Pielūdz Dievu, pamatojoties uz viņa noteikumiem

JĒZUS lūgšanā Dievam teica: ”Šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst tevi [uzņem zināšanas par tevi, NW], vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” (Jāņa 17:3.) Kāda veida zināšanas? ”[Dievs] grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas [nonāk pie precīzām zināšanām par patiesību, NW].” (1. Timotejam 2:4.) The Amplified Bible pasniedz panta pēdējo daļu šādi: ”Zina precīzi un pareizi [dievišķo] patiesību.”

Tātad Dievs vēlas, lai mēs zinātu par viņu un viņa nodomiem precīzi, saskaņā ar dievišķo patiesību. Un Dieva Raksti, Bībele, ir šīs patiesības avots. (Jāņa 17:17; 2. Timotejam 3:16, 17.) Kad cilvēki būs precīzi iemācījušies to, ko Bībele saka par Dievu, viņi vairīsies būt līdzīgi tiem, par kuriem Vēstulē romiešiem 10:2, 3 teikts, ka viņi ”deg par Dievu, bet bez izpratnes”. Vai arī līdzīgi samariešiem, kuriem Jēzus teica: ”Jūs pielūdzat, ko nezināt.” (Jāņa 4:22.)

Tāpēc, ja mēs vēlamies, lai Dievs mūs atzītu, mums sev ir jājautā: ko Dievs pats par sevi saka? Kā viņš vēlas, lai viņu pielūdz? Kādi ir viņa nodomi, un kā mums būtu jādzīvo, lai atbilstu tiem? Precīzas zināšanas par patiesību dod mums pareizās atbildes uz šādiem jautājumiem. Tad mēs varam pielūgt Dievu, pamatojoties uz viņa noteikumiem.

Neslavas celšana Dievam

”TO, KAS Mani turēs godā, to arī Es pagodināšu,” saka Dievs. (1. Samuēla 2:30.) Vai Dievam tas dara godu, ja kādu uzskata par vienlīdzīgu ar viņu? Vai tas viņam dara godu, ja Mariju sauc par ”dievmāti” un par ”Starpnieci.. starp Radītāju un Viņa radītajām būtnēm”, kā to dara New Catholic Encyclopedia? Nē, šīs idejas ļoti aizskar Dievu. Neviens nav vienlīdzīgs ar viņu; viņam arī nav miesīgas mātes, jo Jēzus nav Dievs. Un nav nekādas ”Starpnieces”, jo Dievs ir iecēlis tikai ”vienu starpnieku starp Dievu un cilvēkiem” — Jēzu. (1. Timotejam 2:5; 1. Jāņa 2:1, 2.)

Bez šaubām, trīsvienības doktrīna ir padarījusi neskaidru un vājinājusi cilvēku izpratni par Dieva patieso stāvokli. Tā traucē cilvēkiem precīzi iepazīt Visaptverošo Suverēnu, Dievu Jehovu, un pielūgt viņu, pamatojoties uz viņa noteikumiem. Atbalstot to, teologs Hanss Kings teica: ”Kāpēc gan kādam būtu jāvēlas kaut ko pievienot priekšstatam par Dieva viendabīgumu un unikālumu, kas var tikai pavājināt vai likvidēt šo viendabīgumu un unikālumu?” Bet tieši to ticība trīsvienībai ir izdarījusi.

Tie, kas tic trīsvienībai, ”nav turējuši cieņā viņiem doto Dieva atziņu [nav cienījuši Dievu turēt atzīšanā, LB-26]”. (Romiešiem 1:28.) Šajā pantā arī teikts: ”Dievs viņiem licis krist necienīgās tieksmēs, ka viņi dara to, kas neklājas.” Pantos 29-31 ir uzskaitītas dažas no šīm lietām, ”kas neklājas”, piemēram, ”slepkavības, ķildas”, ”nepastāvība, cietsirdība un nežēlība”. Tieši šīs lietas ir piekopušas reliģijas, kas pieņem trīsvienību.

Piemēram, trīsvienības piekritēji bieži vien ir vajājuši un pat nogalinājuši tos, kas noliedza trīsvienības doktrīnu. Un viņi ir gājuši pat tālāk. Karu laikā viņi ir nogalinājuši savus trīsvienīgās ticības biedrus. Kas varētu būt vēl vairāk tāds, ”kas neklājas”, nekā tas, ka katoļi nogalina katoļus, pareizticīgie nogalina pareizticīgos, protestanti nogalina protestantus, — un tas viss viena un tā paša trīsvienīgā dieva vārdā?

Taču Jēzus skaidri teica: ”No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jāņa 13:35.) Dieva Raksti vēl papildina to, sacīdami: ”No tā var pazīt Dieva bērnus un velna bērnus; katrs, kas nedara taisnību, nav no Dieva, arī tas ne, kas nemīl savu brāli.” Tie pielīdzina tos, kas nogalina savus garīgos brāļus, Kainam, ”kas bija no ļaunā [Sātana] un nokāva savu brāli”. (1. Jāņa 3:10-12.)

Tādā veidā juceklīgu doktrīnu mācīšana par Dievu ir bijusi par cēloni darbiem, kas pārkāpj viņa likumus. Tiešām, tas, kas ir noticis starp visiem kristīgās pasaules cilvēkiem, saskan ar dāņu teologa Sērena Kirkegora doto aprakstu: ”Kristīgā pasaule, pati to īsti neapzinoties, ir atmetusi kristietību.”

 Kristīgās pasaules garīgais stāvoklis atbilst tam, ko rakstīja apustulis Pāvils: ”Tie apgalvo, ka pazīstot Dievu, bet darbos to noliedz. Neganti un nepaklausīgi būdami, tie nav derīgi nevienam labam darbam.” (Titam 1:16.)

Drīz, kad Dievs darīs galu tagadējai ļaunajai lietu sistēmai, trīsvienības kristīgā pasaule tiks saukta pie atbildības. Un tā saņems nelabvēlīgu spriedumu par savām darbībām un doktrīnām, kas ceļ Dievam neslavu. (Mateja 24:14, 34; 25:31-34, 41, 46; Atklāsmes 17:1-6, 16; 18:1-8, 20, 24; 19:17-21.)

Noraidi trīsvienību

NEVAR būt nekādu kompromisu ar Dieva patiesībām. Tādēļ pielūgt Dievu, pamatojoties uz viņa noteikumiem, nozīmē noraidīt trīsvienības doktrīnu. Tā ir pretrunā ar to, kam ticēja un ko mācīja pravieši, Jēzus, apustuļi un agrīnie kristieši. Tā ir pretrunā ar to, ko par sevi saka Dievs viņa paša inspirētajos Rakstos. Viņš pamāca: ”Pieminiet.., ka Es esmu Dievs un cita nav neviena, Dievs, kam nav cita līdzīga!” (Jesajas 46:9.)

Tas, ka Dievu padara par neskaidru un noslēpumainu, nekalpo viņa interesēm. Tieši pretēji — jo lielākā mērā Dievs un viņa nodomi cilvēkiem kļūst neskaidri, jo labāk tas atbilst Dieva pretinieka, Sātana Velna, ”šās pasaules dieva”, interesēm. Tas ir viņš, kas veicina šādu nepatiesu doktrīnu izplatīšanos, lai ’apstulbotu neticīgās sirdis [neticīgo prātus, NW]’. (2. Korintiešiem 4:4.) Un trīsvienības doktrīna kalpo arī garīdznieku interesēm, kas grib saglabāt savu varu pār cilvēkiem, jo viņi iztēlo sevi par vienīgajiem, kas to spējot saprast. (Skatīt Jāņa 8:44.)

Precīzas zināšanas par Dievu sniedz lielu atvieglojumu. Tās atbrīvo mūs no mācībām, kas ir pretrunā ar Dieva Rakstiem, un no organizācijām, kas ir atkritušas no tiem. Jo Jēzus teica: ”Jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” (Jāņa 8:32.)

Ja godājam Dievu kā augstāko un pielūdzam viņu, pamatojoties uz viņa noteikumiem, mēs varam izvairīties no tiesas sprieduma, kam viņš drīz liks nākt pār atkritušo kristīgo pasauli. Pretstatā tai mēs varam ar prieku gaidīt Dieva labvēlību, šai sistēmai beidzoties: ”Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.” (1. Jāņa 2:17.)

[Attēls 31. lpp.]

Šī gadsimtiem vecā skulptūra, kas atrodas Francijā, attēlo, kā trīsvienība kronē ”jaunavu” Mariju. Ticības trīsvienībai sekas bija tās, ka Mariju sāka godāt, uzskatot viņu par ”Dievmāti”