1.—3. Ko Jēzus darīja, ieraudzījis, ka Jeruzālemes templis tiek aptraipīts?

JĒZUM bija dziļa cieņa pret Jeruzālemes templi, jo viņš labi zināja, ka tas jau ilgi ir bijis patiesās pielūgsmes centrs uz zemes. Taču svētā Dieva, Jehovas, pielūgsmei jābūt tīrai. Vai varat iztēloties, kā Jēzus jutās, kad mūsu ēras 33. gada 10. nīsānā viņš ieradās templī un ieraudzīja, ka tas tiek aptraipīts? Kas templī notika? (Nolasīt Mateja 21:12, 13.)

² Cittautiešu pagalmā alkatīgi tirgotāji un naudas mainītāji iedzīvojās uz to cilvēku rēķina, kas nāca uz templi, lai nestu upurus Jehovam. * Jēzus ”izdzina ārā visus, kas templī pārdeva un pirka, un apgāza naudas mainītāju galdus”. (Salīdzināt Nehemijas 13:7—9.) Šiem savtīgajiem cilvēkiem Jēzus teica, ka viņa Tēva namu tie ir pārvērtuši par ”laupītāju midzeni”. No tā, kā Jēzus rīkojās šajā reizē, var redzēt, ka viņš no sirds cienīja Jeruzālemes templi un personu, kuru cilvēki tur pielūdza. Viņa Tēva pielūgsmei bija jābūt tīrai.

³ Daudzus gadsimtus vēlāk, kad Jēzus bija kļuvis par mesiānisko ķēniņu, viņš vēlreiz attīrīja templi. Tas bija templis, kurā mūsdienās cilvēki pielūdz Dievu viņam patīkamā veidā. Par kādu templi ir runa?

4., 5. a) Kā no 1914. gada līdz 1919. gada sākumam Jēzus svaidītie sekotāji tika attīrīti? b) Vai Dieva tautas attīrīšana ar to beidzās? Paskaidrojiet.

⁴ Kā bija minēts 2. nodaļā, pēc tam, kad 1914. gadā Jēzus bija kļuvis par ķēniņu, viņš kopā ar savu Tēvu nāca pārbaudīt garīgo templi. Garīgais templis ir Jehovas izveidotā kārtība, kas cilvēkiem ļauj viņu pielūgt. * Veicis pārbaudi, ķēniņš redzēja, ka svaidītos kristiešus, ”Levija bērnus”, ir nepieciešams attīrīt. (Mal. 3:1—3.) Laika posmā no 1914. gada līdz 1919. gada sākumam Jehova pieļāva, ka viņa tauta pieredz pārbaudījumus un grūtības, kas tai palīdzēja attīrīties. Svaidītie kristieši, kas bija izturējuši smagos pārbaudījumus, bija ieguvuši tīrāku stāvokli Dieva priekšā un bija gatavi atbalstīt mesiānisko ķēniņu.

 ⁵ Vai Dieva tautas attīrīšana ar to beidzās? Nē, tā turpinājās. Pēdējo dienu laikā Jehova ar mesiāniskā ķēniņa starpniecību ir palīdzējis saviem kalpiem saglabāt tīru stāvokli, lai viņi varētu palikt garīgajā templī. Nākamajās divās nodaļās būs aplūkots, kā Jehova ir attīrījis savu tautu morālā un organizatoriskā ziņā. Taču vispirms apskatīsim, kā notika garīgā attīrīšana. Pārdomas par to, kā Jēzus gan skaidri saskatāmā, gan mums neredzamā veidā ir palīdzējis saviem sekotājiem būt garīgi tīriem, stiprinās mūsu ticību.

6. Ko par garīgu tīrību mēs varam secināt no tā, ko Jehova pavēlēja ebreju trimdiniekiem?

⁶ Kas ir garīga tīrība? Lai atbildētu uz šo jautājumu, pievērsīsim uzmanību Jehovas pravietiskajiem vārdiem, kas bija adresēti ebreju trimdiniekiem, kuri sestajā gadsimtā p.m.ē. grasījās atstāt Babiloniju. (Nolasīt Jesajas 52:11.) Viņi atgriezās Jeruzālemē pirmām kārtām tāpēc, lai atjaunotu templi un patieso pielūgsmi. (Ezr. 1:2—4.) Jehova vēlējās, lai viņa tauta, pametot trimdu, atstātu visu, kas ir saistīts ar babiloniešu reliģiju. Viņš tiem pavēlēja: ”Neaizskariet nekā nešķīsta!”, ”Izeita no viņu, — babiloniešu — vidus!” un ”Šķīstaities!”. Tīrajai pielūgsmei nevar būt nekā kopīga ar viltus pielūgsmi. Ko mēs varam secināt? Garīga tīrība nav savienojama ar viltus reliģijas mācībām un paražām.

7. Kā Jēzus palīdzēja saviem sekotājiem saglabāt garīgu tīrību?

⁷ 1919. gadā, neilgi pēc tam, kad Jēzus bija kļuvis par ķēniņu, viņš iecēla uzticamo un gudro kalpu, ar kura starpniecību viņš saviem sekotājiem palīdzēja saglabāt garīgu tīrību. To, kas ir uzticamais un gudrais kalps, varēja skaidri redzēt. (Mat. 24:45.) Līdz 1919. gadam Bībeles pētnieki jau bija atbrīvojušies no daudzām aplamām reliģiskām mācībām. Tomēr viņiem joprojām bija nepieciešams garīgā ziņā attīrīties. Ar uzticamā un gudrā kalpa starpniecību Kristus saviem sekotājiem pakāpeniski atklāja, kādi rituāli un paražas tiem ir jāatmet. (Sal. Pam. 4:18.) Apskatīsim dažus piemērus.

8. Kāds jau sen bija Bībeles pētnieku viedoklis par Ziemassvētkiem, bet ko viņi vēl nebija sapratuši?

⁸ Bībeles pētnieki jau sen bija sapratuši, ka Ziemassvētkiem ir pagāniska izcelsme un ka Jēzus nav dzimis 25. decembrī. 1881. gada decembra Sargtornī bija teikts: ”Miljoniem cilvēku no pagānisma tika pievērsti kristietībai. Taču tas, kas mainījās, galvenokārt bija tikai nosaukums, jo pagānu priesteri kļuva par kristiešu priesteriem un pagānu svētkus sāka saukt kristīgos vārdos — un Ziemassvētki ir vieni no šādiem svētkiem.” * 1883. gada decembra Sargtornī,  rakstā ”Kad ir dzimis Jēzus?”, bija minēts, ka Jēzus ir dzimis aptuveni oktobra sākumā. * Tomēr tajā laikā Bībeles pētnieki vēl nebija sapratuši, ka viņiem būtu jāpārtrauc Ziemassvētku svinēšana. Šos svētkus atzīmēja pat Bruklinas Bētelē. Bet pēc 1926. gada situācija sāka mainīties. Kāds tam bija iemesls?

9. Pie kāda secinājuma nonāca Bībeles pētnieki?

⁹ Rūpīgi un dziļi izpētījuši šo jautājumu, Bībeles pētnieki nonāca pie secinājuma, ka Ziemassvētku izcelsme un šo svētku paražas īstenībā sagādā negodu Dievam. Rakstā ”Ziemassvētku izcelsme”, kas bija publicēts 1927. gada 14. decembra Zelta Laikmetā, bija minēts, ka Ziemassvētki ir pagāniski svētki, kuros galvenais ir izpriecas un kuros tiek pielūgti elki. Tajā bija skaidri norādīts, ka Kristus saviem sekotājiem nelika atzīmēt šos svētkus. Raksts beidzās ar trāpīgiem vārdiem: ”Fakts, ka pasaule, miesa un Sātans vēlas, lai šie svētki nekad neizzustu un cilvēki tos svinētu, ir pēdējais un izšķirošais arguments, ka tiem, kas sevi pilnībā ir atdevuši kalpošanai Jehovam, nebūtu jāsvin šie svētki.” Sākot ar šo gadu, Bēteles ģimene vairs nesvinēja Ziemassvētkus.

10. a) Kā 1928. gada decembrī tika atklāti norādīts uz Ziemassvētku pagānisko izcelsmi? (Sk. arī ” Ziemassvētki — to izcelsme un mērķis”.) b) Kā Dieva tauta saņēma norādījumus, kas viņiem palīdzēja saprast, kādus vēl svētkus nedrīkst svinēt patiesie kristieši? (Sk. ” Tiek atmaskota arī citu svētku izcelsme”.)

¹⁰ Gadu vēlāk Bībeles pētnieki saņēma vēl izsmeļošāku informāciju par Ziemassvētkiem. 1928. gada 12. decembrī brālis Ričards Bārbers, kas kalpoja Bībeles pētnieku galvenajā pārvaldē, radio nolasīja lekciju, kurā atklāti norādīja  uz šo svētku pagānisko izcelsmi. Kā Dieva kalpi atsaucās uz skaidro vadību, kas nāca no galvenās pārvaldes? Brālis Čārlzs Brandleins, atceroties laiku, kad viņa ģimene pārstāja svinēt Ziemassvētkus, sacīja: ”Vai mēs iebildām, ka mums jāatmet šie pagāniskie paradumi? Nekādā ziņā! [..] Tas bija kā novilkt notraipītu apģērba gabalu un aizmest to projām.” Brālis Henrijs Kentvels, kas vēlāk kalpoja par ceļojošo pārraugu, izteica līdzīgu domu: ”Mēs bijām priecīgi, ka varējām no kaut kā atteikties, lai pierādītu savu mīlestību pret Jehovu.” Uzticīgi Kristus sekotāji labprāt veica nepieciešamās izmaiņas un pārstāja atzīmēt svētkus, kas ir cēlušies no viltus pielūgsmes. * (Jāņa 15:19; 17:14.)

11. Kā mēs varam apliecināt, ka atbalstām mesiānisko ķēniņu?

¹¹ Šie uzticīgie Bībeles pētnieki mums ir atstājuši labu priekšzīmi. Ko mēs no viņiem varam mācīties? Padomāsim par šādiem jautājumiem: ”Kā es atsaucos uz vadību, ko sniedz uzticamais un gudrais kalps? Vai es no sirds tai pakļaujos un izmantoju dzīvē to, ko uzzinu?” Ar savu labprātīgo paklausību mēs apliecinām, ka atbalstām mesiānisko ķēniņu, kas ar uzticamā kalpa starpniecību gādā garīgo uzturu īstajā laikā. (Ap. d. 16:4, 5.)

12. Kādi daudzus gadus bija Bībeles pētnieku uzskati par krustu?

¹² Daudzus gadus Bībeles pētnieki krustu uzskatīja par pieņemamu kristietības simbolu. Viņi nekādā ziņā  nedomāja, ka krusts ir jāpielūdz, jo labi saprata, ka ir nepareizi pielūgt elkus. (1. Kor. 10:14; 1. Jāņa 5:21.) Jau 1883. gada septembra Sargtornī bija teikts, ka ”jebkāda veida elkdievība Dievam ir pretīga”. Tomēr sākumā Bībeles pētnieki uzskatīja, ka ir tādi krusta izmantošanas veidi, kas nav uzskatāmi par nosodāmiem. Piemēram, viņi ar lepnumu nēsāja nozīmīti, uz kuras bija attēlots krusts un kronis. Tā viņiem atgādināja, ka tad, ja viņi paliks uzticīgi līdz nāvei, viņi saņems dzīvības vainagu. Sākot ar 1891. gadu, attēls ar krustu un kroni bija redzams uz Sargtorņa vāka.

13. Ko Kristus sekotāji sāka saprast par krusta izmantošanu? (Sk. arī ” Pakāpeniski tiek paskaidrots, kāpēc nav pareizi lietot krustu”.)

¹³ Bībeles pētniekiem emblēma ar krustu un kroni nozīmēja ļoti daudz. Taču 20. gadsimta 20. gadu beigās Kristus sekotāji sāka labāk saprast, kāds ir Bībeles viedoklis par krusta izmantošanu. Brālis Grānts Sūters, kas vēlāk kalpoja Vadošajā padomē, stāstīja par kongresu, kas 1928. gadā notika Detroitā (ASV, Mičiganas štats): ”Kongresā tika paskaidrots, ka emblēmas ar krustu un kroni ir ne tikai nevajadzīgas, bet arī nepieņemamas.” Dažu nākamo gadu laikā Bībeles pētnieki saņēma vēl papildu skaidrojumus. Nebija nekādu šaubu, ka garīgi tīrā pielūgsmē krustam nav vietas.

14. Kā Dieva kalpi atsaucās uz skaidrojumiem, ko viņi saņēma?

¹⁴ Kā Dieva kalpi atsaucās uz skaidrojumiem, ko saņēma? Vai viņi turpināja izmantot nozīmīti, uz kuras bija attēlots krusts un kronis un kura viņiem bija bijusi tik dārga? ”Mums nebija grūti no tās atteikties, kad sapratām, ko tā simbolizē,” atcerējās māsa Līla Robertsa, kas Jehovam kalpoja daudzus gadus. Kāda cita māsa, vārdā Ursula Serenko, stāstīja: ”Mēs sapratām, ka tas, kas mums agrāk bija dārgs un mūsu acīs simbolizēja mūsu Kunga nāvi un mūsu apņemšanos kalpot Dievam, īstenībā bija pagānisks simbols. Mēs bijām pateicīgi, ka mūsu teka, saskaņā ar Salamana Pamācībām 4:18, bija kļuvusi labāk apgaismota.” Uzticīgi Kristus sekotāji nekādā ziņā nevēlējās ievērot netīras viltus reliģijas paražas.

15., 16. Kā mēs varam apliecināt, ka esam apņēmības pilni rūpēties par to, lai Jehovas garīgā tempļa zemes pagalmi būtu tīri?

¹⁵ Arī mums ir tāda pati apņemšanās. Mēs varam skaidri saskatīt, ka Kristus, ar uzticamā un gudrā kalpa starpniecību gādādams garīgo uzturu, palīdz saviem kalpiem saglabāt garīgu tīrību. Tāpēc tad, kad šis kalps mums paskaidro, ka kādi svētki, paražas vai tradīcijas ir pārņemti no viltus reliģijas, mēs ņemam to vērā un atbilstoši rīkojamies. Tāpat kā brāļi un māsas, kas dzīvoja Kristus klātbūtnes sākumposmā, mēs esam apņēmības pilni rūpēties par to, lai Jehovas garīgā tempļa zemes pagalmi būtu tīri.

¹⁶ Ritot pēdējām dienām, mums neredzamā veidā Kristus ir aizsargājis Jehovas tautas draudzes no cilvēkiem, kas  tās garīgā ziņā varētu aptraipīt. Padomāsim, kā viņš to ir darījis.

17., 18. Ko līdzībā par tīklu attēlo tas, ka a) jūrā tiek izmests tīkls, b) tiek sazvejotas ”visādas zivis”, c) labās zivis tiek savāktas grozos, d) nederīgās zivis tiek aizmestas?

¹⁷ Ķēniņš Jēzus Kristus pastāvīgi vēro Dieva kalpu draudzes visā pasaulē. Lai arī mēs nevaram pilnībā saprast, kā tas notiek, Kristus ar eņģeļiem ”nošķir ļaunos no taisnajiem”, un par to Jēzus stāstīja līdzībā par tīklu. (Nolasīt Mateja 13:47—50.) Ko šī līdzība nozīmē?

¹⁸ Jūrā tiek izmests tīkls. Tīkls attēlo valstības sludināšanu, kas norit simboliskajā jūrā, ar ko ir apzīmēta cilvēce. Tiek sazvejotas ”visādas zivis”. Labā vēsts piesaista visdažādākos cilvēkus — gan tādus, kas maina savu dzīvi, lai kļūtu par patiesajiem kristiešiem, gan arī tādus, kas sākumā parāda interesi par labo vēsti, taču nenostājas patiesības pusē. * Labās zivis tiek savāktas grozos. Godprātīgi cilvēki tiek pulcēti draudzēs, kuras attēlo grozi un kurās viņi var pielūgt Jehovu viņam patīkamā veidā. Nederīgās zivis tiek aizmestas. Kamēr rit pēdējās dienas, Kristus ar eņģeļiem ”nošķir ļaunos no taisnajiem”. * Tā cilvēki, kuru sirds nav pareizi noskaņota, piemēram, tie, kas nevēlas atteikties no aplamiem uzskatiem un paražām, nevar aptraipīt draudzes. *

19. Kā jūs ietekmē apziņa, ka Kristus rūpējas par Dieva tautas un patiesās pielūgsmes tīrību?

¹⁹ Vai gan mūs neuzmundrina doma, ka mūsu ķēniņš Jēzus Kristus aizsargā tos, kas atrodas viņa gādībā? Tāpat mūs var stiprināt fakts, ka Jēzus dedzība par patieso pielūgsmi — un par patiesajiem Dieva kalpiem — ir tikpat kvēla kā mūsu ēras pirmajā gadsimtā, kad viņš attīrīja templi. Mēs esam ļoti pateicīgi, ka Kristus rūpējas, lai Dieva tauta un patiesā pielūgsme būtu garīgā ziņā tīras. Savu atbalstu ķēniņam un viņa valstībai mēs varam apliecināt, izvairoties no visa, kas saistīts ar viltus reliģiju.