Dārgie ticības biedri!

Kā zināms, Bībele lielā mērā ir grāmata par cilvēkiem. Daudzi no tajā minētajiem Dieva kalpiem sastapās ar grūtībām, kas līdzinās mūsējām. Viņi bija ”cilvēki ar tādām pašām jūtām kā mums”. (Jēkaba 5:17, zemsvītras piezīme.) Dažus nomāca rūpes un raizes, citus bija dziļi sāpinājuši ģimenes locekļi vai ticības biedri, un ne vienu vien mocīja vainas apziņa par izdarītajām kļūdām.

Vai šie cilvēki bija pilnīgi novērsušies no Jehovas? Nē, nebija. Daudzi jutās tāpat kā psalmu sacerētājs, kas teica: ”Es maldos kā pazudusi avs; tad nu meklē savu kalpu, jo es nekad neaizmirstu Tavus baušļus!” (Psalms 119:176.) Vai jums ir pazīstamas šādas izjūtas?

Jehova nekad neaizmirst savus kalpus, kas ir aizmaldījušies projām no ganāmpulka. Viņš labprāt palīdz tiem atgriezties, un bieži vien viņš to dara ar citu savu kalpu starpniecību. Atcerēsimies, kā Jehova palīdzēja Ījabam, kas pieredzēja daudz nelaimju. Ījabs nonāca materiālās grūtībās, zaudēja bērnus, pats smagi saslima, un viņam bija arī jādzird sāpinoši vārdi no cilvēkiem, kuriem būtu bijis jāsniedz viņam atbalsts. Taču Ījabs nenovērsās no Jehovas, lai gan bija brīdis, kad viņš savos spriedumos maldījās. (Ījaba 1:22; 2:10.) Kā Jehova viņam palīdzēja atgūt līdzsvarotu viedokli?

Būtisku atbalstu Ījabam Jehova sniedza ar sava kalpa Ēlihus starpniecību. Kad Ījabs stāstīja par saviem pārdzīvojumiem, Ēlihus uzmanīgi klausījās, un pēc tam viņš sāka runāt. Ko Ēlihus teica? Vai viņš kritizēja Ījabu? Vai, gribēdams labot Ījaba domāšanu, viņš centās izraisīt Ījabā vainas apziņu vai kauna jūtas? Vai Ēlihus uzskatīja, ka ir pārāks par Ījabu? Nekādā gadījumā! Dieva gara rosināts, viņš sacīja: ”Dieva priekšā es tāds pats kā tu, no māla mīcīts arī es!” Tad viņš Ījabam teica: ”No manis tev jābīstas nav, nedz mana roka būs smaga.” (Ījaba 33:6, 7, LB-2012.) Ēlihus nepadarīja Ījaba nastu vēl smagāku, tieši pretēji — viņš ar mīlestību deva Ījabam padomus un to uzmundrināja.

Mēs vēlamies jums apliecināt, ka ar tādu pašu mīlestību tika gatavota šī brošūra. Vispirms mēs uzklausījām, ko par sevi un saviem apstākļiem stāstīja daudzi, kas bija attālinājušies no draudzes. (Salamana Pamācības 18:13.) Pēc tam mēs ar lūgšanām iedziļinājāmies Bībelē, rūpīgi pārdomājot, kā Jehova senatnē palīdzēja saviem kalpiem, kuri bija nonākuši līdzīgās situācijās. Šajā brošūrā mēs esam atsaukušies gan uz Bībelē aprakstītiem notikumiem, gan uz gadījumiem no mūsdienām. Sirsnīgi aicinām jūs izlasīt jums sagatavoto materiālu!

Ar patiesu mīlestību

Jehovas liecinieku Vadošā padome