Pēc tam, kad Dāvids bija nogalinājis Goliātu, ķēniņš Sauls viņu iecēla par karapulka komandieri. Dāvids guva daudzas uzvaras un kļuva ļoti slavens. Kad Dāvids atgriezās no kaujām, sievietes mēdza viņu sagaidīt, dejodamas un dziedādamas: ”Sauls ir pieveicis tūkstošus, bet Dāvids ir pieveicis desmitiem tūkstošu!” Sauls sāka apskaust Dāvidu un gribēja viņu nogalināt.

Dāvids prata labi spēlēt arfu. Kādu dienu, kad Dāvids spēlēja arfu ķēniņam Saulam, ķēniņš meta viņam ar šķēpu. Dāvids izvairījās, un šķēps ietriecās sienā. Vēlāk Sauls vēl vairākas reizes mēģināja nogalināt Dāvidu. Galu galā Dāvids aizbēga un paslēpās tuksnesī.

Sauls sapulcēja trīs tūkstošus vīru un devās meklēt Dāvidu. Gadījās, ka viņš  iegāja alā, kur slēpās Dāvids ar saviem vīriem. Tie čukstus skubināja Dāvidu: ”Tagad tev ir iespēja nogalināt Saulu!” Dāvids piezagās Saulam tuvāk un nogrieza viņa virssvārku stūri. Sauls neko nemanīja. Taču Dāvids jutās ļoti slikti, jo bija izturējies necienīgi pret Jehovas iecelto ķēniņu. Viņš neļāva saviem vīriem uzbrukt Saulam. Dāvids pat pastāstīja Saulam, ka nebija izmantojis iespēju viņu nogalināt. Vai Sauls mainīja savas domas par Dāvidu?

Nē, nemainīja vis. Sauls turpināja vajāt Dāvidu. Kādu nakti Dāvids kopā ar savu māsasdēlu Abišaju ielavījās Saula nometnē. Visi, pat Saula miesassargs Abners, gulēja. Abišajs sacīja: ”Tā ir mūsu iespēja! Ļauj, es nogalināšu viņu!” Dāvids iebilda: ”Lai Sauls paliek Jehovas ziņā! Paņemsim viņa šķēpu un ūdens krūku un iesim prom!”

Dāvids uzkāpa tuvējā kalnā, no kura bija redzama Saula nometne, un sauca: ”Abner, kāpēc tu nesargā savu ķēniņu? Kur palikusi Saula krūka un šķēps?” Sauls pazina Dāvida balsi un teica: ”Tu varēji mani nogalināt, bet to neizdarīji. Es zinu, ka tu būsi nākamais izraēliešu ķēniņš.” Sauls atgriezās savā pilī. Tomēr ne visi Saula ģimenē pret Dāvidu izturējās tik slikti kā Sauls.