Farizejiem bija svarīgi atstāt iespaidu uz apkārtējiem. Ja viņi darīja kaut ko labu, tad tā, lai citi to pamanītu. Viņi teica lūgšanas vietās, kur bija daudz cilvēku. Farizeji bija iemācījušies garas lūgšanas un atkārtoja tās sinagogās un ielu stūros, kur citi varētu viņus redzēt un dzirdēt. Tāpēc daudzi bija izbrīnīti, kad Jēzus viņiem teica: ”Nelūdziet tā, kā to dara farizeji! Viņi domā, ka ar saviem daudzajiem vārdiem iespaido Dievu, bet tā nav. Lūgšana ir jūsu saruna ar Jehovu. Neatkārtojiet vienu un to pašu atkal un atkal! Jehova vēlas dzirdēt, ko jūs patiesībā domājat un jūtat.”

Jēzus turpināja: ”Jums vajadzētu tā lūgt: ”Mūsu Tēvs debesīs! Lai tiek svētīts tavs vārds. Lai nāk tava valstība.  Lai tava griba notiek uz zemes, tāpat kā debesīs.”” Vēl Jēzus norādīja, ka ir jālūdz par dienišķo maizi, par grēku piedošanu un citiem sev svarīgiem jautājumiem.

Jēzus sacīja: ”Nekad nepārstājiet lūgt! Turpiniet lūgt savam debesu Tēvam Jehovam to, kas ir labs! Vecāki vienmēr grib dot labas lietas saviem bērniem. Ja dēls jums prasītu maizi, vai jūs dotu viņam akmeni? Ja viņš prasītu zivi, vai jūs dotu viņam čūsku?”

Tad Jēzus paskaidroja: ”Ja jūs protat dot labas dāvanas saviem bērniem, cik daudz vairāk jūsu Tēvs Jehova dos jums svēto garu! Tikai lūdziet neatlaidīgi!” Vai tu ņem vērā šo Jēzus padomu? Par ko tu lūdz?