Apmēram divus mēnešus pēc aiziešanas no Ēģiptes izraēlieši nonāca pie Sīnāja kalna un uzcēla tur nometni. Jehova lika Mozum uzkāpt kalnā un sacīja viņam: ”Es izglābu izraēliešus. Ja viņi man klausīs un ievēros manus likumus, viņi kļūs man par īpašu tautu.” Mozus devās lejā un pastāstīja izraēliešiem, ko Jehova bija teicis. Kāda bija viņu reakcija? Viņi atbildēja: ”Mēs darīsim visu, ko Jehova liks.”

Mozus atkal kāpa kalnā. Jehova viņam norādīja: ”Trešajā dienā es runāšu ar tevi. Brīdini izraēliešus, lai viņi nemēģina kāpt Sīnāja kalnā.” Mozus nogāja lejā un teica, lai izraēlieši ir gatavi klausīties, ko Jehova sacīs.

Trešajā dienā izraēlieši ieraudzīja zibeņus un tumšu mākoni virs kalna. Viņi arī dzirdēja pērkona dārdus un raga skaņas. Tad Jehova ugunī nokāpa uz kalna. Izraēlieši aiz bailēm drebēja. Kalns spēcīgi trīcēja, un to klāja dūmi. Raga skaņas kļuva arvien skaļākas. Un tad Dievs sacīja: ”Es esmu Jehova. Jūs nedrīkstat pielūgt citus dievus.”

Mozus vēlreiz uzkāpa kalnā, un Jehova deva likumus, kā izraēliešiem viņš jāpielūdz un kā viņiem jādzīvo. Mozus pierakstīja šos likumus un pēc tam tos nolasīja izraēliešiem. Viņi apsolīja: ”Mēs darīsim visu, ko Jehova ir pavēlējis.” Jā, viņi deva solījumu Dievam! Bet vai viņi to turēja?