Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kāpēc Dievs ir pieļāvis ciešanas

Kāpēc Dievs ir pieļāvis ciešanas

6. nodaļa

Kāpēc Dievs ir pieļāvis ciešanas

1., 2. Kā pirmie divi cilvēki zaudēja brīnišķīgo mājvietu, ko viņiem bija devis Dievs?

KAS notika? Kāpēc tika zaudēta paradīze, brīnišķīgais Ēdenes dārzs, ko Dievs bija devis pirmajiem cilvēkiem? Kāpēc jau tūkstošiem gadu uz zemes valda nevis miers un saskaņa, bet gan ļaunums un ciešanas?

2 Iemesls ir tas, ka Ādams un Ieva nepareizi izmantoja savu brīvību. Viņi neņēma vērā faktu, ka viņi nebija radīti, lai būtu laimīgi bez Dieva un viņa likumiem. Pirmie cilvēki izlēma kļūt neatkarīgi no Dieva, domājot, ka tā viņiem klāsies labāk, un pārkāpa Dieva noteiktās brīvības robežas. (1. Mozus 3. nodaļa.)

Jautājums par augstāko varu Visumā

3.—5. Kāpēc Dievs neiznīcināja Ādamu un Ievu un nesāka visu no gala?

3 Kāpēc Dievs uzreiz neiznīcināja Ādamu un Ievu un neradīja viņu vietā citus cilvēkus? Tāpēc, ka bija apstrīdētas viņa neatņemamās tiesības uz augstāko varu Visumā.

4 Bija izvirzīts jautājums: kam ir tiesības valdīt un kas valda taisnīgi? Tā kā Dievs ir visvarens un viņš ir radījis visas dzīvās būtnes, viņam ir tiesības pār tām valdīt. Viņš ir arī visgudrākais, tāpēc viņa valdīšana visām radītajām būtnēm dod vislielāko labumu. Bet, kad Ādams un Ieva pārkāpa Dieva likumus, Dieva tiesības valdīt tika apšaubītas. Vēl radās jautājums, vai cilvēks ir radīts pietiekami labi, un tas tiks apskatīts šīs nodaļas beigās.

5 Kad cilvēki kļuva neatkarīgi no Dieva, netieši tika izvirzīts vēl viens jautājums: vai cilvēkiem klātos labāk, ja Dievs pār viņiem nevaldītu? Protams, pats Radītājs skaidri zināja atbildi uz šo jautājumu, bet, lai cilvēki paši to saprastu, viņš tiem piešķīra kāroto absolūto brīvību. Viņi paši pēc savas gribas to bija izvēlējušies, tāpēc Dievs to pieļāva.

6., 7. Kāpēc Dievs cilvēkiem tik ilgi ir ļāvis brīvi rīkoties?

6 Ja cilvēkiem ilgu laiku būtu pilnīga brīvība, uz visiem laikiem noskaidrotos, vai viņiem labāk klājas vieniem pašiem vai arī kopā ar Dievu. Šim laikam būtu jābūt pietiekami ilgam, lai tiktu gūti ievērojami sasniegumi politikā, rūpniecībā, zinātnē un medicīnā.

7 Tāpēc Dievs līdz pat mūsu dienām ir devis cilvēkiem pilnīgu brīvību, lai viņi paši pārliecinātos, vai no Dieva neatkarīga cilvēku valdīšana nes laimi. Cilvēkiem ir bijis ļauts brīvi izvēlēties, kā rīkoties: būt līdzcietīgiem vai nežēlīgiem, mīlēt vai nīst, rīkoties taisnīgi vai netaisnīgi. Viņiem ir bijis arī jāizjūt, kādas ir katras konkrētas rīcības sekas: miers un labklājība vai arī ļaunums un ciešanas.

Garīgo būtņu sacelšanās

8., 9. a) Kā sākās sacelšanās garīgajā sfērā? b) Ko vēl Sātans pamudināja sacelties, kad bija novērsis no Dieva Ādamu un Ievu?

8 Ir jāņem vērā vēl kaut kas. Pirmie divi cilvēki nebija vienīgie, kas sacēlās pret Dievu. Kas vēl pastāvēja tajā laikā? Garīgas būtnes. Pirms cilvēku radīšanas Dievs bija radījis augstāku dzīvības formu — eņģeļus, kas dzīvoja debesīs. Arī daudzajiem eņģeļiem bija piešķirta gribas brīvība, un arī viņi bija radīti tā, ka viņiem bija nepieciešams pakļauties Dievam. (Ījaba 38:7; Ebrejiem 1:7; Atklāsmes 5:11.)

9 Bībele liecina, ka sacelšanās pret Dievu vispirms notika garīgajā sfērā. Kāda garīga būtne gribēja iegūt absolūtu brīvību un pat gribēja, lai cilvēku pielūgtu viņu. (Mateja 4:8, 9.) Šī dumpīgā būtne kūdīja uz sacelšanos Ādamu un Ievu, melīgi apgalvojot, ka Dievs no viņiem slēpj kaut ko labu. (1. Mozus 3:1—5.) Tāpēc viņu sauc par Velnu (Apmelotāju) un Sātanu (Pretinieku). Vēlāk šis Dieva pretinieks pamudināja sacelties arī citas garīgas būtnes, kas kļuva par ļauniem gariem jeb dēmoniem. (5. Mozus 32:17; Atklāsmes 12:9; 16:14.)

10. Kāds ir cilvēku un garīgo būtņu sacelšanās iznākums?

10 Cilvēki, kas sacēlās pret Dievu, nonāca Sātana un dēmonu ietekmē. Tāpēc Sātans Bībelē ir saukts par ”šās pasaules dievu”, kas ”apstulbojis neticīgās sirdis”. Vēl Bībelē ir rakstīts, ka ”visa pasaule ir grimusi ļaunumā”, tātad pasaule atrodas viņa ļaunajā varā. Jēzus nosauca Sātanu par ”šīs pasaules valdnieku”. (2. Korintiešiem 4:4; 1. Jāņa 5:19; Jāņa 12:31.)

Divi jautājumi

11. Kādu vēl jautājumu izvirzīja Sātans?

11 Sātans izvirzīja vēl vienu jautājumu, kas skāra Dievu. Būtībā viņš apgalvoja, ka Dievs cilvēku radīšanā ir pieļāvis kļūdu un ka neviens cilvēks nerīkosies pareizi, ja to spiedīs rīkoties slikti. Viņš pat apgalvoja, ka grūtībās cilvēki novērsīsies no Dieva. (Ījaba 2:1—5.) Tā Sātans apšaubīja, vai cilvēki spēj būt nevainojami.

12.—14. Kā varēja atklāties patiesība abos Sātana izvirzītajos jautājumos?

12 Tāpēc Dievs ir ļāvis, lai paietu pietiekami ilgs laiks un visas saprātīgās būtnes redzētu, kā tiek atrisināts gan šis jautājums, gan jautājums par Dieva augstāko varu Visumā. (Salīdzināt 2. Mozus 9:16.) Cilvēces vēsturei bija jāpierāda, kurā pusē ir taisnība.

13 Laika gaitā bija jākļūst skaidri redzamam, vai Dievam ir tiesības būt augstākajam valdniekam vai arī cilvēki var valdīt labāk nekā Dievs. Vai cilvēki var paši izveidot laimīgu pasauli bez kariem, noziedzības un netaisnības? Vai cilvēki var nodibināt iekārtu, kurā nepastāv nabadzība un visi zemeslodes iedzīvotāji dzīvo labklājībā? Vai viņi spēj izskaust slimības, apturēt novecošanu un iznīcināt nāvi? Dieva valdīšana to visu būtu spējusi panākt. (1. Mozus 1:26—31.)

14 Laikam ejot, bija jākļūst skaidrai atbildei arī uz otru Sātana izvirzīto jautājumu. Vai Dievs ir kļūdījies, radīdams cilvēkus tieši tādus, kādus viņš tos ir radījis? Vai cilvēki, nonākuši grūtībās, spēj rīkoties pareizi? Vai ir tādi cilvēki, kas vēlas, lai valdītu Dievs, nevis lai cilvēki būtu neatkarīgi no Dieva?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 13. lpp.]

Dievs cilvēkiem ir devis laiku, lai viņi gūtu ievērojamus sasniegumus visās jomās

[Norāde par autortiesībām]

Kosmosa kuģis: attēla pamatā NASA fotoattēls