Kādu pielūgsmi atzīst Dievs?
5. nodaļa
Kādu pielūgsmi atzīst Dievs?
1. Ko samariete vēlējās uzzināt par pielūgsmi?
VAI tu kādreiz esi interesējies par jautājumu: ”Kādu pielūgsmi atzīst Dievs?” Šāds jautājums, iespējams, nāca prātā kādai sievietei, kas sarunājās ar Jēzu Kristu netālu no Garicima kalna Samarijā. Vērsdama uzmanību uz atšķirību samariešu un jūdu izveidotajā pielūgsmē, viņa teica: ”Mūsu tēvi ir pielūguši šinī kalnā, bet jūs sakāt, ka Jeruzāleme ir tā vieta, kur Dievs jāpielūdz.” (Jāņa 4:20.) Vai Jēzus samarietei teica, ka Dievs atzīst visas pielūgsmes formas? Jeb vai viņš teica, ka ir kaut kas noteikts, kas nepieciešams, lai pielūgsme būtu patīkama Dievam?
2. Ko Jēzus pavēstīja, atbildēdams samarietei?
2 Jēzus deva pārsteidzošu atbildi: ”Nāk stunda, kad jūs Tēvu vairs nepielūgsit nedz šinī kalnā, nedz Jeruzālemē.” (Jāņa 4:21.) Samarieši jau kopš seniem laikiem bija izjutuši bijību pret Jehovu un vienlaicīgi pielūguši citus dievus Garicima kalnā. (2. Ķēniņu 17:33.) Bet Jēzus Kristus teica, ka ne šai vietai, ne Jeruzālemei nebūs noteicošās nozīmes patiesajā pielūgsmē.
PIELŪGSME GARĀ UN PATIESĪBĀ
3. a) Kāpēc samarieši patiesībā nepazina Dievu? b) Kā uzticīgie jūdi un citi cilvēki varēja iepazīt Dievu?
3 Jēzus turpināja iesākto sarunu un teica samarietei: ”Jūs pielūdzat, ko nezināt, mēs pielūdzam, ko zinām. Jo pestīšana nāk no jūdiem.” (Jāņa 4:22.) Samariešiem bija nepareizi reliģiskie priekšstati, un viņi atzina par iedvesmotām tikai pirmās piecas Bībeles grāmatas, turklāt tikai tās, kas bija pārrakstītas viņu pašu variantā un ir pazīstamas kā samariešu Pentateihs. Tāpēc patiesībā viņi nepazina Dievu. Turpretī jūdiem bija uzticētas Rakstu zināšanas. (Romiešiem 3:1, 2.) Uzticīgajiem jūdiem un arī citu tautību cilvēkiem Raksti deva visu, kas nepieciešams, lai varētu iepazīt Dievu.
4. Kā Jēzus norādīja uz to, kas bija jādara gan jūdiem, gan samariešiem, lai viņu pielūgsme būtu pieņemama Dievam?
4 Jēzus faktiski parādīja, ka gan jūdiem, gan samariešiem būs jāmaina pielūgsme, lai tā būtu patīkama Dievam. Viņš teica: ”Stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas viņu pielūdz, tiem to būs pielūgt garā un patiesībā.” (Jāņa 4:23, 24.) Mums jāpielūdz Dievs ”garā”, ticības un mīlestības pilnas sirds mudinātiem. Mēs varam pielūgt Dievu ”patiesībā”, ja studējam viņa Rakstus, Bībeli, un kalpojam Dievam saskaņā ar patiesību, ko viņš atklāj. Vai tu vēlies to darīt?
5. a) Kas ir pielūgsme? b) Kas mums jādara, ja vēlamies, lai Dievs atzītu mūsu pielūgsmi?
5 Jēzus uzsvēra, ka Dievs vēlas īstu pielūgsmi. Tātad ir pielūgsmes formas, ko Jehova neatzīst. Pielūgt Dievu nozīmē izjust pret viņu godbijīgu cieņu un viņam svēti kalpot. Ja tu vēlētos izrādīt cieņu pret varenu valdnieku, tu droši vien viņam kalpotu un darītu to, kas viņam patīkams. Mēs, protams, vēlamies darīt to, kas patīkams Dievam. Tāpēc mums jāiet tālāk par atzinumu: ”Esmu apmierināts ar savu reliģiju,” — un jāpārliecinās, vai pielūgsme atbilst Dieva prasībām.
PILDĪT TĒVA GRIBU
6., 7. Kāpēc Jēzus varētu neatzīt cilvēkus, kas apgalvo, ka ir viņa mācekļi?
6 Izlasīsim Mateja 7:21—23 un pacentīsimies saskatīt izšķīrēju faktoru, kas parāda, vai Dievam ir pieņemamas visas pielūgsmes formas. Jēzus teica: ”Ne ikkatrs, kas uz mani saka: Kungs! Kungs! ieies Debesu Valstībā, bet tas, kas dara mana Debesu Tēva prātu. Daudzi uz mani sacīs tanī dienā: — Kungs! Kungs!, vai mēs tavā vārdā neesam pravietojuši, vai mēs tavā vārdā neesam ļaunus garus (dēmonus) izdzinuši, vai mēs tavā vārdā neesam daudz brīnumu darījuši? Un tad es tiem apliecināšu: — Es jūs nekad neesmu pazinis, eita prom no manis, jūs ļauna darītāji!” (JDP.)
7 Lai pielūgsme būtu patiesa, ir nepieciešams atzīt, ka Jēzus Kristus ir Kungs. Bet kaut kā trūkst daudzu tādu cilvēku pielūgsmē, kas apgalvo, ka esot Jēzus mācekļi. Viņš teica, ka būs cilvēki, kas darīs ”daudz brīnumu”, piemēram, veiks šķietami brīnumainu dziedināšanu. Taču viņi nedara to, ko Jēzus uzskatīja par vajadzīgu. Viņi nepilda ”debesu Tēva prātu”. Ja vēlamies būt patīkami Dievam, mums jāuzzina, kāda ir Tēva griba, un tad tā jāpilda.
PRECĪZAS ZINĀŠANAS MŪS AIZSARGĀ
8. Kas ir nepieciešams, lai varētu pildīt Dieva gribu, un no kādiem kļūdainiem uzskatiem mums būtu jāizvairās?
8 Lai varētu pildīt Dieva gribu, nepieciešamas precīzas zināšanas kā par Dievu Jehovu, tā arī par Jēzu Kristu. Šādas zināšanas var dot mūžīgu dzīvi. Tāpēc mums visiem, protams, būtu nopietni jāpadomā par to, vai mēs apgūstam precīzas zināšanas no Dieva Rakstiem — Bībeles. Daži apgalvo, ka nav pamata bažām, ja vien cilvēks ir neliekuļots un dedzīgs pielūgsmē. Citi savukārt saka: ”Jo mazāk zini, jo mazāk no tevis tiek prasīts.” Taču Bībele mūs mudina vairot zināšanas par Dievu un viņa nodomiem. (Efeziešiem 4:13; Filipiešiem 1:9; Kolosiešiem 1:9.)
9. Kā mūs aizsargā precīzas zināšanas, un kāpēc mums nepieciešama šāda aizsardzība?
9 Šīs zināšanas aizsargā pielūgsmes tīrību. Apustulis Pāvils minēja kādu garīgu būtni, kas ”izliekas par gaismas eņģeli”. (2. Korintiešiem 11:14.) Šādi nomaskējusies, minētā garīgā būtne, Sātans, mūs cenšas pievilt un panākt, lai mūsu rīcība būtu pretēja Dieva gribai. Sātanam ir sabiedrotie — citas garīgās būtnes, kas arī piesārņo pielūgsmi; to apliecināja Pāvils, sacīdams, ka cilvēki ”upurē ļauniem gariem un ne Dievam”. (1. Korintiešiem 10:20.) Daudzi cilvēki domāja, ka ir saistīti ar pareizo pielūgsmi, tomēr viņi nedarīja to, ko vēlējās Dievs. Cilvēki bija ievilināti netīrā, viltus pielūgsmē. Tālākās nodaļās būs iespējams uzzināt vairāk par Sātanu un viņa dēmoniem. Nav šaubu, ka šie Dieva ienaidnieki nepārtraukti piesārņo pielūgsmi visā pasaulē.
10. Ko tu darītu, ja kāds tīši būtu saindējis ūdeni, kuru tu dzer, un ko mēs spējam darīt, ja mums ir precīzas Dieva Rakstu zināšanas?
10 Vai tu dzertu ūdeni, ja zinātu, ka krātuvi, no kuras tas nāk, kāds tīši saindējis? Tu, protams, nekavējoties dotos meklēt vietu, kur ir tīrs ūdens, ko droši varētu dzert. Precīzas zināšanas, kas atrodamas Dieva Rakstos, mums dod iespēju ieraudzīt patieso reliģiju un izsargāties no piejaukumiem, kas varētu padarīt pielūgsmi nepieņemamu Dievam.
MĀCĪBAS, KAS IR CILVĒKU PAVĒLES
11. Kādā ziņā daudzi jūdi pielūdza Dievu nepareizi?
11 Kad Jēzus dzīvoja uz Zemes, daudzu jūdu rīcība nesaskanēja ar precīzām zināšanām par Dievu. Tāpēc viņi zaudēja iespēju būt tīriem attiecībās ar Jehovu. Pāvils par viņiem rakstīja: ”Es dodu viņiem liecību, ka viņi deg par Dievu, bet bez izpratnes.” (Romiešiem 10:2.) Viņi lēma paši, kā pielūgt Dievu, nevis ieklausījās tajā, ko saka Dievs.
12. Ar ko israēlieši piesārņoja Dieva pielūgsmi, un kādas bija tā sekas?
12 Sākotnēji israēliešiem bija tīra reliģija, kuru bija dibinājis Dievs, bet laika gaitā tā tika piesārņota ar cilvēku mācībām un filozofijām. (Jeremijas 8:8, 9; Maleahija 2:8, 9; Lūkas 11:52.) Jūdu reliģiskie vadoņi, farizeji, gan domāja, ka Dievs atzīst viņu kalpošanu, tomēr Jēzus viņiem teica: ”Pareizi Jesaja par jums liekuļiem ir sludinājis, kā ir rakstīts: Šī tauta godā ar lūpām mani, bet viņu sirds ir tālu no manis. Bet tie mani velti cienī, mācīdami tādas mācības, kas ir cilvēku pavēles.” (Marka 7:6, 7.)
13. Kā mēs varētu kļūt līdzīgi farizejiem?
13 Vai ir iespējams, ka arī mēs kļūtu līdzīgi farizejiem? Tas varētu notikt tad, ja mēs nevis pārbaudītu, ko Dievs teicis par pielūgsmi, bet sekotu mantotām reliģiskām tradīcijām. Brīdinādams par šīm ļoti reālajām briesmām, Pāvils rakstīja: ”Gars saka skaidri, ka vēlākos laikos daži atkritīs no ticības, pieķerdamies maldu gariem un demonu mācībām.” (1. Timotejam 4:1.) Tātad uzskats, ka pielūgsme, ar kuru mēs esam saistīti, ir Dievam patīkama, pats par sevi vēl neko nenozīmē. Tāpat kā samariete, kas satika Jēzu, arī mēs varbūt esam pārmantojuši noteiktu pielūgsmes formu no saviem vecākiem. Bet mums jābūt pārliecinātiem, ka darām to, ko atzīst Dievs.
SARGIES APVAINOT DIEVU
14., 15. Kāpēc jābūt uzmanīgiem pat tad, ja mēs jau kaut ko zinām par Dieva gribu?
14 Ja neesam uzmanīgi, mēs varam izdarīt kaut ko tādu, ko Dievs neatzīst. Piemēram, apustulis Jānis krita pie kājām kādam eņģelim, ”gribēdams viņu pielūgt”. Taču eņģelis viņu brīdināja: ”Nedari to! Es esmu tāds pats kalps kā tu un tavi brāļi, kam ir Jēzus liecība. Pielūdz Dievu!” (Atklāsmes 19:10.) Vai tāpēc nebūtu saprātīgi domāt, ka tev jāpārliecinās, vai tava kalpošana nav piesārņota ar kādu elku pielūgsmes paveidu? (1. Korintiešiem 10:14.)
15 Kad daži kristieši sāka ievērot reliģiskas paražas, kas nebija patīkamas Dievam, Pāvils jautāja: ”Kā tad jūs atkal atgriežaties pie nespēcīgajām un nabadzīgajām pirmbūtnēm un tām atkal no jauna gribat kalpot? Jūs cienījat dienas, mēnešus, gadus un laikus. Es bīstos, ka tik nebūtu velti pie jums strādājis.” (Galatiešiem 4:8—11.) Šiem cilvēkiem bija zināšanas par Dievu, bet viņi sāka grēkot, ievērodami reliģiskas paražas un svētās dienas, ko Jehova neatzina. Pāvils teica: ”Pārbaudiet, kas tam Kungam patīkams.” (Efeziešiem 5:10.)
16. Kā Jāņa 17:16 un 1. Pētera 4:3 mums palīdz izšķirt, vai svētki un paražas ir patīkami Dievam vai ne?
16 Mums jāpārliecinās, vai nepiedalāmies reliģiskos svētkos un neievērojam paražas, kas ir pretrunā ar Dieva principiem. (1. Tesaloniķiešiem 5:21.) Piemēram, Jēzus teica par saviem sekotājiem: ”Viņi nav no pasaules, tāpat kā es neesmu no pasaules.” (Jāņa 17:16.) Vai tava reliģija ir saistīta ar ceremonijām un svētkiem, kas ir pretrunā ar principu būt neitrāliem šīs pasaules lietās? Varbūt tavas reliģijas piekritēji reizēm ievēro paražas un piedalās svinībās, kuras cilvēkus mudina uz rīcību, kas būtu līdzīga tai, kādu aprakstīja apustulis Pēteris? Viņš rakstīja: ”Pietiek, ka pagājušajā laikā ir izpildīta pagānu griba, kad esat dzīvojuši baudās, kārībās, vīna skurbumā, dzīrās un nosodāmā elku kalpībā.” (1. Pētera 4:3.)
17. Kāpēc mums būtu jāizvairās no jebkādas rīcības, kurā izpaustos pasaules gars?
17 Apustulis Jānis uzsvēra, ka jāizvairās no jebkādas rīcības, kurā izpaustos bezdievīgās apkārtējās pasaules gars. Jānis rakstīja: ”Nemīliet pasauli nedz to, kas ir pasaulē. Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva mīlestības; jo viss, kas ir pasaulē — miesas kārums, acu kārums un dzīves lepnība — tas nav no Tēva, bet ir no pasaules. Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.” (1. Jāņa 2:15—17.) Vai tu pamanīji, ka tie, ”kas dara Dieva prātu”, paliks mūžīgi? Jā, mēs varam cerēt uz mūžīgu dzīvi, ja pildām Dieva gribu un izvairāmies no rīcības, kurā izpaustos šīs pasaules gars!
TURIES PIE DIEVA AUGSTAJĀM NORMĀM
18. Kāds maldīgs priekšstats par uzvedību bija dažiem korintiešiem, un kas mums no tā būtu jāiemācās?
18 Dievs vēlas, lai cilvēki, kas viņu pielūdz, pakļautos viņa augstajām morāles normām. Senajā Korintā bija cilvēki, kas maldīgi domāja, ka Dievs samierināsies ar amorālu uzvedību. Lasot 1. Korintiešiem 6:9, 10, var saprast, cik aplami bija viņu uzskati. Ja vēlamies pielūgt Dievu viņam pieņemamā veidā, gan mūsu vārdiem, gan rīcībai jābūt viņam patīkamiem. Vai tava pielūgsme tev palīdz šajā ziņā? (Mateja 15:8; 23:1—3.)
19. Kā patiesā pielūgsme ietekmē mūsu izturēšanos pret citiem cilvēkiem?
19 Dieva normām būtu jāietekmē arī mūsu attiecības ar citiem cilvēkiem. Jēzus Kristus mūs mudināja izturēties pret citiem tā, kā mēs gribētu, lai viņi izturētos pret mums, jo arī tas ir saistīts ar patieso pielūgsmi. (Mateja 7:12.) Vēl pievērs uzmanību tam, ko viņš teica par brālīgu mīlestību: ”No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jāņa 13:35.) Jēzus mācekļiem jāmīl citam cits un ar savu rīcību jāapliecina labestība pret ticības brāļiem un citiem cilvēkiem. (Galatiešiem 6:10.)
KALPO NO VISAS SIRDS
20., 21. a) Kādu kalpošanu vēlas redzēt Dievs? b) Kāpēc Jehova nepieņēma Israēla pielūgsmi Maleahija laikā?
20 Tavā sirdī varbūt ir vēlēšanās kalpot Dievam viņam patīkamā veidā. Ja tas tā ir, tad tavam viedoklim par kalpošanu jāsakrīt ar Jehovas viedokli. Māceklis Jēkabs uzsvēra, ka svarīgs ir Dieva, nevis mūsu uzskats. Jēkabs teica: ”Tīra un neapgānīta kalpošana Dieva Tēva priekšā ir šī: pieskatīt bāriņus un atraitnes viņu bēdās, sevi no pasaules pasargāt neapgānītu.” (Jēkaba 1:27.) Ja vēlamies iepriecināt Dievu, mums jāpārbauda sava kalpošana, lai pārliecinātos, vai tā nav piesārņota ar Dievam nepatīkamu rīcību, un lai redzētu, vai neesam pametuši novārtā kaut ko tādu, ko viņš uzskata par svarīgu. (Jēkaba 1:26.)
21 Jehovam ir patīkama tikai tāda kalpošana, kas ir tīra un nāk no sirds. (Mateja 22:37; Kolosiešiem 3:23.) Kad Israēla tauta vairs nekalpoja Dievam ar šādu nostāju, viņš teica: ”Dēlam būs godāt savu tēvu un kalpam savu kungu. Ja nu Es esmu tēvs, kur tad nu ir Man parādāmais gods? Ja Es esmu Kungs, kur tad ir pret Mani sajūtamā bijība?” Cilvēki apvainoja Dievu, upurēdami aklus, klibus un slimus dzīvniekus, un viņš noraidīja šādu pielūgsmi. (Maleahija 1:6—8.) Jehova ir cienīgs saņemt vistīrāko pielūgsmi, un viņš atzīst tikai nedalītu uzticību. (2. Mozus 20:5; Salamana Pamācības 3:9; Atklāsmes 4:11.)
22. No kā mēs izvairīsimies un ko mēs darīsim, ja vēlamies, lai Dievs atzītu mūsu kalpošanu?
22 Samariete, kas sarunājās ar Jēzu, acīmredzot vēlējās pielūgt Dievu viņam pieņemamā veidā. Ja tāda ir arī mūsu vēlēšanās, mēs izvairīsimies no mācībām un rīcības, kuras varētu piesārņot pielūgsmi. (2. Korintiešiem 6:14—18.) Mēs darīsim visu iespējamo, lai apgūtu precīzas zināšanas par Dievu un pildītu viņa gribu. Mēs stingri ievērosim Dieva prasības, lai mūsu kalpošana viņam būtu pieņemama. (1. Timotejam 2:3, 4.) Tieši to arī dara Jehovas liecinieki, un viņi tevi sirsnīgi aicina viņiem pievienoties un pielūgt Dievu ”garā un patiesībā”. (Jāņa 4:24.) Jēzus teica: ”Tēvs tādus meklē, kas viņu tā pielūdz.” (Jāņa 4:23.) Mēs ceram, ka arī tu esi tāds cilvēks. Tu, bez šaubām, vēlies to pašu, ko vēlējās samariete, — dzīvot mūžīgi. (Jāņa 4:13—15.) Taču tu redzi, ka cilvēki noveco un mirst. Nākamajā nodaļā tiks paskaidrots, kāpēc tas notiek.
PĀRBAUDI SAVAS ZINĀŠANAS
Kādu pielūgsmi Dievs atzīst, kā redzams Jāņa 4:23, 24?
Kā mēs varam noteikt, kādas paražas un svinības Dievam ir patīkamas un kādas — ne?
Kādas ir dažas no prasībām, kam jāatbilst, lai Dievs atzītu pielūgsmi?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls pa visu lapu 44. lpp.]
