Kādu laiku pēc tam, kad ķēniņš Nebukadnecars bija redzējis sapni par milzīgo statuju, viņš izveidoja zelta statuju, ko uzstādīja Dūras līdzenumā. Tur viņš lika sapulcēties visiem valsts augstākajiem ierēdņiem, tai skaitā Sadraham, Mesaham un Abed-Nego. Valdnieks pavēlēja: ”Tiklīdz jūs dzirdēsiet atskanam taures, arfas un dūdas, metieties zemē! Ikviens, kurš nezemosies statujas priekšā, tiks iemests degošā krāsnī.” Vai trīs ebreji pielūgs statuju vai vienīgi Jehovu?

Tad ķēniņš deva pavēli atskaņot mūziku. Visi metās zemē un pielūdza zelta statuju, bet Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego to nedarīja. Daži to ievēroja un sacīja ķēniņam: ”Tie trīs ebreji atsakās pielūgt tavu zelta statuju!” Nebukadnecars lika tos atvest un teica: ”Es došu jums vēl vienu iespēju pielūgt statuju. Ja jūs to nedarīsiet, tiksiet iemesti ugunī. Nevienam dievam nebūs pa spēkam jūs izglābt no manas rokas!” Viņi atbildēja: ”Mums nevajag vēl vienu iespēju. Mūsu Dievs mūs var izglābt. Bet, pat ja viņš to nedarīs, ak, ķēniņ, mēs nezemosimies statujas priekšā!”

Nebukadnecars kļuva ļoti dusmīgs. Viņš pavēlēja: ”Sakuriniet krāsni septiņas reizes karstāku nekā parasti!” Tad viņš deva rīkojumu kareivjiem: ”Sasieniet šos vīrus un iemetiet ugunī!” Svelme bija tik liela, ka karavīri, metot trīs ebrejus krāsnī,  zaudēja dzīvību. Kad Nebukadnecars tajā ielūkojās, viņš ieraudzīja nevis trīs, bet četrus vīrus. Izbijies viņš jautāja saviem padotajiem: ”Vai mēs neiesviedām ugunī trīs vīrus? Es redzu četrus, un viens no tiem izskatās pēc eņģeļa!”

Nebukadnecars piegāja tuvāk un iesaucās: ”Nāciet ārā, jūs, Visaugstākā Dieva kalpi!” Visiem par lielu brīnumu, Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego iznāca no uguns sveiki un veseli. Ne viņu āda, ne mati, ne drēbes nebija apdeguši, pat gruzduma smaka nebija jūtama.

Nebukadnecars sacīja: ”Sadraha, Mesaha un Abed-Nego Dievs ir varens! Viņš sūtīja eņģeli un izglāba viņus. Nav cita dieva, kas būtu viņam līdzīgs!”

Vai tu, tāpat kā trīs ebreju jaunekļi, esi apņēmies palikt uzticīgs Jehovam, lai kas notiktu?