1., 2. Ko Jēzus paredzēja, un kāds svarīgs jautājums rodas?

POLITIĶU solījumi bieži paliek nepiepildīti. Pat tie politiķi, kuriem ir vislabākie nodomi, varbūt nespēj īstenot savus solījumus. Turpretī mesiāniskais ķēniņš Jēzus Kristus vienmēr tur doto vārdu.

² Kad 1914. gadā Jēzus bija kļuvis par ķēniņu, viņš varēja īstenot pravietojumu, ko bija izteicis aptuveni pirms 1900 gadiem. Neilgi pirms savas nāves Jēzus sacīja: ”Labā vēsts par valstību tiks sludināta pa visu apdzīvoto zemi.” (Mat. 24:14.) Šo vārdu piepildīšanās liecinātu, ka ir sākusies Kristus klātbūtne un viņš valda valstībā. Tomēr rodas svarīgs jautājums: kā ķēniņš var sapulcēt labprātīgus sludinātājus pēdējās dienās — laika posmā, ko raksturo savtīgums, mīlestības trūkums un noraidoša attieksme pret reliģiju? (Mat. 24:12; 2. Tim. 3:1—5.) Mums tas ir jāzina, jo šis jautājums skar visus patiesos kristiešus.

3. Par ko Jēzus bija pārliecināts, un kāpēc?

³ Pievērsīsim vēlreiz uzmanību Jēzus pravietojumam. Vai vārdos, ka labā vēsts ”tiks sludināta”, neatspoguļojas pārliecība? Jā, Jēzus bija pilnīgi drošs, ka pēdējās dienās būs daudz labprātīgu valstības atbalstītāju. Kāpēc viņam bija šāda pārliecība? Viņš bija mācījies no sava Tēva. (Jāņa 12:45; 14:9.) Iekams Jēzus kļuva par cilvēku, viņš bija vērojis to, kā Jehova paļaujas uz savu kalpu labprātību. Aplūkosim, kā Jehova ir izpaudis šādu paļāvību.

4. Kādu darbu Jehova mudināja izraēliešus atbalstīt, un kā viņi atsaucās uz šo aicinājumu?

⁴ Atcerieties, kas notika tad, kad Jehova Mozum bija licis uzcelt saiešanas telti, kurai bija jākļūst par patiesās pielūgsmes centru. Ar Mozus starpniecību Jehova visu tautu aicināja atbalstīt saiešanas telts celtniecību. Mozus izraēliešiem teica: ”Ikviens, ko sirds skubina, lai atnes upura dāvanu tam Kungam.” Kāda bija atsaucība? ”Tie.. pienesa ik rītus no labas sirds dāvanas.” Ļaudis atnesa tik  daudz, ka Mozus izraēliešiem lūdza, lai viņi mitējas nest. (2. Moz. 35:5; 36:3, 6.) Jehova pamatoti bija paļāvies uz izraēliešu labprātību.

5., 6. Ko, saskaņā ar Psalmu 110:1—3, Jehova un Jēzus gaida no patiesajiem kristiešiem pēdējās dienās?

⁵ Vai Jehova gaida, ka arī pēdējās dienās viņa kalpi būs tikpat labprātīgi? Jā, par to nav nekādu šaubu! Vairāk nekā tūkstoš gadu pirms tam, kad Jēzus piedzima par cilvēku uz zemes, Dāvids, Jehovas iedvesmots, pravietoja par laiku, kad Mesija sāks valdīt. (Nolasīt Psalmu 110:1—3.) Dāvids rakstīja, ka valstības ķēniņam Jēzum būs ienaidnieki, kas viņam pretosies. Tomēr viņam būs arī liels pulks atbalstītāju. Viņi nekalpos ķēniņam piespiedu kārtā. Pat jaunieši kalpos labprātīgi, un viņu būs tik daudz, ka viņus varēs salīdzināt ar neskaitāmām rasas lāsēm, kas rīta agrumā klāj zemi. *

⁶ Jēzus zināja, ka 110. psalmā lasāmais pravietojums attiecas uz viņu. (Mat. 22:42—45.) Tāpēc viņam bija pamatots iemesls būt pārliecinātam, ka būs cilvēki, kas viņu uzticīgi atbalstīs un labprātīgi sludinās labo vēsti pa visu zemi. Par ko liecina vēsturiski fakti? Vai tiešām valstības ķēniņš pēdējās dienās ir sapulcējis labprātīgu sludinātāju pulku?

7. Ko pēc kļūšanas par ķēniņu Jēzus darīja, lai sagatavotu savus sekotājus darbam, kas viņiem bija jāpaveic?

⁷ Drīz pēc kļūšanas par ķēniņu Jēzus savus sekotājus sāka gatavot apjomīgajam darbam, kas viņiem bija jāpaveic. Kā mēs uzzinājām 2. nodaļā, no 1914. gada līdz 1919. gada sākumam Jēzus pārbaudīja un attīrīja Dieva tautu uz zemes. (Mal. 3:1—4.) Tad 1919. gadā viņš  iecēla uzticamo kalpu, lai tas īstenotu vadību Dieva tautā. (Mat. 24:45.) Šis kalps uzreiz sāka gādāt garīgo uzturu. Kongresos un kalpa sagatavotajā literatūrā atkal un atkal tika norādīts, ka visiem kristiešiem ir pienākums sludināt.

8.—10. Kā kongresi veicināja sludināšanu? Miniet piemēru. (Sk. arī ” Kongresi, kas deva ierosmi labās vēsts sludināšanai”.)

⁸ Kongresi. Izslāpuši pēc vadības, Bībeles pētnieki 1919. gadā, no 1. līdz 8. septembrim, pulcējās Sīdarpointā (ASV, Ohaio štats), kur tika organizēts pirmais lielais kongress pēc Pirmā pasaules kara. Otrajā kongresa dienā brālis Džozefs Raterfords kādā runā uzsvēra: ”Kristieša uzdevums uz zemes.. ir sludināt vēsti par Kunga valstību.”

⁹ Kongress sasniedza kulmināciju piektajā dienā, kad brālis Raterfords uzstājās ar runu, kas saucās ”Uzruna darba biedriem” un kas vēlāk ar nosaukumu ”Vēstīt par valstību” bija publicēta Sargtornī. Viņš teica: ”Dziļu pārdomu brīžos kristietis varbūt domā: ”Kāpēc es dzīvoju?” Un atbildei būtu jāskan: ”Kungs savā žēlsirdībā ir padarījis mani par savu vēstnieku, lai es pasaulei nestu Dieva vēsti par izlīgumu, un man ir liels gods un arī pienākums darīt zināmu šo vēsti.””

¹⁰ Šīs vēsturiskās runas laikā brālis Raterfords paziņoja, ka turpmāk tiks izdots jauns žurnāls Zelta Laikmets (tagad žurnāla nosaukums ir Atmostieties!). Žurnāla mērķis bija palīdzēt cilvēkiem saprast, ka Dieva valstība ir vienīgā cilvēces cerība. Pēc paziņojuma orators klausītājiem jautāja, cik daudzi no viņiem vēlas piedalīties jaunā žurnāla izplatīšanā. Kādā pārskatā par šo kongresu bija minēts: ”Klausītāju reakcija bija iespaidīga — seši tūkstoši cilvēku visi kā viens piecēlās.” * Bija acīm redzams, ka ķēniņam ir labprātīgi atbalstītāji, kas vēlas sludināt par viņa valstību.

11., 12. Kas 1920. gada 1. jūlija Sargtornī bija teikts par to, kad bija jātiek sludinātai vēstij par valstību?

¹¹ Literatūra. Sargtorņa lappusēs arvien skaidrāk tika norādīts, cik svarīgs ir Jēzus pravietojumā minētais darbs — sludināt labo vēsti par Dieva valstību. Pievērsiet uzmanību domām no dažiem Sargtorņa numuriem, kas iznāca 20. gadsimta 20. gadu sākumā.

¹² Par kādu vēsti ir runa Mateja 24:14 lasāmajā pravietojumā? Kad šī vēsts tiks sludināta? 1920. gada 1. jūlija Sargtornī, rakstā ”Valstības evaņģēlijs”, bija paskaidrots: ”Pantā minētā labā vēsts ir vēsts par vecās pasaules kārtības galu un mesiāniskās valstības nodibināšanu.” Vēl rakstā bija teikts: ”Šī vēsts tiks darīta zināma starp Lielo  karu [Pirmo pasaules karu] un ”lielo postu”.” Tāpēc rakstā izskanēja mudinājums: ”Tagad ir īstais laiks.. sludināt labo vēsti visā kristīgajā pasaulē.”

13. Kā 1921. gada 15. marta Sargtornī svaidītie kristieši tika rosināti apliecināt labprātību?

¹³ Vai Dieva kalpi šo darbu veiks piespiedu kārtā? Nē, tā nebūs. Rakstā ”Esiet drosmīgi!”, kas bija lasāms 1921. gada 15. marta Sargtornī, svaidītie kristieši tika rosināti apliecināt labprātību. Viņi tika mudināti pārdomāt šādu jautājumu: ”Vai darīt šo darbu nav vislielākais gods un arī pienākums?” Tālāk rakstā bija teikts: ”Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka tad, ja jūs tā uzskatīsiet [ka iespēja piedalīties šajā darbā ir liels gods], jūs būsiet kā Jeremija, kura sirdī Kunga vārdi ”dega kā gaiša uguns, kas apņēma arī visus [viņa] kaulus,” tā ka viņš nevarēja klusēt.” (Jer. 20:9.) Šie siltie uzmundrinājuma vārdi pauda Jehovas un Jēzus paļāvību uz tiem, kas uzticīgi atbalsta valstību.

14., 15. Kāds mudinājums bija izteikts 1922. gada 15. augusta Sargtornī?

¹⁴ Kā patiesajiem kristiešiem bija jādara citiem zināma labā vēsts? 1922. gada 15. augusta Sargtornī, īsā, bet iedarbīgā rakstā ”Cik svarīga ir kalpošana”, svaidītie kristieši tika mudināti ”aktīvi nest cilvēkiem Bībeles vēsti iespiestā formā un runāt ar viņiem pie durvīm, lai liecinātu, ka debesu valstība ir tuvu”.

¹⁵ Sākot ar 1919. gadu, Kristus ar uzticamā un gudrā kalpa starpniecību ir atkārtoti uzsvēris, ka kristiešiem ir gods un pienākums sludināt vēsti par valstību. Bet kā Bībeles pētnieki atsaucās uz pamudinājumiem sludināt labo vēsti?

16. Kāda bija dažu ievēlēto vecāko attieksme pret norādījumu, ka visiem kristiešiem ir jāsludina?

¹⁶ 20. gadsimta 20. un 30. gados bija kristieši, kas atteicās pieņemt domu, ka visiem svaidītajiem kristiešiem ir jāsludina. 1927. gada 1. novembra Sargtornī bija teikts: ”Pašreiz baznīcā [draudzē] ir tādi, kam ir uzticēti atbildīgie draudzes vecākā pienākumi.., bet kas nemudina savus brāļus sludināt un kas arī paši atsakās sludināt. [..] Viņi vīpsnā par ieteikumu, ka ir jāiet pa mājām, lai cilvēkiem nestu vēsti par Dievu, viņa iecelto ķēniņu un valstību.” Rakstā bija norādīts: ”Ir pienācis laiks, kad uzticīgajiem ir īpaši jāievēro šie cilvēki, jāvairās no viņiem un jāpasaka viņiem, ka tādiem vīriešiem mēs vairs neuzticēsim draudzes vecākā pienākumus.” *

17., 18. Kā lielākā daļa draudžu locekļu atsaucās uz galvenās pārvaldes norādījumiem, un kā uz tiem ir atsaukušies miljoniem kristiešu pēdējo simts gadu laikā?

¹⁷ Turpretī lielākā daļa draudžu locekļu ar prieku atsaucās uz Bībeles pētnieku galvenās pārvaldes norādījumiem. Iespēju stāstīt citiem vēsti par Dieva valstību šie  kristieši uzskatīja par lielu godu. 1926. gada 15. marta Sargtornī bija teikts: ”Uzticīgie Dieva kalpi darbosies brīvprātīgi un.. darīs cilvēkiem zināmu šo vēsti.” Šie kristieši apliecināja, ka viņi, gluži kā teikts pravietiskajos vārdos, kas lasāmi Psalmā 110:3, ir labprātīgi un atbalsta mesiānisko ķēniņu.

¹⁸ Pēdējo simts gadu laikā miljoniem kristiešu ir labprātīgi sludinājuši vēsti par valstību. Dažās nākamajās nodaļās ir apskatīts, kā viņi ir sludinājuši — kādus sludināšanas paņēmienus un palīglīdzekļus viņi ir izmantojuši — un kādas sekmes viņi ir guvuši. Bet vispirms pievērsīsim uzmanību tam, kāpēc pasaulē, kurā ir pieņemts vispirms domāt par sevi, tik daudzi ir gatavi labprātīgi sludināt par valstību. Iedziļinoties šajā jautājumā, mums katram būtu noderīgi padomāt: ”Kāpēc es sludinu labo vēsti?”

19. Kāpēc mēs klausām Jēzus mudinājumam ”tiekties vispirms pēc valstības”?

¹⁹ Jēzus savus sekotājus mudināja ”tiekties vispirms pēc valstības”. (Mat. 6:33.) Kāpēc mēs klausām šiem vārdiem? Pirmām kārtām tāpēc, ka mēs apzināmies, cik svarīga ir valstība — ka tai Dieva nodomā ir galvenā vieta. Kā mēs uzzinājām iepriekšējā nodaļā, svētais gars pakāpeniski ir vairojis zināšanas par valstību. Kad patiesība par valstību skar mūsu sirdi, mēs jūtam pamudinājumu tiekties vispirms pēc šīs valstības.

20. Kā Jēzus līdzība par apslēpto mantu ilustrē to, kā viņa sekotāji atsaucas uz aicinājumu tiekties vispirms pēc valstības?

²⁰ Jēzus zināja, ka viņa sekotāji ar prieku atsauksies uz aicinājumu tiekties pēc valstības. To labi ilustrē viņa līdzība par apslēpto mantu. (Nolasīt Mateja 13:44.) Kāds cilvēks, strādādams uz lauka, negaidot atrod apslēptu mantu. Viņš uzreiz saprot, cik tā ir vērtīga. Kā viņš rīkojas? ”Aiz prieka viņš iet un pārdod visu, kas viņam ir, un nopērk šo lauku.” Ko mēs mācāmies no Jēzus līdzības? Kad mēs atrodam patiesību par valstību un saprotam, cik tā ir vērtīga, mēs ar prieku nesam nepieciešamos upurus, lai valstībai mūsu dzīvē vienmēr būtu galvenā vieta, kāda tai arī pienākas. *

21., 22. Kā uzticīgi valstības atbalstītāji apliecina, ka tiecas vispirms pēc valstības? Miniet piemēru.

²¹ Uzticīgi valstības atbalstītāji ne tikai vārdos, bet arī darbos apliecina, ka tiecas vispirms pēc valstības. Viņi savu dzīvi, savas prasmes un līdzekļus velta valstības sludināšanai. Daudzi kristieši ir nesuši lielus upurus, lai varētu kalpot pilnu slodzi. Visi šie labprātīgie sludinātāji ir pārliecinājušies, ka Jehova svētī tos, kas valstībai ierāda galveno vietu dzīvē. Lūk, kāds piemērs no pagātnes.

 ²² Everijs un Lavenija Bristovi 20. gadsimta 20. gadu beigās sāka kalpot par kolportieriem (pionieriem) ASV dienvidos. Vēlāk Lavenija stāstīja: ”Kopš tā laika mēs ar Everiju pionieru kalpošanā esam pavadījuši daudzus laimīgus gadus. Lai arī bieži vien mēs nezinājām, kur ņemsim naudu benzīnam vai pārtikai, Jehova vienmēr gādāja par mums. Mēs tikai turpinājām kalpot par pionieriem, un mums vienmēr bija tas, kas mums tiešām bija vajadzīgs.” Lavenija atminējās kādu reizi, kad viņi kalpoja Floridas štata pilsētā Pensakolā un viņiem bija atlicis pavisam maz naudas un pārtikas. Kad viņi atgriezās pie savas dzīvojamās piekabes, viņi ieraudzīja divas lielas somas ar pārtiku un zīmīti: ”Ar mīlestību no Pensakolas draudzes.” Domājot par pilnas slodzes kalpošanā pavadītajiem gadiem, Lavenija sacīja: ”Jehova nekad mūs nepamet. Ja mēs uz viņu paļaujamies, viņš mūs nekad nepieviļ.”

23. Ko jūs esat apņēmušies darīt, un kāpēc?

²³ Visi kristieši nespēj sludināt vienlīdz daudz, jo viņu apstākļi atšķiras. Taču ikvienam no mums ir iespēja sludināt labo vēsti ar visu sirdi. (Kol. 3:23.) Kad cilvēks atrod patiesību par valstību un saprot, cik tā ir dārga, viņš ir gatavs nest jebkādus upurus, lai varētu kalpot pēc iespējas lielākā mērā. Vai tāda nav arī jūsu apņemšanās?

24. Kāds ir viens no valstības lielākajiem sasniegumiem?

²⁴ Pēdējo simts gadu laikā ķēniņš ir piepildījis savus pravietiskos vārdus, kas lasāmi Mateja 24:14. Un viņš nevienu nav spiedis sludināt. Iznākuši no pasaules, kurā pieņemts pirmām kārtām domāt par sevi, Jēzus sekotāji labprātīgi ir kļuvuši par valstības sludinātājiem. Darbs, ko viņi veic visā pasaulē, ir ne tikai daļa no zīmes, kas liecina, ka Jēzus valda valstībā, bet arī viens no valstības lielākajiem sasniegumiem pēdējās dienās.