Kāpēc dievbijīga dzīve sniedz laimi
13. nodaļa
Kāpēc dievbijīga dzīve sniedz laimi
1. Kāpēc mēs varam teikt, ka Jehovas norādītais ceļš sniedz laimi?
JEHOVA ir ’laimīgs Dievs’, un viņš vēlas, lai tu priecātos par dzīvi. (1. Timotejam 1:11, NW.) Ejot pa ceļu, ko viņš norāda, tu vari gūt labumu un izjust mieru, kas ir tik dziļš un noturīgs kā mūžsenas upes gultne. Cilvēks, kas staigā pa Dieva norādīto ceļu, jūt pamudinājumu vienmēr rīkoties taisnīgi — viņa taisnīgie darbi seko viens otram kā jūras viļņi. Tas sniedz patiesu laimi. (Jesajas 48:17, 18.)
2. Kā kristieši var būt laimīgi, lai arī reizēm pret viņiem izturas slikti?
2 Kāds varētu iebilst: ”Reizēm cilvēki cieš par to, ka rīkojas pareizi.” Tiesa, un tieši tā notika ar Jēzus apustuļiem. Tomēr viņi pat vajāšanās bija līksmi un turpināja ”sludināt Kristu Jēzu”. (Apustuļu darbi 5:40—42.) No tā mēs varam mācīties kaut ko ļoti būtisku. Mūsu dievbijīgā dzīve negarantē to, ka pret mums vienmēr izturēsies labi. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Visi, kas grib svētbijīgi dzīvot Kristū Jēzū, arī tiks vajāti.” (2. Timotejam 3:12.) Tas notiek tāpēc, ka Sātans un viņa pasaule vēršas pret cilvēkiem, kuru dzīve ir patīkama Dievam. (Jāņa 15:18, 19; 1. Pētera 5:8.) Taču īsta laime nav atkarīga no ārējiem apstākļiem. Laime rodas no pārliecības, ka rīkojamies pareizi un ka tāpēc Dievs ir labvēlīgs pret mums. (Mateja 5:10—12; Jēkaba 1:2, 3; 1. Pētera 4:13, 14.)
3. Kā Jehovas pielūgsmei būtu jāietekmē cilvēka dzīve?
3 Ir cilvēki, kas uzskata, ka, reizēm izrādīdami dievbijību, viņi var iegūt Dieva labvēlību, bet pārējā laikā par viņu drīkst aizmirst. Dieva Jehovas patiesā pielūgsme nav tāda. Tā ietekmē cilvēka rīcību ik brīdi, diendienā, gadu no gada. Tāpēc tā tiek saukta arī par ”ceļu”. (Apustuļu darbi 19:9, LB-26; Jesajas 30:21.) Tas ir Dievam patīkams dzīves ceļš, kas mūs aicina runāt un rīkoties saskaņā ar viņa vārdiem.
4. Kāpēc ir labi mainīties, lai varētu dzīvot tā, kā to māca Dievs?
4 Kad cilvēki, kas nesen sākuši studēt Bībeli, saprot, ka būs jāmainās, lai varētu patikt Jehovam, viņi varētu domāt: ”Vai ir vērts dzīvot dievbijīgi?” Tu vari nešaubīties, ka ir vērts. Kāpēc? Tāpēc, ka ”Dievs ir mīlestība” un viņa pamācības mums nāk par labu. (1. Jāņa 4:8.) Dievs ir arī gudrs un zina, kas mums var noderēt visvairāk. Tā kā Dievs Jehova ir visvarens, viņš mūs spēj stiprināt, lai mēs varētu īstenot vēlēšanos būt viņam patīkamiem un atmest kādu sliktu ieradumu. (Filipiešiem 4:13.) Apskatīsim dažus principus, kas saistīti ar dievbijīgu dzīvi, un padomāsim, kā to izmantošana rada laimi.
GODĪGUMS UN LAIME
5. Kas Bībelē teikts par meliem un zagšanu?
5 Jehova ir ”patiesības Dievs”. (Psalms 31:6, LB-26.) Tu, bez šaubām, vēlies sekot viņa priekšzīmei un gribi, lai citi tevi pazītu kā patiesīgu cilvēku. Godīgums dod pašcieņu un labu sajūtu. Bet tāpēc, ka negodīgums ir tik parasts šajā grēcīgajā pasaulē, kristiešiem nepieciešams atgādinājums: ”Runājiet patiesību ikviens ar savu tuvāko.. Kas zadzis, lai vairs nezog, bet lai labāk cenšas sev sagādāt godīgu iztiku.., lai būtu ko dot tam, kas ir trūkumā.” (Efeziešiem 4:25, 28.) Kristieši strādā kārtīgi visu darba dienu. Viņi neņem to, kas pieder darba devējam, ja viņš nav devis atļauju. Gan darbā, gan skolā, gan mājās Jehovas kalpotājam ir jābūt godīgam ”visās lietās”. (Ebrējiem 13:18.) Neviens, kas pierod melot vai zagt, nevar iegūt Dieva labvēlību. (5. Mozus 5:19; Atklāsmes 21:8.)
6. Kā dievbijīga cilvēka godīgums var darīt godu Jehovam?
6 Godīgs cilvēks saņem daudz svētību. Selina ir kāda trūcīga afrikāņu atraitne, kas mīl Dievu Jehovu un viņa taisnīgos principus. Kādu dienu viņa atrada somu, kurā bija noguldījumu grāmatiņa un liela naudas summa. Ar telefonu grāmatas palīdzību viņa uzmeklēja atraduma īpašnieku — kādu veikalnieku, kas bija apzagts. Šis vīrietis neticēja savām acīm, kad Selina, lai arī diezgan slima, ieradās pie viņa un atdeva visu somas saturu. ”Tāds godīgums ir pelnījis atalgojumu,” teica veikalnieks un iedeva viņai naudu. Bet svarīgāk bija tas, ka šis cilvēks uzslavēja Selinas reliģiju. Jā, godīga rīcība rotā Bībeles mācību, dara godu Dievam Jehovam un dara laimīgus viņa godīgos kalpotājus. (Titam 2:10; 1. Pētera 2:12.)
DEVĪGUMS UN LAIME
7. Kas slikts ir azartspēlēs?
7 Devīgs cilvēks ir laimīgs, savukārt ”mantrauši.. neiemantos Dieva valstību”. (1. Korintiešiem 6:10.) Izplatīta alkatības izpausme ir azartspēles — mēģinājums iedzīvoties uz citu rēķina. Jehova neatzīst tos, kas ir ’negodīgas peļņas kāri’. (1. Timotejam 3:8.) Pat tad, ja azartspēles ir atļautas ar likumu un cilvēks spēlē izklaidēšanās pēc, viņš varētu kļūt atkarīgs no tām un sekmētu aizraušanos, kas ir pazudinājusi daudzus cilvēkus. Kaislība uz azartspēlēm bieži vien rada grūtības spēlētāja ģimenei, jo tai varbūt jāiztiek ar pavisam niecīgiem līdzekļiem, lai nopirktu nepieciešamo — pārtiku un apģērbu. (1. Timotejam 6:10.)
8. Kā Jēzus rādīja brīnišķīgu devīguma paraugu, un kā mēs varam būt devīgi?
8 Tā kā kristieši mīl savus tuvākos un ir devīgi, viņi gūst prieku, palīdzēdami citiem, it īpaši trūcīgiem ticības biedriem. (Jēkaba 2:15, 16.) Pirms Jēzus atnāca uz Zemi, viņš bija vērojis Dieva devīgumu pret cilvēci. (Apustuļu darbi 14:16, 17.) Jēzus pats ziedoja savu laiku, spējas un pat savu dzīvību cilvēces labā. Tātad viņš bija tiesīgs teikt: ”Svētīgāki ir dot nekā ņemt.” (Apustuļu darbi 20:35.) Jēzus labi atsaucās par nabaga atraitni, kas devīgi iemeta divas nelielas monētas tempļa ziedojumu šķirstā, jo viņa atdeva ”visu, kas tai bija”. (Marka 12:41—44.) Seno israēliešu un pirmā gadsimta kristiešu rīcībā mēs redzam priekšzīmi, kā būt priecīgiem un devīgiem, materiāli atbalstot draudzi un Ķēniņvalsts darbu. (1. Laiku 29:9; 2. Korintiešiem 9:11—14.) Mūsdienās kristieši ne tikai ziedo līdzekļus šādiem mērķiem, bet arī ar prieku slavē Dievu un izmanto savu dzīvi, lai viņam kalpotu. (Romiešiem 12:1; Ebrējiem 13:15.) Jehova svētī kristiešus, tāpēc ka viņi veltī savu laiku, enerģiju un daudz ko citu — arī naudas līdzekļus —, lai atbalstītu patieso pielūgsmi un veicinātu Ķēniņvalsts labās vēsts sludināšanu visā pasaulē. (Salamana Pamācības 3:9, 10.)
KAS VĒL VEICINA LAIMI
9. Kāpēc ir slikti pārmērīgi lietot alkoholiskos dzērienus?
9 Ja kristieši vēlas būt laimīgi, viņiem jādara viss, ”lai paturētu prātā labu padomu”. (Salamana Pamācības 5:1, 2.) Tāpēc jālasa un jāpārdomā Dieva Raksti un vērtīga Bībeles literatūra. Bet ir arī daudz kas tāds, no kā jāizvairās. Piemēram, pārmērīgas alkoholisko dzērienu lietošanas dēļ cilvēks vairs nevalda pār savām domām. Šādā stāvoklī daudzi rīkojas amorāli, ir nevaldāmi un izraisa nelaimes gadījumus, kuros iet bojā cilvēki. Ir skaidrs, kāpēc Bībelē teikts, ka dzērāji neiemantos Dieva valstību. (1. Korintiešiem 6:10.) Tā kā patiesie kristieši ir apņēmušies būt prātīgi, viņi izvairās no piedzeršanās, un tas palīdz vairot laimi viņu starpā. (Titam 2:2—6.)
10. a) Kāpēc kristieši nelieto tabaku? b) Kāds labums rodas, kad cilvēks atbrīvojas no kaitīgiem ieradumiem, kas viņu saista?
10 Cilvēku dara laimīgāku arī tīrs organisms. Taču daudzi cilvēki kļūst atkarīgi no kaitīgām vielām. Padomā kaut vai par tabakas lietošanu. Pasaules veselības aizsardzības organizācija ziņo, ka smēķēšana ”katru gadu nogalina trīs miljonus cilvēku”. Atradināties no tabakas var būt ļoti grūti, jo kādu laiku pēc atmešanas jūtamas sekas. Bet daudzi bijušie smēķētāji ir secinājuši, ka viņu veselība ir uzlabojusies un arī atliek vairāk naudas ģimenes vajadzībām. Jā, kad cilvēks atbrīvojas no ieraduma lietot tabaku vai citas kaitīgas vielas, kas izraisa atkarību, attīrās gan viņa organisms, gan arī sirdsapziņa, un tas veicina patiesu laimi. (2. Korintiešiem 7:1.)
LAIME ĢIMENĒ
11. Kas nepieciešams, lai laulība būtu likumīga, noturīga un godājama?
11 Cilvēkiem, kas dzīvo kopā kā vīrs un sieva, jānodrošina laulības reģistrācija saskaņā ar civilo likumdošanu. (Marka 12:17.) Viņiem jāizturas pret laulību ar lielu atbildības sajūtu. Tiesa, ja viens no laulātajiem atsakās atbalstīt ģimeni, izturas pret otru ārkārtīgi nežēlīgi vai arī ja situācija ģimenē draud nodarīt cilvēka garīgajam stāvoklim neglābjamu ļaunumu, var rasties nepieciešamība dzīvot atšķirti. (1. Timotejam 5:8; Galatiešiem 5:19—21.) Bet apustulis Pāvils ar vārdiem, kas lasāmi 1. Korintiešiem 7:10—17, mudina laulātos draugus turēties kopā. Protams, lai laime būtu patiesa, viņu starpā jābūt uzticībai. Pāvils rakstīja: ”Laulība lai ir visiem godā, un laulības gulta neaptraipīta, jo netiklos un laulības pārkāpējus Dievs sodīs.” (Ebrējiem 13:4.) Vārdi ”laulības gulta” apzīmē dzimumattiecības starp vīrieti un sievieti, kas likumīgi ir precējušies viens ar otru. Nekāda cita dzimumdzīve, piemēram, laulība ar vairākām sievām, nav raksturojama kā tāda, kas varētu būt ”visiem godā”. Turklāt Bībele nosoda arī pirmslaulību dzimumattiecības un homoseksuālismu. (Romiešiem 1:26, 27; 1. Korintiešiem 6:18.)
12. Kādas ir netiklības sliktās sekas?
12 Netiklība varētu sagādāt dažus miesīgas baudas mirkļus, taču tā nesniedz īstu laimi. Tā ir nepatīkama Dievam un var gulties uz cilvēka sirdsapziņas. (1. Tesaloniķiešiem 4:3—5.) Ārpuslaulības dzimumattiecību bēdīgās sekas var būt AIDS un citas slimības, kas izplatās dzimumceļā. ”Tiek lēsts, ka pasaulē katru gadu vairāk nekā 250 miljoni cilvēku inficējas ar gonoreju un apmēram 50 miljoni — ar sifilisu,” teikts kādā medicīniskā ziņojumā. Turklāt pastāv negribētas grūtniecības problēma. Starptautiskā ģimenes plānošanas federācija ziņo, ka ik gadus visā pasaulē vairāk nekā 15 miljoniem meiteņu vecumā no 15 līdz 19 gadiem sākas grūtniecība un trešā daļa no šīm meitenēm izdara abortus. Pētījums kādā Āfrikas valstī atklāja, ka sarežģījumi pēc abortiem izraisa 72 procentus no visiem pusaudžu meiteņu nāves gadījumiem. Daži, kam ir netikumīgas dzimumattiecības, var izvairīties no slimības un grūtniecības, bet neviens nevar izvairīties no smaga pārdzīvojuma. Daudzi pēc tam zaudē pašcieņu un pat ienīst sevi.
13. Kādas vēl grūtības rodas laulības pārkāpšanas dēļ, un kas gaida tos, kuri nepārstāj pārkāpt laulību un dzīvot netikli?
13 Laulības pārkāpumu var piedot, tomēr Raksti norāda, ka laulības pārkāpšanas gadījumā nevainīgajam laulības partnerim ir pamatots iemesls šķirties. (Mateja 5:32; salīdzināt Hozejas 3:1—5.) Kad šādas amoralitātes dēļ izirst ģimene, nevainīgajam partnerim un bērniem tiek sagādātas dziļas sāpes. Cilvēces labā Dievs savos Rakstos norāda, ka tie, kas dzīvo netikli vai pārkāpj laulību un nenožēlo savu rīcību, saņems nelabvēlīgu spriedumu. Turklāt Rakstos skaidri parādīts, ka tie, kam ir amorālas dzimumattiecības, ”nemantos Dieva valstību”. (Galatiešiem 5:19, 21.)
”NAV NO PASAULES”
14. a) Kādas ir dažas elkdievības formas, no kurām izvairās dievbijīgs cilvēks? b) Kādi norādījumi doti Jāņa 17:14 un Jesajas 2:4?
14 Cilvēki, kas vēlas būt patīkami Jehovam un baudīt Ķēniņvalsts svētības, izvairās no visām elkdievības formām. Bībelē parādīts, ka ir nepareizi taisīt un pielūgt tēlus, arī tādus, kuros attēlots Kristus vai Jēzus māte Marija. (2. Mozus 20:4, 5; 1. Jāņa 5:21.) Tāpēc patiesie kristieši nepielūdz svētbildes, krustus un tēlus. Viņi izvairās arī no slēptākām elkdievības formām: piemēram, viņi negodina karogus un nedzied dziesmas, kurās tiek slavinātas nācijas. Ja kāds kristiešus spiež to darīt, viņi atceras, ko Jēzus teica Sātanam: ”Tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un viņam vien kalpot.” (Mateja 4:8—10.) Jēzus teica, ka viņa sekotāji ”nav no pasaules”. (Jāņa 17:14.) Tas nozīmē, ka viņiem jābūt neitrāliem politiskos jautājumos, jādzīvo mierā un jāsaskaņo sava dzīve ar to, kas rakstīts Jesajas 2:4: ”Viņš [Dievs Jehova] spriedīs tiesu pagānu starpā un tiesās daudzas tautas. Viņi tad pārkals savus zobenus par lemešiem un savus šķēpus par vīna dārza dārznieku nažiem. Tauta pret tautu nepacels vairs zobena un nemācīsies vairs kaŗot.”
15. Kas ir lielā Bābele, un ko daudzi cilvēki dara, lai to atstātu?
15 Nebūt ”no pasaules” nozīmē arī saraut visas saites ar ’lielo Bābeli’ — pasaules viltus reliģijas impēriju. Netīra pielūgsme izplatījās no senās Bābeles un ieguva kaitīgu garīgu varu pār cilvēkiem visā pasaulē. ”Lielā Bābele” ietver sevī visas reliģijas, kuru mācības un rīcība nav saskaņā ar Dieva sniegtajām zināšanām. (Atklāsmes 17:1, 5, 15.) Neviens uzticīgs Jehovas kalpotājs neiesaistīsies starpticību kustībās: nepiedalīsies dažādu reliģiju organizētā pielūgsmē un nesadarbosies ar kādu no lielās Bābeles daļām. (4. Mozus 25:1—9; 2. Korintiešiem 6:14.) Šī iemesla dēļ daudzi cilvēki, kas sākuši studēt Bībeli, sūta savai reliģiskajai organizācijai vēstuli, lai apliecinātu, ka izstājas no tās. Šāds solis viņus tuvina patiesajam Dievam, kas pilda savu solījumu: ”Aizeita no viņu vidus un nošķirieties no tiem, saka tas Kungs, un neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts, tad es jūs pieņemšu.” (2. Korintiešiem 6:17; Atklāsmes 18:4, 5.) Vai arī tev ir dedzīga vēlēšanās, lai debesu Tēvs tevi pieņemtu?
GADSKĀRTU SVINĪBAS
16. Kāpēc patiesie kristieši nesvin Ziemassvētkus?
16 Dievbijīga dzīve mūs atbrīvo no pasaulīgo svētku svinēšanas, kas bieži vien mēdz būt apgrūtinoša. Piemēram, Bībelē nav precīzi pateikta diena, kad dzimis Jēzus. ”Es domāju, ka Jēzus ir dzimis 25. decembrī!” kāds varētu izsaukties. Tas nav iespējams, jo viņš nomira 33. gada pavasarī 33 1/2 gadu vecumā. Turklāt ap to laiku, kad viņš piedzima, gani bija laukā un ”sargāja naktī savus lopus”. (Lūkas 2:8.) Izraēlā decembra beigas ir aukstas un lietainas, un gani turētu aitas zem jumta, lai tās pasargātu no ziemas laikapstākļiem. Patiesībā 25. decembrī romieši svinēja sava saules dieva dzimšanas dienu. Pēc vairākiem gadsimtiem, kad Jēzus vairs nebija uz Zemes, atkritušie kristieši izvēlējās šo datumu, lai svinētu Kristus dzimšanas dienu. Tāpēc patiesie kristieši nesvin ne Ziemassvētkus, ne arī citus svētkus, kas balstīti uz nepareiziem reliģiskiem uzskatiem. Tā kā kristieši pielūdz vienīgi Jehovu, viņi neatzīmē arī tādus svētkus, kuros tiek dievināti grēcīgi cilvēki vai tautas.
17. Kāpēc dievbijīgi cilvēki nesvin dzimšanas dienas, un kāpēc kristiešu bērni tik un tā ir laimīgi?
17 Bībelē minētas tikai divas reizes, kad tika svinētas dzimšanas dienas, un abas ir saistītas ar cilvēkiem, kas nekalpoja Dievam. (1. Mozus 40:20—22; Mateja 14:6—11.) Rakstos nav norādīta diena, kad dzimis pilnīgais cilvēks Jēzus Kristus. Kāpēc tad mums būtu jāpievērš īpaša uzmanība nepilnīgu cilvēku dzimšanas dienām? (Salamans Mācītājs 7:1.) Bez šaubām, dievbijīgi vecāki negaida kādu īpašu dienu, lai apliecinātu bērniem savu mīlestību. Kāda 13 gadu veca meitene, kas aug kristiešu ģimenē, sacīja: ”Mūsu ģimenē netrūkst jautrības. [..] Man ir ļoti tuvas attiecības ar vecākiem, un, kad citi bērni man prasa, kāpēc es nesvinu svētkus, es viņiem atbildu, ka man katru dienu ir svētki.” Un kāds 17 gadu vecs kristietis teica: ”Mūsu mājās dāvināšana turpinās visu cauru gadu.” Negaidītas dāvanas rada daudz lielāku prieku.
18. Kādus ikgadējus svētkus Jēzus pavēlēja atzīmēt saviem sekotājiem, un par ko tie mums atgādina?
18 Tiem, kas cenšas dzīvot dievbijīgi, katru gadu īpaši jāatzīmē viena diena. Tā ir Kunga vakara maltīte, bieži saukta arī par Kristus nāves atceres vakaru. Runājot par šo vakaru, Jēzus saviem sekotājiem pavēlēja: ”To dariet, mani pieminēdami.” (Lūkas 22:19, 20; 1. Korintiešiem 11:23—25.) Kad Jēzus mūsu ēras 33. gada 14. nīsana vakarā iedibināja šo maltīti, viņš izmantoja neraudzētu maizi un sarkanvīnu, kuri attēloja viņa bezgrēcīgo ķermeni un nevainojamās asinis. (Mateja 26:26—29.) Šos simbolus iebauda kristieši, kas ir svaidīti ar Dieva svēto garu. Viņi ir iekļauti jaunajā derībā un derībā par Valstību, viņiem ir cerība uz dzīvi debesīs. (Lūkas 12:32; 22:20, 28—30; Romiešiem 8:16, 17; Atklāsmes 14:1—5.) Bet labumu gūst visi, kas ir klāt vakarā, kad pēc seno ebreju kalendāra ir 14. nīsans. Viņiem tiek atgādināts par Dieva Jehovas un Jēzus Kristus mīlestības izpausmi — izpirkuma upuri, kas salīdzina grēkus un dara iespējamu mūžīgu dzīvi tiem, pret kuriem Dievs ir labvēlīgs. (Mateja 20:28; Jāņa 3:16.)
DARBS UN IZKLAIDĒŠANĀS
19. Ar kādām grūtībām sastopas kristieši, vēloties nopelnīt iztiku?
19 Patieso kristiešu pienākums ir cītīgi strādāt un sevi nodrošināt. Kad tas izdodas, ģimenes galva izjūt apmierinājumu. (1. Tesaloniķiešiem 4:11, 12.) Protams, ja kristieša darbs būtu pretrunā ar Bībeli, tas viņam laupītu prieku. Reizēm kristietim tomēr ir grūti atrast darbu, kas būtu saskaņā ar Bībelē dotajām normām. Piemēram, dažviet no darbiniekiem tiek prasīts, lai viņi krāptu klientus. Turpretī daudzi citi darba devēji, nevēlēdamies zaudēt uzticamu cilvēku, būs piekāpīgi un ļaus godīgam darbiniekam strādāt tā, ka viņam nebūtu jārīkojas pret savu sirdsapziņu. Lai arī kāda veidotos situācija, tu vari būt pārliecināts, ka Dievs svētīs tavus centienus atrast darbavietu, kur tu varētu strādāt ar tīru sirdsapziņu. (2. Korintiešiem 4:2.)
20. Kāpēc mums jābūt uzmanīgiem, izvēloties izklaidēšanās veidu?
20 Dievs vēlas, lai viņa kalpotāji būtu laimīgi, tāpēc mums ne tikai cītīgi jāstrādā, bet arī regulāri jāatpūšas un jāizklaidējas. (Marka 6:31; Salamans Mācītājs 3:12, 13.) Sātana pasaule veicina bezdievīgu izklaidēšanos. Lai mēs būtu patīkami Dievam, mums jābūt uzmanīgiem, izvēloties grāmatas, ko lasām, radio pārraides un mūziku, ko klausāmies, kā arī koncertus, filmas, izrādes, televīzijas programmas un videoierakstus, ko skatāmies. Ja izklaidēšanās, ko mēs kādreiz mēdzām izvēlēties, ir pretrunā ar brīdinājumiem tādās Rakstu vietās kā 5. Mozus 18:10—12, Psalms 11:6 un Efeziešiem 5:3—5, mēs iepriecināsim Jehovu un būsim laimīgāki, mainīdami savus paradumus.
CIEŅA PRET DZĪVĪBU UN ASINĪM
21. Kā cieņai pret dzīvību būtu jāietekmē mūsu viedoklis par abortu un kā — mūsu ieradumi un uzvedība?
21 Ja vēlamies no tiesas būt laimīgi, mūsu viedoklim par cilvēka dzīvību jābūt tādam pašam, kāds ir Jehovam, — mums tā jāuzskata par svētu. Viņa Raksti aizliedz slepkavību. (Marka 10:17—19.) Bauslībā, ko Dievs deva Israēlam, redzams, ka viņš pat augli mātes miesās uzskata par dzīvību, kura viņa acīs ir dārga un kuru nedrīkst iznīcināt. (2. Mozus 21:22, 23.) Ņemot to vērā, mēs nedrīkstam rīkoties tā, it kā dzīvība būtu kaut kas mazvērtīgs: lietot tabaku, kaitēt organismam ar narkotikām un alkoholu vai nevajadzīgi riskēt. Mēs nedrīkstam darīt neko tādu, kas apdraudētu dzīvību, un nedrīkstam ignorēt drošības pasākumus, kuru neievērošanas dēļ mēs varētu būt vainīgi kāda nāvē. (5. Mozus 22:8.)
22. a) Kāds ir dievbijīga cilvēka viedoklis par asinīm un to lietošanu? b) Kura cilvēka asinis ir vienīgās, kas patiešām var glābt dzīvību?
22 Jehova pateica Noam un viņa ģimenei, ka asinis nozīmē dvēseli jeb dzīvību. Tāpēc Dievs viņiem aizliedza ēst jebkādas asinis. (1. Mozus 9:3, 4.) Tā kā mēs esam viņu pēcnācēji, šis likums attiecas uz mums visiem. Jehova israēliešiem teica, ka asinis jāizlej zemē un ka tās nedrīkst lietot cilvēka vajadzībām. (5. Mozus 12:15, 16.) Dieva likums par asinīm tika atkārtots, kad pirmajā gadsimtā kristieši saņēma norādījumu ”sargāties no.. asinīm”. (Apustuļu darbi 15:28, 29.) Dievbijīgi cilvēki ciena dzīvības svētumu, un tāpēc viņi atsakās no asins pārliešanas pat tad, ja citi uzstāj, ka tā nepieciešama, lai glābtu dzīvību. Daudzi alternatīvi medicīniskie paņēmieni un līdzekļi, kas pieņemami Jehovas lieciniekiem, ir ļoti efektīvi un ļauj cilvēkam izvairīties no briesmām, kuras saistītas ar asins pārliešanu. Kristieši zina, ka vienīgi Jēzus izlietās asinis tiešām var glābt dzīvību. Ja cilvēks tam tic, tad viņš saņem piedošanu un viņam ir izredzes dzīvot mūžīgi. (Efeziešiem 1:7.)
23. Ko cilvēks iegūst, dzīvodams dievbijīgi?
23 Jā, dzīvot dievbijīgi nebūt nav vienkārši. Varbūt jāuzklausa ģimenes locekļu vai paziņu izsmiekls. (Mateja 10:32—39; 1. Pētera 4:4.) Tomēr labais, ko dod šāda dzīve, ar uzviju atsver jebkādus pārbaudījumus. Tu iegūsti tīru sirdsapziņu un labu sabiedrību — ticības biedrus, kas arī pielūdz Jehovu. (Mateja 19:27, 29.) Padomā: tev ir arī izredzes dzīvot mūžīgi taisnīgajā jaunajā pasaulē, ko Dievs nodibinās. (Jesajas 65:17, 18.) Un kāds gan prieks ir paklausīt Bībeles padomam un tā priecēt Jehovas sirdi! (Salamana Pamācības 27:11.) Dievbijīga dzīve tiešām rada laimi! (Psalms 128:1, 2.)
PĀRBAUDI SAVAS ZINĀŠANAS
Kādi ir daži iemesli, kāpēc dievbijīga dzīve sniedz laimi?
Kādas izmaiņas var būt nepieciešamas, lai dzīvotu dievbijīgi?
Kāpēc tu vēlies dzīvot dievbijīgi?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 124., 125. lpp.]
Garīga darbība, kas mijas ar atpūtu, vairo dievbijīgu cilvēku laimi
