”BĪBELĒ ir izkristalizēta cilvēces kultūra un pieredze, tā ir unikāla grāmata,” bija teikts kādā žurnālā, ko izdod Čuna Šana universitāte Guaņdžou (Ķīna). Kādā citā avotā bija citēti ievērojamā 18. gadsimta filozofa Imanuela Kanta vārdi: ”Bībele — grāmata, kas domāta cilvēkiem, — ir vislielākais labums, kāds cilvēcei jebkad ir bijis. Katrs mēģinājums to noniecināt.. ir noziegums pret cilvēci.” Enciklopēdijā The Encyclopedia Americana ir rakstīts: ”Bībeles ietekme izpaužas daudz plašāk nekā tikai jūdaismā un kristietībā. [..] Tā tagad tiek uzskatīta par neizsmeļamu ētisku un reliģisku dārgumu krātuvi, kuras mācību vērtība, jādomā, kļūs vēl lielāka, pieaugot cerībām uz pasaules mēroga civilizāciju.”

² Vai nebūtu interesanti uzzināt kaut ko vairāk par šādu grāmatu, neatkarīgi no tā, kāda ir jūsu reliģiskā piederība? Līdz 20. gadsimta beigām Bībele pilnībā vai daļēji bija iztulkota vairāk nekā 2200 valodās. Lielākā daļa cilvēku var iegādāties Bībeli viņiem saprotamā valodā. Kopš ir ieviesta grāmatu iespiešana ar atsevišķiem salikuma burtiem, Bībeles kopējā tirāža ir sasniegusi aptuveni četrus miljardus eksemplāru.

³ Ja jums ir Bībele, lūdzu, atveriet to un ieskatieties satura rādītājos. Jūs tur ieraudzīsiet Bībeles grāmatu nosaukumus, sākot ar Pirmo Mozus grāmatu un beidzot ar Atklāsmes grāmatu. Bībele būtībā ir neliela bibliotēka, ko veido 66 grāmatas, kuras rakstījuši aptuveni 40 cilvēki. Tās pirmo daļu, kurā ietilpst 39 grāmatas, daudzi dēvē par Veco Derību, bet to būtu pareizi saukt par Ebreju rakstiem, jo tā sarakstīta galvenokārt senebreju valodā. Otro daļu, kas sastāv no 27 grāmatām un bieži tiek dēvēta par Jauno Derību, pamatoti var nosaukt par Kristiešu grieķu rakstiem, jo to rakstījuši kristieši grieķu  valodā. Bībele ir sarakstīta vairāk nekā 1600 gadu laikā — no 1513. gada pirms mūsu ēras līdz 98. gadam mūsu ērā. Cilvēki, kas to rakstīja, nekad nesanāca kopā, lai apspriestu grāmatas izveidi, un dažas no tās daļām ir tapušas vienā un tajā pašā laikā tūkstošiem kilometru attālumā cita no citas. Tomēr Bībelē ir vienota tēma un tā veido nedalāmu veselumu, tajā nav iekšēju pretrunu. Gribot negribot rodas jautājums: ”Kā gan vairāk nekā 40 vīriešu, kas dzīvoja aptuveni 16 gadsimtu ilgā laika posmā, spēja izveidot tik saskanīgu grāmatu?”

⁴ Kaut gan Bībele tika pabeigta jau vairāk nekā pirms 1900 gadiem, tās saturs interesē arī mūsdienu cilvēkus. Atšķiriet, piemēram, Ījaba grāmatas 26. nodaļas 7. pantu. Paturiet prātā, ka šis teksts uzrakstīts 15. gadsimtā pirms mūsu ēras. Tur sacīts: ”[Dievs] ir tas, kas izpleš zemes ziemeļus pāri tukšumam, kas tur zemi uzkārtu ne pie kā.” Pēc tam atveriet Jesajas 40:22 un ņemiet vērā, ka Jesajas grāmata sarakstīta astotajā gadsimtā pirms mūsu ēras. Šajā pantā ir teikts: ”Viņš ir tas, kas sēž augstībā pāri par zemi [”virs Zemes apļa”, NW], un tās iedzīvotāji ir niecīgi kā siseņi. Viņš ir tas, kas izklāj debesis kā segu un tās izpleš kā dzīvojamu telti.” Kāda aina nāk prātā, lasot šos divus aprakstus? Sfērisks objekts, kas ”karājas” telpā. Jums droši vien ir gadījies redzēt šādu ainu fotouzņēmumos, kas izdarīti no modernajiem kosmiskajiem lidaparātiem. ”Kā cilvēki, kas dzīvoja tik tālā senatnē, varēja izteikt šādus zinātniski precīzus apgalvojumus?” jūs varbūt jautājat.

⁵ Padomāsim par Bībeli arī no kāda cita aspekta. Vai tā ir vēsturiski precīza? Daži domā, ka šī grāmata ir tikai leģendu apkopojums, kam nav vēsturiska pamata. Var minēt tādu piemēru kā slavenais izraēliešu ķēniņš Dāvids. Vēl pavisam nesen Bībele bija vienīgais avots, kurā bija atrodamas ziņas par šo valdnieku. Vairākums vēsturnieku atzīst viņu par reālu personu, tomēr daži skeptiķi apgalvo, ka Dāvids ir tikai leģendu tēls, ko izdomājuši ebreju propagandisti. Bet ko liecina fakti?

 ⁶ 1993. gadā senās izraēliešu pilsētas Danas drupās tika atrasts uzraksts, kurā bija pieminēts ”Dāvida nams”. Akmens, kurā uzraksts bija iecirsts, bija fragments no pieminekļa, ko devītajā gadsimtā pirms mūsu ēras izraēliešu ienaidnieki bija uzcēluši par piemiņu savai uzvarai pār viņiem. Tā negaidīti tika atklāta sena atsauce uz Dāvidu ārpus Bībeles teksta. Vai tas bija svarīgi? Izraēls Finkelšteins no Telavivas universitātes par šo atklājumu rakstīja: ”Pēc [šī] uzraksta atklāšanas nihilistiskā attieksme pret Bībeli sagruva vienā mirklī.” Profesors Viljams Olbraits, arheologs, kas ilgus gadus ir veicis izrakumus Palestīnā, reiz izteicās: ”Aizvien jauni un jauni atradumi ir pierādījuši neskaitāmu detaļu precizitāti un likuši aizvien labāk saprast, cik vērtīgs vēstures avots ir Bībele.” Rodas jautājums: ”Kā tas izskaidrojams, ka šī senā grāmata, atšķirībā no eposiem un leģendām, vēsturiski ir tik precīza?” Taču arī tas vēl nav viss.

⁷ Bībele ir arī pravietojumu grāmata. (2. Pētera 1:20, 21.) Vārds ”pravietojums” pirmajā brīdī jums varbūt saistās ar tukšiem vārdiem, ko izsaka cilvēki, kuri uzdodas par praviešiem un kuru ”pravietojumi” nemēdz piepildīties. Tomēr neizdariet pārsteidzīgus secinājumus, bet vispirms atšķiriet Bībelē Daniēla grāmatas 8. nodaļu. Tajā Daniēls apraksta kādu redzējumu — cīņu starp aunu ar diviem ragiem un sprogainu āzi ar vienu ”visai staltu ragu”. Āzis uzveica aunu, bet āža staltais rags nolūza, un tā vietā izauga četri ragi. Ko šis redzējums nozīmēja? Daniēla stāstījumā tālāk ir sacīts: ”Auns ar diviem ragiem ir mēdiešu un persiešu ķēniņi, bet sprogainais āzis ir grieķu ķēniņš. Lielais rags uz viņa pieres ir pirmais ķēniņš. Kad tas nolūza, tad nāca tā vietā četri citi ragi. Tas nozīmē: četras valstis izveidosies no viņa tautas, bet ne ar tādu varu un spēku, kāds viņam bija.” (Daniēla 8:3—22.)

⁸ Vai šis pravietojums piepildījās? Daniēla grāmata ir pabeigta ap 536. gadu pirms mūsu ēras. Maķedonijas valdnieks Aleksandrs Lielais, kurš piedzima  180 gadus vēlāk, 356. gadā pirms mūsu ēras, sakāva Persijas impēriju. Viņš bija ”staltais rags” ”sprogainā āža” pierē. Ebreju vēsturnieks Josefs Flāvijs raksta, ka tad, kad Aleksandrs pirms savas uzvaras pār Persiju ieradās Jeruzalemē, viņam tika parādīta Daniēla grāmata. Valdnieks esot secinājis, ka Daniēla pravietojuma vārdi, uz ko viņam tika norādīts, attiecas uz viņa karagājienu pret Persiju. Turklāt pasaules vēstures grāmatās jūs varat izlasīt, kas notika ar Aleksandra impēriju pēc viņa nāves 323. gadā pirms mūsu ēras. Galu galā varu tajā pārņēma četri no viņa karavadoņiem, un līdz 301. gadam pirms mūsu ēras ”četri ragi”, kas bija cēlušies ”staltā raga” vietā, bija sadalījuši valsts teritoriju četrās daļās. Atkal rodas jautājums: ”Kā tas ir iespējams, ka grāmatā tik spilgti un precīzi ir paredzēts, kas notiks pēc kādiem 200 gadiem?”

⁹ Pašā Bībelē ir dota atbilde uz iepriekš minētajiem jautājumiem: ”Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi.” (2. Timotejam 3:16, LB-65r.) Dievs iedvesa šo informāciju, ko mēs tagad varam lasīt Bībeles grāmatās, aptuveni 40 rakstītāju prātos. Tie nedaudzie piemēri — zinātniskais, vēsturiskais un pravietiskais —, ko mēs aplūkojām, nepārprotami liecina vienu: Bībele, šī unikālā grāmata, nav cilvēku gudrības rezultāts, bet tai ir dievišķa izcelsme. Tomēr daudzi mūsdienās apšauba tās Autora — Dieva — pastāvēšanu. Kāds ir jūsu viedoklis šajā jautājumā?