Lai tavs mērķis ir kalpot Dievam mūžīgi
18. nodaļa
Lai tavs mērķis ir kalpot Dievam mūžīgi
1., 2. Kas nepieciešams, kad ir apgūtas Dieva sniegtās zināšanas?
IZTĒLOJIES, ka tu stāvi pie aizslēgtām durvīm, aiz kurām ir istaba, pilna ar neaptveramiem dārgumiem. Cilvēks, kam ir tiesības ar tiem rīkoties, tev ir iedevis atslēgu un pateicis, ka tu vari ņemt no šīm vērtībām pēc patikas. Tev nebūs nekāda labuma no atslēgas, ja tu to nelietosi. Līdzīgi ir ar zināšanām — tev tās jālieto, lai gūtu no tām labumu.
2 It īpaši tas attiecas uz Dieva sniegtajām zināšanām. Jā, precīzas zināšanas par Dievu Jehovu un Jēzu Kristu nozīmē mūžīgo dzīvību. (Jāņa 17:3.) Taču šīs izredzes nevar kļūt par īstenību tāpēc vien, ka ir uzkrātas zināšanas. Tāpat kā tu izmantotu noderīgu atslēgu, tev jāliek lietā arī Dieva sniegtās zināšanas. Jēzus teica, ka tie, kas pilda Dieva gribu, ’ieies valstībā’. Šiem cilvēkiem būs privilēģija kalpot Dievam mūžīgi! (Mateja 7:21; 1. Jāņa 2:17.)
3. Kāda ir Dieva griba attiecībā uz mums?
3 Kad ir uzzināta Dieva griba, ir ļoti svarīgi to pildīt. Kāda, tavuprāt, ir Dieva griba attiecībā uz tevi? To varētu izteikt dažos vārdos: seko Jēzus priekšzīmei. Mēs lasām 1. Pētera 2:21: ”Uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu viņa pēdām.” Tātad, lai pildītu Dieva gribu, tev jāseko Jēzus piemēram, cik precīzi vien iespējams. Tieši tā tu vari likt lietā zināšanas par Dievu.
KĀ JĒZUS IZMANTOJA ZINĀŠANAS PAR DIEVU
4. Kāpēc Jēzus zina tik daudz par Jehovu, un kā viņš šīs zināšanas ir izmantojis?
4 Nevienam nav tik pamatīgu zināšanu par Dievu kā Jēzum Kristum. Iekams Jēzus nāca uz Zemi, viņš neskaitāmus gadus dzīvoja un strādāja kopā ar Dievu Jehovu debesīs. (Kolosiešiem 1:15, 16.) Ko tad Jēzus darīja ar visām šīm zināšanām? Viņš neapmierinājās ar to vien, ka viņam ir zināšanas. Ar tām saskanēja Jēzus dzīve. Tāpēc viņš izturējās pret citiem ar tādu labestību, pacietību un mīlestību. Šādi Jēzus sekoja sava debesu Tēva priekšzīmei un darīja visu atbilstoši tam, ko zināja par Jehovas rīcību un personību. (Jāņa 8:23, 28, 29, 38; 1. Jāņa 4:8.)
5. Kāpēc Jēzus lika sevi kristīt, un kā viņa dzīve atbilda viņa kristīšanās nozīmei?
5 Zināšanas, kas bija Jēzum, viņu arī pamudināja uz izšķirīgu soli. Atnācis no Galilejas, viņš devās uz Jordānas krastiem, un Jānis viņu kristīja. (Mateja 3:13—15.) Ko simbolizēja Jēzus kristīšana? Viņš bija jūds, tāpēc jau no dzimšanas piederēja pie tautas, kas bija veltīta Dievam. Tātad Jēzus bija veltīts Dievam kopš dzimšanas. (2. Mozus 19:5, 6.) Likdams sevi kristīt, viņš nodeva sevi Jehovas rīcībā, lai varētu pildīt Dieva gribu, kas viņam bija jāpilda tajā laikā. (Ebrējiem 10:5, 7.) Un Jēzus dzīvoja saskaņā ar kristīšanās nozīmi. Viņš atdeva visus spēkus, lai kalpotu Jehovam, — viņš dalījās ar cilvēkiem zināšanās par Dievu, kad vien tas bija iespējams. Dieva gribas pildīšana sagādāja Jēzum prieku, un viņš pat salīdzināja to ar ēdienu. (Jāņa 4:34.)
6. Kādā ziņā Jēzus atteicās no sevis?
6 Jēzus pilnībā apzinājās, ka viņam, pildot Jehovas gribu, no daudz kā būs jāatsakās — būs pat jāatdod sava dzīvība. Jēzus atteicās no sevis, uzskatīdams personiskās intereses par mazāk svarīgām. Vissvarīgākā viņam vienmēr bija Dieva gribas pildīšana. Kā mēs šajā ziņā varam sekot nevainojamajam Jēzus piemēram?
KAS JĀDARA, LAI VARĒTU DZĪVOT MŪŽĪGI
7. Kas cilvēkam jāizdara vispirms, lai viņš būtu gatavs kristīties?
7 Pretēji Jēzum, mēs esam nepilnīgi un tādu nozīmīgu pavērsienu dzīvē, kāda ir kristīšanās, varam sasniegt tikai tad, ja iepriekš veicam vēl kaut ko ļoti svarīgu. Vispirms mums jāiegūst precīzas zināšanas par Dievu Jehovu un Jēzu Kristu un jāpatur tās savā sirdī. Tā mūsos veidojas ticība un dziļa mīlestība pret Dievu. (Mateja 22:37—40; Romiešiem 10:17; Ebrējiem 11:6.) Tāpēc, ka cenšamies pakļauties Dieva likumiem, principiem un normām, mums būtu jājūt pamudinājums atzīt savu vainu un nožēlot pagātnē izdarītos grēkus. Tā mēs atgriežamies, tas ir, izmaināmies un atmetam visu slikto, ko darījām, kamēr mums nebija zināšanu par Dievu. (Apustuļu darbi 3:19.) Protams, ja mēs joprojām slepenībā grēkojam, nevis rīkojamies pareizi, tad mēs patiesībā neesam izmainījušies, un mēs neesam arī piemānījuši Dievu. Jehova atklāj jebkuru liekulību. (Lūkas 12:2, 3.)
8. Kas tev būtu jādara, ja tu vēlies piedalīties Ķēniņvalsts sludināšanā?
8 Vai tagad, kad tu kādu laiku jau apgūsti zināšanas par Dievu, nebūtu labi pārdomāt garīgus jautājumus ļoti personiski? Droši vien tev ir dedzīga vēlēšanās stāstīt to, ko tu uzzini, saviem radiem, draugiem un citiem cilvēkiem. Tu, iespējams, to jau dari un rīkojies tāpat kā Jēzus, kad viņš stāstīja citiem labo vēsti ikdienišķās situācijās. (Lūkas 10:38, 39; Jāņa 4:6—15.) Taču tu varbūt vēlies darīt vairāk. Kristiešu vecākie ar tevi labprāt parunās, lai noskaidrotu, vai tu esi gatavs un vai tu spēj piedalīties Ķēniņvalsts sludināšanā, ko Jehovas liecinieki veic organizēti. Ja tu atbilsti prasībām, vecākie parūpēsies, lai tu varētu doties kalpošanā kopā ar kādu no Jehovas lieciniekiem. Jēzus mācekļi sekoja sava skolotāja norādījumiem, lai sludināšanā būtu noteikta kārtība. (Marka 6:7, 30; Lūkas 10:1.) Tu gūsi labumu no līdzīgas palīdzības, kad piedalīsies Ķēniņvalsts vēsts izplatīšanā no mājas uz māju un arī citādi. (Apustuļu darbi 20:20, 21.)
9. Kā cilvēks veltī sevi Dievam, un kā veltīšanās ietekmē viņa dzīvi?
9 Labās vēsts sludināšana visiem cilvēkiem draudzes teritorijā ir paņēmiens, kā atrast tos, kas ir taisnīgi noskaņoti, un ir viens no tiem labajiem darbiem, kuri pierāda, ka tev ir ticība. (Apustuļu darbi 10:34, 35; Jēkaba 2:17, 18, 26.) Regulāra kristiešu sapulču apmeklēšana un pilnvērtīga līdzdalība sludināšanā ir arī iespēja parādīt, ka tu esi nožēlojis savu iepriekšējo rīcību un no tās atgriezies un ka tagad tu esi apņēmies dzīvot saskaņā ar zināšanām par Dievu. Kāds būtu nākamais loģiskais solis? Veltīt sevi Dievam Jehovam. Tas nozīmē sirsnīgā lūgšanā pateikt Dievam, ka tu labprāt un ar visu sirdi atdod savu dzīvi viņam un viņa gribas pildīšanai. Tā tu vari veltīt sevi Jehovam un ņemt patīkamo Jēzus Kristus jūgu. (Mateja 11:29, 30.)
KO TEV NOZĪMĒ KRISTĪŠANĀS
10. Kāpēc tev pēc veltīšanās Jehovam jātiek kristītam?
10 Jēzus teica, ka visiem, kas kļūst par viņa mācekļiem, jātiek kristītiem. (Mateja 28:19, 20.) Kāpēc tas nepieciešams pēc tam, kad tu jau esi veltījis sevi Dievam? Tā kā tu esi veltījies Jehovam, viņš zina, ka tu viņu mīli. Bet tu, bez šaubām, vēlēsies darīt vēl kaut ko, lai arī citi uzzinātu par tavu mīlestību pret Dievu. Tieši kristīšanās tev dod iespēju publiski apliecināt, ka tu esi veltījies Dievam Jehovam. (Romiešiem 10:9, 10.)
11. Ko nozīmē kristīšanās?
11 Kristīšanai ir bagātīga simboliskā nozīme. Kad tu tiec iegremdēts jeb ”apglabāts” ūdenī, tu it kā nomirsti savam vecajam dzīves veidam. Kad tu atkal parādies virs ūdens, tu uzsāc jaunu dzīvi — dzīvi, kurā galvenā ir Dieva, nevis tava griba. Tas, protams, nenozīmē, ka tu vairs nekļūdīsies, jo mēs visi esam nepilnīgi un tāpēc katru dienu grēkojam. Bet kā veltījies un kristīts Jehovas kalpotājs tu būsi nodibinājis ar viņu īpašas attiecības. Tāpēc, ka tu esi nožēlojis savu iepriekšējo rīcību un pazemīgi kristījies, Jehova uz Jēzus izpirkuma upura pamata labprāt piedod tavus grēkus. Tā kristīšanās palīdz iegūt tīru sirdsapziņu attiecībās ar Dievu. (1. Pētera 3:21.)
12. Ko nozīmē tikt kristītam a) ’Tēva vārdā’, b) ’Dēla vārdā’, c) ’Svētā Gara vārdā’?
12 Jēzus pavēlēja saviem sekotājiem kristīt jaunos mācekļus ”Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā”. (Mateja 28:19.) Ko Jēzus ar to domāja? Kristīšanās ’Tēva vārdā’ parāda, ka cilvēks, kas tiek kristīts, ar visu sirdi atzīst Dievu Jehovu par Radītāju un likumīgo Visuma Suverēnu. (Psalms 36:10; 83:19; Salamans Mācītājs 12:1.) Kristīšanās ’Dēla vārdā’ nozīmē, ka cilvēks atzīst Jēzu Kristu — īpaši viņa izpirkuma upuri — par vienīgo, ar kura starpniecību Dievs ir sagādājis glābšanu. (Apustuļu darbi 4:12.) Kristīšana ’Svētā Gara vārdā’ nozīmē, ka kristīšanas kandidāts atzīst Jehovas svēto garu jeb darbīgo spēku par līdzekli, ar kura palīdzību Dievs īsteno savus nodomus un dod saviem kalpotājiem spēku pildīt viņa taisnīgo gribu un sadarboties ar viņa gara vadīto organizāciju. (1. Mozus 1:2; Psalms 104:30; Jāņa 14:26; 2. Pētera 1:21.)
VAI TU ESI GATAVS KRISTĪTIES?
13., 14. Kāpēc mums nebūtu jābaidās izvēlēties kalpošanu Dievam Jehovam?
13 Vai no kristīšanās būtu jābaidās, tāpēc ka tā ir tik nozīmīga un ir vissvarīgākais pavērsiens cilvēka dzīvē? Nē, nepavisam! Lai arī pret lēmumu kristīties nedrīkst izturēties vieglprātīgi, tas neapšaubāmi ir vissaprātīgākais lēmums, kādu tu varētu pieņemt.
14 Kristīšanās parāda, ka tu esi izvēlējies kalpot Dievam Jehovam. Padomā par cilvēkiem, ko tu pazīsti. Vai nav taisnība, ka viņi visi tā vai citādi kalpo kādam kungam? Daži kalpo mantai. (Mateja 6:24.) Citi uzcītīgi veido karjeru vai izdabā sev, padarīdami savu iegribu apmierināšanu par dzīves mērķi. Ir daudzi citi, kas pielūdz viltus dievus. Bet tu esi izvēlējies kalpošanu patiesajam Dievam — Jehovam. Nevienam citam nav tik daudz labestības, līdzjūtības un mīlestības kā viņam. Dievs pagodina cilvēkus ar lietderīgu darbu, kas viņiem palīdz izglābties. Viņš apbalvo savus kalpotājus ar mūžīgu dzīvi. Ir skaidrs, ka nav jābaidās sekot Jēzus priekšzīmei un atdot sevi Jehovam. Patiesībā šāds dzīves veids ir vienīgais, kas ir patīkams Dievam un kam tiešām ir jēga. (1. Ķēniņu 18:21.)
15. Kas parasti mēdz būt par šķērsli tam, lai cilvēks kristītos?
15 Kristīšanās tomēr nav solis, kas būtu jāsper citu iespaidā. Šis ir personisks jautājums, kas attiecas uz tevi un Jehovu. (Galatiešiem 6:4.) Tu audz garīgi un varbūt sev esi jautājis: ”Kas mani kavē kristīties?” (Apustuļu darbi 8:35, 36.) Tu varētu sev pavaicāt: ”Vai mani attur ģimenes pretestība? Vai es vēl arvien esmu saistīts ar kādu grēku vai situāciju, kas Rakstos nosodīta? Vai varētu būt, ka man ir bailes zaudēt apkārtējo cilvēku labvēlību?” Šie ir daži no jautājumiem, ko pārdomāt, — izsver tos reālistiski.
16. Ko tu iegūsi, kalpodams Jehovam?
16 Nebūtu saprātīgi domāt tikai par zaudējumiem un neņemt vērā to, ko tu iegūsi, kalpodams Jehovam. Piemēram, padomā par ģimenes pretestību. Jēzus apsolīja, ka pat tad, ja mācekļi, sekodami viņam, zaudēs savus radiniekus, viņi iegūs garīgo ģimeni, kas būs daudz lielāka. (Marka 10:29, 30.) Ticības biedri izturēsies pret tevi ar brālīgu mīlestību, palīdzēs pārciest vajāšanas un tevi atbalstīs, lai tu varētu iet pa dzīvības ceļu. (1. Pētera 5:9.) It īpaši draudzes vecākie var palīdzēt tev tikt galā ar problēmām un izturēt citas grūtības. (Jēkaba 5:14—16.) Domājot par iespēju zaudēt šīs pasaules labvēlību, būtu labi sev pajautāt: ”Kas gan varētu būt salīdzināms ar Visuma Radītāja atzinību un to, ka viņš priecāsies par manis izvēlēto dzīves ceļu?” (Salamana Pamācības 27:11.)
PIERĀDI AR SAVU DZĪVI, KA ESI VELTĪJIES UN KRISTĪTS
17. Kāpēc kristīšanās tev jāuzskata par sākumu, nevis par beigām?
17 Ir svarīgi atcerēties, ka ar kristīšanos nebeidzas tava garīgā izaugsme. Ar to sākas kalpošana visa mūža garumā — tu kļūsti par Dieva ieceltu kalpotāju un Jehovas liecinieku. Kaut arī kristīšanās ir ļoti būtiska, tā tomēr nav glābšanas garantija. Jēzus neteica: ”Katrs, kas ir kristīts, tiks izglābts.” Viņš teica: ”Kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.” (Mateja 24:13.) Tāpēc ir būtiski, lai tu dzītos pēc Dieva valstības, ierādot tai visnozīmīgāko vietu savā dzīvē. (Mateja 6:25—34.)
18. Kādi ir daži mērķi, pēc kuriem jātiecas, kad cilvēks ir kristījies?
18 Lai kalpotu Jehovam līdz galam, tev būtu jāizvirza garīgi mērķi. Labs mērķis ir vairot savas zināšanas par Dievu, pašam regulāri studējot viņa Rakstus. Izplāno savu laiku tā, lai varētu lasīt Bībeli katru dienu. (Psalms 1:1, 2.) Regulāri piedalies kristiešu sapulcēs, jo biedrošanās ar viņiem tev palīdzēs garīgi stiprināties. Varbūt tev pašam jāizvirza mērķis piedalīties draudzes sapulcēs ar savām atbildēm un tā slavēt Jehovu un stiprināt ticībā citus? (Romiešiem 1:11, 12.) Tev varētu būt vēl viens mērķis: uzlabot savas lūgšanas. (Lūkas 11:2—4.)
19. Kādas īpašības tu vari veidot, ja saņem svētā gara palīdzību?
19 Ja tu vēlies dzīvot saskaņā ar savas kristīšanās nozīmi, tev pastāvīgi jāseko savai rīcībai — jāļauj Dieva svētajam garam veidot tevī tādas īpašības kā mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība un atturība. (Galatiešiem 5:22, 23; 2. Pētera 3:11.) Atceries, ka Jehova dod savu svēto garu visiem, kas to lūdz un ir viņam paklausīgi un uzticīgi kalpotāji. (Lūkas 11:13; Apustuļu darbi 5:32.) Tāpēc lūdz, lai Dievs tev dod savu garu, griezies pie viņa pēc palīdzības, lai varētu veidot viņam patīkamas īpašības. Kad tu ļausies Dieva gara ietekmei, šādas īpašības arvien vairāk būs manāmas tavā runas veidā un uzvedībā. Protams, katrs kristiešu draudzes loceklis visiem spēkiem cenšas attīstīt ”jauno cilvēku”, lai pēc iespējas vairāk līdzinātos Kristum. (Kolosiešiem 3:9—14.) Šajos centienos ikvienam no mums ir citādas grūtības, jo mēs atrodamies dažādās garīgās izaugsmes stadijās. Tā kā tu esi nepilnīgs, tev ļoti daudz jādara, lai tava personība līdzinātos Kristus personībai. Taču nekad nekrīti izmisumā, jo ar Dieva palīdzību ir iespējams izmainīties.
20. Kā tu savā kalpošanā vari sekot Jēzus priekšzīmei?
20 Ar taviem garīgajiem mērķiem jābūt saistītiem arī centieniem pēc iespējas precīzāk sekot Jēzus priekšzīmei, ko viņš rādīja, veikdams savu uzdevumu ar prieku. (Ebrējiem 12:1—3, NW.) Jēzus mīlēja viņam uzticēto kalpošanu. Ja tev ir privilēģija piedalīties Valstības sludināšanā, nepieļauj, ka tā pārvērstos par rutīnu. Rīkojies tāpat kā Jēzus: centies rast gandarījumu, stāstīdams citiem par Dieva Valstību. Liec lietā pamācību, par kuru rūpējas draudze, lai tev palīdzētu kļūt par labāku skolotāju. Un paļaujies uz to, ka Jehova var tev dot vajadzīgo spēku, lai tu varētu veikt savu kalpošanu. (1. Korintiešiem 9:19—23.)
21. a) Kā mēs zinām, ka Jehova augsti vērtē uzticīgus kristītus kalpotājus? b) Kas parāda, ka kristīšanās ir nepieciešama, lai mēs varētu palikt dzīvi, kad Dievs izpildīs savu spriedumu pašreizējai ļaunajai sistēmai?
21 Dievam ir ļoti dārgs katrs veltījies, kristīts cilvēks, kas uzticīgi cenšas sekot Jēzum. Jehova pārbauda miljardiem siržu, un viņš zina, kāds retums ir šādi cilvēki. Dievs uzskata, ka viņi ir ”pats dārgākais”. (Hagaja 2:7.) Bībeles pravietojumi parāda, ka Dievs viņus uzskata par cilvēkiem, kas ir atzīmēti, lai tiktu paglābti, kad drīzumā pašreizējai ļaunajai sistēmai tiks izpildīts viņa spriedums. (Ecēhiēla 9:1—6; Maleahija 3:16, 18.) Vai tu esi ”pareizi noskaņots mūžīgai dzīvei”? (Apustuļu darbi 13:48, NW.) Vai tu no sirds vēlies, lai tev būtu Dieva kalpotāja zīme? Arī sevis veltīšana un kristīšanās ietilpst šajā zīmē, un tās ir nepieciešamas, lai izglābtos.
22. Kādas ir ’lielā pulka’ nākotnes izredzes?
22 Pēc pasaules plūdiem Noa un viņa ģimene iznāca no šķirsta uz attīrītas Zemes. Mūsdienās ’lielam pulkam’ cilvēku, kas izmanto zināšanas par Dievu un iegūst Jehovas atzinību, ir izredzes pārciest šīs ļaunās sistēmas beigas un mūžīgi dzīvot uz zemeslodes, kura būs attīrīta uz visiem laikiem. (Atklāsmes 7:9, 14.) Kāda būs šī dzīve?
PĀRBAUDI SAVAS ZINĀŠANAS
Kā tu vari izmantot savas zināšanas par Jehovu tā, kā viņš to vēlas?
Kas jāizdara, pirms cilvēks var tikt kristīts?
Kādā ziņā kristīšanās ir nevis beigas, bet sākums?
Kā mēs varam ar savu dzīvi pierādīt, ka esam veltījušies un kristīti?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 172. lpp.]
Vai tu esi veltījis sevi Dievam lūgšanā?
[Attēli 174. lpp.]
Kas tevi kavē kristīties?
