Vai tā nepārprotami ir Bībeles mācība?

JA TRĪSVIENĪBA būtu patiesa, tad tā būtu skaidri un pastāvīgi pieminēta Bībelē. Kāpēc? Tāpēc, ka Bībele ir Dieva atklāsme par sevi cilvēcei, kā to apliecināja apustuļi. Un, tā kā mums ir jāpazīst Dievs, lai viņu pielūgtu viņam pieņemamā veidā, Bībelē būtu jābūt skaidri izklāstītam, kas tieši viņš ir.

Pirmā gadsimta ticīgie uzskatīja Rakstus par neapšaubāmu Dieva atklāsmi. Tie bija viņu ticības pamats, galīgais autoritatīvais izziņas avots. Piemēram, kad apustulis Pāvils sludināja cilvēkiem Berojā, viņi ”vārdu labprāt uzņēma, meklēdami ikdienas rakstos, vai tas tā esot”. (Apustuļu darbi 17:10, 11.)

Ko izcilie Dieva vīri tajā laikā lietoja par autoritatīvu izziņas avotu? Apustuļu darbos 17:2, 3 stāstīts: ”Pāvils, kā parasti, ..runāja ar tiem par rakstiem, tos izskaidrodams un pierādīdams.”

Jēzus pats rādīja piemēru ar to, ka lietoja Rakstus par pamatu savai mācībai un atkārtoti sacīja: ”Stāv rakstīts.” ”Viņš tiem izskaidroja visus rakstus, kas par viņu rakstīti.” (Mateja 4:4, 7; Lūkas 24:27.)

Tātad Jēzus, Pāvils un pirmā gadsimta ticīgie lietoja Rakstus par savas mācības pamatu. Viņi zināja, ka ”ikkatrs Dieva iedvesmots raksts ir arī noderīgs [visi Raksti ir Dieva inspirēti un sniedz labumu, izmantojot tos, NW] mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai [izskaidrošanai, NW], audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam”. (2. Timotejam 3:16, 17; skatīt arī 1. Korintiešiem 4:6, LB-26; 1. Tesaloniķiešiem 2:13; 2. Pētera 1:20, 21.)

Tā kā Bībele var ’izskaidrot’, tai būtu skaidri jāatspoguļo informācija par tik fundamentālu jautājumu, par kādu pretendē būt trīsvienība. Bet vai paši teologi un vēsturnieki domā, ka tā nepārprotami ir Bībeles mācība?

”Trīsvienība” Bībelē?

PROTESTANTU publikācijā teikts: ”Vārds ”Trīsvienība” Bībelē nav atrodams.. Tāda vārda baznīcas teoloģijā oficiāli nebija līdz 4. gadsimtam.” (The Illustrated Bible Dictionary.) Un kāda katoļu autoritāte izsakās, ka trīsvienība ”nav.. tieši un bez aplinkiem [dots] vārds no Dieva”. (New Catholic Encyclopedia.)

Enciklopēdijā The Catholic Encyclopedia arī ir komentēts: ”Rakstos tomēr nav neviena paša termina, ar kuru trīs dievišķās Personas būtu apzīmētas kā kopā esošas. Vārds τρίας [trías] (no kura ir tulkots latīņu vārds trinitas) pirmo reizi atrasts Antiohijas Teofila darbos ap 180. gadu m.ē. [..] Nedaudz vēlāk tas parādās savā latīņu valodas formā trinitas Tertuliānam.”

Tomēr tas pats par sevi nav nekāds pierādījums, ka Tertuliāns mācīja trīsvienību. Katoļu darbā Trinitas—A Theological Encyclopedia of the Holy Trinity (Trinitas — Svētās Trīsvienības teoloģiska enciklopēdija), piemēram, teikts, ka citi vēlāk lietoja dažus Tertuliāna vārdus, lai skaidrotu trīsvienību. Turpinājumā tur ir brīdināts: ”Bet nedrīkst izdarīt pārsteidzīgus secinājumus no šī vārda lietojuma, jo  viņš šos vārdus neattiecina uz Trīsvienības teoloģiju.”

Ebreju rakstu liecība

KAUT gan vārds ”trīsvienība” nav atrodams Bībelē, varbūt vismaz trīsvienības ideja tajā tiek skaidri izteikta? Piemēram, ko atklāj Ebreju raksti (”Vecā derība”)?

Enciklopēdijā The Encyclopedia of Religion atzīts: ”Teologi šodien piekrīt, ka ebreju Bībele nesatur trīsvienības doktrīnu.” Un arī enciklopēdijā New Catholic Encyclopedia teikts: ”Svētās Trīsvienības doktrīna netiek mācīta V[ecajā] d[erībā].”

Līdzīgi tam savā grāmatā The Triune God (Trīsvienīgais Dievs) jezuīts Edmunds Fortmens atzīst: ”Vecajā derībā.. nekas nav atklāti vai arī aplinkus minēts par Trīsvienīgo Dievu, kas ir Tēvs, Dēls un Svētais Gars. [..] Nav nekādu liecību, ka kādam no reliģiskajiem rakstniekiem būtu radusies kaut mazākā nojausma par [Trīsvienības] eksistenci dievišķajā būtībā. [..] Mēģināt saskatīt [”Vecajā derībā”] mājienus vai pirmtēlus, vai ”aizplīvurotas zīmes” par personu trīsvienību nozīmētu pārspīlēt to, ko teikuši un domājuši reliģiskie rakstnieki.” (Kursīvs mūsu.)

Pašu Ebreju rakstu pārbaude šos komentārus apstiprina. Tātad pirmajās 39 Bībeles grāmatās, kas sastāda patieso inspirēto Ebreju rakstu kanonu, nekāda skaidra trīsvienības mācība nav atrodama.

Grieķu rakstu liecība

BET varbūt tad Kristiešu grieķu raksti (”Jaunā derība”) skaidri runā par trīsvienību?

Enciklopēdijā The Encyclopedia of Religion teikts: ”Teologi piekrīt, ka arī Jaunā derība nesatur nepārprotami atklātu trīsvienības doktrīnu.”

Jezuīts Fortmens izsakās: ”Jaunās derības pierakstītāji.. nedod mums nekādu oficiālu vai noformulētu Trīsvienības doktrīnu, kā arī nekādu nepārprotami atklātu mācību, ka vienā Dievā ir trīs vienlīdzīgas dievišķas personas. [..] Nekur mēs neatrodam kādu trīsvienības doktrīnu par trīs atšķirīgu individualitāšu dievišķu dzīvi un darbošanos vienā un tajā pašā dievišķajā būtībā.”

Enciklopēdijā The New Encyclopædia Britannica secināts: ”Ne tāds vārds kā ”trīsvienība”, ne arī nepārprotami atklāta doktrīna Jaunajā derībā nav sastopama.”

Bernhards Loze grāmatā A Short History of Christian Doctrine (Īsa kristiešu doktrīnas vēsture) raksta: ”Kas attiecas uz Jauno derību, tajā nevar atrast reālu doktrīnu par trīsvienību.”

Vārdnīcā The New International Dictionary of New Testament Theology (Jaunās derības teoloģijas jaunā starptautiskā vārdnīca) ir konstatēts līdzīgi: ”J[aunā] d[erība] nesatur izstrādātu doktrīnu par Trīsvienību. ”Bībelē nav tieša paziņojuma, ka Tēvs, Dēls un Svētais Gars ir vienādas būtības,” [teicis protestantu teologs Karls Barts].”

Jeila universitātes profesors E. Vošbērns Hopkinss apliecina: ”Jēzum un Pāvilam trīsvienības doktrīna acīm redzami nebija pazīstama; ..viņi par to neko nav teikuši.” (Origin and Evolution of Religion — Reliģijas izcelšanās un tās evolūcija.)

Vēsturnieks Arturs Veigals piezīmē: ”Jēzus Kristus nekad nepieminēja šādu fenomenu, un nevienā vietā Jaunajā derībā vārds ”trīsvienība” nav sastopams. Šādu ideju baznīca pieņēma tikai trīssimt gadu pēc mūsu Kunga nāves.” (The Paganism in Our Christianity.)

Tātad ne 39 Ebreju rakstu grāmatas, ne Kristiešu grieķu rakstu 27 inspirēto grāmatu kanons nesniedz nekādu skaidru trīsvienības mācību.

Vai agrīnie kristieši to mācīja?

VAI agrīnie kristieši mācīja trīsvienību? Ņem vērā šādus vēsturnieku un teologu komentārus:

”Sākotnējai kristietībai nebija nepārprotami atklātas Trīsvienības doktrīnas, kādu pēc tam izstrādāja ticības apliecinājumos.” (The New International Dictionary of New Testament Theology.)

”Tomēr agrīnie kristieši sākumā nedomāja lietot [trīsvienības] ideju savā ticībā. Viņi apliecināja savu padevību Dievam Tēvam un Jēzum Kristum, Dieva Dēlam, un viņi atzina.. Svēto Garu; bet nebija nekādas domas par to, ka šie trīs būtu reāla trīsvienība, vienlīdzīgi un savienoti Vienā.” (The Paganism in Our Christianity.)

”Sākumā kristiešu ticība nebija trīsvienīga..  Tā nebija tāda apustuļu un pēcapustuļu laikos, kā tas ir atspoguļots J[aunajā] d[erībā] un citos agrīno kristiešu rokrakstos.” (Encyclopædia of Religion and Ethics.)

”Līdz 4. gadsimta beigām formulējums ”viens Dievs trijās Personās” vēl nebija stabili iedibināts un noteikti arī nebija pilnībā iekļāvies kristiešu dzīvē un tās ticības izpausmēs. [..] Apustulisko tēvu mācībā nav bijis nekā tāda, kas pat daļēji tuvotos šādam domāšanas veidam vai viedoklim.” (New Catholic Encyclopedia.)

Ko mācīja pirmsnīkajas baznīcas tēvi

PIRMSNĪKAJAS baznīcas tēvi tika uzskatīti par vadošajiem reliģiskajiem skolotājiem agrīnajos gadsimtos pēc Kristus dzimšanas. Par to, ko viņi mācīja, ir vērts painteresēties.

Justīns Moceklis, kas nomira ap 165. gadu m.ē., sauca pirmscilvēka Jēzu par radītu eņģeli, kas ir ”cits, nevis Dievs, kurš radījis visas lietas”. Viņš teica, ka Jēzus bija padots Dievam un ”nekad nedarīja neko citu kā tikai to, ko Radītājs.. gribēja, lai viņš dara un saka”.

Irenejs, kas nomira ap 200. gadu m.ē., teica, ka pirmscilvēka Jēzus pastāvēja atsevišķi no Dieva un bija padots viņam. Viņš parādīja, ka Jēzus nav vienlīdzīgs ar ”Vienu patieso un vienīgo Dievu”, kas ir ”augstāks par visu un kam blakus cita tāda nav neviena”.

Aleksandrijas Klements, kas nomira ap 215. gadu m.ē., sauca Dievu par ”neradīto un neiznīcīgo, un vienīgo patieso Dievu”. Viņš teica, ka Dēls ”ir blakus vienīgajam visvarenajam Tēvam”, bet nav vienlīdzīgs ar viņu.

Tertuliāns, kas nomira ap 230. gadu m.ē., mācīja Dieva pārākumu. Viņš piezīmēja: ”Tēvs ir atšķirīgs no Dēla (cits), jo viņš ir lielāks; tāpat kā tas, kas dod dzīvību, ir atšķirīgs no tā, kuram dota dzīvība; tas, kas sūta, ir atšķirīgs no tā, kurš sūtīts.” Viņš arī teica: ”Bija laiks, kad Dēla nebija. [..] Pirms viss bija, Dievs bija viens pats.”

Hipolits, kas nomira ap 235. gadu m.ē., teica, ka Dievs ir ”viens Dievs, pirmais un Vienīgais, visa Veidotājs un Kungs”, kam ”nav [vecumā] līdzīga ar viņu.. Bet viņš bija Viens, viens pats ar sevi; viņš pēc savas gribas radīja to, kā pirms tam nebija”, piemēram, radīto pirmscilvēka Jēzu.

Origens, kas nomira ap 250. gadu m.ē., teica, ka ”Tēvs un Dēls ir divas substances, ..divi pēc savas būtības” un, ”salīdzinot ar Tēvu, [Dēls] ir ļoti vāja gaisma”.

Apkopojot vēsturiskās liecības, Elvans Lemsons grāmatā The Church of the First Three Centuries (Pirmo trīs gadsimtu baznīca) saka: ”Plaši izplatītā, mūsdienu trīsvienības doktrīna.. nerod nekādu atbalstu Justīna [Mocekļa] valodā; un šo novērojumu var attiecināt uz visiem pirmsnīkajas baznīcas tēviem, tas ir, uz visiem kristiešu rakstniekiem trīs gadsimtus pēc Kristus dzimšanas. Taisnība, viņi runā par Tēvu, Dēlu un.. svēto Garu, bet ne kā par vienlīdzīgiem, ne kā par skaitliski vienu būtību, ne kā par trijiem vienā, katrā ziņā ne tā, kā to tagad pieņem trīsvienības atbalstītāji. Skaidrs ir tieši pretējais.”

Tātad, pārskatot liecību, ko sniedz Bībele un vēsture, kļūst skaidrs, ka trīsvienība bija sveša gan Bībelē aprakstītajā laika posmā, gan vairākus gadsimtus pēc tam.

[Izceltais teksts 7. lpp.]

”Nav nekādu liecību, ka kādam no reliģiskajiem rakstniekiem būtu radusies kaut mazākā nojausma par [Trīsvienības] eksistenci dievišķajā būtībā.” (The Triune God)