NEVIENS nav pasargāts no raizēm, arī Dieva kalpi ne. Psalmu sacerētājs rakstīja: ”Raizes nomāca mani.” (Psalms 94:19, LB-2012.) Savukārt Jēzus norādīja, ka beigu laikā ”dzīves raizes” kristiešiem var ievērojami apgrūtināt kalpošanu Jehovam. (Lūkas 21:34.) Kā ir ar jums? Vai jūs nomāc materiālas grūtības, problēmas ģimenē vai slikta veselība? Kā Jehova jums var palīdzēt?

Mēs nevaram tikt galā ar raizēm paši saviem spēkiem vien. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Mūs spiež no visām pusēm..; esam apjukuši..; esam satriekti.” Bet viņš arī teica, ka mēs ”neesam iedzīti stūrī”, neesam ”izmisuši” un ”zuduši pavisam”. Kas mums palīdz izturēt? ”Neparastais spēks” — spēks, kas nāk no mūsu visvarenā Dieva Jehovas. (2. Korintiešiem 4:7—9.)

Pārdomājiet, kā jūs agrāk saņēmāt šo ”neparasto spēku”. Varbūt jūs atceraties kādu uzmundrinošu runu, kas jums palīdzēja vēl augstāk vērtēt Jehovas mīlestību? Vai jūsu ticība Jehovas solījumiem nekļuva stiprāka, kad jūs citiem stāstījāt par cerību dzīvot paradīzē? Ja apmeklējam kristiešu sapulces un runājam par savu ticību ar citiem, mēs saņemam spēku, kas mums palīdz tikt galā ar dzīves raizēm, un iegūstam sirdsmieru, kas ļauj kalpot Jehovam ar prieku.

Iespējams, jums liekas, ka jūsu pienākumu nasta ir pārāk smaga. Piemēram, kā ir norādījis Jehova, mums jātiecas vispirms pēc viņa valstības un jāturas pie labiem garīgiem paradumiem. (Mateja 6:33; Lūkas 13:24.) Bet ja nu pretestība, slikta veselība vai problēmas ģimenē jūs ir fiziski izsmēlušas? Varbūt jūsu darbs prasa pārāk daudz laika un spēka, un tāpēc jūs nespējat pilnvērtīgi iesaistīties draudzes darbībā? Ja jums šķiet, ka jums nepietiek laika un spēka visam, ar ko būtu jātiek galā, jūs var pārņemt nomāktība. Jums var pat ienākt prātā doma, ka Jehova no jums prasa pārāk daudz.

Taču Jehova ir saprotošs. Viņš neprasa no mums to, kas būtu pāri mūsu spējām. Jehova zina, ka tad, ja esam pieredzējuši fizisku vai emocionālu pārslodzi, mums ir vajadzīgs laiks, lai atgūtos. (Psalms 103:13, 14.)

Piemēram, padomāsim, kā Jehova rūpējās par pravieti Eliju. Vai tad, kad Elija bija tik nomākts un nobijies, ka aizbēga uz tuksnesi, Jehova viņu bargi norāja un lika viņam griezties atpakaļ, lai viņš pildītu savu uzdevumu? Nē, tā nebija. Jehova divas reizes sūtīja pie Elijas eņģeli, kas maigi uzmodināja Eliju un piedāvāja tam ēdienu.  Tomēr arī pēc visa tā 40 dienas vēlāk Elija joprojām bija noraizējies un baiļu mākts. Kā Jehova viņam palīdzēja? Pirmkārt, Jehova uzskatāmi parādīja, ka spēj viņu aizsargāt. Otrkārt, Jehova viņu mierināja ”lēnā balsī”. Pēc tam Jehova darīja zināmu, ka zemē ir vēl vairāki tūkstoši uzticīgu Jehovas kalpu. Drīz vien Elija atkal dedzīgi veica savus pravieša pienākumus. (1. Ķēniņu 19:1—19.) Ko no šī gadījuma var mācīties? Kad Elija bija padevies raizēm, Jehova pret viņu izturējās pacietīgi un līdzjūtīgi. Jehova nav mainījies — viņš tieši tāpat rūpējas par mums.

Kad domājat par to, ko jūs varat dot Jehovam, esiet reālistiski. Nesalīdziniet savas pašreizējās iespējas ar tām, kādas jums bija agrāk. Lūk, piemērs: skrējējs, kas atsāk trenēties pēc vairāku mēnešu vai gadu pārtraukuma, nevar uzreiz ievērot tādu pašu treniņu režīmu kā agrāk. Sākumā viņš izvirza nelielus mērķus, lai attīstītu spēku un izturību. Kristiešus var salīdzināt ar skrējējiem, jo arī kristieši tiecas pēc konkrētiem mērķiem. (1. Korintiešiem 9:24—27.) Kāpēc gan neizvirzīt kādu garīgu mērķi, kas patlaban jums būtu sasniedzams? Piemēram, jūs varētu apmeklēt kādu draudzes sapulci. Lūdziet, lai Jehova jums palīdz sasniegt šo mērķi. Pamazām atgūstot garīgos spēkus, jūs varēsiet ”baudīt un redzēt, cik tas Kungs ir labs”. (Psalms 34:9.) Paturiet prātā, ka visu, ko jūs darāt, lai apliecinātu mīlestību pret Jehovu, arī to, kas jums varbūt šķiet nenozīmīgs, viņš vērtē ļoti augstu. (Lūkas 21:1—4.)

Kā Jehova deva Džūnai spēku atgriezties pie viņa? Džūna stāsta: ”Es nemitējos lūgt Jehovam palīdzību. Tad kādu dienu vedekla man pastāstīja, ka manā pilsētā notiks kongress. Es izlēmu, ka vienu dienu aiziešu uz to. Bija tik brīnišķīgi atkal būt kopā ar Jehovas kalpiem! Šis kongress man sniedza tieši to stiprinājumu, ko es biju gaidījusi. Tagad es atkal ar prieku kalpoju Jehovam. Mana dzīve ir ieguvusi dziļāku jēgu. Es tagad vēl skaidrāk apzinos, ka nedrīkstu norobežoties no brāļiem un māsām un ka man ir vajadzīgs viņu atbalsts. Es esmu tik priecīga, ka man vēl bija iespēja atgriezties.”