Nāve ir pretēja dzīvei. Tā ir kā dziļš miegs. (Jāņa 11:11—14.) Mirušie vairs nevar dzirdēt, redzēt, runāt un domāt. (Salamans Mācītājs 9:5, 10.) Viltus reliģijas māca, ka mirušie dodas uz garu pasauli un dzīvo kopā ar mirušajiem priekštečiem. Bībelē nav teikts, ka tā notiek.

Mirušie mums nevar ne palīdzēt, ne nodarīt pāri. Cilvēki mēdz izpildīt dažādus rituālus vai darīt kaut ko citu, lai izpelnītos mirušo labvēlību. Dievam šāda rīcība nepatīk, jo tās pamatā ir Sātana izdomāti meli. Arī mirušajiem tā nav vajadzīga, jo viņi vairs nedzīvo. Mums nav jābaidās no mirušajiem, un mēs nedrīkstam tos pielūgt. Mums jāpielūdz vienīgi Dievs. (Mateja 4:10.)

Cilvēki, kas ir miruši, varēs atkal dzīvot. Jehova atgriezīs mirušajiem dzīvību, un viņi varēs dzīvot paradīzē uz zemes. Tas notiks nākotnē. (Jāņa 5:28, 29; Apustuļu darbi 24:15.) Dievs mirušos var piecelt no nāves, tāpat kā tu vari pamodināt aizmigušu cilvēku. (Marka 5:22, 23, 41, 42.)

Apgalvojums, ka patiesībā mēs nemirstam, ir meli, ko izplatījis Sātans Velns. Sātans un dēmoni liek cilvēkiem domāt, ka mirušo gari ir dzīvi un izraisa slimības un dažādas nelaimes. Reizēm Sātans māna cilvēkus ar parādību un sapņu palīdzību. Jehova nosoda cilvēkus, kas mēģina sarunāties ar mirušajiem. (5. Mozus 18:10—12.)