Kas ar mūsu mīļajiem notiek pēc nāves?
9. nodaļa
Kas ar mūsu mīļajiem notiek pēc nāves?
1. Kā jūtas tie, kam nāve atņēmusi mīļu cilvēku?
”CILVĒKS cieš, kad nomirst mīļš tuvinieks, jo pēc nāves mirušais pazūd neizprotamā tukšumā.” Šos vārdus teica kāds dēls, kam nomira tēvs un pēc neilga laika arī māte. Viņu smacēja sāpes un neatsveramā zaudējuma apziņa. Iespējams, arī tev ir bijušas līdzīgas izjūtas. Tādā reizē tu varbūt sev esi jautājis: kur ir mani mīļie, vai es viņus kādreiz vēl redzēšu?
2. Kādi pretrunīgi jautājumi rodas, kad domājam par nāvi?
2 Dažreiz sērojoši vecāki dzird šādus vārdus: ”Dievs izvēlas visskaistākās puķes, lai tās ņemtu pie sevis debesīs.” Vai tā tiešām ir? Vai mūsu mīļie pēc nāves ir nokļuvuši garu valstībā? Vai viņi ir pārgājuši nirvānā, kas tiek raksturota kā svētlaimes stāvoklis, kad vairs nav nekādu sāpju un vēlēšanos? Vai tie, ko mēs mīlējām, ir nokļuvuši paradīzē, lai nekad vairs nemirtu? Vai varētu būt pareizs uzskats, ka tiem, kas apvainojuši Dievu, nāve nozīmē bezgalīgu mocību sākumu? Vai mirušie var ietekmēt mūsu dzīvi? Lai iegūtu patiesas atbildes uz šiem jautājumiem, mums tās jāmeklē Dieva Rakstos — Bībelē.
KAS IR CILVĒKU ”GARS”?
3. Kāds bija Sokrata un Platona uzskats par mirušajiem, un kā tas ietekmē mūsdienu cilvēkus?
3 Sengrieķu filozofi Sokrats un Platons uzskatīja, ka vīrietī un sievietē jau no dzimšanas jābūt kaut kam nemirstīgam — dvēselei, kas turpina dzīvot pēc cilvēka nāves un nekad nemirst. Mūsdienās tam tic miljoniem cilvēku visā pasaulē. Šis uzskats bieži vien izraisa kā bailes no mirušajiem, tā arī bažas par viņu labklājību. Taču Bībele mums dod pavisam citu priekšstatu par mirušajiem.
4. a) Ko mēs lasām par dvēseli 1. Mozus grāmatā? b) Ko Dievs deva Ādamam, lai tas sāktu dzīvot?
4 Domājot par to, kādā stāvoklī atrodas mirušie, jāatceras, ka mūsu tēvam Ādamam nebija dvēseles. Viņš pats bija dvēsele. Apbrīnojamā radīšanas aktā Dievs izveidoja cilvēku — dvēseli — no zemes pamatelementiem un tad iepūta viņā ”dzīvības dvašu”. Mēs lasām 1. Mozus 2:7: ”Dievs tas Kungs taisīja cilvēku no zemes pīšļiem un iepūta viņa nāsīs dzīvības dvašu; tad cilvēks tapa par dzīvu dvēseli.” (LB-26.) Ādama dzīvību uzturēja elpošana. Taču tas, ka cilvēka plaušas tika piepildītas ar gaisu, nebija vienīgais, kas notika, kad Dievs deva Ādamam ”dzīvības dvašu”. Bībelē runāts par ’dzīvības spēka elpu’; šis ’dzīvības spēks’ darbojas būtnēs, kuras dzīvo uz Zemes. (1. Mozus 7:22, NW.)
5., 6. a) Kas ir ”dzīvības spēks”? b) Kas notiek, kad Psalmā 146:4 minētais ”gars” organismā vairs neuztur dzīvību?
5 Kas ir ”dzīvības spēks”? Tas ir dzīvības ierosinātājs spēks, ko Dievs lika nedzīvajā Ādama ķermenī. Pēc tam šis spēks tika uzturēts ar elpošanu. Bet kas ir ”gars”, par ko runāts Psalmā 146:4? Šajā pantā par mirušiem cilvēkiem teikts: ”Kad gars iziet no miesas, tad viņi atgriežas pīšļos, un tanī pat brīdī viņu nodomi aiziet bojā.” Ar vārdu ”gars” šajā nozīmē Bībeles rakstītāji nedomāja dvēseli, kas, atdalījusies no cilvēka, turpinātu dzīvot pēc organisma nāves.
6 ”Gars”, kas atstāj cilvēku viņa nāves brīdī, ir dzīvības spēks, kura avots ir mūsu Radītājs. (Psalms 36:10; Apustuļu darbi 17:28.) Dzīvības spēkam nav nekā tāda, kas ir raksturīgs būtnei, kuras dzīvību tas uztur, tāpat kā elektriskajai strāvai nav īpašību, kādas ir ierīcei, kuru tā darbina. Kad cilvēks mirst, gars (dzīvības spēks) vairs nedod dzīvību organisma šūnām; šo procesu var salīdzināt ar to, kā izdziest gaisma, kad tiek izslēgta strāva. Kad dzīvības spēks vairs neuztur organismu, cilvēks, dvēsele, mirst. (Psalms 104:29; Salamans Mācītājs 12:1, 7.)
”PIE PĪŠĻIEM TEV BŪS ATKAL ATGRIEZTIES”
7. Kam bija jānotiek ar Ādamu, ja viņš nepaklausītu Dievam?
7 Jehova skaidri pateica, ko nāve nozīmēs grēciniekam Ādamam. Dievs teica: ”Sava vaiga sviedros tev būs maizi ēst, kamēr tu atgriezies pie zemes, jo no tās tu esi ņemts: tu esi puteklis, un pie pīšļiem tev būs atkal atgriezties.” (1. Mozus 3:19.) Kur Ādamam bija jāatgriežas? Zemē, putekļos, no kuriem viņš bija radīts. Pēc nāves Ādama vairs nebūtu!
8. Kādā ziņā cilvēki, būdami dvēseles, nav pārāki par dzīvniekiem?
8 Šajā ziņā cilvēku nāve neatšķiras no dzīvnieku nāves. Arī dzīvnieki ir dvēseles, un tas pats gars jeb dzīvības spēks liek darboties arī viņu organismam. (1. Mozus 1:24, NW.) Salamana Mācītāja grāmatā 3:19, 20 var lasīt gudrā ķēniņa Salamana vārdus: ”Kā viens tā otrs mirst, visiem ir viena dvaša, un [nāvē] cilvēks nav pārāks pār dzīvniekiem. ..visi viņi ir cēlušies no pīšļiem, un visi atgriežas atpakaļ pīšļos.” Cilvēks ir pārāks par dzīvniekiem ar to, ka tika radīts pēc Dieva tēla — ar spēju atspoguļot Jehovas īpašības. (1. Mozus 1:26, 27.) Bet pēc nāves cilvēki, tāpat kā dzīvnieki, atkal kļūst par pīšļiem.
9. Kāds ir mirušo stāvoklis, un kur viņi nokļūst?
9 Salamans paskaidroja tuvāk, kas ir nāve: ”Dzīvie vismaz vēl zina, ka viņiem ir jāmirst, nomirušie turpretī vispār nezina vairāk nekā.” Jā, mirušie it neko nezina. Tāpēc Salamans mudināja: ”Visu, ko tava roka spēj ar taviem spēkiem veikt, to dari, jo pazemē [”Šeolā”, NW], kurp tavs ceļš iet, nav ne darba, ne vairs kādu pārdomu, ne atziņas, nedz gudrības.” (Salamans Mācītājs 9:5, 10.) Kur nonāk mirušie? Pazemē jeb Šeolā (ebreju šeōl), kas ir cilvēces kopējais kaps. Mūsu mīļie pēc nāves vairs neko nejūt. Viņiem nav ciešanu, un viņi mūs nekā nevar ietekmēt.
10. Kāpēc mēs varam teikt, ka nāvei nav jābūt neatgriezeniskai?
10 Vai jābūt tā, ka mēs un mums mīļi cilvēki padzīvojam nedaudzus gadus un tad dzīve pārtrūkst uz mūžīgiem laikiem? Bībelē teikts, ka tā nav jābūt. Tūlīt pēc Ādama sacelšanās Dievs Jehova sāka rīkoties, lai novērstu cilvēka grēka drausmīgās sekas. Dievs nebija nolēmis, ka cilvēkiem noteikti jāmirst. (Ecēhiēla 33:11; 2. Pētera 3:9.) Tātad nāve var arī nenozīmēt galu mums un mūsu mīļajiem, kas ir miruši.
”LĀCARS IR AIZMIDZIS”
11. Kā Jēzus raksturoja sava mirušā drauga Lācara stāvokli?
11 Jehova ir nolēmis izglābt no Ādama izraisītās nāves mūs un mums mīļus cilvēkus, kas jau miruši. Tāpēc Dieva Rakstos par mirušajiem runāts kā par aizmigušiem. Piemēram, kad Jēzus Kristus bija uzzinājis par sava drauga Lācara nāvi, viņš mācekļiem teica: ”Mūsu draugs Lācars ir aizmidzis, bet es eimu viņu modināt.” Mācekļi tūlīt nesaprata šo vārdu nozīmi, tāpēc Jēzus pateica skaidri: ”Lācars nomiris.” (Jāņa 11:11, 14.) Pēc tam Jēzus devās uz Betāniju, kur Lācara māsas Marta un Marija apraudāja savu mirušo brāli. Kad Jēzus sacīja Martai: ”Tavs brālis celsies augšām!”, viņa apliecināja savu ticību Dieva nodomam novērst nāves sekas, kuras jāizjūt cilvēkiem. Viņa teica: ”Es zinu, ka viņš celsies augšām, kad miroņi celsies augšām, pastarā dienā.” (Jāņa 11:23, 24.)
12. Kāda cerība par mirušajiem bija Martai?
12 Marta pat neieminējās par nemirstīgu dvēseli, kas pēc nāves kaut kur turpinātu dzīvot. Viņa nedomāja, ka Lācars jau ir nokļuvis kādā garu valstībā, lai dzīvotu tur. Martas ticība bija saistīta ar brīnišķīgu cerību — ar to, ka būs mirušo augšāmcelšana. Viņa neuzskatīja, ka nemirstīga dvēsele ir atdalījusies no Lācara ķermeņa. Marta saprata, ka viņas mīļais brālis vairs nav dzīvs. Šo stāvokli varēja labot, ja viņas brālis tiktu piecelts no mirušajiem.
13. Kādu varu Jēzum ir devis Dievs, un kā Jēzus uzskatāmi parādīja, ka viņam tā ir?
13 Jēzus Kristus ir tas, ko Dievs Jehova ir pilnvarojis atbrīvot cilvēci. (Hozejas 13:14.) Tāpēc, atbildot uz Martas teikto, Jēzus sacīja: ”Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība; kas man tic, dzīvos, arī ja tas mirs.” (Jāņa 11:25.) Jēzus uzskatāmi parādīja, kādu varu viņam devis Dievs: viņš devās uz kapenēm, kur Lācars bija apglabāts jau pirms četrām dienām, un atdzīvināja savu draugu. (Jāņa 11:38—44.) Iedomājies, kāds prieks pārņēma cilvēkus, kas redzēja šo un citas augšāmcelšanas, ko veica Jēzus Kristus! (Marka 5:35—42; Lūkas 7:12—16.)
14. Kāpēc augšāmcelšana un nemirstīga dvēsele ir nesavienojami jēdzieni?
14 Tagad uzmanīgi padomā par šādu patiesību: neviens nebūtu jāceļ augšā, tas ir, jāatgriež dzīvē, ja pastāvētu nemirstīga dvēsele, kas turpina dzīvot pēc nāves. Patiesībā tā nebūtu nekāda labsirdība: celt augšā tādu cilvēku, kāds bija Lācars, lai viņu atgrieztu dzīvē uz Zemes un atkal padarītu par nepilnīgu cilvēku, pēc tam kad viņš jau būtu saņēmis brīnišķīgu atalgojumu debesīs. Bībelē vispār netiek minēta ”nemirstīga dvēsele”. Rakstos teikts, ka grēcīgā cilvēka dvēsele mirst. (Ecēhiēla 18:4, 20.) Tāpēc Bībelē norādīts, ka īstais līdzeklis pret nāvi ir augšāmcelšana.
”VISI, KAS IR KAPOS”
15. a) Ko nozīmē vārds augšāmcelšana? b) Kāpēc cilvēku augšāmcelšana Dievam Jehovam nesagādās nekādas grūtības?
15 Jēzus mācekļi, runājot par augšāmcelšanu, lietoja vārdu, kura tiešā nozīme ir ’uzcelšanās’ jeb ’piecelšanās’. Tā ir uzcelšanās no nāves — no stāvokļa, kurā nav nekādas dzīvības; tā ir it kā piecelšanās un iznākšana no cilvēces kopējā kapa. Dievam Jehovam nav grūti celt augšā cilvēku. Kāpēc? Tāpēc, ka Jehova ir dzīvības Aizsācējs. Mūsdienās var ierakstīt videolentē attēlu un cilvēku balsis un tad atskaņot šos ierakstus, kad paši cilvēki jau miruši. Ir loģiski secināt, ka mūsu visvarenais Radītājs var saglabāt detalizētu informāciju par jebkuru cilvēku un celt augšā to pašu personu, dodot viņam vai viņai jaunu ķermeni.
16. a) Ko Jēzus apsolīja par visiem, kas ir ”kapos”? b) Kas izšķirs cilvēka augšāmcelšanas iznākumu?
16 Jēzus Kristus teica: ”Nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa [Jēzus] balsi, un nāks ārā: tie, kas labu darījuši, lai celtos augšām dzīvībai, bet tie, kas ļaunu darījuši, lai celtos augšām sodam.” (Jāņa 5:28, 29.) Visi, kas būs Jehovas atmiņā, pieredzēs augšāmcelšanu un varēs mācīties par Dievu. Cilvēkiem, kas rīkosies saskaņā ar Dieva sniegtajām zināšanām, tā izrādīsies augšāmcelšana dzīvībai. Savukārt tiem, kas neatzīs Dieva mācības un varu, tā izrādīsies augšāmcelšana nelabvēlīgam spriedumam.
17. Kas tiks celti augšā?
17 Protams, cilvēki, kas ir centušies būt taisnīgi un kalpojuši Jehovam, tiks celti augšā. Daudzus cerība uz augšāmcelšanu stiprināja, kad viņiem bija jāsastopas ar nāvi un jāpārcieš nežēlīgas vajāšanas. Viņi zināja, ka Dievs var atjaunot viņu dzīvību. (Mateja 10:28.) Bet miljoniem cilvēku nomira, tā arī neparādījuši, vai viņi vēlas pakļauties Dieva taisnīgajām normām. Viņi tāpat tiks celti augšā. Ar paļāvību uz Jehovas nodomu apustulis Pāvils teica: ”Man ir cerība uz Dievu, ..ka būs taisno un netaisno augšāmcelšanās.” (Apustuļu darbi 24:15.)
18. a) Kādu parādību par augšāmcelšanu redzēja apustulis Jānis? b) Kas tiks iznīcināts ”uguns jūrā”, un ko šī ”jūra” simbolizē?
18 Apustulis Jānis aizraujošā parādībā redzēja tos, kas pēc augšāmcelšanas stāv Dieva troņa priekšā. Jānis rakstīja: ”Jūŗa atdeva savus mirušos, nāve un viņas valstība [”Hadess”, NW] atdeva savus mirušos; un tie tika tiesāti, ikviens pēc viņa darbiem. Arī nāvi un nāves valstību iemeta uguns jūŗā. Šī ir otra nāve — uguns jūŗa.” (Atklāsmes 20:12—14.) Iedomājies! Visiem mirušajiem, kas atrodas Dieva atmiņā, ir izredzes izkļūt no Hadesa (grieķu hāidēs) jeb Šeola — cilvēces kopējā kapa. (Psalms 16:10; Apustuļu darbi 2:31.) Viņiem tiks dota iespēja ar savu rīcību parādīt, vai viņi vēlas kalpot Dievam. Tad ’nāve un nāves valstība’ tiks iemesta ”uguns jūrā”, kas, tāpat kā ”Gehenna”, simbolizē pilnīgu iznīcību. (Lūkas 12:5, NW.) Kad augšāmcelšana būs pabeigta, cilvēces kopējais kaps būs iztukšots un pārstās eksistēt. Cik mierinoši ir uzzināt no Bībeles, ka Dievs nevienu nemoka! (Jeremijas 7:30, 31.)
KUR NONĀK TIE, KAS TIEK PIECELTI NO MIRUŠAJIEM?
19. Kāpēc daži tiks celti augšā debesu dzīvei, un kādu ķermeni Dievs viņiem dos?
19 Ierobežots skaits vīriešu un sieviešu tiks piecelti dzīvei debesīs. Viņi būs ķēniņi un priesteri un kopā ar Jēzu darbosies, lai pilnīgi likvidētu nāvi, ko cilvēce mantojusi no pirmā cilvēka — Ādama. (Romiešiem 5:12; Atklāsmes 5:9, 10.) Cik daudzus Dievs ņems debesīs, lai viņi valdītu kopā ar Kristu? Bībelē norādīts, ka tikai 144 000. (Atklāsmes 7:4; 14:1.) Visiem, kas pieredzēs šo augšāmcelšanu, Jehova dos garīgus ķermeņus, lai viņi varētu dzīvot debesīs. (1. Korintiešiem 15:35, 38, 42—45; 1. Pētera 3:18.)
20. Ko pieredzēs paklausīgā cilvēce, arī augšā celtie?
20 Taču lielum lielais vairākums mirušo tiks celti augšā, lai dzīvotu paradīzē uz Zemes. (Psalms 37:11, 29; Mateja 6:10.) Ir jāīsteno līdz galam Dieva nodoms par Zemi; tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ daži tiek celti augšā debesu dzīvei. Jēzus Kristus un 144 000, kas valdīs debesīs, pakāpeniski atgriezīs paklausīgo cilvēci pie pilnības, no kuras atteicās mūsu pirmie vecāki. To pieredzēs arī augšā celtie, par ko liecina Jēzus vārdi mirstošajam cilvēkam, kas bija pie staba viņam blakus: ”Tu būsi ar mani paradīzē.” (Lūkas 23:42, 43.)
21. Kas notiks ar nāvi, kā paziņoja pravietis Jesaja un apustulis Jānis?
21 Uz paradīzes zemes vairs nebūs nāves, kas tagad cilvēkam liek justies tik niecīgam. (Romiešiem 8:19—21.) Pravietis Jesaja paziņoja, ka Dievs Jehova ’izdeldēs nāvi uz mūžīgiem laikiem’. (Jesajas 25:8.) Apustulis Jānis redzēja parādību par laiku, kad visi paklausīgie cilvēki būs brīvi no sāpēm un nāves. Jā, ”Dievs pats būs ar viņiem. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis.” (Atklāsmes 21:1—4.)
22. Kā tevi ietekmē tas, ko tu esi uzzinājis par augšāmcelšanu?
22 Bībeles skaidrās mācības novērš jucekli uzskatos par to, kas notiek ar mirušajiem. Rakstos nepārprotami pateikts, ka nāve ir ”pēdējais ienaidnieks”, kas tiks iznīcināts. (1. Korintiešiem 15:26.) Kādu gan spēku un mierinājumu mēs gūstam, apzinoties, ka varam cerēt uz augšāmcelšanu! Un cik priecīgi mēs varam būt, ka mūsu mīļie, kas ir miruši un atrodas Dieva atmiņā, pamodīsies no nāves miega, lai baudītu to labo, ko Dievs ir sagatavojis visiem, kas viņu mīl! (Psalms 145:16.) Šādas svētības mums dos Dieva Valstība. Kad tai bija jāsāk valdīt? Paskatīsimies.
PĀRBAUDI SAVAS ZINĀŠANAS
Kas ir cilvēku gars?
Kā tu raksturotu mirušo cilvēku stāvokli?
Kas pieredzēs augšāmcelšanu?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 85. lpp.]
Jēzus sauca, lai Lācars nāk ārā no kapenēm, un miljoniem citu cilvēku arī pieredzēs augšāmcelšanu
[Attēls 86. lpp.]
Valdīs prieks, kad Dievs uz mūžīgiem laikiem izdeldēs nāvi
