2. nodaļa

Grāmata, kas atklāj zināšanas par Dievu

1., 2. Kāpēc ir nepieciešams, lai Radītājs mūs vadītu?

PAVISAM saprātīgi būtu spriest, ka Radītājs, kas mūs mīl, ir devis cilvēcei grāmatu, kur meklēt norādījumus un vadību. Tu taču piekritīsi, ka cilvēkiem nepieciešama vadība.

² Vairāk nekā pirms 2500 gadiem kāds pravietis un vēsturnieks rakstīja: ”Savā dzīvē vīrs nevar pats droši noteikt savu ceļu.” (Jeremijas 10:23.) Mūsdienās šo vārdu patiesīgums ir redzams labāk nekā jebkad iepriekš! Tāpēc vēsturnieks Viljams Maknīls teica: ”Cilvēka piedzīvojumi uz šīs planētas ir veidojušies no gandrīz nepārtrauktas sabiedrisko iekārtu krīžu un sabrukumu virknes.”

3., 4. a) Kādai būtu jābūt mūsu attieksmei pret Bībeles studēšanu? b) Kā mēs iepazīsim Bībeli?

³ Bībele apmierina visas mūsu vajadzības pēc gudras vadības. Tiesa, daudzi apjūk, kad pirmo reizi pāršķirsta Bībeli. Tā ir apjomīga grāmata, un dažas vietas tajā nemaz nav tik viegli saprast. Iedomāsimies, ka tev ir iedots dokuments, kurā rakstīts, kas tev jādara, lai varētu saņemt lielu mantojumu. Vai tu neatlicinātu laiku un rūpīgi neizstudētu šo dokumentu? Un tad, ja dokumentā būtu grūti saprotamas vietas, tu droši vien lūgtu palīdzību kādam, kam ir pieredze šādos jautājumos. Vai ar līdzīgu  attieksmi nevarētu ķerties pie Bībeles studēšanas? (Apustuļu darbi 17:11.) Ar to ir saistīts kaut kas svarīgāks nekā mantots īpašums. Iepriekšējā nodaļā jau tika minēts, ka zināšanas par Dievu var dot mūžīgu dzīvi.

⁴ Iepazīsim tuvāk grāmatu, kas atklāj zināšanas par Dievu. Vispirms vispārīgos vilcienos aplūkosim Bībeles saturu. Pēc tam apskatīsim iemeslus, kāpēc informēti cilvēki uzskata šo grāmatu par Dieva iedvesmotiem Rakstiem.

KAS IETVERTS BĪBELĒ

5. a) Kas ir ietverts Ebreju rakstos? b) Kas ir ietverts Grieķu rakstos?

⁵ Bībelē ietvertas 66 grāmatas, un tai ir divas daļas, ko bieži sauc par Veco derību un Jauno derību. No Bībeles grāmatām 39 ir uzrakstītas galvenokārt senebreju valodā un 27 — grieķu valodā. Ebreju raksti sākas ar Pirmo Mozus grāmatu un beidzas ar Maleahija grāmatu, un tajos stāstīts par radīšanu, kā arī par pirmajiem 3500 gadiem cilvēces vēsturē. Lasot šo Bībeles daļu, mēs uzzinām par Dieva un israēliešu attiecībām no 16. gadsimta p.m.ē., kad radās Israēla nācija, līdz 5. gadsimta vidum p.m.ē. * Grieķu rakstos, kas sākas ar Mateja evaņģēliju un beidzas ar Jāņa atklāsmes grāmatu, galvenā uzmanība tiek pievērsta Jēzus Kristus un viņa sekotāju mācībām un darbībai pirmajā gadsimtā m.ē.

6. Kāpēc jāstudē visa Bībele?

⁶ Ir cilvēki, kas apgalvo, ka ”Vecā derība” domāta jūdaisma piekritējiem, bet ”Jaunā derība” — kristiešiem. Taču 2. Timotejam 3:16 teikts, ka ”ikkatrs Dieva iedvesmots raksts ir arī noderīgs mācībai”. Tāpēc jāstudē visa  Bībele, ja cilvēks vēlas pienācīgi iepazīt Rakstus. Patiesībā abas Bībeles daļas papildina viena otru un saplūst harmoniskā veselumā — veido vienotu tēmu.

7. Kāda ir galvenā Bībeles tēma?

⁷ Tu, iespējams, ilgus gadus apmeklē dievkalpojumus un esi klausījies Bībeles lasījumus. Varbūt tu pats esi lasījis tās fragmentus. Vai tu zināji, ka no Pirmās Mozus līdz pat Atklāsmes grāmatai Bībeli kā pavediens sasaista viena doma? Jā, Bībelei cauri vijas saskanīga tēma. Par ko tad Bībelē stāstīts? Par to, ka Dievs apstiprinās savas tiesības valdīt pār cilvēci un ka Dieva valstība realizēs viņa mīlestības pilno nodomu. Vēlāk mēs apskatīsim, kā Dievs īstenos šo nodomu.

8. Ko Bībelē var uzzināt par Dieva personību?

⁸ Bībelē ne vien aprakstīts Dieva nodoms, bet arī atklāta viņa personība. Piemēram, mēs uzzinām, ka Dievam ir jūtas un viņam rūp, kādu dzīvi mēs sev izvēlamies.  (Psalms 78:40, 41; Salamana Pamācības 27:11; Ecēhiēla 33:11.) Psalmā 103:8—14 teikts, ka Dievs ir ”žēlīgs un lēnīgs.., pacietīgs un bagāts žēlastībā”. Viņš ir līdzjūtīgs pret mums un atceras, ka esam radīti no zemes un pēc nāves atgriežamies tajā. (1. Mozus 2:7; 3:19.) Cik apbrīnojamas ir viņa īpašības! Vai viņš nav tāds Dievs, kādu tu vēlētos pielūgt?

9. Kā Bībele mums dod skaidru priekšstatu par Dieva normām, un kā šādas zināšanas var mums palīdzēt?

⁹ Bībele mums dod skaidru priekšstatu par Dieva noteiktajām normām. Dažreiz tās izteiktas likumu veidā. Taču visbiežāk tās izpaužas principos, kas mums tiek iemācīti ar uzskatāmu piemēru palīdzību. Dievs lika pierakstīt konkrētus notikumus senā Israēla vēsturē, lai mēs no tiem mācītos. Šie patiesie stāstījumi parāda, kas notiek, kad cilvēki rīkojas saskaņā ar Dieva nodomu, un cik bēdīgs ir iznākums, kad viņi iet savu ceļu. (1. Ķēniņu 5:18; 11:4—6; 2. Laiku 15:8—15.) Šādi reālu notikumu apraksti mūs noteikti aizkustinās līdz sirds dziļumiem. Ja cenšamies iztēloties aprakstītos notikumus, mēs varam iedomāties sevi tajos iesaistīto cilvēku vietā. Tā mēs varam daudz ko iemācīties, redzot labus piemērus, un izvairīties no briesmām, kādām pakļauti ļauna darītāji. Bet vispirms jāatbild uz šādu svarīgu jautājumu: kā mēs varam būt pārliecināti, ka tas, ko lasām Bībelē, patiešām ir Dieva iedvesmots?

VAI BĪBELEI VAR UZTICĒTIES?

10. a) Kāpēc daži uzskata, ka Bībele ir novecojusi? b) Kas ir teikts par Bībeli 2. Timotejam 3:16, 17?

¹⁰ Tu droši vien būsi pamanījis, ka daudzas pamācību grāmatas noveco pāris gados. Kā ir ar Bībeli? Tā ir ļoti sena grāmata: tās rakstīšana tika pabeigta gandrīz pirms 2000 gadiem. Tāpēc daži uzskata, ka mūsu dienās tā nav derīga. Bet, ja reiz Bībele ir Dieva iedvesmota, tajā dotajam padomam vienmēr būtu jābūt laikmetīgam, kaut arī  tā ir tik ļoti veca. Rakstiem joprojām jābūt noderīgiem ”mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam”. (2. Timotejam 3:16, 17.)

11.—13. Kāpēc var teikt, ka Bībele ir noderīga arī mūsdienās?

¹¹ Iepazīstot Bībeli tuvāk, kļūst redzams, ka tajā dotie principi mūsdienās ir tikpat noderīgi kā tad, kad tie tika uzrakstīti. Piemēram, ar cilvēka dabu saistītajos jautājumos Bībelē redzama dziļa sapratne, kas noderīga ikvienai cilvēku paaudzei. Par šādu sapratni uzskatāmi liecina Jēzus Kalna sprediķis, kas pierakstīts Mateja grāmatā, 5.—7. nodaļā. Šī runa tā bija iespaidojusi bijušo Indijas politisko vadoni Mohandasu Gandiju, ka viņš teica kādai britu amatpersonai: ”Kad jūsu valsts un manējā vienosies, pamatojoties uz mācībām, ko Kalna sprediķī izklāstīja Kristus, mēs būsim atrisinājuši ne tikai mūsu valstu, bet arī visas pasaules problēmas.”

¹² Nav nekāds brīnums, ka Jēzus mācības ietekmē cilvēkus! Kalna sprediķī viņš norādīja, kā var iegūt patiesu laimi. Viņš paskaidroja, kā izšķirt strīdus. Jēzus pamācīja, kā lūgt. Viņš norādīja, kāda ir vissaprātīgākā attieksme pret materiālajām vajadzībām, un deva Zelta likumu pareizām attiecībām ar citiem cilvēkiem. Sprediķī bija apskatīts arī tas, kā atklāt reliģiskus melus un nodrošināt nākotni.

¹³ Lasot Kalna sprediķi un visu pārējo Bībeli, mēs skaidri uzzinām, ko darīt un no kā izvairīties, lai padarītu savu dzīvi labāku. Sapratis, cik noderīgi ir Bībelē dotie padomi, kāds pedagogs atzina: ”Es esmu audzinātājs vidusskolā, man ir bakalaura un maģistra grāds un esmu izlasījis ļoti daudz grāmatu par garīgo veselību un psiholoģiju, tomēr es atklāju, ka Bībeles padomi jautājumos par to, kā veidot sekmīgu ģimenes dzīvi, kā novērst mazgadīgo noziedzību un kā iemantot un saglabāt draugus,  ir daudz pārāki par visu, ko esmu lasījis un studējis koledžā.” Turklāt Bībele ir ne tikai noderīga un laikmetīga, bet arī uzticama.

PRECĪZA UN UZTICAMA

14. Kas parāda, ka Bībele ir zinātniski precīza?

¹⁴ Lai arī Bībele nav zinātniska mācību grāmata, tā ir zinātniski precīza. Piemēram, tad, kad lielākā daļa cilvēku domāja, ka Zeme ir plakana, pravietis Jesaja rakstīja par mūsu planētu kā par ”apli” (ebreju valodā hūg, kas šajā gadījumā izsaka nozīmi ’lode’). (Jesajas 40:22, NW.) Doma par to, ka Zemei ir lodes forma, bija maz pazīstama vēl gadu tūkstošus pēc Jesajas dzīves laika. Savukārt Ījaba 26:7 (šī grāmata uzrakstīta vairāk nekā pirms 3000 gadiem) teikts, ka Dievs ”tur zemi uzkārtu ne pie kā”. Kāds Bībeles pētnieks izteicās: ”Tas, kā Ījabs varēja zināt astronomijas apstiprināto patiesību, ka Zeme turas kosmiskajā telpā bez redzama atbalsta, ir jautājums, uz ko cilvēkiem, kas noliedz Svēto rakstu iedvesmotību, nav viegli atbildēt.”

15. Kāpēc paļāvību uz Bībeli stiprina tas, kā tajā izklāstīti notikumi?

¹⁵ Paļāvību uz Bībeli stiprina arī tas, kā šajā senajā grāmatā aprakstīti notikumi. Pretēji mītiem, Bībelē minētie notikumi tiek saistīti ar konkrētiem cilvēkiem un gadskaitļiem. (1. Ķēniņu 14:25; Jesajas 36:1; Lūkas 3:1, 2.) Vēsturnieki senatnē gandrīz vienmēr pārspīlēja savu valdnieku uzvaras un slēpa to sakāves un kļūdas, turpretī Bībeles rakstītāji visu izklāstīja atklāti un godīgi — pat nopietnus grēkus, ko bija izdarījuši viņi paši. (4. Mozus 20:7—13; 2. Samuēla 12:7—14; 24:10.)

PRAVIETOJUMU GRĀMATA

16. Kas vislabāk pierāda, ka Bībele ir Dieva iedvesmota?

¹⁶ Pravietojumu piepildīšanās ir izšķirošais pierādījums, ka Bībele ir Dieva iedvesmota. Bībelē ir daudz pravietojumu, kas piepildījušies ar apbrīnojamu precizitāti.  Ir skaidrs, ka cilvēki nevarētu būt šādu pravietojumu autori. Bet kā tad ir radušies pravietojumi? Turpat, Bībelē, teikts, ka ”praviešu sludināšana nav nekad cēlusies no cilvēku gribas, bet Dieva cilvēki ir runājuši Svētā Gara spēkā”. (2. Pētera 1:21.) Aplūkosim dažus piemērus.

17. Kādos pravietojumos tika stāstīts par Babilonijas krišanu, un kā tie piepildījās?

¹⁷ Babilonijas krišana. Gan Jesaja, gan Jeremija pravietoja, ka Babilonija kritīs mēdiešu un persiešu rokās. Ievērības cienīgs ir fakts, ka pravietojumu par šo notikumu Jesaja pierakstīja apmēram 200 gadu pirms Babilonijas iekarošanas. Par daudzām pravietojuma detaļām tagad var lasīt vēsturiskos avotos, piemēram: Eifratas ūdeņi izsīka, jo tika novirzīti uz mākslīgu ezeru (Jesajas 44:27; Jeremijas 50:38); Babilonas vārti, kas atradās pie upes, tika apsargāti ļoti pavirši (Jesajas 45:1); Babiloniju iekaroja valdnieks vārdā Kīrs. (Jesajas 44:28.)

18. Kā piepildījās pravietojums par ”grieķu ķēniņa” nākšanu pie varas un krišanu?

¹⁸ Nāk pie varas un krīt ”grieķu ķēniņš”. Daniēls parādībā redzēja, kā āzis uzbruka aunam un nolauza tam abus ragus. Tad nolūza āža lielais rags un tā vietā uzauga četri citi ragi. (Daniēla 8:1—8.) Daniēlam tika paskaidrots: ”Auns ar diviem ragiem ir mēdiešu un persiešu ķēniņi, bet sprogainais āzis ir grieķu ķēniņš. Lielais rags uz viņa pieres ir pirmais ķēniņš. Kad tas nolūza, tad nāca tā vietā četri citi ragi. Tas nozīmē: četras valstis izveidosies no viņa tautas, bet ne ar tādu varu un spēku, kāds viņam bija.” (Daniēla 8:20—22.) Gluži kā bija pravietots, apmēram divus gadsimtus vēlāk ”grieķu ķēniņš”, Aleksandrs Lielais, gāza mēdiešu un persiešu impēriju, kas bija attēlota kā auns ar diviem ragiem. Aleksandrs nomira 323. gadā p.m.ē., un ar laiku varu pārņēma četri no viņa karavadoņiem. Taču neviena no valstīm, kas radās, nespēja varenībā līdzināties Aleksandra impērijai.

19. Kādi pravietojumi piepildījās ar Jēzus Kristus dzīvi?

 ¹⁹ Jēzus Kristus dzīve. Ebreju rakstos ir ļoti daudz pravietojumu, kas piepildījās, kad Jēzus piedzima, kalpoja, mira un tika piecelts no mirušajiem. Piemēram, vairāk nekā 700 gadu iepriekš Miha pravietoja, ka Mesija jeb Kristus piedzims Betlēmē. (Mihas 5:1; Lūkas 2:4—7.) Mihas laikabiedrs Jesaja pravietoja, ka Mesiju sitīs un uz viņu spļaus. (Jesajas 50:6; Mateja 26:67.) Cakarija 500 gadu iepriekš pravietoja, ka Mesija tiks nodots par 30 sudraba gabaliem. (Cakarijas 11:12; Mateja 26:15.) Vairāk nekā tūkstoš gadu pirms paša notikuma Dāvids aprakstīja Jēzus, Mesijas, pazemojumu un nāvi. (Psalms 22:8, 9, 19; Mateja 27:35, 39—43.) Un apmēram piecus gadsimtus iepriekš Daniēla pravietojumā tika atklāts, kad Mesija parādīsies, kā arī tas, cik ilgi viņš kalpos un  kad mirs. (Daniēla 9:24—27.) Tie ir tikai daži piemēri, kas parāda, kā piepildījās pravietojumi par Jēzu Kristu. Tu daudz iegūsi, kad vēlāk izlasīsi par viņu vairāk.

20. Kādai pārliecībai būtu jārodas, redzot, cik precīzi ir piepildījušies Bībeles pravietojumi?

²⁰ Vēl daudzi citi Bībeles pravietojumi, kas saistīti ar gariem laika posmiem, jau ir piepildījušies. ”Bet kāds tam sakars ar manu dzīvi?” tu varētu jautāt. Padomā: vai tu pēkšņi sāktu šaubīties, ja kāds, kas gadiem ilgi tev stāstījis patiesību, pateiktu kaut ko jaunu? Nē! Dievs ar Bībeles starpniecību ir stāstījis patiesību. Vai tam nebūtu tevī jārada uzticība Bībeles apsolījumiem, piemēram, pravietojumiem par to, ka drīz uz Zemes tiks izveidota paradīze? Jā, mums var būt tāda pati pārliecība, kāda pirmajā gadsimtā bija Jēzus māceklim Pāvilam, kas rakstīja, ka ”Dievs.. nemelo”. (Titam 1:2.) Turklāt, ja mēs lasām Rakstus un izmantojam to padomus, mēs vadāmies pēc gudrības, ko cilvēki nevar iegūt saviem spēkiem, jo Bībele ir grāmata, kas atklāj Dieva piedāvātās zināšanas, kuras var dot mūžīgu dzīvi.

”KĀROJIET” PĒC DIEVA SNIEGTAJĀM ZINĀŠANĀM

21. Kas tev būtu jādara, ja tas, ko uzzini no Bībeles, tevī radītu samulsumu?

²¹ Studējot Bībeli, tu droši vien uzzināsi kaut ko atšķirīgu no tā, kas tev kādreiz iemācīts. Tu pat varētu atklāt, ka daži reliģiskie paradumi, kas tev bijuši ļoti mīļi, nav patīkami Dievam. Tu uzzināsi, ka pareizas un nepareizas rīcības normas, ko noteicis Dievs, ir augstākas nekā tās, kuras ir parastas šajā pasaulē, kur tik daudz kas tiek pieļauts. Sākumā tas var samulsināt. Bet esi pacietīgs! Iepazīsti Rakstus rūpīgi, lai varētu atrast Dieva piedāvātās zināšanas. Esi gatavs mainīt domāšanu un rīcību, ja to prasītu Bībelē dotais padoms.

22. Kāpēc tu studē Bībeli, un kā tu vari palīdzēt citiem, lai arī viņi saprastu, kādēļ tu to dari?

²² Draugi un radinieki aiz labiem nodomiem varētu  pretoties tam, ka tu studē Bībeli, bet tev būtu jāpadomā par Jēzus teiktajiem vārdiem: ”Ikvienu, kas mani apliecinās cilvēku priekšā, to ir es apliecināšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs. Bet kas mani aizliegs cilvēku priekšā, to es arīdzan aizliegšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs.” (Mateja 10:32, 33.) Kāds varētu uztraukties, ka tu tiksi iesaistīts sektā vai kļūsi par fanātiķi. Taču īstenībā tu tikai centies iegūt precīzas zināšanas par Dievu un viņa patiesību. (1. Timotejam 2:3, 4.) Lai arī citi to varētu saprast, esi saprātīgs, nevis strīdīgs, stāstīdams viņiem par jauniegūtajām zināšanām. (Filipiešiem 4:5.) Atceries: daudzi ’bez sludināšanas tiek iegūti’, kad viņi redz, ka Bībeles zināšanas cilvēkiem nāk par labu. (1. Pētera 3:1, 2.)

23. Kā tu vari panākt to, lai tu ”kārotu” pēc Dieva sniegtajām zināšanām?

²³ Bībele mūs mudina: ”Kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena.” (1. Pētera 2:2.) Zīdainis nevar iztikt bez barības, ko viņam dod māte, un viņš uzstājīgi pieprasa, lai šī vajadzība tiktu apmierināta. Līdzīgi tas ir ar mums — mūsu dzīve ir atkarīga no zināšanām, ko dod Dievs. Turpinādams studēšanu, centies panākt to, lai tu ”kārotu” pēc viņa Rakstiem. Izvirzi sev mērķi lasīt Bībeli katru dienu. (Psalms 1:1—3.) Tā tu saņemsi bagātīgas svētības, jo Psalmā 19:12 par Dieva likumiem teikts: ”Kas tos ievēro, tam jau ar to vien ir liela alga.”

[Zemsvītras piezīme]

PĀRBAUDI SAVAS ZINĀŠANAS

Kādā ziņā neviena grāmata nevar līdzināties Bībelei?

Kāpēc Bībelei var uzticēties?

Kas tevi pārliecina par to, ka Bībele ir Dieva iedvesmoti Raksti?

[Jautājumi studēšanai]

[Papildmateriāls 14. lpp.]

IEMĀCIES IZMANTOT SAVU BĪBELI

Bībeles iepazīšanai nebūtu jāsagādā īpašas grūtības. Lai uzzinātu, kādā kārtībā un kur atrodas Bībeles grāmatas, var izmantot satura rādītāju.

Ērtības dēļ Bībeles grāmatas ir sadalītas nodaļās un pantos. Sadalījums nodaļās tika ieviests 13. gadsimtā, un acīmredzot 16. gadsimtā kāds franču izdevējs sadalīja Grieķu rakstus pantos, kādus mēs pazīstam tagad. Pirmā Bībele, kuras teksts pilnībā bija sadalīts nodaļās un pantos, bija Francijā izdots tulkojums, ko publicēja 1553. gadā.

Grāmatā, ko tu tagad lasi, Rakstu vietas ir norādītas, ar pirmo skaitli apzīmējot nodaļas un ar otro — panta numuru. Piemēram, ”Salamana Pamācības 2:5” nozīmē: Salamana Pamācību grāmata, 2. nodaļa, 5. pants. Ja tu centīsies uzmeklēt minētos pantus, drīz vien manīsi, ka to atrašana nesagādā nekādas grūtības.

Vislabāk Bībeli var iepazīt tad, ja to lasa katru dienu. Sākumā tas varētu likties grūti izdarāms. Bet, ja tu lasītu trīs līdz piecas nodaļas dienā (atkarībā no to apjoma), gada laikā tu varētu izlasīt visu Bībeli. Varbūt tu sāksi jau šodien?

[Papildmateriāls 19. lpp.]

BĪBELE IR NEPARASTA GRĀMATA

• Bībele ir ’Dieva iedvesmota’. (2. Timotejam 3:16.) To rakstīja cilvēki, bet Dievs vadīja viņu domas, un tāpēc Bībele tiešām ir ’Dieva vārdi’. (1. Tesaloniķiešiem 2:13.)

• Bībele tika rakstīta 16 gadsimtu ilgā laika posmā, un tās sarakstīšanā piedalījās apmēram 40 visdažādākās izcelsmes cilvēku. Tomēr gala iznākums ir grāmata, kas ir saskanīga no sākuma līdz beigām.

• Bībele tika apkarota daudz vairāk nekā jebkura cita grāmata. Viduslaikos cilvēki tika sadedzināti sārtā tāpēc vien, ka viņu īpašumā bija Raksti.

• Bībele ir vispazīstamākā grāmata pasaulē. Visa Bībele vai tās daļas ir iztulkotas vairāk nekā 2000 valodās. Ir izdoti miljardi Bībeles eksemplāru, un droši vien uz Zemes nav vietas, kur nevarētu atrast Bībeli.

• Vecākā Bībeles daļa datējama ar 16. gadsimtu p.m.ē. Tad vēl nebija hinduisma Rigvēdas (apmēram 1300. g. p.m.ē.), budisma Tripitakas (5. gs. p.m.ē.), islama Korāna (7. gs. m.ē.) un sintoisma Nihongi (720. g. m.ē.).

 [Attēls pa visu lapu 20. lpp.]