Pa savas pils logu Jezreēlā ķēniņš Ahabs varēja redzēt vīna dārzu, kas piederēja kādam vīram, kuru sauca Nābots. Ahabs vēlējās iegūt šo dārzu, tāpēc mēģināja to nopirkt no Nābota. Bet Nābots atteicās to pārdot, jo bauslībā Jehova bija aizliedzis pārdot mantotu īpašumu. Vai Ahabs cienīja Nābotu par to, ka tas vēlējās rīkoties pareizi? Nē, nemaz. Ahabs bija ļoti dusmīgs. Viņš bija tik sarūgtināts, ka neizgāja no savas guļamistabas un pat atteicās ēst.

Ahaba sieva, ļaunā ķēniņiene Izebele, sacīja viņam: ”Tu esi izraēliešu ķēniņš. Tu vari dabūt visu, ko vēlies. Es sagādāšu tev to zemi.” Viņa uzrakstīja vēstules pilsētas vecākajiem, kurās tiem lika Nābotu apsūdzēt Dieva zaimošanā un nomētāt ar akmeņiem. Vecākie izpildīja Izebeles rīkojumu, un viņa sacīja Ahabam: ”Nābots ir miris. Tagad vīna dārzs pieder tev.”

Nābots nebija vienīgais, kura nāvē bija vainojama Izebele. Viņa bija nogalinājusi daudzus cilvēkus, kas mīlēja Jehovu. Viņa pielūdza elkus un darīja vēl daudzas citas ļaunas lietas. Jehova redzēja visus Izebeles sliktos darbus. Kā viņš rīkojās?

Pēc Ahaba nāves par ķēniņu kļuva viņa dēls Jorāms. Jehova sūtīja kādu vīru, vārdā Jehus, sodīt Izebeli un viņas ģimenes locekļus.

Jehus ratos devās uz Jezreēlu, kur dzīvoja Izebele. Jorāms ratos brauca viņam pretī un jautāja: ”Vai tu nāc ar mieru?” Jehus atteica: ”Nekāds miers nevar būt, kamēr tava māte, Izebele, dara ļaunu!” Jorāms apgrieza ratus un centās  aizbēgt. Bet Jehus iešāva bultu Jorāmam mugurā, un Jorāms nomira.

Tad Jehus devās uz Izebeles pili. To uzzinājusi, viņa uzkrāsojās, izrotāja matus un apsēdās pie loga augšstāvā. Kad Jehus ieradās, viņa to izsmējīgi sveicināja. Jehus uzsauca kalpiem, kas stāvēja viņai blakus: ”Metiet viņu zemē!” Tie izgrūda Izebeli pa logu, un viņa nokrita un nositās.

Pēc tam Jehus lika nogalināt Ahaba 70 dēlus un attīrīja zemi no Baala pielūgsmes. Vai nav skaidri redzams, ka Jehova zina pilnīgi visu un noteiktā laikā viņš soda tos, kas rīkojas slikti?