Kā ir izskaidrota trīsvienība?

ROMAS katoļu baznīca paziņo: ”Trīsvienība ir termins, ko lieto, lai apzīmētu kristiešu reliģijas galveno doktrīnu.. Tā, piemēram, atanasiešu ticības apliecinājumā teikts: ”Tēvs ir Dievs, Dēls ir Dievs un Svētais Gars ir Dievs, un tomēr nav trīs Dievu, bet viens Dievs.” Šajā Trīsvienībā.. šīs Personas ir vienlīdz mūžīgas un vienlīdzīgas: neviena nav radīta un visas ir visvarenas.” (The Catholic Encyclopedia.)

Gandrīz visas kristīgās pasaules baznīcas tam piekrīt. Piemēram, grieķu pareizticīgā baznīca arī sauc trīsvienību par ”kristietības fundamentālo doktrīnu”, pat sakot: ”Kristieši ir tie, kas pieņem Kristu kā Dievu.” Grāmatā Our Orthodox Christian Faith (Mūsu pareizticīgo kristiešu ticība) šī pati baznīca paziņo: ”Dievs ir trīsvienīgs. [..] Tēvs ir absolūtais Dievs. Dēls ir absolūtais Dievs. Svētais Gars ir absolūtais Dievs.”

Tātad trīsvienību uzskata par ”vienu Dievu trijās personās”. Katra no tām esot bez sākuma  un esot eksistējusi mūžīgi. Katra esot visvarena, un neviena neesot ne lielāka, ne mazāka par otru.

Vai šādam domu izklāstam ir grūti izsekot? Daudzi patiesi ticīgie ir atzinuši, ka tas ir neskaidri, pretrunā ar veselo saprātu un atšķirīgi no jebkā cita viņu pieredzē. Viņi jautā, kā tas ir iespējams, ka Tēvs ir Dievs, Jēzus ir Dievs un svētais gars ir Dievs, tomēr ir nevis trīs Dievi, bet tikai viens Dievs?

”Nav cilvēka prātam aptverama”

ŠĀDA neskaidrība ir plaši izplatīta. Kā norādīts enciklopēdijā The Encyclopedia Americana, ir pieņemts uzskatīt, ka doktrīna par trīsvienību ”nav cilvēka prātam aptverama”.

Daudzi, kas pieņem trīsvienību, domā tieši tāpat. Monsinjors Jūdžīns Klārks saka: ”Dievs ir viens, un Dievs ir trīs. Tā kā radītajā nekā tāda nav, mēs to nevaram saprast, bet tikai pieņemt.” Kardināls Džons O’Konors paziņo: ”Mēs zinām, ka tas ir neaptverami dziļš noslēpums, ko mēs pat nevaram mēģināt izprast.” Arī pāvests Jānis Pāvils II runā par ”Dieva Trīsvienības neizdibināmo noslēpumu”.

Vārdnīcā A Dictionary of Religious Knowledge (Reliģisko zināšanu vārdnīca) teikts: ”Trīsvienības piekritēju vidū nav vienotības, kas īsti ir šī doktrīna jeb, precīzāk sakot, kā tā ir izskaidrojama.”

Tāpēc mēs varam saprast, kāpēc enciklopēdijā New Catholic Encyclopedia (Jaunā katoļu enciklopēdija) atzīmēts: ”Romas katoļu semināros ir maz tādu Trīsvienības teoloģijas pasniedzēju, kas pastāvīgi netiktu nomocīti ar jautājumu: ”Bet kā lai sprediķo par Trīsvienību?” Un, ja šāds jautājums ir neskaidrības pazīme studentu vidū, tad, iespējams, tas ir ne mazākas līdzīgas neskaidrības pazīme viņu profesoru vidū.”

Šī novērojuma pareizību var pārbaudīt, ja aizejam uz bibliotēku un izpētām grāmatas, kurās atbalstīta trīsvienība. Neskaitāmas lappuses ir aprakstītas, mēģinot to izskaidrot. Taču pēc cīņas neskaidro teoloģisko terminu un paskaidrojumu labirintā pārbaudītāji tomēr aiziet projām neapmierināti.

Šajā sakarā jezuīts Džozefs Brekens savā grāmatā What Are They Saying About the Trinity? (Ko viņi saka par Trīsvienību?) konstatē: ”Priesteri, kas ar sevišķām pūlēm mācījās.. par Trīsvienību semināra gados, protams, atturējās to stādīt priekšā cilvēkiem no kanceles pat Trīsvienības svētdienā. [..] Kāpēc garlaikot cilvēkus ar kaut ko tādu, ko galu galā viņi kā nākas nesapratīs tik un tā?” Viņš arī saka: ”Trīsvienība ir oficiālas ticības lieta, bet tai ir maza vai pavisam nav [ietekmes] kristieša ikdienas dzīvē un pielūgsmē.” Tomēr tā ir baznīcu ”centrālā doktrīna”!

Katoļu teologs Hanss Kings savā grāmatā Christianity and the World Religions (Kristietība un pasaules reliģijas) piezīmē, ka trīsvienība ir viens no iemesliem, kāpēc baznīcas nav bijušas spējīgas panākt kaut cik ievērojamu progresu tautās, kas nav kristietiskas. Viņš paziņo: ”Šai Trīsvienības idejai pat labi informēti musulmaņi vienkārši nevar izsekot, tāpat kā arī jūdiem līdz šim nav izdevies to aptvert. [..] Atšķirības, ko radījusi Trīsvienības doktrīna starp vienu Dievu un trīs hipostāzēm, neapmierina musulmaņus, kuriem teoloģiskie termini, kas nākuši no sīriešu, grieķu un latīņu valodas, drīzāk ir radījuši apjukumu nekā viņus apgaismojuši. Musulmaņi uzskata, ka tā ir tikai vārdu spēle. [..] Kāpēc gan kādam būtu jāvēlas kaut ko pievienot priekšstatam par Dieva viendabīgumu un unikālumu, kas var tikai pavājināt vai likvidēt šo viendabīgumu un unikālumu?”

”Dievs nav neskaidrības Dievs”

KĀ ŠĀDA neskaidra doktrīna varēja rasties? The Catholic Encyclopedia apgalvo: ”Šī tik noslēpumainā dogma kā priekšnoteikumu pieprasa Dieva atklāsmi.” Katoļu zinātnieki Karls Rāners un Herberts Forgrimlers savā vārdnīcā Theological Dictionary norāda: ”Trīsvienība ir noslēpums.. vārda tiešā nozīmē.., ko nav iespējams izprast bez atklāsmes, un pat  pēc atklāsmes tā nevar kļūt pilnīgi saprotama.”

Tomēr apgalvojums, ka priekšstatam par trīsvienību, tāpēc ka tā ir tik neskaidrs noslēpums, ir jānāk no Dieva atklāsmes, izraisa vēl vienu būtisku problēmu. Kāpēc? Tāpēc, ka pati Dieva atklāsme nepieļauj šādu viedokli par Dievu: ”Dievs nav neskaidrības Dievs.” (1. Korintiešiem 14:33, Revised Standard Version.)

Ņemot vērā šo apgalvojumu — vai Dievs būtu atbildīgs par tik neskaidru doktrīnu attiecībā uz viņu, ka pat ebreju, grieķu un latīņu valodas pētnieki patiesībā to nespēj izskaidrot?

Bez tam, vai tad cilvēkiem jābūt teologiem, ’lai viņi atzītu vienīgo patieso Dievu un Jēzu Kristu, ko viņš sūtījis’? (Jāņa 17:3.) Ja tas tā būtu, kāpēc tad tik maz izglītoto jūdu reliģisko vadoņu atzina Jēzu par Mesiju? Viņa mācekļi bija, tieši pretēji, necili zemnieki, zvejnieki, nodokļu vācēji, mājsaimnieces. Šie vienkāršie cilvēki bija tik pārliecināti par to, ko Jēzus mācīja par Dievu, ka viņi varēja mācīt to citiem un bija pat gatavi mirt par savu pārliecību. (Mateja 15:1-9; 21:23-32, 43; 23:13-36; Jāņa 7:45-49; Apustuļu darbi 4:13.)

[Attēls 4. lpp.]

Jēzus mācekļi bija necili, vienkārši cilvēki, nevis reliģiskie vadoņi