Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

TREŠĀ DAĻA

Aizskartas jūtas. Ja ir ”iemesls sūdzēties”

Aizskartas jūtas. Ja ir ”iemesls sūdzēties”

”Kāda māsa no draudzes mani nepatiesi apsūdzēja, ka es esot nozagusi viņai naudu. Draudzē par to izplatījās runas, un draudzes locekļi sāka nostāties vai nu manā, vai viņas pusē. Galu galā minētā māsa man pateica, ka viņa ir uzzinājusi jaunus faktus, kas mani attaisno. Kaut arī viņa atvainojās, man bija sajūta, ka es nekad nespēšu viņai piedot to, kas man bija jāpārdzīvo viņas dēļ.” (Linda.)

VAI jūs kādreiz esat jutušies līdzīgi Lindai, ko garīgā māsa bija dziļi sāpinājusi? Diemžēl dažus tik ļoti ir aizvainojusi citu rīcība, ka ir cietusi viņu garīgā darbība. Vai tā ir bijis arī ar jums?

Vai kāds mūs ”spēj šķirt no Dieva mīlestības”?

Jāatzīst, ka nav tik viegli piedot ticības biedram, kas mūs ir aizvainojis. Kristiešiem taču ir jāizturas citam pret citu ar mīlestību. (Jāņa 13:34, 35.) Ja mums ir nodarījis pāri kāds ticības biedrs, tad sarūgtinājumu un sāpes mēs izjūtam īpaši skaudri. (Psalms 55:13.)

Protams, dažreiz var gadīties, ka kristiešiem ir ”iemesls sūdzēties par otru”, teikts Bībelē. (Kolosiešiem 3:13.) Bet, ja tas notiek ar mums personiski, ir visai grūti tikt tam pāri. Kas mums var palīdzēt? Aplūkosim trīs Bībeles principus.

Mūsu debesu Tēvs zina visu, kas ar mums notiek. Jehova redz visu, kas notiek, arī katru netaisnību, ar ko mēs sastopamies, un mūsu pārdzīvojumus. (Ebrejiem 4:13.) Turklāt Jehova jūt mums līdzi mūsu ciešanās. (Jesajas 63:9.) Dievs nekad nepieļauj, ka ”bēdas vai ciešanas”, vai kaut kas cits — pat ne kāds cits viņa kalps — mūs ”šķirtu no Dieva mīlestības”. (Romiešiem 8:35, 38, 39.) Vai arī mēs nejūtam vēlēšanos rīkoties līdzīgi un neļaut nekam un nevienam nostāties starp mums un Jehovu?

Piedot nav tas pats, kas attaisnot nodarījumu. Ja mēs piedodam pāridarītājiem, tas nenozīmē, ka mēs uzskatām viņu rīcību par nenozīmīgu vai tādu, ko var attaisnot vai ignorēt. Atcerēsimies, ka Jehova nekad neatbalsta grēku, bet viņš piedod grēciniekam, ja ir pamats to darīt. (Psalms 103:12, 13; Habakuka 1:13.) Aicinādams mūs piedot citiem, Jehova mūs mudina sekot viņa paraugam. Viņš ”nedusmojas mūžīgi”. (Psalms 103:9; Mateja 6:14.)

Ja nepaturam sevī aizvainojumu, ieguvēji esam mēs paši. Kādā ziņā? Iztēlojieties šādu situāciju. Jūs paņemat apmēram kilogramu smagu akmeni un turat to izstieptā rokā. Jums visdrīzāk nebūs grūti to noturēt īsu brīdi. Bet ja jūs mēģinātu šo akmeni turēt rokā ilgāku laiku? Cik ilgi jūs izturētu? Dažas minūtes, stundu vai vēl ilgāk? Nav šaubu, ka jūsu roka pilnīgi pagurtu. Akmens svars nebūtu mainījies, bet, jo ilgāk jūs to turētu, jo smagāks tas šķistu. Tāpat ir ar aizvainojumu. Jo ilgāk mēs to sevī paturam — lai cik mazs tas būtu —, jo grūtāk mums pašiem. Ir saprotams, kāpēc Jehova mūs rosina atbrīvoties no aizvainojuma. Tas mums nāk tikai par labu. (Salamana Pamācības 11:17.)

Ja nepaturam sevī aizvainojumu, ieguvēji esam mēs paši

”Man šķita, it kā pats Jehova runātu ar mani”

Kas palīdzēja Lindai atbrīvoties no aizvainojuma par to, kā pret viņu bija izturējusies cita kristiete? Viņa daudz ko pārdomāja, tostarp Bībelē minētos iemeslus, kāpēc mums jābūt gataviem piedot. (Psalms 130:3, 4.) Lindu īpaši ietekmēja fakts, ka Jehova piedod mums, ja mēs piedodam citiem. (Efesiešiem 4:32—5:2.) Aprakstīdama savas izjūtas, viņa teica: ”Man šķita, it kā pats Jehova runātu ar mani.”

Ar laiku Lindai izdevās pārvarēt aizvainojuma sajūtu. Viņa no sirds piedeva māsai, un tagad viņas abas ir labas draudzenes. Linda turpina kalpot Jehovam. Jūs varat nešaubīties, ka Jehova vēlas palīdzēt arī jums, lai jūs spētu rīkoties tāpat.