Tarsā dzimušais Sauls bija Romas pilsonis. Viņš bija farizejs, kas labi pārzināja jūdu likumus, un viņš ienīda kristiešus. Sauls iebruka kristiešu mājās, rāva no tām ārā vīriešus un sievietes un meta tos cietumā. Viņš pat noskatījās, kā saniknots pūlis nomētā ar akmeņiem mācekli Stefanu.

Bet Saulam nepietika ar to, ka tiek apcietināti kristieši Jeruzālemē. Viņš lūdza augstajam priesterim sūtīt viņu uz Damasku, lai varētu saņemt ciet turienes kristiešus. Tuvojoties pilsētai, Saulu pēkšņi apspīdēja spoža gaisma, un viņš nokrita pie zemes. Atskanēja kāda balss: ”Saul, kāpēc tu mani vajā?” ”Kas tu esi?” Sauls vaicāja. Un viņš izdzirdēja atbildi: ”Es esmu Jēzus. Ej uz Damasku, un tu uzzināsi, kas tev jādara!” Tajā pašā brīdī Sauls kļuva akls, un viņš aiz rokas bija jāieved pilsētā.

Damaskā dzīvoja kāds uzticīgs kristietis, vārdā Hananja. Parādībā Jēzus viņam teica: ”Ej uz ielu, ko sauc par Taisno, uz Jūdas namu, un uzmeklē Saulu!” Hananja sacīja: ”Kungs, es zinu, kas ir šis vīrs! Viņš ir iemetis cietumā daudzus tavus mācekļus!” Bet Jēzus norādīja: ”Ej pie viņa! Es esmu izraudzījies Saulu, lai viņš sludinātu labo vēsti daudzām tautām!”

Tā nu Hananja uzmeklēja Saulu un sacīja viņam: ”Brāli Saul, Jēzus mani sūtīja, lai tu atgūtu redzi!” Sauls uzreiz kļuva redzīgs. Viņš mācījās par Jēzu un kļuva par viņa sekotāju. Pēc kristīšanās Sauls sāka sludināt sinagogās kopā ar citiem kristiešiem. Vai  vari iedomāties, cik pārsteigti bija jūdi, redzot, ka Sauls māca par Jēzu? Tie brīnījās: ”Vai tad tas nav tas pats vīrs, kurš vajāja Jēzus mācekļus?”

Trīs gadus Sauls sludināja Damaskas iedzīvotājiem. Jūdi ienīda Saulu un izdomāja plānu, kā viņu nogalināt. Taču brāļi to uzzināja un palīdzēja viņam aizbēgt, nolaižot viņu grozā pa logu pilsētas mūrī.

Kad Sauls nonāca Jeruzālemē, viņš centās pievienoties vietējiem brāļiem. Bet tie baidījās no Saula. Tad kāds brālis, kuru sauca Barnaba, aizveda Saulu pie apustuļiem un pārliecināja tos, ka Sauls patiešām ir mainījies. Sauls sāka dedzīgi sludināt labo vēsti kopā ar draudzi Jeruzālemē. Vēlāk viņš kļuva pazīstams ar vārdu Pāvils.