Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

58. STĀSTS

Jeruzāleme tiek nopostīta

Jeruzāleme tiek nopostīta

Jūdejas iedzīvotāji atkal un atkal novērsās no Jehovas un pielūdza viltus dievus. Daudzu gadu garumā Jehova centās tiem palīdzēt. Viņš sūtīja praviešus brīdināt ļaudis, tomēr tie neklausīja. Tieši otrādi — viņi izsmēja praviešus. Kā Jehova darīja galu elkdievībai?

Babilonijas valdnieks Nebukadnecars bija iekarojis jau daudzas valstis. Pirmo reizi ieņēmis Jeruzālemi, viņš sagūstīja ķēniņu Jojahīnu, augstmaņus, kareivjus un amatniekus un aizveda tos uz Babiloniju. Viņš paņēma arī visus dārgumus no Jehovas tempļa. Par Jūdejas ķēniņu Nebukadnecars iecēla Cedekiju.

Sākumā Cedekija bija paklausīgs Nebukadnecaram. Bet apkārtējās tautas un viltus pravieši mudināja Cedekiju sacelties pret Babiloniju. Jeremija viņu brīdināja: ”Ja tu sacelsies, Jūdejas iedzīvotāji mirs no zobena un cietīs no bada un slimībām.”

Pēc astoņu gadu valdīšanas Cedekija nolēma sacelties pret Babiloniju. Viņš lūdza ēģiptiešu armijas palīdzību. Tad Nebukadnecars sūtīja savu karaspēku uzbrukumā Jeruzālemei, un tas aplenca pilsētu. Jeremija pavēstīja Cedekijam: ”Tā saka Jehova: ”Ja tu padosies Babilonijai, gan tu, gan pilsēta izglābsies. Bet, ja ne — babilonieši nodedzinās Jeruzālemi un tevi sagūstīs.”” Cedekija atbildēja: ”Es nepadošos!”

Pusotru gadu vēlāk babilonieši izlauzās cauri Jeruzālemes mūrim un pielaida pilsētai uguni. Tie nodedzināja templi, daudzus nogalināja un tūkstošiem aizveda gūstā.

Cedekija aizbēga no Jeruzālemes, bet babilonieši dzinās viņam pakaļ. Viņi to notvēra netālu no Jērikas un aizveda pie Nebukadnecara. Babilonijas valdnieks lika Cedekijam noskatīties, kā viņa dēli tiek nogalināti. Pēc tam Nebukadnecars pavēlēja izdurt Cedekijam acis un iemest viņu cietumā, kur viņš vēlāk nomira. Bet Jūdejas iedzīvotājiem Jehova apsolīja: ”Pēc 70 gadiem es jūs pārvedīšu mājās Jeruzālemē.”

Uz Babiloniju tika aizvesti arī jaunieši. Kas ar viņiem notika, un vai viņi palika uzticīgi Jehovam?

”Visvarenais Dievs Jehova, patiesi un taisnīgi ir tavi spriedumi!” (Atklāsmes 16:7)