1.  Kas ir lielā Babilona?

2.  Kad bija jāparādās Mesijam?

3.  Medicīniskas procedūras, kas saistītas ar asinīm

4.  Dzīvošana šķirti no dzīvesbiedra

5.  Svētki

6.  Infekcijas slimības

7.  Juridiski un darījumu jautājumi

 1. Kas ir lielā Babilona?

Kā var zināt, ka ”lielā Babilona” simbolizē visas viltus reliģijas? (Atklāsmes 17:5.) Uz to norāda vairākas pazīmes.

• Tā darbojas visā pasaulē. Bībelē ir teikts, ka lielā Babilona sēž uz ”tautām un ļaužu pūļiem” un ”valda pār zemes ķēniņiem”. (Atklāsmes 17:15, 18.)

• Tā nevar būt politiska vai komerciāla struktūra. Pēc lielās Babilonas bojāejas ”zemes ķēniņi” un ”tirgoņi” joprojām ir dzīvi. (Atklāsmes 18:9, 15.)

• Tā rada aplamu priekšstatu par Dievu. Lielā Babilona ir nosaukta par prostitūtu, jo naudas un citu labumu dēļ tā cieši sadarbojas ar politisko varu. (Atklāsmes 17:1, 2.) Tā maldina visas tautas un ir atbildīga par daudzu cilvēku bojāeju. (Atklāsmes 18:23, 24.)

Atgriezties 13. nodarbības 6. punktā

 2. Kad bija jāparādās Mesijam?

Bībelē bija pravietots, ka līdz Mesijas parādīšanās laikam jāpaiet 69 nedēļām. (Izlasiet Daniēla 9:25.)

• Kad šīs 69 nedēļas sākās? Tas notika 455. gadā p.m.ē. Tad pārvaldnieks Nehemija ieradās Jeruzālemē, lai atjaunotu pilsētu. (Daniēla 9:25; Nehemijas 2:1, 5—8.)

• Cik garš laikposms bija 69 nedēļas? Dažos Bībeles pravietojumos diena nozīmē gadu. (4. Mozus 14:34; Ecehiēla 4:6.) Tātad katra nedēļa nozīmē septiņus gadus, un līdz ar to šajā pravietojumā 69 nedēļas nozīmē 483 gadus (69 x 7 = 483).

• Kad 69 nedēļas beidzās? Skaitot 483 gadus no 455. gada p.m.ē., mēs iegūstam mūsu ēras 29. gadu. a Tieši tajā gadā Jēzus tika kristīts un kļuva par Mesiju. (Lūkas 3:1, 2, 21, 22.)

Atgriezties 15. nodarbības 5. punktā

 3. Medicīniskas procedūras, kas saistītas ar asinīm

Pastāv dažādas medicīniskas procedūras, kurās tiek izmantotas pacienta asinis. Dažas no tām kristiešiem nav pieņemamas. Piemēram, viņi nenodod asinis, lai tās tiktu pārlietas kādam citam vai arī tiktu uzglabātas un pēc tam ķirurģiskas operācijas laikā pārlietas viņiem pašiem. (5. Mozus 15:23.)

Turpretī citas procedūras nav klajā pretrunā ar Dieva likumiem, un par tām katram kristietim ir jāpieņem personisks lēmums. Pie tādām procedūrām pieder asins analīzes, hemodialīze, hemodilūcija, asins reinfūzija operācijas laikā un mākslīgās asinsrites aparāta izmantošana. Ikvienam kristietim pašam ir jāizlemj, ko viņš ļaus darīt ar savām asinīm jebkuras ķirurģiskas procedūras, medicīniskas izmeklēšanas vai terapijas laikā. Veids, kā dažādi ārsti veic noteiktu procedūru, var nedaudz atšķirties. Tāpēc, pirms kristietis piekrīt kādai procedūrai, analīzei vai ārstēšanas paņēmienam, kas saistīti ar viņa asiņu izmantošanu, viņam ir precīzi jānoskaidro, ko ar šīm asinīm ir paredzēts darīt. Pārdomājiet šādus jautājumus:

• Ja daļa manu asiņu tiktu izvadītas ārpus organisma un asins plūsma varbūt uz brīdi tiktu pārtraukta, vai sirdsapziņa man ļautu joprojām uzskatīt šīs asinis par daļu no sevis un tātad neprasītu, lai tās tiktu ”izlietas.. zemē”? (5. Mozus 12:23, 24.)

• Ja procedūras laikā daļa manu asiņu tiktu paņemtas, apstrādātas un pēc tam ievadītas atpakaļ, vai mana pēc Bībeles principiem mācītā sirdsapziņa kļūtu nemierīga vai arī es varētu piekrist šādai procedūrai?

Atgriezties 39. nodarbības 3. punktā

 4. Dzīvošana šķirti no dzīvesbiedra

Bībelē ir teikts, ka vīram un sievai nebūtu jādzīvo šķirti, un tajā ir skaidri norādīts, ka dzīvošana atsevišķi nevienam no viņiem nedod tiesības precēties no jauna. (1. Korintiešiem 7:10, 11.) Tomēr ir dažas situācijas, kurās kristietis varētu apsvērt iespēju dzīvot šķirti no dzīvesbiedra.

• Atteikšanās gādāt par ģimeni. Vīrs atsakās materiālā ziņā gādāt par ģimeni, tāpēc sievai un bērniem nav iespējams apmierināt pamatvajadzības. (1. Timotejam 5:8.)

•   Vardarbība ģimenē. Dzīvesbiedrs izturas tik vardarbīgi, ka otra laulātā veselība vai pat dzīvība ir apdraudēta. (Galatiešiem 5:19—21.)

• Nopietni ir apdraudētas attiecības ar Jehovu. Dzīvesbiedrs dara visu, lai otram nebūtu iespējams kalpot Jehovam. (Apustuļu darbi 5:29.)

Atgriezties 42. nodarbības 3. punktā

 5. Svētki

Kristieši nesvin svētkus, kas ir nepatīkami Jehovam. Taču saistībā ar svētkiem var rasties ļoti dažādas situācijas. Lai izlemtu, kā tajās rīkoties, kristiešiem jāvadās pēc savas sirdsapziņas, kas mācīta saskaņā ar Bībeli. Lūk, daži piemēri.

• Kāds jums novēl priecīgus svētkus. Jūs varat vienkārši pateikt šim cilvēkam paldies. Ja viņš vēlas uzzināt vairāk, jūs varat paskaidrot, kāpēc jūs šos svētkus nesvinat.

• Jūsu dzīvesbiedrs, kurš nav Jehovas liecinieks, jūs aicina dienā, kad tiek svinēti kādi svētki, ieturēt maltīti kopā ar radiniekiem. Ja sirdsapziņa jums ļauj pieņemt šo uzaicinājumu, jūs varētu jau iepriekš paskaidrot dzīvesbiedram, ka nepiedalīsieties ar pagāniskām paražām saistītās darbībās, ja tādas notiks.

• Tuvojoties svētkiem, darba devējs grib jums izmaksāt prēmiju. Vai no šādas prēmijas noteikti ir jāatsakās? Nē, arī šajā gadījumā būtu jārīkojas atkarībā no apstākļiem. Padomājiet: vai darba devējs prēmiju uzskata par daļu no svētku svinēšanas, vai arī tas vienkārši ir apliecinājums, ka jūsu darbs tiek atzinīgi novērtēts?

• Ap svētku laiku kāds jums pasniedz dāvanu. Dāvinātājs varbūt saka: ”Es zinu, ka tu šos svētkus nesvini, tomēr es gribu tev kaut ko uzdāvināt.” Varbūt šis cilvēks tikai vēlas izdarīt jums kaut ko patīkamu. Bet ja nu ir pamats domāt, ka viņš mēģina pārbaudīt jūsu ticību vai iesaistīt jūs svētku svinēšanā? Apdomājiet šos aspektus, lai izlemtu — pieņemt dāvanu vai ne. Pieņemot lēmumus, mēs vēlamies vienmēr saglabāt tīru sirdsapziņu un palikt uzticīgi Jehovam. (Apustuļu darbi 23:1.)

Atgriezties 44. nodarbības 1. punktā

 6. Infekcijas slimības

Ja mums ir kāda lipīga slimība vai ir pamats domāt, ka mēs varētu būt inficēti, mēs ļoti uzmanāmies, lai neaplipinātu citus. Mēs tā rīkojamies tāpēc, ka paklausām Bībeles pavēlei: ”Mīli tuvāko kā sevi pašu.” (Romiešiem 13:8—10.)

Kā tam jāizpaužas praksē? Inficētam cilvēkam būtu jāvairās no cieša fiziska kontakta ar citiem, piemēram, viņam nebūtu sveicinoties citi jāapskauj vai jāskūpsta. Viņam nebūtu jāapvainojas, ja kāds nevēlas viņu aicināt pie sevis uz mājām, lai pasargātu savas ģimenes veselību. Ja šāds cilvēks gatavojas kristīties, viņam par savu slimību jāinformē draudzes vecāko koordinators, lai brāļi varētu parūpēties par to cilvēku drošību, kuri kristīsies reizē ar viņu. Ja cilvēks, kuram ir bijis augsts risks inficēties ar kādu slimību, plāno veidot ģimeni, viņam vispirms būtu jāveic asins analīzes, lai pārbaudītu savu veselības stāvokli. Ievērojot šos principus, mēs apliecinām, ka ”domājam ne tikai par sevi, bet arī par citiem”. (Filipiešiem 2:4.)

Atgriezties 56. nodarbības 2. punktā

 7. Juridiski un darījumu jautājumi

No daudzām problēmām var izvairīties, ja finanšu un darījumu jautājumos visas vienošanās noformē rakstveidā. Tā ir gudri rīkoties arī tad, ja tās ir vienošanās ticības biedru starpā. (Jeremijas 32:9—12.) Tomēr reizēm starp kristiešiem var rasties nelielas domstarpības naudas lietās vai citos jautājumos. Viņiem jācenšas tās pēc iespējas ātrāk atrisināt mierīgā ceļā, neiesaistot citas personas.

Bet ja nu runa ir par nopietniem nodarījumiem, piemēram, par krāpšanu vai apmelošanu? (Izlasiet Mateja 18:15—17.) Šādā situācijā kristiešiem jārīkojas saskaņā ar to, ko teica Jēzus.

1. Vispirms viņiem jācenšas atrisināt problēmu pašiem savā starpā. (Skat. 15. pantu.)

2. Ja tas neizdodas, par lieciniekiem jāpieaicina viens vai divi garīgi nobrieduši kristieši. (Skat. 16. pantu.)

3. Tikai tad, ja arī šādi problēmu neizdodas atrisināt, ir jāvēršas pie draudzes vecākajiem. (Skat. 17. pantu.)

Vairākumā gadījumu mēs nesūdzam ticības biedrus tiesā, jo nevēlamies kaitēt kristiešu draudzes reputācijai un mest ēnu uz Jehovas vārdu. (1. Korintiešiem 6:1—8.) Tomēr ir situācijas, kad kristietim, iespējams, ir jāvēršas tiesā. Tās var būt saistītas, piemēram, ar laulības šķiršanu, bērna aizgādību, uzturlīdzekļiem, apdrošināšanas atlīdzību, maksātnespēju vai mantojumu. Kristietis nepārkāpj Bībeles principus, ja šādas lietas kārto tiesas ceļā, pēc iespējas cenšoties saglabāt mieru ar citiem.

Kristietis nepārkāpj Bībeles principus arī tad, ja ziņo varas iestādēm par smagu noziegumu, piemēram, izvarošanu, vardarbību pret bērnu, vardarbīgu uzbrukumu, liela apmēra zādzību vai slepkavību.

Atgriezties 56. nodarbības 3. punktā