Pēc tam, kad Ādams un Ieva bija padzīti no Ēdenes dārza, viņiem piedzima daudz bērnu. Viņu pirmais dēls Kains kļuva par zemkopi, bet otrais dēls Ābels — par aitu ganu.

Reiz Kains un Ābels nesa upurus Jehovam. Vai tu zini, kas ir upuris? Tā ir īpaša dāvana. Jehovam patika Ābela upuris, bet Kaina upuris ne. Tāpēc Kains ļoti sadusmojās. Jehova brīdināja Kainu, ka dusmas var novest pie sliktas rīcības. Bet Kains to neņēma vērā.

Kādu dienu Kains sacīja Ābelam: ”Es eju uz lauku. Atnāc man līdzi!” Kad viņi bija uz lauka, Kains uzbruka savam brālim un to nogalināja. Vai Jehova atstāja bez ievērības Kaina ļauno  darbu? Nē, Jehova sodīja Kainu un aizsūtīja viņu tālu prom no ģimenes. Kains nekad vairs nedrīkstēja atgriezties.

Ko mēs mācāmies? Ir dabiski izjust dusmas, ja kaut kas nenotiek tā, kā mēs gribētu. Taču, ja mēs jūtam, ka dusmas aug augumā, vai citi to pamana un mūs brīdina, mums nekavējoties jāsavalda savas emocijas, pirms tās sāk valdīt pār mums.

Ābels mīlēja Jehovu un darīja to, kas labs, tāpēc Jehova viņu nekad neaizmirsīs. Kad Dievs uz zemes būs izveidojis paradīzi, viņš piecels Ābelu no nāves.