu glābšanas vietu. Plaši pazīstamajā Kalna sprediķī Jēzus teica: ”Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati, un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet. Bet šauri ir vārti un šaurs ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod.” (Mateja 7:13, 14.) Tāpēc, ka lielākā daļa cilvēku nepielūdz Dievu pareizā veidā, viņi atrodas ceļā uz iznīcināšanu. Tikai nedaudzi ir uz ceļa, kas ved uz dzīvību.
6. Ko mēs varam uzzināt, apskatot Israēla nācijas pielūgsmi?
6 Ieskats tajā, kā Dievs izturējās pret Israēla nāciju, padara skaidri saprotamu to, cik svarīgi ir pielūgt Dievu tādā veidā, kādu viņš atzīst par pareizu. Dievs brīdināja israēliešus turēties nost no viltus reliģijas, kas bija nācijām viņiem visapkārt. (5. Mozus 7:25.) Šie ļaudis saviem dieviem upurēja savus bērnus un piekopa netīras seksuālās paražas, ieskaitot homoseksuālismu. (3. Mozus 18:20-30.) Dievs pavēlēja israēliešiem izvairīties no šīm paražām. Viņš sodīja israēliešus, kad viņi nepaklausīja un pielūdza citus dievus. (Jozuas 24:20; Jesajas 63:10.) Tātad patiešām bija svarīgi, kāda viņiem bija reliģija.
VILTUS RELIĢIJA MŪSDIENĀS?
7., 8. a) Kāda bija reliģijas nostāja pasaules karu laikā? b) Ko, tavuprāt, Dievs domā par to, ko reliģija ir darījusi karu laikā?
7 Ko tad var teikt par simtiem reliģiju mūsdienās? Droši vien tu piekrīti tam, ka daudzus reliģijas vārdā izdarītus darbus Dievs neatzīst. Neseno pasaules karu laikā, kurus pārcieta miljoni pašreiz dzīvojošo cilvēku, reliģijas abpusēji mudināja cilvēkus, lai viņi nogalina. ”Nogaliniet vāciešus — nogaliniet viņus,” teica Londonas bīskaps. Otrā pusē Ķelnes arhibīskaps sacīja vāciešiem: ”Dieva vārdā mēs jums pavēlam cīnīties līdz pēdējai asins lāsei par valsts godu un slavu.”
8 Tā katoļi nogalināja katoļus, savu reliģisko vadītāju atbalstīti, un protestanti darīja to pašu. Garīdznieks Harijs Emersons Fosdiks atzinās: ”Pat mūsu baznīcās mēs esam likuši kaujas karogus.. Ar vienu lūpu kaktiņu mēs esam slavējuši Miera lielskungu, un ar otru mēs esam cildinājuši karu.” Ko, tavuprāt, Dievs domā par reliģiju, kas apgalvo, ka dara viņa gribu, bet cildina karu?
9. a) Pie kādām domām ir nonākuši daudzi cilvēki, redzot noziegumus, ko izdarījuši dažādu reliģiju locekļi? b) Kas mums jāsecina, redzot, ka reliģija padara sevi par šīs pasaules daļu?
9 To noziegumu dēļ, ko Dieva vārdā izdarījuši daudzu dažādu reliģiju locekļi vēstures gaitā, miljoniem cilvēku tagad ir novērsušies no Dieva un Kristus. Viņi vaino Dievu šausmīgajos reliģiskajos karos starp katoļiem un musulmaņiem (jeb krusta karos), karos starp musulmaņiem un hinduistiem un starp katoļiem un protestantiem. Viņi norāda uz ebreju slepkavošanu Kristus vārdā un uz nežēlīgo katoļu inkvizīciju. Lai arī reliģiskie vadītāji, kas atbildīgi par tādiem šausminošiem noziegumiem, apgalvoja, ka Dievs ir viņu tēvs, vai tomēr viņi nav tādi paši Velna bērni kā farizeji, kurus Jēzus nosodīja? Tā kā Sātans ir šīs pasaules dievs, vai mēs nevarētu secināt, ka viņš valda arī pār reliģijām, kuras piekopj šīs pasaules ļaudis? (2. Korintiešiem 4:4; Atklāsmes 12:9.)
10. Kādas lietas, kas darītas reliģijas vārdā, tu neatzīsti par pareizām?
10 Bez šaubām, daudzas lietas, kas šodien tiek darītas reliģijas vārdā, tavuprāt, nav pareizas. Tu bieži vari dzirdēt par cilvēkiem, kam ir ļoti amorāls dzīves veids, bet viņi ir cienījami baznīcas locekļi. Tu, iespējams, pat zini par reliģiskajiem vadītājiem, kam ir ļoti slikts dzīves veids, bet kurus tomēr viņu baznīcās atzīst par labiem reliģiskiem vadītājiem. Daži reliģiskie vadītāji ir izteikušies, ka homoseksuālisms un neprecētu cilvēku dzimumattiecības nav nekas nepareizs. Bet tev, iespējams, ir zināms, ka Bībele to nesaka. Faktiski Dievs sodīja ar nāvi savus ļaudis no Israēla tautas tāpēc, ka viņi darīja tādas lietas. Tā paša iemesla dēļ viņš iznīcināja Sodomu un Gomoru. (Jūdas 7.) Drīz viņš izdarīs to pašu ar visu mūsdienu viltus reliģiju. Bībelē šāda reliģija tiek attēlota kā prostitūta to amorālo attiecību dēļ, kas viņai ir ar ’pasaules ķēniņiem’. (Atklāsmes 17:1, 2, 16.)
DIEVA ATZĪTA PIELŪGSME
11. Kas ir nepieciešams, lai mūsu pielūgsme būtu pieņemama Dievam?
11 Tā kā Dievs ne visas reliģijas atzīst par pareizām, mums jāuzdod sev jautājums: ”Vai es pielūdzu Dievu tādā veidā, kādu viņš atzīst par pareizu?” Kā mēs varam zināt, vai mēs tā darām? Nevis kāds cilvēks, bet Dievs nosaka, kas ir patiesa pielūgsme. Tāpēc, ja mēs gribam, lai mūsu pielūgsme būtu pieņemama Dievam, tai stingri jāsakņojas Dieva Rakstos, kas ir patiesi, — Bībelē. Mums būtu jādomā tāpat, kā domāja Bībeles pierakstītājs, kas teica: ”Jānotiek tā, ka Dievs ir patiess, bet ikviens cilvēks melkulis.” (Romiešiem 3:3, 4.)
12. Kāpēc Jēzus teica, ka farizeju pielūgsmi Dievs neatzīst par pareizu?
12 Farizeji pirmajā gadsimtā tā nedomāja. Viņi izveidoja paši savus uzskatus un tradīcijas un sekoja tiem, nevis Dieva Rakstiem. Kāds bija tā rezultāts? Jēzus viņiem sacīja: ”Jūs atceļat Dieva vārdus savu likumu dēļ. Jūs liekuļi! Jesaja ir pareizi par jums sludinājis, sacīdams: Šī tauta godā mani ar savām lūpām, bet viņu sirds ir tālu nost no manis. Bet velti tie mani godā, sludinādami mācības, kas ir cilvēku likumi.” (Mateja 15:1-9; Jesajas 29:13.) Tātad, ja mēs gribam gūt Dieva atzinību, mums ir nepieciešams pārliecināties, vai tas, kam mēs ticam, sakrīt ar Bībeles mācībām.
13. Ko Jēzus teica: kas mums jādara, lai Dievs mūs atzītu?
13 Ar to vien nepietiek, ka mēs sakām: mēs ticam Kristum, un tad darām to, ko mēs uzskatām par pareizu. Mums ir gaužām nepieciešami uzzināt, kāda ir Dieva griba attiecīgajā jautājumā. Jēzus to parādīja savā Kalna sprediķī, sacīdams: ”Ne ikkatrs, kas uz mani saka: Kungs! Kungs! ieies debesu valstībā, bet tas, kas dara mana debesu Tēva prātu.” (Mateja 7:21.)
14. Kāpēc Jēzus varētu uzskatīt mūs par ’ļauna darītājiem’, lai gan mēs darītu ”labus darbus”?
14 Mēs pat varētu darīt to, kas, mūsuprāt, ir ”labi darbi”, un darīt tos Kristus vārdā. Tomēr visi šie darbi būtu nevērtīgi, ja mēs nedarītu Dieva gribu. Mēs būtu tādā pašā stāvoklī kā tie, kurus Kristus piemin tālāk: ”Daudzi uz mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! vai mēs tavā vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs tavā vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs tavā vārdā neesam daudz brīnumu darījuši? Un tad es tiem apliecināšu: es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no manis, jūs ļauna darītāji.” (Mateja 7:22, 23.) Jā, mēs varam darīt lietas, par kurām mēs domājam, ka tās ir labas, un par kurām citi cilvēki mums, iespējams, pateicas un pat mūs slavē, taču, ja mēs nedarām to, par ko Dievs saka, ka tas ir pareizs, — Jēzus Kristus mūs uzskatīs par ’ļauna darītājiem’.
15. Kāpēc ir gudri rīkoties tā, kā rīkojās cilvēki senajā Berojā?
15 Tā kā daudzas reliģijas šodien nedara Dieva gribu, mēs nevaram vienkārši pieņemt, ka reliģiskā organizācija, ar kuru mēs esam saistīti, māca to, kas sakrīt ar Dieva Rakstiem. Tas fakts, ka kāda reliģija izmanto Bībeli, pats par sevi vēl nav pierādījums, ka viss, ko tā māca un dara, ir rakstīts Bībelē. Ir svarīgi, lai mēs paši pārbaudītu, vai tas tā ir vai nav. Cilvēki, kas dzīvoja Berojā, tika uzslavēti, jo pēc tam, kad kristiešu apustulis Pāvils bija viņiem sludinājis, viņi pārbaudīja visu Svētajos rakstos, lai pārliecinātos, vai apustuļa stāstītais ir patiesība. (Apustuļu darbi 17:10, 11.) Reliģijai, kuru Dievs atzīst par pareizu, viscaur jāsakrīt ar Bībeli; tā nevar atzinīgi novērtēt noteiktas Bībeles daļas, citas tajā pašā laikā noraidot. (2. Timotejam 3:16.)
AR PATIESUMU VIEN NEPIETIEK
16. Ko Jēzus teica, lai parādītu, ka ar patiesumu vien nepietiek, lai Dievs atzītu cilvēka rīcību par pareizu?
16 Kāds tomēr varētu jautāt: ”Ja cilvēks ir neliekuļots savā pārliecībā, vai Dievs neatzīs viņa rīcību, lai arī viņa reliģija ir nepareiza?” Nu, bet Jēzus taču teica, ka viņš neatzīs ’ļauna darītājus’, lai gan viņi ticēja, ka dara to, kas ir pareizs. (Mateja 7:22, 23.) Tātad Dievs arī neatzīs tikai patiesumu vien. Reiz Jēzus teica saviem sekotājiem: ”Nāks stunda, kad tas, kas jūs nonāvēs, domās ar to Dievam kalpojis.” (Jāņa 16:2.) Cilvēki, kas nogalināja kristiešus, iespējams, neliekuļoti ticēja, ka tādā veidā viņi kalpo Dievam, tomēr ir skaidrs, ka tas tā nebija. To, ko viņi darīja, Dievs neatzina par pareizu.
17. Lai arī Pāvils neliekuļoja, ko viņš darīja, pirms kļuva par kristieti?
17 Pirms apustulis Pāvils kļuva par kristieti, viņš piedalījās Stefana noslepkavošanā. Vēlāk viņš meklēja iespējas, kā nonāvēt vairāk kristiešu. (Apustuļu darbi 8:1; 9:1, 2.) Pāvils paskaidroja: ”Es pārlieku vajāju Dieva draudzi un to postīju, un.. es pārspēju jūdu ticībā daudzus savus biedrus savā tautā, būdams vēl dedzīgāks tēvu parašu aizstāvis.” (Galatiešiem 1:13, 14.) Pāvils patiešām neliekuļoja, un tomēr tas nepadarīja viņa reliģiju par pareizu.
18. a) Pie kādas reliģijas piederēja Pāvils tajā laikā, kad viņš vajāja kristiešus? b) Kādēļ Pāvilam un citiem, dzīvojošiem tajā laikā, bija nepieciešams mainīt savu reliģiju?
18 Tajā laikā Pāvils bija jūdu reliģiskās sistēmas loceklis; šī reliģiskā sistēma bija noraidījusi Jēzu Kristu, un Dievs savukārt noraidīja šo reliģisko sistēmu. (Apustuļu darbi 2:36, 40; Salamana Pamācības 14:12.) Tātad, lai gūtu Dieva atzinību, Pāvilam vajadzēja mainīt savu reliģiju. Viņš rakstīja arī par citiem, kas ’dega par Dievu’, — viņi bija patiesi, bet Dievs neatzina viņu rīcību par pareizu, jo viņu reliģija nebalstījās uz precīzām zināšanām par Dieva nodomiem. (Romiešiem 10:2, 3.)
19. Kas norāda uz to, ka viena patiesība nepieļauj dažādu veidu reliģiskās doktrīnas?
19 Tas fakts, ka var būt tikai viena patiesība, nepieļauj visas dažādu veidu reliģiskās doktrīnas, kas ir pasaulē. Piemēram, vai nu cilvēkam ir dvēsele, kas paliek dzīvot pēc ķermeņa nāves, vai nav. Vai nu zemeslode pastāvēs mūžīgi, vai ne. Vai nu Dievs darīs ļaunumam galu, vai ne. Šie un daudzi citi uzskati ir vai nu pareizi, vai aplami. Nevar būt divu patiesību, ja tās nesakrīt viena ar otru. Patiesa ir vai nu viena, vai otra, taču ne abas. Tas, ka cilvēks patiesi kaut kam tic un dzīvo saskaņā ar savu pārliecību, nepadarīs viņa ticību par pareizu, ja īstenībā tā ir aplama.
20. Kā mēs varam sekot pareizajai ”ceļa kartei” attiecībā uz reliģiju?
20 Kā tev vajadzētu uztvert situāciju, kad pierādītos, ka tas, kam tu tici, ir nepareizs? Piemēram, iedomājies, ka tu esi automašīnā un pirmo reizi brauc uz kādu noteiktu vietu. Tev ir ceļa karte, bet tu neesi atlicinājis laiku, lai to uzmanīgi apskatītu. Kāds tev ir pateicis, pa kādu ceļu braukt. Tu uz viņu paļaujies, patiesi ticēdams, ka viņa parādītais ceļš ir pareizs. Bet ko darīt tad, ja šis nav pareizais ceļš? Ja nu kāds norāda uz kļūdu? Ja nu kāds, atsaucoties uz tavu paša karti, parāda, ka tu atrodies uz nepareiza ceļa? Vai varētu būt, ka lepnība vai stūrgalvīgums neļaus tev atzīt, ka tu esi uz nepareizā ceļa? Ja, studējot savu Bībeli, tu uzzini, ka tu pašreiz atrodies uz nepareiza reliģiskā ceļa, esi gatavs izmainīties. Izvairies no platā ceļa, kas iet uz iznīcināšanu; stājies uz šaurā ceļa, kas ved uz dzīvību!
NEPIECIEŠAMS DARĪT DIEVA GRIBU
21. a) Kas vēl ir nepieciešams bez zināšanām par patiesību? b) Ko tu darīsi, ja uzzināsi, ka Dievs neatzīst par pareizu kaut ko no tā, ko tu dari?
21 Ir svarīgi zināt Bībeles patiesības. Taču šīs zināšanas ir nevērtīgas, ja tu nepielūdz Dievu patiesībā. (Jāņa 4:24.) Dzīvot saskaņā ar patiesību, darīt Dieva gribu — lūk, kas ir svarīgi. ”Nedzīva ir ticība bez darbiem,” saka Bībele. (Jēkaba 2:26.) Tāpēc, lai patiktu Dievam, tavai reliģijai ir ne tikai pilnībā jāsakrīt ar Bībeli, bet arī jābūt attiecinātai uz katru darbību tavā dzīvē. Tātad, ja tu uzzināsi, ka tu dari to, kas, pēc Dieva teiktā, ir nepareizs, vai tu būsi ar mieru izmainīties?
22. Kādus labumus mums ir iespējams baudīt tagad un nākotnē, ja mēs dzīvojam saskaņā ar patieso reliģiju?
22 Tevi gaida lielas svētības, ja tu dari Dieva gribu. Jau tagad tu gūsi labumu. Tas, ka tu dzīvosi saskaņā ar patieso reliģiju, padarīs tevi par labāku cilvēku — labāku vīrieti, vīru vai tēvu, labāku sievieti, sievu vai māti vai arī par labāku bērnu. Tas veidos tevī Dievam patīkamas īpašības, kā rezultātā tu izcelsies citu vidū, jo tu darīsi to, kas ir pareizs. Vēl vairāk — tas nozīmēs, ka tev būs iespēja saņemt mūžīgās dzīves svētības, baudot pilnīgu veselību un laimi Dieva dotajā jaunajā Zemes paradīzē. (2. Pētera 3:13.) Nav ne mazāko šaubu — patiešām ir svarīgi, kāda tev ir reliģija!
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 25. lpp.]
Vai reliģiskie vadītāji, kas mēģināja nonāvēt Jēzu, kalpoja Dievam?
[Attēli 26., 27. lpp.]
Jēzus teica, ka lielākā cilvēku daļa atrodas uz platā ceļa, kas iet uz pazušanu. Tikai nedaudzi ir uz šaurā ceļa, kas ved uz dzīvību
[Attēls 28., 29. lpp.]
”Tie apgalvo, ka pazīstot Dievu, bet darbos to noliedz.” (Titam 1:16)
Vārdos
Darbos
[Attēls 30. lpp.]
Tāpēc, ka Pāvilam bija cita reliģija, viņš piedalījās Kristus mācekļa Stefana nomētāšanā ar akmeņiem
[Attēls 33. lpp.]
Ja tu atrastos uz nepareizā ceļa, vai varētu būt tā, ka lepnība vai stūrgalvīgums neļautu tev to atzīt?
