Farizeji ienīda Jēzu un meklēja ieganstu, lai viņu apcietinātu. Viņi sacīja, ka Jēzus nedrīkst dziedināt slimos sabatā. Reiz sabata dienā Jēzus sastapa aklu vīrieti, kas ubagoja uz ielas. Viņš sacīja mācekļiem: ”Skatieties, kā Dieva spēks palīdzēs šim cilvēkam!” Jēzus sajauca zemi ar siekalām un uzlika šo masu vīrietim uz acīm. Tad Jēzus viņam teica: ”Ej un mazgā savas acis Sīloāmas dīķī!” Vīrietis paklausīja, un pirmo reizi dzīvē viņš varēja redzēt.

Ļaudis bija ļoti pārsteigti un brīnījās: ”Vai tas ir vīrs, kas sēdēja un ubagoja, vai kāds cits viņam līdzīgs?” Izdziedinātais teica: ”Es tas esmu!” ”Kā tad tu kļuvi redzīgs?” tie viņam jautāja. Kad viņš pastāstīja, kas bija noticis, tie viņu aizveda pie farizejiem.

Vīrietis sacīja farizejiem: ”Jēzus kaut ko uzzieda man uz acīm un tad lika iet un to nomazgāt. Es tā izdarīju, un tagad varu redzēt.” Farizeji sprieda: ”Ja Jēzus dziedina sabatā, viņa spēks nevar būt no Dieva.” Savukārt citi iebilda: ”Ja viņa spēks nebūtu no Dieva, viņš vispār nevarētu dziedināt.”

Farizeji atsauca vīrieša vecākus un viņiem jautāja: ”Kā tas nākas, ka jūsu dēls ir kļuvis redzīgs?” Vecāki  baidījās no farizejiem, jo tie bija vienojušies, ka izslēgs no sinagogas ikvienu, kas tic Jēzum. Tāpēc viņi sacīja: ”Mēs nezinām. Jautājiet viņam pašam!” Farizeji vēlreiz ņēmās izvaicāt izdziedināto, līdz beidzot viņš tiem teica: ”Es jums pastāstīju visu, ko zinu. Kāpēc jūs jautājat par to atkal un atkal?” Farizeji sadusmojās un izdzina viņu ārā.

Jēzus uzmeklēja izdziedināto vīrieti un vaicāja tam: ”Vai tu tici Mesijam?” Tas atbildēja: ”Es ticētu, ja zinātu, kas viņš ir.” Jēzus teica: ”Es esmu Mesija.” Jēzus šim vīrietim parādīja īpašu laipnību. Viņš ne tikai to izdziedināja, bet arī palīdzēja tam iegūt ticību.