Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

No ”RNS pasaules” vai citas pasaules?

No ”RNS pasaules” vai citas pasaules?

Pielikums B

No ”RNS pasaules” vai citas pasaules?

Neredzēdami izeju no strupceļa DNS, RNS un olbaltumvielu kopdarbības skaidrošanā, daži speciālisti ir izvirzījuši ”RNS pasaules” teoriju. Kas tā ir par teoriju? Saskaņā ar šo viedokli, dzīvības izcelsme nav izskaidrojama ar vienlaicīgu DNS, RNS un olbaltumvielu rašanos; pirmais dzīvības impulss esot bijusi RNS viena pati. Vai šī teorija ir ticama?

Divdesmitā gadsimta 80. gados laboratoriskos pētījumos tika atklāts, ka RNS molekulas var darboties kā fermenti attiecībā pašas pret sevi: tās spēj saskaldīt sevi divās daļās un pēc tam atkal sakļauties kopā. Tāpēc tika pieņemts, ka RNS varbūt ir bijusi pirmā molekula, kas pati spēja replicēties jeb dubultoties. Saskaņā ar šo teoriju, laika gaitā RNS molekulas iemācījās veidot šūnu membrānas un visbeidzot no šī RNS organisma radās DNS. ”Kā uzskata RNS pasaules apustuļi,” raksta Fils Koens žurnālā New Scientist, ”viņu teorijai pienākas ja ne gluži evaņģēlija, tad vismaz patiesībai vistuvākās teorijas statuss.”

Bet nebūt ne visi zinātnieki piekrīt, ka notikumi ir risinājušies tieši tā. Kā norāda Koens, skeptiķi ”iebilda: kaut gan ir izdevies nodemonstrēt, ka divas RNS molekulas mēģenē ir mazliet sevi izkropļojušas, tas vēl ne tuvu neļauj apgalvot, ka RNS spēja pati saviem spēkiem uzbūvēt šūnu un izraisīt dzīvības izcelsmi uz Zemes”.

Teorijai ir arī citas vājās vietas. Pēc biologa Karla Vēzes domām, ”RNS pasaules [teorijai] ir nelabojami trūkumi, jo tā neizskaidro, no kurienes radās pirmo RNS molekulu sintēzei nepieciešamā enerģija”. Zinātniekiem nav izdevies atrast nevienu RNS fragmentu, kas spētu nokopēt pats sevi bez jebkādas palīdzības no malas. Turklāt neatrisināts paliek arī jautājums par to, kā tad radās pati RNS. Kaut arī ”RNS pasaules” teorija parādās daudzās mācību grāmatās, tās lielākajai daļai, atzīmē pētnieks Gerijs Olsens, ir raksturīgs ”uz pieņēmumiem balstīts optimisms”.

Vēl viena teorija, ko atbalsta daļa zinātnieku, ir tāda, ka dzīvība uz mūsu planētas ir ”iesēta” no kosmosa. Taču šī teorija faktiski izvairās no jautājuma par to, kā dzīvība ir cēlusies. Teikt, ka dzīvība ir nākusi no kosmosa, atzīmē populārzinātnisku darbu autors Boiss Rensbergers, ”nozīmē vienkārši pārcelt šo noslēpumaino notikumu uz citurieni”. Šāds apgalvojums neizskaidro dzīvības izcelsmi. Tas tikai apiet šo jautājumu un pārvieto dzīvības rašanos uz citu saules sistēmu vai galaktiku. Pamatjautājums paliek neatbildēts.