1., 2. a) Kāpēc reizēm ir grūti reāli iztēloties gaidāmo paradīzi? b) Kā mēs varam stiprināt savu paļāvību uz Dieva solījumiem?

UZTICĪGS brālis ierodas sapulcē, noguris pēc saspringtas dienas. Darbā uz viņu ir sakliedzis skarbs priekšnieks, domas par to, kā apgādāt ģimeni, sagādā stresu, un viņam dara raizes sievas slimība. Atskanot sapulces pirmajai dziesmai, brālis atviegloti uzelpo, priecīgs, ka atrodas valstības zālē kopā ar brāļiem un māsām. Dziesmā ir stāstīts par cerību uz dzīvi paradīzē, tā aicina viņu iztēloties, ka viņš jau ir tur — brīnišķīgajā jaunajā pasaulē. Viņam šī dziesma vienmēr ir patikusi, un, dziedādams to kopā ar ģimeni, brālis jūt, kā viņa rūpju māktajā sirdī ar jaunu spēku iedegas cerība.

² Vai jūs kādreiz esat jutušies līdzīgi? Lielākā daļa no mums varētu atbildēt apstiprinoši. Tiesa, dzīvojot šajā ļaunajā pasaulē, bieži vien ir ļoti grūti reāli iztēloties gaidāmo paradīzi. Šie ir ”īpaši grūti laiki”, un pasaule, kurā mēs dzīvojam, it nemaz neatgādina paradīzi. (2. Tim. 3:1.) Kas var palīdzēt saglabāt stingru pārliecību, ka tas, uz ko mēs ceram, ir pilnīgi reāls? Padomāsim: kā mēs zinām, ka drīz Dieva valstība valdīs pār visu cilvēci? Apskatīsim dažus Jehovas pravietojumus, kurus viņa kalpi redzēja piepildāmies senatnē, un pēc tam pievērsīsim uzmanību, kā šie un līdzīgi pravietojumi piepildās patlaban. Un visbeidzot, šādi nostiprinājuši savu ticību, aplūkosim, ko šie pravietojumi vēsta par mūsu nākotni.

3. Kāds solījums deva spēku jūdiem Babilonas trimdā?

³ Iztēlojieties, kā jūdiem klājās Babilonas trimdā sestajā gadsimtā p.m.ē. Daudzi bija uzauguši svešumā, tāpat kā viņu vecāki, un dzīve bija smaga. Babilonieši izsmēja viņu ticību Jehovam. (Ps. 137:1—3.) Gadu desmitiem uzticīgie jūdi tvērās pie vienas gaišas cerības — Jehova bija apsolījis pārvest savu tautu atpakaļ uz dzimteni. Jehova teica, ka  apstākļi tur būs brīnišķīgi. Viņš pat salīdzināja atjaunoto Jūdas zemi ar Ēdeni, ar paradīzi! (Nolasīt Jesajas 51:3.) Šie solījumi nepārprotami bija doti, lai stiprinātu Dieva tautu un kliedētu šaubas, kas varēja rasties Dieva kalpu sirdī. Kāpēc tā var apgalvot? Izskatīsim konkrētus piemērus.

4. Ko Jehova jūdiem bija apsolījis par drošību atgūtajā dzimtenē?

⁴ Drošība. Trimdiniekus gaidīja atgriešanās zemē, kas tiešā nozīmē nepavisam nelīdzinājās paradīzei. Viņiem tā bija tāla zeme, kas bijusi pamesta 70 gadus, zeme, kuru lielākā daļa no viņiem nekad mūžā nebija redzējuši. Tolaik Bībeles zemēs bija izplatīti tādi plēsēji kā lauvas, vilki un leopardi. Ģimeņu galvas, iespējams, raizējās, kā viņi parūpēsies par sievas un bērnu drošību un kā pasargās no plēsīgiem zvēriem savus mājlopus. Tādas bažas būtu pilnīgi dabiskas. Bet izlasiet Dieva solījumu, kas rakstīts Jesajas 11:6—9, un padomājiet, kādu iedrošinājumu tas noteikti sagādāja. (Nolasīt.) Šajos tēlainajos vārdos Jehova trimdiniekiem apsolīja, ka viņi paši un viņu ganāmpulki būs drošībā. Lauva ēdīs salmus tādā nozīmē, ka šis plēsoņa neaiztiks jūdu mājlopus. Uzticīgajiem Dieva kalpiem nebūs jābaidās no šādiem plēsējiem. Jehova apsolīja, ka viņa tauta varēs justies droši atjaunotajā Jūdas zemē, pat neapdzīvotos klajumos un mežos. (Ecēh. 34:25.)

5. Kādi pravietojumi jūdos viesa pārliecību, ka Jehova dāsnu roku gādās par viņu vajadzībām?

⁵ Labklājība. Varēja rasties arī citas raizes. Kāds varbūt prātoja: ”Vai atgūtajā tēvzemē man izdosies paēdināt ģimeni? Kur mēs dzīvosim? Kā būs ar darbu? Vai tas būs labāks nekā šeit, trimdā, kur mums jāliec muguras uzvarētāju kalpībā?” Iedvesmodams pravietojumus, Jehova iejūtīgi kliedēja arī šādas bažas. Jehova apsolīja, ka viņa paklausīgā tauta var justies mierīga: lietus nolīs īstajā laikā, tāpēc ”labība, ko dos zeme, būs lekna un trekna”. (Jes. 30:23, LB-2012.) Par mājvietu un patīkamu darbu Jehova apsolīja: ”Kad viņi uzcels namus, tad viņi tur arī dzīvos; kad viņi stādīs vīna dārzus, tad viņi arī ēdīs to augļus. Viņi necels namu, lai citi tur dzīvotu, viņi nedēstīs vīna dārzus, lai citi ēstu to augļus.” (Jes. 65:21, 22.) Daudzējādā ziņā dzīve būs brīnišķīga salīdzinājumā ar trimdu pagāniskajā Babilonā. Bet kā būs ar viņu nopietnākajām problēmām — ar tām, kuru dēļ viņi vispār bija nonākuši trimdā?

6. Kāpēc Dieva tautas stāvoklis jau ilgi pirms trimdas bija bēdīgs, un ko Jehova apsolīja trimdiniekiem, kas atgriezās mājās?

⁶ Garīga dziedināšana. Jau ilgi pirms trimdas Dieva tauta garīgi bija panīkusi. Ar pravieša Jesajas starpniecību Jehova par savu tautu teica: ”Visa galva ir slima, un sirds ir vāja.” (Jes. 1:5.) Garīgā ziņā viņi bija akli un kurli, jo viņi aizbāza ausis, lai nedzirdētu Jehovas padomus, un aizvēra acis, lai neredzētu viņa rādīto gaismu. (Jes. 6:10; Jer. 5:21;  Ecēh. 12:2.) Ja tā turpinātos arī pēc atgriešanās no trimdas, par kādu gan drošību varētu būt runa? Vai pārnākuši trimdinieki drīz vien atkal nezaudētu Jehovas labvēlību? Kādu stiprinājumu sniedza Jehovas solījums: ”Tanī dienā kurlie dzirdēs grāmatas vārdus, un aklo acis varēs raudzīties ārā no krēslas un tumsas.” (Jes. 29:18.) Savai tautai, kas būs saņēmusi pārmācību un nožēlojusi pārkāpumus, Jehova apsolīja garīgu dziedināšanu. Kamēr vien viņa kalpi ir atsaucīgi un paklausīgi, viņš dos tiem vadību un garīgo gaismu, kas rāda ceļu uz dzīvību.

7. Kā piepildījās Dieva solījumi jūdu trimdiniekiem, un kāpēc tas stiprina mūsu ticību?

⁷ Vai Jehova pildīja solīto? Atbildi var uzzināt no vēstures. Jūdi, kas pārradās no trimdas, tika svētīti ar drošību, labklājību un garīgu dziedināšanu. Piemēram, Jehova viņus aizsargāja no kaimiņtautām, kas bija spēcīgākas un skaitliski lielākas par viņiem. Plēsīgi zvēri neiznīcināja jūdu ganāmpulkus. Kaut gan viņi pieredzēja, kā tikai ierobežotā mērogā piepildās tādu Dieva kalpu kā Jesajas, Jeremijas un Ecēhiēla pravietojumi par paradīzi, šis piepildījums saviļņoja sirdi un bija tieši tāds, kāds Dieva tautai tajā laikā bija vajadzīgs. Pārdomājot, ko Jehova tajās senajās dienās izdarīja savas tautas labā, mūsu ticība kļūs stiprāka. Ja sākotnējais, daļējais šo pravietojumu piepildījums bija tik iespaidīgs, kāds gan būs to lielākais piepildījums? Padomāsim, ko Jehova ir izdarījis mūsu labā.

8. Kādu ”zemi” Dievs mūsdienās ir devis savai tautai?

⁸ Mūsdienās Jehovas kalpi nav tauta burtiskā nozīmē un viņi nedzīvo kādā atsevišķā zemē. Svaidītie kristieši veido garīgu tautu — ”Dieva Izraēlu”. (Gal. 6:16.) Viņu līdzgaitnieki, ”citas avis”, piebiedrojas viņiem garīgā ”zemē” jeb darbības laukā, kur viņi vienoti pielūdz Dievu Jehovu. Šī pielūgsme ir viņu dzīvesveids. (Jāņa 10:16; Jes. 66:8.) Kāda ir tā ”zeme”, ko Jehova mums ir devis? Tā ir garīga paradīze. Tur garīgā ziņā brīnišķīgi piepildās Dieva solījumi par paradīzes apstākļiem. Apskatīsim dažus piemērus.

9., 10. a) Kā mūsdienās piepildās pravietojums, kas lasāms Jesajas 11:6—9? b) Kāds ir viens no pierādījumiem tam, ka Dieva tauta tiecas pēc miera?

⁹ Drošība. Pravietojumā, kas lasāms Jesajas 11:6—9, attēlota saskanīga, mierpilna aina — miers valda starp savvaļas zvēriem un cilvēkiem ar viņu mājlopiem. Vai mūsdienās šie vārdi piepildās garīgā nozīmē? Jā gan! No 9. panta mēs uzzinām, kāpēc šie radījumi nekad un nevienam vairs nenodarīs ļaunu: ”Jo zeme būs tā Kunga atziņas pilna kā jūras dziļumi, kas līdz pašam dibenam ūdens strāvu pilni.” Vai zināšanas par Jehovu maina dzīvnieku uzvedību? Nē, cilvēki ir tie, kas mainās, kad iepazīst Visaugsto Dievu  un mācās sekot viņa paraugam. Tāpēc mūsu garīgajā paradīzē var redzēt, kā saviļņojoši piepildās šis pravietojums. Valdot valstībai, Kristus sekotāji mācās atmest īpašības, kas cilvēku dara līdzīgu negantam zvēram, un dzīvot mierā un saskaņā ar saviem garīgajiem brāļiem un māsām.

¹⁰ Piemēram, šajā grāmatā mēs esam izskatījuši jautājumu par kristīgo neitralitāti — gan to, kāds pamatojums mūsu nostājai ir atrodams Bībelē, gan to, kādas vajāšanas Dieva tauta ir pieredzējusi neitrālās nostājas dēļ. Vai nav ievērības cienīgi, ka šajā vardarbīgajā pasaulē ir liela ļaužu grupa, kas pat nāves draudu priekšā atsakās piedalīties jebkādā vardarbībā? Tas ir izcils pierādījums, ka mesiāniskā ķēniņa pavalstnieki patiešām tiecas pēc miera, kā rakstīja Jesaja. Jēzus sacīja, ka viņa sekotājus varēs pazīt pēc mīlestības viņu starpā. (Jāņa 13:34, 35.) Draudzē Kristus izmanto savu ”uzticamo un gudro kalpu”, lai pacietīgi mācītu visus patiesos kristiešus būt miermīlīgiem, sirsnīgiem un mīlēt citus. (Mat. 24:45—47.)

11., 12. Kāds bads valda mūsdienu pasaulē, un kā Jehova ir parūpējies par saviem kalpiem?

¹¹ Labklājība. Pasaulē valda garīgs bads. Bībelē ir lasāms brīdinājums: ””Redzi, nāks dienas,” — saka tas  Kungs, Visuvarenais Dievs, — ”Es sūtīšu zemē badu, ne maizes badu nedz arī slāpes pēc ūdens, bet slāpes uzklausīt tā Kunga vārdus.”” (Am. 8:11.) Vai arī Dieva valstības pavalstnieki cieš no šī bada? Jehova pravietoja, kāds pretstats būs starp viņa kalpiem un viņa ienaidniekiem, teikdams: ”Mani kalpi ēdīs, bet jūs būsit izsalkuši; mani kalpi dzers, bet jūs būsit izslāpuši; mani kalpi priecāsies, bet jūs stāvēsit nokaunējušies!” (Jes. 65:13.) Vai esat redzējuši, kā piepildās šie vārdi?

¹² Garīgais stiprinājums, ko saņemam, plūst varenā straumē kā upe, kas kļūst aizvien platāka un dziļāka. Mūsu publikācijas, kas palīdz saprast Bībeli, kopā ar audio un video materiāliem, mūsu sapulcēm un kongresiem un visu informāciju mūsu interneta vietnē ir neizsīkstošs un bagāts garīgā uztura avots šajā pasaulē, kas garīgā ziņā mirst badā. (Ecēh. 47:1—12; Joēla 4:18.) Vai nejūtaties saviļņoti, redzot, kā Jehovas solījumi sagādāt pārpilnību piepildās jūsu ikdienas dzīvē? Vai jūs regulāri uzņemat garīgo uzturu pie Jehovas galda?

13. Kā mēs esam redzējuši piepildāmies Jehovas solījumu, ka aklo acis atvērsies un kurlo ausis atdarīsies?

¹³ Garīga dziedināšana. Mūsdienās garīgs aklums un kurlums ir pārņēmis visu pasauli. (2. Kor. 4:4.) Taču Kristus dziedē kaites un slimības. Vai esat redzējuši, kā aklo acis atveras un kurlo ausis atdarās? Ja jums ir bijusi iespēja vērot, kā cilvēki iegūst precīzas patiesības zināšanas no Dieva Rakstiem un atbrīvojas no melīgām reliģiskām mācībām, kuras agrāk bija padarījušas viņus aklus un kurlus pret patiesību, jūs esat redzējuši, kā piepildās solījums: ”Tanī dienā kurlie dzirdēs grāmatas vārdus, un aklo acis varēs raudzīties ārā no krēslas un tumsas.” (Jes. 29:18.) Pasaulē ik gadus tūkstošiem cilvēku rod šādu garīgu dziedinājumu. Ikviens, kurš atstāj lielo Babilonu un pievienojas mums, lai pielūgtu Dievu garīgajā paradīzē, ir dzīvs pierādījums tam, ka Jehovas solījumi ir piepildījušies.

14. Kas mums jāpārdomā, lai vairotu savu paļāvību?

¹⁴ Katrā šīs grāmatas nodaļā ir minēti fakti, kas pārliecinoši pierāda, ka Kristus šajā beigu laikā ir ievedis savus sekotājus īstā garīgā paradīzē. Pastāvīgi pārdomāsim daudzās svētības, ko mēs šajā paradīzē saņemam, — tā mēs vairosim savu paļāvību uz visu, ko Jehova ir solījis par nākotni.

15. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka zeme kļūs par paradīzi?

¹⁵ Jehovas nodoms vienmēr ir bijis tāds, lai visa zeme kļūtu par paradīzi. Viņš Ādamam un Ievai deva par mājvietu paradīzes dārzu un pavēlēja tiem piepildīt zemi ar  pēcnācējiem un rūpēties par visiem radījumiem, kas uz tās dzīvo. (1. Moz. 1:28.) Kaut gan Ādams un Ieva pievienojās Sātanam dumpī pret Dievu un visus savus pēcnācējus pakļāva nepilnībai, grēkam un nāvei, Dieva nodoms palika nemainīgs. Viss, ko Dievs saka, pilnībā piepildās. (Nolasīt Jesajas 55:10, 11.) Mēs varam nešaubīties, ka Ādama un Ievas pēcnācēji piepildīs zemi, kas būs pārveidota par paradīzi, un pakļaus to, ar mīlestību rūpēdamies par Jehovas radīto. Tad savu galīgo piepildījumu pieredzēs pravietojumi par dzīvi paradīzes apstākļos, kuri sākotnēji bija adresēti jūdu trimdiniekiem. Apskatīsim dažus piemērus.

16. Kā Bībelē ir aprakstīta drošība, kāda valdīs paradīzē?

¹⁶ Drošība. Beidzot pilnībā īstenosies aizkustinošā aina, kas aprakstīta Jesajas 11:6—9. Vīrieši, sievietes un bērni būs drošībā, lai kur viņi atrastos uz zemes. Neviens viņus neapdraudēs — ne cilvēki, ne dzīvnieki. Iztēlojieties laiku, kad visu planētu jūs uzskatīsiet par savām mājām: jūs varēsiet peldēties upēs, ezeros un jūrās, šķērsot kalnu grēdas un klejot pa pļavām, juzdamies pilnīgi droši. Iestājoties naktij, jūs nepārņems bailes. Piepildīsies vārdi no Ecēhiēla grāmatas 34. nodaļas 25. panta, ka Dieva kalpi ”varēs pat tukšos klajumos droši dzīvot un mežos mierīgi dusēt”.

17. Kāpēc mēs varam būt droši, ka Jehova dāsnu roku gādās par mūsu vajadzībām, kad valstība valdīs pār visu zemi?

¹⁷ Labklājība. Iedomājieties laiku, kad nebūs nabadzības, bada un sociālās palīdzības. Garīgā labklājība, kādā dzīvo Dieva kalpi mūsdienās, ir garantija, ka mesiāniskais ķēniņš parūpēsies par saviem pavalstniekiem visādā ziņā. Kad Jēzus bija uz zemes, viņš nelielā mērogā parādīja, ka spēj īstenot šādus solījumus, paēdinādams tūkstošiem izsalkušo tikai ar dažām maizēm un zivīm. (Mat. 14:17, 18; 15:34—36; Marka 8:19, 20.) Kad Dieva valstība valdīs pār visu zemi, burtiski piepildīsies tādi pravietojumi kā šis: ”Viņš dos lietu tavam sējumam tīrumā, maize no lauku ražas būs garšīga un sātīga un barības spēka pilna. Tavi ganāmie pulki ganīsies tanī laikā plašās ganībās.” (Jes. 30:23.)

18., 19. a) Ko mums nozīmē pravietojums, kas rakstīts Jesajas 65:20—22? b) Kādā ziņā mūsu mūžs būs ”kā koku mūžs”?

¹⁸ Daudzi mūsdienās pat iedomāties nevar, ka viņiem varētu būt pašiem sava ērta māja vai patīkams darbs. Šajā ļaunajā pasaulē daudzi smagi nopūlas garas stundas, bet ar savu darbu nespēj pienācīgi nodrošināt ne sevi, ne savu ģimeni — viņu darba augļus piesavinās bagātie un alkatīgie. Taču iedomājieties, kā būs, kad visā pasaulē piepildīsies šis pravietojums: ”Kad viņi uzcels namus, tad viņi tur arī dzīvos; kad viņi stādīs vīna dārzus, tad viņi arī ēdīs to augļus. Viņi necels namu, lai citi tur dzīvotu, viņi nedēstīs  vīna dārzus, lai citi ēstu to augļus. Bet kā koku mūžs ir arī manas tautas mūžs, un mani izredzētie izmantos paši to, ko viņu rokas veikušas.” (Jes. 65:20—22.)

¹⁹ Ko nozīmē vārdi, ka mūsu mūžs būs ”kā koku mūžs”? Vai mēs neesam izjutuši bijību, stāvot milzīga koka pakājē un domājot, cik sen tas jau aug? Varbūt tas tur slējās pirms mūsu vecvecāku dzimšanas? Iespējams, mums ienāca prātā doma: ”Ja man nebūtu cerības tikt atbrīvotam no nepilnības, koks mani, visticamāk, pārdzīvotu un turpinātu savu garo, mierpilno mūžu vēl pēc tam, kad par mani būtu palikušas tikai atmiņas.” Cik patīkami, ka Jehova mums apliecina: paradīzē mūsu mūžs būs garš un mierīgs! (Ps. 37:11, 29.) Pienāks laiks, kad pat ilgmūžīgie koki mums šķitīs tik nepastāvīgi kā zāle — te tie ir, te vairs nav, bet mēs dzīvojam mūžīgi!

20. Kā Dieva valstības pavalstnieki iegūs nevainojamu veselību?

²⁰ Pilnīga veselība. Mūsdienās slimības un nāve kā baisa ēna klājas pār mums visiem. Var teikt, ka mēs visi esam inficēti ar nāvējošu slimību, ko sauc par grēku. Vienīgais līdzeklis pret to ir Kristus izpirkuma upuris. (Rom. 3:23; 6:23.) Tūkstoš gadu valdīšanas laikā Jēzus ar saviem līdzvaldniekiem pilnībā izmantos šo upuri Dievam uzticīgo cilvēku labā un pakāpeniski izdzēsīs visas grēka sekas. Jesajas pravietojums piepildīsies visā pilnībā: ”Neviens iedzīvotājs nesacīs: ”Es ciešu”. Tautai, kas tur dzīvo, ir grēki piedoti.” (Jes. 33:24.) Iedomājieties laiku, kad neviens vairs nebūs akls, kurls vai klibs! (Nolasīt Jesajas 35:5, 6.) Jēzus likvidēs pilnīgi visus veselības traucējumus, gan fiziskos, gan psihiskos, gan emocionālos. Dieva valstības pavalstniekiem būs nevainojama veselība!

21. Kas notiks ar nāvi, un kādu mierinājumu tas mums dod?

²¹ Bet kas notiks ar nāvi — grēka neizbēgamajām sekām? Tas ir mūsu ”pēdējais ienaidnieks”, pret kuru visi nepilnīgi cilvēki agrāk vai vēlāk izrādās bezspēcīgi. (1. Kor. 15:26.) Bet vai Jehova ir bezspēcīgs nāves priekšā? Lūk, kādu pravietojumu izteica Jesaja: ”Nāvi Viņš izdeldēs uz mūžīgiem laikiem, un Dievs tas Kungs nožāvēs visas asaras no ļaužu vaigiem.” (Jes. 25:8.) Vai varat iztēloties šo laiku? Vairs nebūs bēru un kapsētu, un sāpju asaru vietā līs prieka asaras, kad Jehova īstenos savu saviļņojošo solījumu celt augšā mirušos. (Nolasīt Jesajas 26:19.) Beidzot sadzīs brūces, ko ir cirtusi nāve.

22. Kas notiks pēc tam, kad mesiāniskā valstība būs īstenojusi uz zemes Dieva gribu?

²² Kad būs pagājuši tūkstoš gadi, valstība būs īstenojusi Dieva gribu uz zemes un Kristus nodos valdīšanu savam Tēvam. (1. Kor. 15:25—28.) Cilvēce beidzot būs sasniegusi pilnību un būs gatava pēdējam pārbaudījumam — no  bezdarbības bezdibeņa tiks atbrīvots Sātans. Pēc tam Kristus sadragās šo nelietīgo čūsku un visus tās atbalstītājus. (1. Moz. 3:15; Atkl. 20:3, 7—10.) Taču visus, kas uzticīgi mīl Jehovu, gaidīs spoža perspektīva. To nav iespējams labāk aprakstīt, kā tas ir izdarīts Dieva iedvesmotajos Rakstos: uzticīgie Dieva kalpi ”iegūs Dieva bērnu cildeno brīvību”. (Rom. 8:21.)

23., 24. a) Kāpēc mēs esam pārliecināti, ka Jehovas solījumi noteikti piepildīsies? b) Kas mums ir jāapņemas?

²³ Šie solījumi nav balstīti uz tukšām cerībām, vēlmēm vai sapņiem. Jehovas solījumi noteikti piepildīsies! Kāpēc tā var apgalvot? Atcerēsimies Jēzus vārdus, ko apskatījām šīs grāmatas pirmajā nodaļā. Viņš mācīja savus sekotājus lūgt Jehovu: ”Lai nāk tava valstība. Lai tava griba notiek uz zemes, tāpat kā debesīs.” (Mat. 6:9, 10.) Dieva valstība nav kāda cilvēka iztēles auglis. Tā ir realitāte. Tā tagad valda debesīs. Jau veselu gadsimtu valstība īsteno Jehovas solījumus, un to mēs skaidri varam redzēt kristiešu draudzē. Tas mūsos vieš pārliecību, ka tad, kad Dieva valstība nāks, lai pilnībā pārņemtu varu pār zemi, tiks īstenoti visi Jehovas solījumi.

²⁴ Mēs zinām, ka Dieva valstība nāks un katrs vārds, ko Jehova ir teicis, kļūs par īstenību. Kāpēc mums par to nav nekādu šaubu? Tāpēc, ka DIEVA VALSTĪBA VALDA! Ikvienam no mums jāpārdomā jautājums: ”Vai es pakļaujos valstības varai?” Centīsimies it visā uzticīgi pakļauties valstībai jau tagad — tad mēs varēsim mūžīgi baudīt visu labo, ko nodrošinās tās nevainojamā, taisnīgā valdīšana!