Pirmā nodaļa

Kas var piešķirt jūsu dzīvei dziļāku jēgu?

VAI jums nav gadījies sapņot par labāku dzīvi jūsu tagadējā dzīvesvietā vai varbūt tropiskā paradīzē? Vairākums cilvēku vismaz kādreiz savā mūžā ir domājuši par to.

Franču mākslinieks Pols Gogēns šādas dzīves meklējumos 1891. gadā devās uz Franču Polinēziju. Tomēr ļoti drīz sevi lika manīt realitāte. Mākslinieka vētrainās pagātnes sekas bija slimība un ciešanas, ko izjuta gan viņš pats, gan citi cilvēki. Juzdams tuvojamies nāvi, Gogēns uzgleznoja darbu, kas ir nodēvēts par ”mākslinieciskā spēka beidzamo apliecinājumu”. Grāmatā Paul Gauguin 1848—​1903—​The Primitive Sophisticate (”Pols Gogēns, 1848—1903. Izsmalcinātais primitīvists”) ir teikts: ”Šajā gleznā atainoto cilvēka darbību spektrs aptver visu mūža ritumu — no dzimšanas līdz pat nāvei.. [..] ..viņa interpretācijā dzīve ir neatminams noslēpums.”

Gogēns nosauca savu gleznu ”No kurienes nākam, kas mēs esam, kurp ejam?”. *

Šie jautājumi jums droši vien nav sveši. Tos uzdod daudzi domājoši cilvēki. Žurnāla The Wall Street Journal redaktors, pieminējis cilvēces sasniegumus zinātnē un tehnikā, reiz rakstīja: ”Mēģinājumos izprast pašu cilvēku, viņa dilemmas, viņa vietu Visumā mēs neesam pavirzījušies daudz tālāk par laiku pirmsākumiem. Mums joprojām nav atbilžu uz jautājumiem par to, kas mēs esam un kāpēc mēs esam, un kurp mēs dodamies.”

Protams, daudzi cilvēki visu savu laiku un enerģiju  veltī rūpēm par ģimeni, iztikas pelnīšanai, ceļošanai vai vēl kādām personiskām interesēm, jo nekādu citu jēgu dzīvē viņi nesaskata. Alberts Einšteins reiz izteicās: ”Cilvēks, kas uzskata savu dzīvi par bezjēdzīgu, ir ne tikai nelaimīgs, bet arī nepiemērots dzīvei.” Šādu uzskatu ietekmēti, daudzi cenšas rast dzīvē jēgu, nododamies mākslai, zinātnei vai labdarībai, lai mazinātu pasaulē pastāvošās ciešanas. Varbūt jūs pazīstat šādus cilvēkus.

Iemesli, kāpēc jautājumi par dzīves jēgu vispār rodas, ir saprotami. Daudzi vecāki, kuru bērns nomirst ar malāriju vai kādu citu slimību, vaicā: ”Kas izraisa tādas ciešanas? Vai tām ir kāda jēga?” Līdzīgi jautājumi nodarbina daudzus jauniešus, kas redz visapkārt nabadzību, slimības un netaisnību. Nežēlīgi kari cilvēkiem bieži liek apšaubīt to, vai dzīvei var būt kāda jēga.

 Pat tad, ja jums nav nācies pārdzīvot neko tik drausmīgu, jūs, iespējams, esat vienisprātis ar profesoru Frīmenu Daisonu, kas ir teicis: ”Uzdodams tos pašus jautājumus, ko uzdeva [Bībelē minētais] Ījabs, es iegūstu sev ļoti cienījamus domubiedrus. Kāpēc mēs ciešam? Kāpēc pasaule ir tik netaisna? Kāda jēga ir sāpēm un traģēdijām?” Arī jūs droši vien gribētu zināt atbildes.

Ja mēs atrastu apmierinošas atbildes uz tikko minētajiem jautājumiem, daudz kas mūsu dzīvē mainītos. Lūk, ko rakstīja kāds profesors, kas bija pārcietis Osvencimas koncentrācijas nometnes šausmas: ”Pasaulē nav nekā cita, ..kas cilvēkam tikpat labi palīdzētu izdzīvot vissliktākajos apstākļos, kā apziņa par to, ka viņa dzīvei ir jēga.” Šis profesors uzskatīja, ka pat cilvēka psihiskā veselība ir saistīta ar jēgas meklējumiem.

Gadsimtu gaitā daudzi cilvēki ir centušies iegūt atbildes ar reliģijas palīdzību. Kad Gautama (Buda) bija redzējis slimu cilvēku, vecu cilvēku un mironi, viņš sāka meklēt apskaidrību jeb jēgu reliģijā, taču viņš neticēja Dievam kā personai. Citi cilvēki ir meklējuši atbildes savā baznīcā.

Bet kas notiek mūsdienās? Daudzi pievērš galveno uzmanību zinātnei, uzskatīdami reliģiju un ”Dievu” par kaut ko nesvarīgu. ”Jo vairāk progresē zinātne,” teikts grāmatā Religion and Atheism, ”jo mazāk vietas paliek Dievam. Dievs ir kļuvis par Pārvietoto Personu.”

Kāpēc cilvēki nepievērš uzmanību Radītājam?

Tendence ignorēt reliģiju un Dievu sakņojas filozofijās, ko radījuši cilvēki, kuri uzsvēra tīrā prāta nozīmi. Čārlzs Darvins uzskatīja, ka ”dabiskā izlase” izskaidro apkārtējo pasauli labāk nekā Radītāja esamība. Zīgmunds Freids mācīja, ka priekšstats par Dievu ir ilūzija. No Frīdriha Nīčes laika līdz pat mūsu  dienām pastāv viedoklis, ka ”Dievs ir miris”. Kaut ko līdzīgu var teikt arī par austrumu filozofijām. Pēc budisma skolotāju domām, par Dievu nekādas zināšanas nav vajadzīgas. Runājot par sintoismu, profesors Tecuo Jamaori ir izteicies, ka ”dievi nav nekas cits kā cilvēki”.

Vai tagad tik plaši izplatītais skepticisms attiecībā uz Radītāja pastāvēšanu ir pamatots? Jādomā, jūs zināt piemērus, kā daži kādreiz vispārpieņemti ”zinātniski fakti” vēlāk ir izrādījušies pilnīgi aplami. Piemēram, gadsimtiem ilgi valdīja uzskats, ka Zeme ir plakana un ka Visums riņķo ap zemeslodi, bet tagad mēs zinām, ka īstenībā tā nebūt nav.

Bet ko var teikt par jaunākām zinātnes atziņām? Piemēram, 18. gadsimta filozofs Deivids Hjūms, kas noraidīja domu par Radītāja esamību, nevarēja izskaidrot bioloģisko formu daudzveidību uz Zemes. Darvina teorija piedāvāja skaidrojumu, kā dzīvības formas ir attīstījušās, taču nedeva atbildi uz jautājumiem, kā dzīvība ir radusies un kāda ir tās jēga.

Iznākumā daudzi zinātnieki un nespeciālisti joprojām nevar atbrīvoties no sajūtas, ka pasaules ainā kaut kā pietrūkst. Zinātniskās teorijas parasti cenšas atbildēt uz jautājumu kā?, taču būtiskākie jautājumi ietver sevī vārdu kāpēc?. Neatbildētie jautājumi ietekmē pat cilvēkus, kas ir audzināti ticības garā. Kāda jauna eiropiete, vēstures studente, teica: ”Manuprāt, Dievs ir miris. Ja viņš tik tiešām eksistētu, pasaulē nevaldītu tāds juceklis kā tagad: nevainīgi cilvēki cieš badu, dzīvnieku sugas izmirst.. [..] Priekšstats par Radītāju ir nejēdzība.” Redzot apstākļus pasaulē, daudzi nespēj saprast, kāpēc Radītājs — ja viņš patiešām ir — neko nedara stāvokļa uzlabošanai.

Tomēr mums jāatzīst, ka iemesls, kāpēc daudzi noraida Radītāja pastāvēšanas iespēju, ir tāds, ka viņi  nevēlas tam ticēt. ”Pat ja Dievs man pats personīgi liktu mainīt manu dzīvi,” kāds Eiropas uzņēmējs sacīja sava uzņēmuma darbiniekam, ”es tomēr to nedarītu. Es gribu dzīvot tā, kā man pašam patīk.” Bez šaubām, ir cilvēki, kas uzskata, ka Radītāja varas atzīšana ierobežotu viņu brīvību un viņu tiesības uz tādu dzīves veidu, kam viņi dod priekšroku. Šādi cilvēki, iespējams, saka: ”Es ticu tikai tam, ko es redzu, un nekādu Radītāju es nevaru saskatīt.”

Taču neatkarīgi no tā, kāpēc cilvēki nepievērš uzmanību Radītājam, jautājumi par dzīvi un tās jēgu tik un tā paliek. Pēc tam kad cilvēki bija sākuši lidot kosmosā, teologam Karlam Bartam tika uzdots jautājums, ko viņš domā par šo tehnoloģijas triumfu. Barts atbildēja: ”Tas neatrisina nevienu no problēmām, kas man naktī neļauj iemigt.” Mūsdienās cilvēki lido kosmosā un strauji apgūst kibertelpu. Tomēr domājoši cilvēki saskata vajadzību pēc tā, lai viņu dzīvei būtu jēga — kaut kas tāds, kas tai piešķirtu īstu nozīmi.

Mēs uzaicinām visus, kas ir brīvi no aizspriedumiem, pārdomāt šo jautājumu dziļāk. Grāmatā Belief in God and Intellectual Honesty (”Ticība Dievam un intelektuālais godīgums”) ir atzīmēts, ka cilvēkam, kuram piemīt ”intelektuāls godīgums”, ir raksturīga gatavība ”rūpīgi pārbaudīt to, ko viņš uzskata par patiesu,” un ”pievērst pietiekami lielu uzmanību arī citiem pieejamiem faktiem”.

”Pieejamiem faktiem”, kas attiecas uz šeit apskatāmo jautājumu, būtu jāpalīdz mums noskaidrot, vai dzīvībai un Visumam ir Radītājs. Un, ja Radītājs pastāv, tad kāds viņš ir? Vai Radītāja personībai ir kāds sakars ar mūsu dzīvi? Tie ir jautājumi, kuru izpēte mums ļaus saprast, kā padarīt savu dzīvi saturīgāku un pilnvērtīgāku.

[Zemsvītras piezīme]

 [Attēls pa visu lapu 4. lpp.]

[Attēls 6. lpp.]

Gogēna gleznas nosaukumā ir izvirzīti jautājumi par dzīves jēgu