3. JAUTĀJUMS
Kā atrast kopīgu valodu ar vecākiem?
KĀ TU RĪKOTOS?
Iztēlojies šādu situāciju: trešdienas pēcpusdienā septiņpadsmitgadīgais Džefs beidzot ir ticis galā ar mājasdarbiem un nu ir gatavs atpūtai! Viņš ieslēdz televizoru un ērti iekārtojas savā mīļākajā krēslā.
Pēkšņi durvīs parādās tētis, un viņš nemaz neizskatās apmierināts.
”Džefrij! Kāpēc tu sēdi pie televizora un nepalīdzi brālītim pildīt mājasdarbus? Tu nekad nedari, ko tev lūdz!”
”Atkal sākas,” Džefs pie sevis noņurd, taču pietiekami skaļi, lai to varētu dzirdēt.
”Ko tu teici?” tētis pieliecies jautā.
”Neko,” Džefs noņurd un neapmierināti novaikstās.
Tagad tētis patiešām ir dusmīgs: ”Kā tu ar mani runā?”
Kā tu varētu novērst šādu situāciju, ja būtu Džefa vietā?
BRĪDI PADOMĀ!
Sarunas ar vecākiem līdzinās braukšanai ar mašīnu. Ja tu nonāc strupceļā, tev ir jāizvēlas cits maršruts.
PIEMĒRS
”Man ir grūti sarunāties ar tēvu,” atzīst Lea. ”Dažreiz es viņam kaut ko stāstu, un tad viņš pēkšņi prasa: ”Atvaino! Vai tu man ko teici?””
LEAI IR VISMAZ TRĪS IZVĒLES VARIANTI.
-
Uzkliegt tētim.
Lea kliedz: ”Klausies! Tas taču ir svarīgi!”
-
Pārstāt runāt ar tēti.
Lea vairs nemēģina runāt ar tēti par savu problēmu.
-
Nogaidīt un mēģināt atkal runāt par to kādā piemērotākā brīdī.
Lea runā ar savu tēti pēc kāda laika vai uzraksta viņam vēstulē par savu problēmu.
Kuru variantu tu ieteiktu izmantot Leai?
ŅEM VĒRĀ. Leas tēti nodarbina kaut kas cits, un viņš nepamana, ka viņa ir vīlusies. Lea varētu izvēlēties A variantu, taču viņas kliegšanai nebūtu nekādas jēgas. Šis variants, visticamāk, nemudinās tēti ieklausīties viņas vārdos, un tā nebūs arī cieņas izrādīšana. (Efesiešiem 6:2.) Tātad šis variants nevienam nenāks par labu.
Varētu likties, ka B variants ir visvieglākais, tomēr tas nav pats gudrākais risinājums. Kāpēc tā var apgalvot? Lai sekmīgi tiktu galā ar savu problēmu, Leai ir jāaprunājas ar tēti. Savukārt tētim jāzina, kas īsti notiek Leas dzīvē, lai varētu viņai palīdzēt. Nerunāšana neko neatrisinās.
Izvēloties C variantu, Lea neļauj šķērslim ”pārtraukt braucienu”. Viņa aprunāsies ar tēti par savu problēmu kādu citu reizi. Ja Lea izvēlēsies uzrakstīt tētim vēstuli, viņa uzreiz varēs justies labāk.
Rakstīšana viņai var palīdzēt precīzi formulēt savas domas. Lasot vēstuli, tētis uzzinās, ko Lea gribēja pateikt, un tas var palīdzēt viņam labāk izprast meitas situāciju. Tādējādi C variants dos labumu gan Leai, gan tētim. Izvēloties sarunu divatā vai vēstules rakstīšanu, tiek ņemts vērā Bībeles padoms ”tieksimies pēc tā, kas sekmē mieru”. (Romiešiem 4:19.)
Kādi vēl varianti Leai varētu būt?
Izdomā savu variantu. Kāds tam varētu būt iznākums?
RUNĀ TĀ, LAI NERASTOS PĀRPRATUMI
Atceries: dažreiz tas, ko esi teicis, atšķiras no tā, kā vecāki ir sapratuši tavus vārdus.
PIEMĒRS
Tavi vecāki vaicā, kāpēc tev ir slikts garastāvoklis. Tu saki: ”Es negribu par to runāt.”
Bet tavi vecāki saklausa: ”Jūs tāpat nesapratīsiet, nav vērts pat sākt. Es labāk aprunāšos ar saviem draugiem.”
Iztēlojies, ka tev jātiek galā ar sarežģītu problēmu un tavi vecāki piedāvā savu palīdzību. Tu saki: ”Neuztraucieties! Es pats tikšu galā.”
-
Ko varētu saklausīt tavi vecāki?
-
Kā būtu labāk atbildēt?