Cēzarejā dzīvoja kāds ievērojams romiešu virsnieks, vārdā Kornēlijs. Kaut gan viņš pats nebija jūds, viņš bija iemantojis jūdu cieņu. Kornēlijs no sirds palīdzēja trūcīgajiem. Viņš ticēja Jehovam un pastāvīgi vērsās pie viņa lūgšanās. Kādu dienu Kornēlijam parādījās eņģelis un sacīja: ”Dievs ir uzklausījis tavas lūgšanas. Sūti vīrus uz Jafu, kur ir apmeties Pēteris, un lūdz viņu atnākt!” Kornēlijs nekavējoties sūtīja trīs vīrus uz Jafu, kas atradās aptuveni 50 kilometrus uz dienvidiem.

Tajā pašā laikā Pēteris Jafā skatīja parādību. Viņš redzēja dzīvniekus, kurus jūdiem bija aizliegts ēst, un dzirdēja balsi, kas viņu mudināja tos ēst. Pēteris atteicās, sacīdams: ”Nekad dzīvē neesmu ēdis nešķīstus dzīvniekus!” Tad balss sacīja: ”Nesauc šos dzīvniekus par nešķīstiem! Dievs tos ir attīrījis.” Vēl Pēterim tika pavēstīts: ”Ārā pie tavām durvīm stāv trīs vīri. Ej viņiem līdzi!” Pēteris aizgāja pavaicāt, kādēļ viņi ir atnākuši. Tie atbildēja: ”Mūs atsūtīja Kornēlijs, romiešu armijas virsnieks. Tev jānāk uz viņa namu Cēzarejā.” Pēteris aicināja ciemiņus  pārlaist nakti pie viņa. Nākamajā dienā viņi kopā ar dažiem brāļiem no Jafas devās uz Cēzareju.

Kad Kornēlijs ieraudzīja Pēteri, viņš nometās tā priekšā ceļos. Bet Pēteris sacīja: ”Piecelies! Es esmu tāds pats cilvēks kā tu. Dievs man lika nākt uz tavu namu, lai gan jūdi parasti neiet pie cittautiešiem. Tagad, lūdzu, pasaki, kāpēc tu sūtīji pēc manis?”

Kornēlijs atbildēja Pēterim: ”Pirms četrām dienām es lūdzu Dievu, un eņģelis man lika sūtīt pēc tevis. Lūdzu, māci mums, ko Jehova ir teicis!” Pēteris sacīja: ”Es esmu sapratis, ka Dievs ir taisnīgs pret visiem. Viņš pieņem katru, kas vēlas viņam kalpot.” Pēteris tiem daudz mācīja par Jēzu. Tad pār Kornēliju un pārējiem, kas tur bija, nāca svētais gars, un viņi visi tika kristīti.