Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Gribas brīvība — lieliska dāvana

Gribas brīvība — lieliska dāvana

5. nodaļa

Gribas brīvība — lieliska dāvana

1., 2. Ar kādu brīnišķīgu spēju mēs esam apveltīti?

LAI saprastu, kāpēc Dievs pieļauj ciešanas un kā viņš tās likvidēs, mums jāizprot, kādus viņš mūs ir radījis. Dievs mums ir devis ne vien ķermeni, bet arī dažādas garīgas īpašības un spējas.

2 Nozīmīga spēja, ar ko mēs esam apveltīti, ir gribas brīvība. Dievs mūs ir radījis tā, ka mēs varam paši brīvi pieņemt lēmumus, un tā ir brīnišķīga dāvana.

Kā mēs esam veidoti

3.—5. Kāpēc cilvēkiem patīk brīvība?

3 Aplūkosim, kā cilvēku gribas brīvība ir saistīta ar jautājumu, kāpēc Dievs pieļauj ciešanas. Padomājiet: vai jums patīk pašiem izvēlēties, ko darīt, ko teikt, ko ēst un ko vilkt mugurā, kādu darbu strādāt un kur un kā dzīvot? Vai jūs gribētu, lai kāds cits diktētu katru jūsu vārdu un soli?

4 Parasti neviens cilvēks nevēlas zaudēt iespēju pašam noteikt savu dzīvi. Kāpēc? Tāpēc, ka Dievs mūs tādus ir radījis. Bībelē teikts, ka Dievs ir radījis cilvēku pēc sava ”tēla un līdzības”, un Dievam pašam ir gribas brīvība — viņš pats izvēlas, kā rīkoties. (1. Mozus 1:26; Nehemijas 9:7.) Kad viņš radīja cilvēkus, viņš arī tiem deva gribas brīvību. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēkiem nepatīk diktatori, kas viņus apspiež.

5 Tātad cilvēku alkas pēc brīvības nav nejaušība, jo Dievs ir brīvības Dievs. Bībelē rakstīts: ”Kur tā Kunga Gars, tur ir brīvība.” (2. Korintiešiem 3:17.) Gribas brīvība ir daļa no cilvēku iekšējās būtības. Radīdams cilvēkus, Dievs zināja, kā darbosies viņu prāts un jūtas, un saprata, ka viņi būs laimīgi, ja būs apveltīti ar gribas brīvību.

6. Ko Dievs mums ir devis, lai mēs pareizi izmantotu gribas brīvību?

6 Lai mēs pareizi izmantotu šo brīvību, Dievs mums ir devis spēju domāt, spriest, pieņemt lēmumus un atšķirt labu no ļauna. (Ebrejiem 5:14.) Tātad gribas brīvība balstās uz spēju izdarīt apzinātu izvēli. Mēs neesam radīti līdzīgi robotiem, kas nespēj patstāvīgi spriest un kam nav savas gribas; mēs atšķiramies arī no dzīvniekiem, kas rīkojas, instinktu vadīti. Mūsu prāts ir veidots tā, lai darbotos saskaņā ar gribas brīvību.

Ideāls sākums

7., 8. Kādus apstākļus Dievs nodrošināja pirmajiem cilvēkiem?

7 Lai apliecinātu savu mīlestību, Dievs pirmajiem cilvēkiem, Ādamam un Ievai, reizē ar gribas brīvību piešķīra visu, ko vien viņi saprāta robežās varēja vēlēties. Viņiem tika dota paradīze — liels, parkam līdzīgs dārzs —, un viņiem nekā netrūka materiālā ziņā. Viņi bija garīgi un fiziski pilnīgi, tāpēc viņiem nebija jāslimo un beigās jānomirst — viņi varēja dzīvot mūžīgi. Viņiem varēja dzimt bērni, kas arī būtu pilnīgi cilvēki un ko gaidītu laimīga, mūžīga dzīve. Visiem cilvēkiem būtu darbs, kas sagādātu gandarījumu, jo viņiem visa zeme bija jāpārvērš par paradīzi. (1. Mozus 1:26—30; 2:15.)

8 Runājot par visu, ko Dievs uz zemes bija radījis, Bībelē teikts: ”Dievs pārbaudīja visu, ko Viņš bija darījis, un, lūk, viss bija ļoti labs.” (1. Mozus 1:31.) Bībelē par Dievu sacīts: ”Pilnīgs ir Viņa darbs.” (5. Mozus 32:4.) Viņš nodrošināja pirmajiem diviem cilvēkiem ideālus apstākļus, pašus labākos, kādus vien var iedomāties, un tā viņš pierādīja, ka rūpējas par cilvēkiem.

Brīvība noteiktās robežās

9., 10. Kāpēc brīvība nevar būt neierobežota?

9 Bet vai Dievs bija paredzējis, lai cilvēku brīvībai nebūtu nekādu ierobežojumu? Iedomājieties pilsētu, kuras ielās ir dzīva satiksme, bet kur nepastāv nekādi satiksmes noteikumi un ikviens var braukt jebkurā virzienā jebkurā ātrumā. Vai jūs gribētu braukt pa šādu pilsētu? Protams, negribētu, jo ielās valdītu pilnīgs haoss un notiktu daudz nelaimes gadījumu.

10 Tāpat ir arī ar Dieva dāvāto gribas brīvību. Neierobežota brīvība nozīmētu haosu sabiedrībā. Ir jābūt kaut kādiem likumiem, kas nosaka cilvēku rīcību. Tāpēc Bībelē lasāmi šādi vārdi: ”Būdami brīvi, neizmantojiet savu brīvību kā ļaunuma aizsegu.” (1. Pētera 2:16, JDV.) Dievs vēlas, lai cilvēki domātu cits par citu un neizmantotu savu rīcības brīvību ļaunprātīgi. Viņš ir paredzējis, lai cilvēkiem būtu nevis absolūta, bet relatīva brīvība, proti, lai tā tiktu pakļauta likumiem.

Kādi likumi mums jāievēro?

11. Kādi likumi mums jāievēro, lai mēs būtu laimīgi?

11 Kādi likumi mums jāievēro? 1. Pētera vēstules 2. nodaļas 16. panta (JDV) otrā daļā lasāms: ”Esiet kā Dieva kalpi.” Tas norāda nevis uz smagu kalpību, bet gan uz to, ka mēs esam radīti, lai būtu laimīgi, pildot Dieva likumus. (Mateja 22:35—40.) Viņa likumi mums sniedz vislabāko vadību, tādu, kādu nespēj dot cilvēku likumi. ”Es tas Kungs, tavs Dievs, mācu tev to, kas tev par svētību, un vedu tevi tai ceļā, pa kuŗu tev jāstaigā.” (Jesajas 48:17.)

12. Kādu izvēles brīvību paredz Dieva likumi?

12 Dieva likumi to noteiktajās robežās paredz lielu izvēles brīvību, tāpēc sabiedrībā var pastāvēt liela daudzveidība. Cilvēkiem patīk dažādi ēdieni un apģērbi, dažāda mūzika un dažādi mākslas darbi, un dažādas mājas. Šajos jautājumos mēs labāk paši izdarām izvēli, nevis ļaujam, ka citi to dara mūsu vietā.

13. Kādi dabas likumi mums jāievēro mūsu pašu labā?

13 Mēs esam radīti tā, lai būtu laimīgi, savā rīcībā sekojot Dieva likumiem. To var salīdzināt ar pakļaušanos Dieva iedibinātajiem dabas likumiem. Piemēram, ja mēs ignorētu Zemes gravitāciju un lēktu no liela augstuma, mēs smagi savainotos vai pat nosistos. Ja mēs neņemtu vērā likumus, pēc kuriem darbojas mūsu organisms, un pārstātu ēst, dzert vai elpot, mēs nomirtu.

14. Kā mēs varam zināt, ka cilvēki nav radīti tā, lai būtu neatkarīgi no Dieva?

14 Tāpat kā mums jāievēro Dieva iedibinātie dabas likumi, mums jāievēro arī Dieva noteiktie morāles likumi. (Mateja 4:4.) Cilvēki nav radīti tā, ka viņi spētu būtu laimīgi bez Radītāja vadības. Pravietis Jeremija šo domu izteica šādi: ”Savā dzīvē vīrs nevar droši noteikt savu gājumu. Pārmāci mani, Kungs!” (Jeremijas 10:23, 24, LB-65r.) Tātad cilvēki ir radīti, lai pakļautos Dieva varai, nevis valdītu paši.

15. Vai Dieva likumi Ādamam un Ievai bija apgrūtinājums?

15 Pirmajiem diviem cilvēkiem Dieva likumu ievērošana nebija apgrūtinājums. Ja viņi tos būtu pildījuši, gan viņi paši, gan viņu pēcnācēji būtu varējuši dzīvot laimīgi. Ja viņi nebūtu pārkāpuši Dieva likumus, nekas slikts nebūtu noticis un mēs tagad dzīvotu paradīzē, un visi cilvēki būtu vienoti. Nebūtu ļaunuma, ciešanu un nāves.

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 11. lpp.]

Radītājs nodrošināja cilvēkiem ideālus apstākļus

[Attēls 12. lpp.]

Vai jūs būtu ar mieru braukt pa ielām ar dzīvu satiksmi, ja nepastāvētu satiksmes noteikumi?