Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

4. JAUTĀJUMS

Kā labot savas kļūdas?

Kā labot savas kļūdas?

KĀPĒC TAS IR SVARĪGI

Savu kļūdu atzīšana tev ļaus kļūt par atbildīgu un uzticības cienīgu cilvēku.

TU RĪKOTOS?

Iztēlojies šādu situāciju: spēlējot ar draugiem futbolu, Tims netīšām izsit kaimiņu mājas logu.

Kā tu rīkotos, ja būtu Tima vietā?

BRĪDI PADOMĀ!

TEV IR TRĪS VARIANTI:

  1. Skriet prom.

  2. Vainot kādu citu.

  3. Pastāstīt kaimiņam, kas notika, un piedāvāt atlīdzināt zaudējumus.

Tev varētu būt kārdinājums izvēlēties A variantu. Taču vienmēr ir labāk atzīt savas kļūdas — vai tas būtu saistīts ar izsistu logu, vai kaut ko citu.

TRĪS IEMESLI ATZĪT SAVAS KĻŪDAS

  1. Tas ir pareizi.

    Bībelē teikts: ”Mēs it visā vēlamies rīkoties godīgi.” (Ebrejiem 13:18.)

  2. Cilvēki labprātāk piedod tiem, kas atzīst savas kļūdas.

    Bībelē norādīts: ”Kas noliedz savu ļauno darbu, tam tas neizdodas, bet kas tajā atzīstas un turpmāk tā vairs nedara, tas izpelnīsies žēlastību.” (Salamana Pamācības 28:13.)

  3. Galvenais — tas iepriecina Dievu.

    Bībelē var lasīt: ”Tā Kunga acīs likuma pārkāpējs ir neganta lieta, un Viņa slepenā svētība ir paredzēta dievbijīgajiem un sirdsskaidrajiem.” (Salamana Pamācības 3:32.)

Karīna mēģināja noslēpt no tēva sodu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Taču viņai tas neizdevās. ”Aptuveni pēc gada tētis atrada soda kvīti uz mana vārda,” stāsta Karīna. ”Tad gan man bija lielas nepatikšanas!”

Ko viņa no tā mācījās? Karīna atzīst: ”Kļūdu turēšana noslēpumā visu tikai sarežģī. Agrāk vai vēlāk par tām nākas samaksāt!”

KĀ GŪT MĀCĪBU NO SAVĀM KĻŪDĀM

Bībelē ir sacīts: ”Mēs visi bieži klūpam.” (Jēkaba 3:2.) Savu kļūdu atzīšana liecina par pazemību un briedumu, turklāt labāk rīkoties bez kavēšanās.

Nākamais solis ir mācīties no savām kļūdām. Lūk, ko par savu pieredzi stāsta Vera: ”Es mēģinu raudzīties uz katru savu kļūdu kā uz iespēju kaut ko mācīties, proti, kļūt par labāku cilvēku un nākamajā reizē rīkoties citādi.” Kā to varētu darīt?

Tu paņēmi tēva divriteni un to sabojāji. Kā tu rīkosies?

  • Neko neteiksi, cerot, ka tētis neko nepamanīs.

  • Pastāstīsi tētim, kas īsti notika.

  • Pastāstīsi tētim, kas notika, bet vainosi kādu citu.

Tu nenokārtoji eksāmenu, jo nebiji pienācīgi sagatavojies. Kā tu rīkosies?

  • Sacīsi, ka eksāmens bija pārāk grūts.

  • Atzīsi, ka savas vainas dēļ nenoliki eksāmenu.

  • Apgalvosi, ka skolotājam ir kaut kas pret tevi.

Kavēšanos pie pagātnes kļūdām var salīdzināt ar pastāvīgu skatīšanos mašīnas atpakaļskata spogulī

Tagad paraugies uz šīm situācijām un iztēlojies sevi 1) tēva un 2) skolotāja vietā. Ko viņi domātu par tevi, ja tu būtu gatavs atzīt savas kļūdas? Ko viņi domātu par tevi, ja tu mēģinātu slēpt kļūdas?

Tagad pamēģini atcerēties kādu kļūdu, ko pieļāvi pagājušajā gadā, un atbildi uz šādiem jautājumiem.

Kas tā bija par kļūdu? Kā tu rīkojies?

  • Es to noslēpu.

  • Es uzvēlu vainu kādam citam.

  • Es uzreiz atzinos.

Kā tu juties, neatzīstoties savā nodarījumā?

  • Lieliski. Es izspruku cauri sveikā!

  • Slikti. Man vajadzēja pastāstīt patiesību.

Kā tu būtu varējis labāk rīkoties šajā situācijā?

Kādu mācību tu esi guvis?

KĀ TU DOMĀ?

Kāpēc daži cilvēki nevēlas atzīt savas kļūdas?

Ko cilvēki domās par tevi, ja tu vienmēr mēģināsi slēpt savas kļūdas, un ko viņi domās, ja tu atzīsi savas kļūdas? (Lūkas 16:10.)