Katru gadu nīsāna mēneša četrpadsmitajā dienā jūdi svinēja Pashu. Šie svētki viņiem atgādināja, ka Jehova viņus bija atbrīvojis no Ēģiptes verdzības un ievedis Apsolītajā zemē. Mūsu ēras 33. gadā Jēzus un viņa apustuļi Pashu atzīmēja kādā augšistabā Jeruzālemē. Maltītes beigās Jēzus sacīja: ”Viens no jums mani nodos.” Apustuļi bija satriekti un jautāja Jēzum: ”Kurš tas ir?” Jēzus atbildēja: ”Tas, kuram es dodu šo maizi.” Un viņš iedeva maizi Jūdam Iskariotam. Tūliņ pat Jūda piecēlās un aizgāja.

Tad Jēzus pateica lūgšanu, salauza maizi gabalos un padeva pārējiem apustuļiem. Viņš sacīja: ”Ēdiet šo maizi! Tā attēlo manu miesu, ko es atdošu par jums.” Pēc tam viņš teica lūgšanu par vīnu un deva to apustuļiem, sacīdams: ”Dzeriet šo vīnu! Tas attēlo manas asinis, kas tiks izlietas, lai tiktu piedoti grēki. Es apsolu, ka jūs būsiet ķēniņi kopā ar mani debesīs. To dariet katru gadu, mani pieminot!” Jēzus sekotāji arī tagad ik gadu sanāk kopā šajā dienā, lai atzīmētu Jēzus iedibināto pasākumu, ko sauc par Kunga mielastu.

 Pēc mielasta apustuļi strīdējās par to, kurš no viņiem ir svarīgākais. Taču Jēzus tiem teica: ”Augstākais jūsu vidū ir tas, kurš sevi uzskata par zemāko un necilāko.”

Vēl Jēzus sacīja: ”Jūs esat mani draugi! Es jums esmu darījis zināmu visu, ko mans Tēvs ir licis jums teikt. Drīz es došos pie Tēva debesīs. Jūs paliksiet šeit, un cilvēki zinās, ka jūs esat mani mācekļi, ja jūsu starpā būs mīlestība. Kā es jūs esmu mīlējis, tā arī jūs mīliet cits citu!”

Pēc tam Jēzus vērsās pie Jehovas ar lūgumu pasargāt viņa mācekļus. Viņš lūdza, lai Jehova tiem palīdz darboties vienoti. Viņš arī lūdza, lai tiktu svētīts Jehovas vārds. Tad Jēzus un viņa apustuļi dziedāja Jehovam slavas dziesmas un izgāja ārā. Tuvojās laiks, kad Jēzum bija jātiek apcietinātam.